Vēstures fakti

Atskaņot tekstu

Publicēts: 01.03.2023.

Vēlēšanas un tautas nobalsošanas Latvijā no 1919. līdz 1934. gadam

19.augusts

Tautas Padome vienbalsīgi pieņem Latvijas Satversmes Sapulces vēlēšanu likumu. Likumā teikts, ka Latvijas Satversmes Sapulci ievēl vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.

7. februāris	“Valdības Vēstnesī” publicēti Centrālās vēlēšanu komisijas un apgabalu vēlēšanu komisiju sastāvi Satversmes Sapulces vēlēšanām. Centrālās vēlēšanu komisijas sastāvā tolaik ir 17 locekļi, no kuriem 16 ievēlēja Tautas Padome, bet vienu - Senāts.
17. februāris	“Valdības Vēstnesī” publicēta Centrālās vēlēšanu komisijas pirmā instrukcija “Par Latvijas Satversmes Sapulces vēlēšanām”.
1. marts	Apgabala vēlēšanu komisijas sāk pieņemt deputātu kandidātu sarakstus Satversmes Sapulces vēlēšanām.
4. marts	Toreizējais iekšlietu ministrs izdod norīkojumu visām policijas iestādēm uzraudzīt Satversmes Sapulces vēlēšanu gaitu.
12. marts	“Valdības Vēstnesī” publicēta instrukcija par vēlēšanu kārtību Satversmes Sapulces vēlēšanās.
15. marts	Beidzas kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņš Satversmes Sapulces vēlēšanām. Pavisam vēlēšanām pieteikti 57 kandidātu saraksti, kurus iesniegušas 25 partijas un vēlētāju grupas.
21. marts	“Valdības Vēstnesis” publicē Satversmes Sapulces vēlēšanām iesniegtos kandidātu sarakstus Rīgas vēlēšanu apgabalā. Rīgā šīm vēlēšanām pieteikti 13 kandidātu saraksti.
17. aprīlis	17. un 18. aprīlī notiek Satversmes Sapulces vēlēšanas. Tajās piedalās 85 procenti vēlētāju, bet jāievēl 150 Satversmes Sapulces locekļi.
1. maijs	Notiek Satversmes Sapulces pirmā sēde, kurā par Satversmes Sapulces prezidentu ar 83 balsīm ievēl Jāni Čaksti.
14.septembris	Satversmes Sapulce pieņem likumu “Par Satversmes Sapulces locekļu vēlēšanām no igauņu okupācijas atsvabinātos Ziemeļlatvijas apvidos”. Nolemts, ka no šiem apgabaliem Satversmes Sapulce tiks papildināta ar diviem locekļiem.
20. novembris	20. un 21. novembrī notiek Satversmes Sapulces vēlēšanas Ziemeļlatvijas apgabalos. Šajās vēlēšanās Satversmes Sapulcē tiek ievēlēti vēl 2 divi locekļi, un Satversmes Sapulces deputātu skaits pieaug no 150 līdz 152.

9. jūnijs	Satversmes Sapulce pieņem likumu “Par Saeimas vēlēšanām”.
20. jūnijs	Satversmes Sapulce pieņem likumu “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”.
7. jūlijs	Satversmes Sapulce ievēl sešus Centrālās vēlēšanu komisijas locekļus. Tie bija Otto Nonācs, Pauls Šiemans, Marģeris Skujinieks, Juris Pabērzs, Fridrihs Vesmanis un Ādolfs Klīve. Tā kā partijas bija izvirzījušas 7 kandidātus, divus pārstāvjus ievēlēja, balsojot slēgti, bet četrus atklātā balsošanā.
14. jūlijs	Satversmes Sapulce pieņem pirmos grozījumus likumā “Par Saeimas vēlēšanām”, kas precizē deputātu kandidātu sarakstu drukāšanas kārtību, vēlēšanu zīmju aizpildīšanu un balsošanu, kā arī balsu skaitīšanu.
20. jūlijs	Satversmes Sapulce “Valdības Vēstnesī” paziņo, ka 1.Saeimas vēlēšanu vadīšanai ir nodibināta Centrālā vēlēšanu komisija, kuras sastāvā ir astoņi locekļi – Otto Nonācs, Juris Pabērzs, Pauls Šiemans, Pēteris Siecinieks, Marģers Skujenieks, Fridrihs Vesmanis, Konstantīns Gaigals un Andrejs Sīmanis. Sešus Centrālās vēlēšanu komisijas locekļus bija ievēlējusi Saeima, vienu iecēlis Satversmes Sapulces prezidents un vēl vienu ievēlējis Senāts. Centrālā vēlēšanu komisija tika izveidota saskaņā ar likumu “Par LR Satversmes spēkā stāšanos un ieviešanu”.
12.augusts	Centrālā vēlēšanu komisija izdod rīkojumu, ar kuru pilsētu, miestu domēm un pagastu padomēm līdz 1.septembrim jāievēl 1.Saeimas vēlēšanu iecirkņu un apakšiecirkņu vēlēšanu komisijas 3-5 locekļu sastāvā.
17.augusts	“Valdības Vēstnesī” publicēts Centrālās vēlēšanu komisijas paziņojums par apgabalu vēlēšanu komisiju izveidošanu 1.Saeimas vēlēšanām.
21.augusts	No 21. līdz 26.augustam vēlēšanu apgabalu komisijas pieņem kandidātu sarakstus 1.Saeimas vēlēšanām.
6.septembris	“Valdības Vēstnesī” publicēta Centrālās vēlēšanu komisijas Instrukcija par kandidātu sarakstu izdalīšanas kārtību, vēlēšanu laiku un iecirkņu telpu izziņošanu vēlētājiem Saeimas vēlēšanās 1922.gadā. Centrālā vēlēšanu komisija sāk izsūtīt 1.Saeimas vēlēšanu materiālus (kandidātu sarakstus un aploksnes) apriņķu priekšniekiem un to palīgiem, kā arī pilsētu policijas priekšniekiem. Kandidātu saraksti domāti nosūtīšanai pa pastu vēlētājiem.
12.septembris	Centrālā vēlēšanu komisija apstiprina rīkojumu par iecirkņu un apakšiecirkņu vēlēšanu komisiju sastādīšanu.
22.septembris	Centrālā vēlēšanu komisija izdod rīkojumu pagastu valdēm par pagastu darbvežu piedalīšanos 1.Saeimas vēlēšanu iecirkņu komisijās.
7. oktobris	7. un 8. oktobrī notiek 1. Saeimas vēlēšanas, kurās piedalās 82,2 procenti vēlētāju.
9. oktobris	Tiek uzsākta 1.Saeimas vēlēšanās nodoto balsu skaitīšana. Kopā vēlēšanās piedalījušies 800 840 no 963 257 balsstiesīgajiem vēlētājiem, un vislielāko vēlētāju atbalstu ieguvusi Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija.
30. oktobris	Pēc visu vēlēšanu rezultātu apkopošanas,Centrālā vēlēšanu komisija apstiprina 1.Saeimas locekļu sarakstu.
3. novembris	Prezidents Jānis Čakste pēdējā plenārsēdē svinīgi noslēdz Satversmes Sapulces darbību.
7. novembris	Uz savu pirmo sēdi sanāk 1.Saeima, un izbeidzas Satversmes Sapulces pilnvaras.
20. novembris	1.Saeima uz trim gadiem ievēl jauno Centrālo vēlēšanu komisiju, kuras vadībā tiek organizētas arī 2.Saeimas vēlēšanas.

9. aprīlis	Laikrakstā “Valdības Vēstnesis” publicēts Centrālās vēlēšanu komisijas rīkojums visām pašvaldības iestādēm par kārtību, kā sarīkojam parakstu vākšana par likumprojektu, kas paredz, ka baznīcas un lūgšanas namus, kurus lieto kādas konfesijas dievkalpojumos, nedrīkst atsavināt vai nodot kādas citas konfesijas vajadzībām.
22. aprīlis	Sākas un līdz 13.maijam ilgst parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par vēlētāju iesniegto likumprojektu, kas paredz, ka baznīcas un lūgšanas namus, kurus lieto kādas konfesijas dievkalpojumos, nedrīkst atsavināt vai nodot kādas citas konfesijas vajadzībām. Likumprojekts parakstu vākšanā saņem nepieciešamo vēlētāju atbalstu.
12. jūlijs	Centrālā vēlēšanu komisija pieņem lēmumu, ka tautas nobalsošana par likumprojektu, kas paredz, ka baznīcas un lūgšanas namus, kurus lieto kādas konfesijas dievkalpojumos, nedrīkst atsavināt vai nodot kādas citas konfesijas vajadzībām, notiks 1923.gada 1. un 2.septembrī.
1.septembris	1. un 2. septembrī notiek tautas nobalsošana par vēlētāju ierosināto likumprojektu, kas paredz, ka baznīcas un lūgšanas namus, kurus lieto kādas konfesijas dievkalpojumos, nedrīkst atsavināt vai nodot kādas citas konfesijas vajadzībām.
3.septembris	Vēlēšanu iecirkņu komisijas sāk apkopot tautas nobalsošanas rezultātus par likumprojektu par baznīcas un lūgšanu namu neatsavināšanu un nenodošanu citu konfesiju vajadzībām. No 963 257 balsstiesīgajiem vēlētājiem tautas nobalsošanā nodotas 205 586 derīgas balsis. Šāda vēlētāju aktivitāte nav pietiekama, lai likumprojekts tiktu atbalstīts.
24. oktobris	“Valdības Vēstnesī” publicēts Centrālās vēlēšanu komisijas rīkojums par to, ka uzsākama parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumprojektu “Likums par atlīdzības nokārtošanu valsts zemes fondā ieskaitīto zemju un muižu bijušajiem īpašniekiem”.
11. novembris	Sākas parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumprojektu “Likums par atlīdzības nokārtošanu valsts zemes fondā ieskaitīto zemju un muižu bijušajiem īpašniekiem”. Parakstu vākšana ilgst līdz 2. decembrim. Saeima likumprojektu atbalsta, tāpēc tautas nobalsošana nenotiek.

21. jūlijs	Centrālā vēlēšanu komisija nodibina apgabalu vēlēšanu komisijas 2.Saeimas vēlēšanām.
23. jūlijs	“Valdības Vēstnesī” publicēta Centrālās vēlēšanu komisijas Instrukcija Saeimas vēlēšanu apgabala komisijām par kandidātu sarakstu pieņemšanu 1925.gada Saeimas vēlēšanās.
1.septembris	Centrālā vēlēšanu komisija pieņem Instrukciju par balsošanas kārtību un balsu skaitīšanu Saeimas vēlēšanās 1925.gadā.
7.septembris	“Valdības Vēstnesis” publicē Centrālās vēlēšanu komisijas Instrukciju par balsošanas kārtību un balsu skaitīšanu Saeimas vēlēšanās 1925.gadā.
3. oktobris	3.un 4. oktobrī notiek 2. Saeimas vēlēšanas. Tajās piedalās 74,89 procenti balsstiesīgo pilsoņu. Lielāka aktivitāte ir pilsētās, kur 2.Saeimu vēl 87,03 procenti vēlētāju, kamēr laukos – tikai 67,67 procenti vēlētāju.
10. oktobris	Vēlēšanu iecirkņos tiek pabeigta 2.Saeimas vēlēšanās nodoto balsu skaitīšana. Šajās vēlēšanās nodotas 838 800 balsis. Vēlēšanu uzvarētāja ir Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija.
10. novembris	2.Saeima ievēl jauno Centrālo vēlēšanu komisiju, kas ir pēc skaita trešā komisija, kas izveidota Saeimas vēlēšanu sarīkošanai.

3. jūlijs	Sākas un līdz 24.jūlijam ilgst parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumprojektu “Likums par pavalstniecības likuma pārgrozījumu un papildinājumu atcelšanu”. Šis likumprojekts negūst vēlētāju atbalstu, tāpēc tautas nobalsošana netiek ierosināta.
14. novembris	Centrālā vēlēšanu komisija laikrakstā “Valdības Vēstnesis” paziņo, ka tiks rīkota tautas nobalsošana par likumprojektu “Likums par pavalstniecības likuma pārgrozījumu un papildinājumu atcelšanu”. Paredzams, ka tautas nobalsošana notiks 17. un 18. decembrī.
17. decembris	17. un 18. decembrī notiek tautas nobalsošana par likumprojektu “Likums par pavalstniecības likuma pārgrozījumu un papildinājumu atcelšanu”. No 1 120 026 balsstiesīgajiem pilsoņiem tautas nobalsošanā nodotas tikai 242 798 derīgas balsis. Līdz ar to likumprojekts tautas nobalsošanā netiek pieņemts.

5. jūnijs	Saeima pieņem grozījumus likumā “Par Saeimas vēlēšanām”. Tie ir otrie grozījumi kopš likuma pieņemšanas 1922.gadā.
19. jūlijs	Centrālā vēlēšanu komisija apstiprina noteikumus par kandidātu sarakstu pieņemšanu 3. Saeimas vēlēšanām.
20. jūlijs	Centrālā vēlēšanu komisija izdod Instrukciju Saeimas vēlēšanu apgabalu komisijām par kandidātu sarakstu pieņemšanu 1928.gada Saeimas vēlēšanās.
13. augusts	Apgabala vēlēšanu komisijas sāk deputātu kandidātu sarakstu pieņemšanu 3.Saeimas vēlēšanām. Kandidātu sarakstus vēlēšanu komisijas pieņem trīs dienas – līdz 15. augustam.
21. augusts	“Valdības Vēstnesī” tiek publicēti 3.Saeimas vēlēšanu deputātu kandidātu saraksti.
27. augusts	“Valdības Vēstnesis” publicē Centrālās vēlēšanu komisijas Instrukciju par kandidātu sarakstu izdalīšanas kārtību, vēlēšanu laiku un iecirkņu telpu izziņošanu vēlētājiem 1928.gada Saeimas vēlēšanās.
10.septembris	“Valdības Vēstnesī” publicēta Centrālās vēlēšanu komisijas Instrukcija iecirkņu un apakšiecirkņu vēlēšanu komisijām par balsošanas kārtību un balsu skaitīšanu Saeimas vēlēšanās 1928.gadā. 1928.gada 10.septembrī “Valdības Vēstnesī” publicēta arī Centrālās vēlēšanu komisijas Instrukcija apriņķu vēlēšanu komisijām par balsu skaitīšanu Saeimas vēlēšanās 1928.gadā.
24.septembris	Vēlēšanu iecirkņos ir izlikti visi vēlēšanu apgabalos pieteiktie deputātu kandidātu saraksti 3.Saeimas vēlēšanām.
27.septembris	Pēdējā diena, kad pašvaldību valdēm jāpiesūta katram vēlētājam viens eksemplārs no visiem vēlēšanu apgabalā pieteiktajiem deputātu kandidātu sarakstiem, ievācot par to attiecīgu parakstu.
6. oktobris	6. un 7. oktobrī notiek 3. Saeimas vēlēšanas. Šajās vēlēšanās piedalās 79,35 procenti vēlētāju.
8. oktobris	Pulksten 9 no rīta ir pēdējais termiņš, kad vēlēšanu iecirkņa komisijām Centrālajai vēlēšanu komisijai jāpaziņo 3.Saeimas vēlēšanu rezultāti. Informācija tiek pieņemta telefoniski vai telegrāfiski.
14. oktobris	Apriņķu komisijas beidz skaitīt 3.Saeimas vēlēšanās nodotās balsis. Šajās vēlēšanās balsstiesības pavisam ir 1 182 426 pilsoņiem, un no tiem vēlēšanās piedalījušies 937 978.
2. novembris	Centrālā vēlēšanu komisija izdod paziņojumu par 3.Saeimā ievēlētajiem deputātiem.
9. novembris	Saeimas mandātu komisija sniedz savu ziņojumu par 3.Saeimas vēlēšanām. 3.Saeimas 1.sesijas 2.sēdē ievēlēta jaunā Centrālā vēlēšanu komisija.

6. jūlijs	Centrālā vēlēšanu komisija izdod rīkojumu visām pašvaldības iestādēm par gatavošanos parakstu vākšanai tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumprojektu “Agrārās reformas likuma papildinājums”.
4. augusts	Sākas un līdz 25.augustam ilgst parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumprojektu “Agrārās reformas likuma papildinājums”, kas paredzēja atcelt landesvēristu priekšrocības zemes iegūšanā. Likumprojekts gūst plašu vēlētāju atbalstu, tāpēc Saeima to pieņem un tautas nobalsošana nenotiek.

7. maijs	Centrālā vēlēšanu komisija izdod rīkojumu pašvaldībām par parakstu vākšanas sarīkošanu par likumprojektu “Likums par Māras baznīcu”.
11. maijs	Laikraksts “Valdības Vēstnesis” publicē Centrālās vēlēšanu komisijas paziņojumu, ka no 24. līdz 14. jūnijam notiks parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumprojektu “Likums par Māras baznīcu”.
24. maijs	Sākas parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumprojektu “Likums par Māras baznīcu”. Parakstu vākšana ilgst līdz 14. jūnijam, un likumprojekts gūst tautas nobalsošanas ierosināšanai nepieciešamo vēlētāju atbalstu.
29. jūnijs	Centrālā vēlēšanu komisija pieņem lēmumu, ar kuru uzdod pagasta padomēm un pilsētu domēm līdz 1.septembrim ievēlēt iecirkņu un apakšiecirkņu vēlēšanu komisijas 4.Saeimas vēlēšanām.
16. jūlijs	Centrālā vēlēšanu komisija pieņem Instrukciju Saeimas vēlēšanas apgabalu komisijām par kandidātu sarakstu pieņemšanu 1931.gada Saeimas vēlēšanās.
30. jūlijs	Centrālā vēlēšanu komisija izdod rīkojumu visām pašvaldības iestādēm, ka 1931. gada 5. un 6.septembrī sarīkojam tautas nobalsošana par likumprojektu “Likums par Māras baznīcu”.
10. augusts	No 10. līdz 12. augustam notiek kandidātu sarakstu pieņemšana 4.Saeimas vēlēšanām.
15. augusts	Pēdējā diena, kad Centrālajai vēlēšanu komisijai var iesniegt sūdzības par kandidātu sarakstu pieņemšanu 4.Saeimas vēlēšanām. Līdz 1931.gada 15.augustam jābūt ievēlētām arī visām 4.Saeimas balsošanas iecirkņu vai apakšiecirkņu komisijām.
31. augusts	“Valdības Vēstnesī” publicēti 4.Saeimas vēlēšanu deputātu kandidātu saraksti. Kopā piecos vēlēšanu apgabalos iesniegti 103 kandidātu sarakstu. Visvairāk – 23 – saraksti iesniegti Zemgales vēlēšanu apgabalā.
5.septembris	No 5. līdz 6.septembrim notiek tautas nobalsošana par likumprojektu “Likums par Māras baznīcu”. Tautas nobalsošanā piedalās 390 883 vēlētāji. Lai arī tautas nobalsošanā trūkst kvoruma, gandrīz visi jeb 380 740 vēlētāji pauž atbalstu likumprojektam. Tāpēc Saeima šo likumprojektu tomēr pieņem.
8.septembris	Līdz 1931.gada 8.septembrim balsošanas iecirkņiem pa tālruni vai telegrāfiski Centrālajai vēlēšanu komisijai jāpaziņo tautas nobalsošanas rezultāti par likumprojektu “Likums par Māras baznīcu”.
17.septembris	Centrālā vēlēšanu komisija pieņem Instrukciju iecirkņu un apakšiecirkņu komisijām par balsošanas kārtību un balsu skaitīšanu Saeimas vēlēšanās 1931. gadā.
24.septembris	Centrālā vēlēšanu komisija pieņem Instrukciju apriņķa vēlēšanu komisijām par balsu skaitīšanu Saeimas vēlēšanās 1931.gadā. Centrālā vēlēšanu komisija pieņem arī papildinājumus Instrukcijā par iecirkņu un apakšiecirkņu vēlēšanu komisijām.
3. oktobris	3. un 4.oktobrī notiek 4. Saeimas vēlēšanas, un tajās vēlētāju aktivitāte ir 80, 04 procenti.
12. oktobris	Apriņķu vēlēšanu komisijām jābeidz 4.Saeimas vēlēšanu rezultātu apkopošana. No 1 217 914 balsstiesīgajiem pilsoņiem šajās vēlēšanās piedalās 974 822.
19. oktobris	Centrālā vēlēšanu komisija paziņo 4.Saeimas vēlēšanu rezultātus. Vēlēšanās uzvarējusi Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija, taču kopā Saeimā ievēlēti deputāti no 27 deputātu kandidātu sarakstiem.
3. novembris	Notiek 4.Saeimas pirmā sēde, un ministru prezidents K. Ulmanis paziņo par 3.Saeimas pilnvaru, kā arī par savu pilnvaru izbeigšanos.

4. jūlijs	Izdots Centrālās vēlēšanu komisijas rīkojums par parakstu vākšanas uzsākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par Satversmes 74. un 79.panta grozījumiem.
16. jūlijs	16. jūlijā sākas un līdz 6. augustam ilgst parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Satversmes 74. un 79.panta grozījumiem. Grozījumi paredzēja samazināt vēlētāju skaitu, kas nepieciešams, lai likumu varētu atcelt vai ierosināt tautas nobalsošanā.
12.septembris	Centrālā vēlēšanu komisija izdod rīkojumu visām pašvaldībām par parakstu vākšanas sagatavošanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumprojektu “Likums par nodrošināšanu vecumā un darba nespējas un bezdarba gadījumos”.
1. oktobris	Sākas un līdz 22.oktobrim ilgst parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumprojektu “Likums par nodrošināšanu vecumā un darba nespējas un bezdarba gadījumos”.
21. decembris	Notiek Centrālās vēlēšanu komisijas sēdē, kurā nolemts, ka tautas nobalsošana par likumprojektu “Likums par nodrošināšanu vecumā un darba nespējas un bezdarba gadījumos” notiks 1934.gada 24. un 25.februārī.
30. decembris	Vēlētāji “Valdības Vēstnesī” var iepazīties ar likumprojektu “Likums par nodrošināšanu vecumā un darba nespējas gadījumos”, par kuru izsludināta tautas nobalsošana.

4. janvāris	“Valdības Vēstnesī” publicēts Centrālās vēlēšanu komisijas rīkojums visām pašvaldību iestādēm par tautas nobalsošanas sarīkošanu par likumprojektu “Likums par nodrošināšanu vecumā un darba nespējas un bezdarba gadījumos”.
24. februāris	24. un 25. februārī notiek tautas nobalsošana par vēlētāju ierosināto likumprojektu “Likums par nodrošināšanu vecumā un darba nespējas un bezdarba gadījumos”. Tautas nobalsošanas telpas ir atvērtas no pulksten 9 rītā līdz 8 vakarā. Likumprojekts netiek pieņemts, jo tautas nobalsošanā nepiedalās nepieciešamais skaits vēlētāju.