Pašvaldību vēlēšanu likums

5.pants. Tiesības vēlēt domi (padomi) ir Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu, ja vien uz viņiem neattiecas kāds no šā likuma 6.pantā minētajiem ierobežojumiem.

6.pants.Tiesību vēlēt nav:

1. personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;
2. aizdomās turētām, apsūdzētām vai tiesājamām personām, ja pret tām kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums;
3. personām, kuras likumā paredzētajā kārtībā ir atzītas par rīcības nespējīgām.

7.pants. Personai ir tiesības pēc sava ieskata vēlēt tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā tā ir pierakstīta vēlēšanu dienā, vai arī tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kur atrodas likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts attiecīgās personas nekustamais īpašums.

Personai, kura vēlēšanu dienā nav pierakstīta, ir tiesības vēlēt tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kur ir šīs personas pieraksta pēdējā vieta.

8. pants. Domē (padomē) var ievēlēt Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis 21 gada vecumu, ja viņš attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā ir pastāvīgi pierakstīts vismaz pēdējos 12 mēnešus pirms vēlēšanu dienas vai ja viņš attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā ir nostrādājis vismaz pēdējos sešus mēnešus pirms vēlēšanu dienas, vai ja attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā viņam ir likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums un ja uz viņu neattiecas kāds no šā likuma 9.pantā minētajiem ierobežojumiem.

Latvijas pilsonis, ievērojot šā likuma nosacījumus, var tikt ievēlēts tikai vienā domē (padomē).

[<*> - 1996.gada 6.novembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.96. likumu, kas stājas spēkā no 07.12.96.]

9.pants. Domes (padomes) vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un domē (padomē) nevar ievēlēt personas:

1. kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;
2. kuras likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām;
3. kuras ir bijušas sodītas par tīšiem smagiem noziegumiem un kurām sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot reabilitētos;
4. kuras izdarījušas sabiedriski bīstamu nodarījumu nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc nozieguma izdarīšanas saslimušas ar gara slimību, kas atņēmusi tām iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas;
5. kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās;
6. kuras ir vai ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR Drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, Krievijas un citu valstu drošības dienestu, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas štata vai ārštata darbinieki, minēto iestāžu rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji;
7. kuras neprot valsts valodu atbilstoši augstākajai (trešajai) valsts valodas prasmes pakāpei.

[<*> - Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.96. likumu, kas stājas spēkā no 05.12.96.]

10.pants. Valsts prezidentu, Saeimas deputātus, valdības locekļus, prokurorus, tiesnešus, valsts kontrolieri, Valsts kontroles padomes locekļus, Valsts kontroles padomes kolēģijas locekļus un karavīrus var pieteikt par domes (padomes) deputātu kandidātiem, taču ievēlēšanas gadījumā viņi zaudē Saeimas deputāta mandātu un ieņemamo amatu, bet karavīri tiek atvaļināti no obligātā militārā dienesta.

Domes (padomes) deputātus nedrīkst iesaukt obligātajā militārajā dienestā.

[<*> - 1996.gada 6.novembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.96. likumu, kas stājas spēkā no 07.12.96.]

11.pants. Domes (padomes) vēlēšanas vada un to norisi uzrauga Centrālā vēlēšanu komisija likumā noteiktajā kārtībā.

12. pants. Domes (padomes) vēlēšanas sagatavo un sarīko pilsētas, rajona un pagasta vēlēšanu komisijas un vēlēšanu iecirkņu komisijas, kas izveidotas likumā "Par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām" noteiktajā kārtībā.

[<*> - 1996.gada 6.novembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 05.12.96.]

13.pants. [Izslēgts ar 06.11.96. likumu, kas stājas spēkā no 05.12.96.]

14.pants. [Izslēgts ar 06.11.96. likumu, kas stājas spēkā no 05.12.96.]

15.pants. Republikas pilsētas domes deputātu kandidātu sarakstus var iesniegt reģistrētas politiskās organizācijas (partijas) vai to reģistrētas apvienības. Rajona pilsētas domes un pagasta padomes deputātu kandidātu sarakstus var iesniegt gan reģistrētas politiskās organizācijas (partijas) vai to reģistrētas apvienības, gan arī vēlētāju apvienības.

Pilsētas domes vai pagasta padomes vēlēšanām apvienotus kandidātu sarakstus, ievērojot šās nodaļas noteikumus, var iesniegt arī divas vai vairākas reģistrētas politiskās organizācijas (partijas), kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko organizāciju (partiju) apvienībā.

Vēlētāju apvienību veido tās personas, kuras ir parakstījušas attiecīgo kandidātu sarakstu, kā arī šajā kandidātu sarakstā pieteiktās personas. Par vēlētāju apvienības darbības likumību atbild attiecīgā kandidātu saraksta iesniedzēji.

Kandidātu saraksti iesniedzami, sākot ar piecdesmito dienu pirms vēlēšanu dienas, bet ne vēlāk kā 40 dienas pirms vēlēšanu dienas. Kandidātu saraksts iesniedzams attiecīgajai pilsētas vai pagasta vēlēšanu komisijai.

Kandidātu sarakstā norādāms katra kandidāta vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas gads, pastāvīgā pieraksta vieta, izglītība, pamatdarba vieta un ieņemamais amats, citas valsts pilsonība (pavalstniecība), ja tāda ir.

Sarakstā pieteikto kandidātu skaits nedrīkst būt lielāks par ievēlējamo domes (padomes) deputātu skaitu. Persona drīkst dot piekrišanu sevi pieteikt par kandidātu tikai vienā kandidātu sarakstā. Ja kāds kandidāts pieteikts vairākos sarakstos, viņa kandidatūra svītrojama visos sarakstos. Kandidātu sarakstiem jābūt skaidri salasāmiem, bez svītrojumiem un labojumiem.

Tieslietu ministrija ne vēlāk kā piecdesmitajā dienā pirms vēlēšanu dienas publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" visu reģistrēto politisko organizāciju (partiju) un to apvienību sarakstu.

[<*> - Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.96. likumu un 06.12.96. likumu, kas stājas spēkā no 07.12.96.]

16.pants. [1.daļa izslēgta ar 06.11.96. likumu]

Rajona pilsētas domes deputātu kandidātu saraksts un pagasta padomes deputātu kandidātu saraksts, ja to iesniedz vēlētāju apvienība, jāparaksta ne mazāk kā 20 vēlētājiem, kuri pierakstīti attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Kandidātu sarakstus drīkst parakstīt tikai tie vēlētāji, kuri nav ietverti kādā no attiecīgās domes (padomes) vēlēšanām iesniegtajiem kandidātu sarakstiem. Ja kāds vēlētājs ir pārkāpis šo noteikumu, viņa kandidatūra svītrojama no attiecīgā kandidātu saraksta.

Parakstot sarakstu, tajā jānorāda vēlētāja vārds, uzvārds, personas kods un pieraksta vietas adrese. Katrs vēlētājs drīkst parakstīt tikai vienu kandidātu sarakstu. Ja vēlētājs parakstījis vairākus sarakstus, viņa paraksts svītrojams visos sarakstos.

Politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības iesniedzamo sarakstu paraksta attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības lēmējinstitūcijas pilnvarota persona. Ja kandidātu sarakstu iesniedz divas vai vairākas politiskās organizācijas (partijas), to paraksta visu attiecīgo politisko organizāciju (partiju) lēmējinstitūciju pilnvarotas personas.

[<*> - Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.96. likumu un 06.12.96. likumu, kas stājas spēkā no 07.12.96.]

17.pants. Kandidātu sarakstam jāpievieno šādi dokumenti:

1. katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstīts paziņojums, ka viņš piekrīt savas kandidatūras izvirzīšanai;
2. katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstīta deklarācija, ka uz viņu neattiecas šā likuma 9.panta 1. - 6.punktā minētie ierobežojumi;
3. visu sarakstā ietverto kandidātu parakstīta priekšvēlēšanu programma, kuras apjoms nedrīkst pārsniegt 4000 iespiedzīmes.

Ja par kandidātu ir pieteikta persona, kura nav pastāvīgi pierakstīta attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, bet tai šajā teritorijā

ir likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums, kandidātu sarakstam jāpievieno arī notariāli apliecināts zemesgrāmatas akta noraksts.

Ja par kandidātu ir pieteikta persona, kura nav pastāvīgi pierakstīta attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, bet ir šajā teritorijā nostrādājusi vismaz pēdējos sešus mēnešus pirms vēlēšanu dienas, kandidātu sarakstam jāpievieno arī kandidāta darba devēja izdota izziņa.

Ja par kandidātu ir pieteikta persona, kura nav beigusi latviešu mācībvalodas skolu, kandidātu sarakstam jāpievieno arī augstākās (trešās) valsts valodas prasmes pakāpes apliecības notariāli apliecināts noraksts.

Ja par kandidātu ir pieteikta persona, kura saraksta iesniegšanas dienā ieņem kādu no šā likuma 10.pantā minētajiem amatiem, kandidātu sarakstam jāpievieno attiecīgās personas parakstīts paziņojums, ka ievēlēšanas gadījumā tā mēneša laikā izbeigs attiecīgā amata (dienesta) pildīšanu.

Ja kandidātu saraksta nosaukums sakrīt ar kādas reģistrētas politiskās organizācijas (partijas) vai reģistrētu politisko organizāciju (partiju) reģistrētas apvienības nosaukumu, kandidātu sarakstam pievienojams šīs politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības lēmējinstitūcijas pilnvarojums saraksta iesniedzējiem iesniegt kandidātu sarakstu attiecīgās domes (padomes) vēlēšanām.

Ja apvienotu kandidātu sarakstu ir iesniegušas vairākas politiskās organizācijas (partijas), kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko organizāciju (partiju) apvienībā, kandidātu sarakstam pievienojams visu attiecīgo politisko organizāciju (partiju) lēmējinstitūciju pilnvarojums.

Pilsētas domes un pagasta padomes deputātu kandidātu sarakstam jāpievieno arī bankas kvīts par šā likuma 18. pantā noteiktās drošības naudas iemaksu.

[<*> - Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.96. likumu un 06.12.96. likumu, kas stājas spēkā no 07.12.96.]

18.pants. Vēlēšanu komisijas pieņem tikai tādus kandidātu sarakstus, kuru iesniedzēji par attiecīgo sarakstu speciālā domes (padomes) vēlēšanu komisijas depozīta kontā ir iemaksājuši drošības naudu. Drošības nauda par

kandidātu sarakstu domes (padomes) vēlēšanām ir šāda:

• 70 latu - ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir līdz 2000iedzīvotāju;
• 90 latu - ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir līdz 5000 iedzīvotāju;
• 110 latu - ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir no 5000 līdz 50000 iedzīvotāju;
• 150 latu - ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir vairāk nekā 50000 iedzīvotāju.

Drošības nauda par kandidātu sarakstu Rīgas Domes vēlēšanām ir 600 latu.

Banka drošības naudas iemaksātājiem izsniedz kvīti, kurā norādīts, kas naudu iemaksājis, kāds nosaukums ir kandidātu sarakstam, par kuru drošības nauda iemaksāta, un kad drošības nauda iemaksāta. Iemaksātā drošības nauda dod tiesības iesniegt viena nosaukuma kandidātu sarakstu vienas domes (padomes) vēlēšanām. Ja no šā nosaukuma kandidātu saraksta attiecīgās domes (padomes) vēlēšanās ir ievēlēts kaut viens deputāts, drošības nauda atdodama iemaksātājiem; ja nav ievēlēts neviens, vēlēšanu komisija drošības naudu ieskaita attiecīgās pašvaldības budžetā.

[<*> - 1996.gada 6.novembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 05.12.96.]

19.pants. Ja deputātu kandidātu sarakstu ir iesniegusi vēlētāju apvienība, pirmie trīs kandidātu saraksta parakstītāji uzskatāmi par attiecīgā kandidātu saraksta iesniedzējiem un vienam no viņiem ir tiesības bez īpaša pilnvarojuma būt klāt attiecīgās pilsētas vai pagasta vēlēšanu komisijas, kā arī šīs pilsētas vai pagasta administratīvajā teritorijā izveidoto vēlēšanu iecirkņu komisiju sēdēs.

Ja deputātu kandidātu sarakstu iesniedz politiskā organizācija (partija), divas vai vairākas politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienība, tās savu lēmējinstitūciju pilnvarojumā norāda trīs personas, no kurām vienai ir tiesības bez īpaša pilnvarojuma iesniegt kandidātu sarakstu attiecīgās domes (padomes) vēlēšanām, būt klāt attiecīgās pilsētas vai pagasta vēlēšanu komisijas, kā arī šīs pilsētas vai pagasta administratīvajā teritorijā izveidoto vēlēšanu iecirkņu komisiju sēdēs.

[<*> - Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.96. likumu, kas stājas spēkā no 05.12.96.]

20.pants. Vēlēšanu komisija 48 stundu laikā pēc kandidātu saraksta iesniegšanas pārbauda, vai kandidātu saraksts iesniegts, ievērojot šā likuma 4.nodaļas noteikumus.

Ja kandidātu saraksts sastādīts, neievērojot šā likuma prasības, vēlēšanu komisija uzdod kandidātu saraksta iesniedzējiem 72 stundu laikā novērst nepilnības un kļūdas. Ja šajā termiņā nepilnības un kļūdas netiek novērstas, vēlēšanu komisija pieņem lēmumu nereģistrēt kandidātu, attiecībā uz kuru nepilnības un kļūdas nav novērstas.

Vēlēšanu komisija iespēju robežās pārbauda, vai pieteiktie kandidāti atbilst šā likuma 8.panta pirmās daļas un 9.panta prasībām.

[<*> - 1996.gada 6.novembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 05.12.96.]

21.pants. Kandidātu saraksta nosaukumu izvēlas tā iesniedzēji.

Kandidātu saraksta nosaukumam jāatbilst:

1. attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) nosaukumam, ja kandidātu sarakstu iesniedz politiskā organizācija (partija);
2. attiecīgās politisko organizāciju (partiju) apvienības nosaukumam, ja kandidātu sarakstu iesniedz politisko organizāciju (partiju) apvienība;
3. visu attiecīgo politisko organizāciju (partiju) nosaukumiem, ja kandidātu sarakstu iesniedz divas vai vairākas politiskās organizācijas (partijas).

[<*> - 1996.gada 6.novembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 05.12.96.]

22.pants. Kandidātu saraksti, kas iesniegti, ievērojot šā likuma prasības, tiek reģistrēti attiecīgās pilsētas vai pagasta vēlēšanu komisijā.

Reģistrētie kandidātu saraksti nav atsaucami, un grozījumus tajos var izdarīt tikai komisija, kas šo sarakstu reģistrējusi, kādā no šādiem veidiem:

1. svītrojot pieteikto kandidātu, ja:
   • kandidāts neatbilst šā likuma 8.panta pirmās daļas prasībām,
   • uz kandidātu attiecas šā likuma 9.panta ierobežojumi,
   • viena un tā pati persona pieteikta dažādu nosaukumu kandidātu sarakstos (15. pants),
   • kandidāts kā vēlētājs parakstījis kādu kandidātu sarakstu (16.pants),
   • kandidāts miris;
2. izdarot tehniska rakstura labojumus.

Šā panta otrās daļas 1.punkta "a", "b" un "e" apakšpunktā paredzētajos gadījumos kandidāts svītrojams, pamatojoties uz attiecīgas iestādes izdotu izziņu vai tiesas spriedumu. To, ka kandidāts:

1. nav Latvijas pilsonis, - apliecina Pilsonības un imigrācijas departamenta izziņa;
2. nav bijis pastāvīgi pierakstīts attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, - apliecina pašvaldības iestādes izziņa;
3. izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā, - apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centra izziņa;
4. ir bijis sodīts par tīšiem noziegumiem, kas ir noziegumi Latvijā arī šā likuma spēkā stāšanās brīdī, un sodāmība nav dzēsta vai noņemta, -apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centra izziņa;
5. izdarījis sabiedriski bīstamu nodarījumu nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc nozieguma izdarīšanas saslimis ar gara slimību, kas atņēmusi tam spēju apzināties savu darbību vai to vadīt, - apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centra izziņa;
6. ir vai ir bijis PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks, -apliecina attiecīgās tiesas spriedums;
7. pēc 1991.gada 13.janvāra darbojies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās, - apliecina attiecīgās tiesas spriedums;
8. neprot valsts valodu atbilstoši augstākajai (trešajai) valsts valodas prasmes pakāpei, - apliecina Valsts valodas centra izziņa;
9. ir miris, - apliecina Dzimtsarakstu nodaļas izziņa.

Attiecīgajām iestādēm minētās izziņas jāiesniedz vēlēšanu komisijai bez maksas piecu dienu laikā.

[<*> - 1996.gada 6.novembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.96. likumu, kas stājas spēkā no 07.12.96.]

23.pants. Republikas pilsētas domes vēlēšanām reģistrētie kandidātu saraksti publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kā arī izliekami visos attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidotajos vēlēšanu iecirkņos.

Rajona pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanām reģistrētie kandidātu saraksti izliekami redzamā vietā pie pilsētas (pagasta) pašvaldības lēmējinstitūcijas ēkas, kā arī visos attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidotajos vēlēšanu iecirkņos.

Kandidātu saraksti jāizliek ne vēlāk kā 10 dienas pirms vēlēšanu dienas, un tajos jānorāda katra kandidāta vārds, uzvārds, dzimšanas gads, pastāvīgā pieraksta vieta, izglītība, pamatdarba vieta un ieņemamais amats, citas valsts pilsonība (pavalstniecība), ja tāda ir.

Redzamā vietā izliekamas priekšvēlēšanu programmas. Katrā vēlēšanu iecirknī ir jābūt pieejamām šajā likumā paredzētajām ziņām par ikvienu kandidātu.

[<*> - Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.96. likumu un 06.12.96. likumu, kas stājas spēkā no 07.12.96.]

24.pants. Ja līdz šā likuma 15.pantā noteiktajam termiņam reģistrēto

kandidātu skaits ir mazāks par attiecīgajā pašvaldībā ievēlējamo domes (padomes) deputātu skaitu, Centrālajai vēlēšanu komisijai ir tiesības par 10 dienām pagarināt kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņu, bet, ja arī tad kandidātu skaits ir mazāks par ievēlējamo domes (padomes) deputātu skaitu, - divu nedēļu laikā izsludināt attiecīgās domes (padomes) atkārtotas vēlēšanas šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Ja arī tad netiek pieteikts nepieciešamais kandidātu skaits, attiecīgajā administratīvajā teritorijā izveido pagaidu administrāciju likumā noteiktajā kārtībā.

Pilsētas un pagasta vēlēšanu komisija nodrošina kandidātu sarakstu nodrukāšanu uz atsevišķām veidlapām - vēlēšanu zīmēm. Vēlēšanu zīmē norāda:

1. tās domes (padomes) nosaukumu, kurā vēlēšanas notiek;
2. kandidātu saraksta nosaukumu;
3. pieteikto kandidātu vārdu un uzvārdu.

Vēlēšanu zīmē pretī kandidāta uzvārdam ir vieta vēlētāja atzīmes izdarīšanai.

Pilsētas un pagasta vēlēšanu komisija ne vēlāk kā piecas dienas pirms

vēlēšanu dienas izsūta visām iecirkņu komisijām vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmes. Vēlēšanu zīmes izsūtāmas tādā skaitā, lai katrs vēlētājs var saņemt vienu vēlēšanu zīmi par attiecīgajā vēlēšanu apgabalā reģistrētajiem kandidātu sarakstiem. Vēlēšanu aplokšņu izgatavošanu un sadali pilsētu, rajonu un pagastu vēlēšanu komisijām nodrošina Centrālā vēlēšanu komisija tās noteiktajā kārtībā.

[<*> - Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.96. likumu un 06.12.96. likumu, kas stājas spēkā no 07.12.96.]

25.pants. Vēlēšanu dienā vēlēšanas notiek no pulksten 8.00 rītā līdz pulksten 8.00 vakarā.

Pirms vēlēšanu sākuma iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs

komisijas, kā arī vēlētāju apvienību, politisko organizāciju (partiju) un politisko organizāciju (partiju) apvienību pilnvaroto novērotāju klātbūtnē pārliecinās par to, vai vēlēšanu kastes, kurās paredzēts iemest vēlēšanu zīmes, ir tukšas. Pēc tam vēlēšanu kastes aizzīmogo.

Iecirkņa komisija nodrošina, lai pie ieejas vēlēšanu telpā tiktu pārbaudīts, vai atnākušie pilsoņi ir šā vēlēšanu apgabala vēlētāji, kas nav vēl piedalījušies vēlēšanās. Vēlētāja personu apliecinošs dokuments ir Latvijas Republikas pilsoņa pase.

Vēlētājs, kurš balso tās pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidotajā vēlēšanu iecirknī, kur viņam ir likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums, vēlēšanu iecirkņa komisijai papildus uzrāda zemesgrāmatas aktu vai notariāli apliecinātu tā norakstu.

[<*> - 1996.gada 6.novembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.96. likumu, kas stājas spēkā no 07.12.96.]

26.pants. Obligātajā militārajā dienestā iesauktās personas, kā arī personas, kuras vēlēšanu dienā neatradīsies attiecīgajā administratīvajā teritorijā, var balsot trīs dienas pirms vispārējās vēlēšanu dienas.

Pilsētas un pagasta vēlēšanu komisija nosaka vienu vēlēšanu iecirkni, kurā minētās personas var balsot. Paziņojums par šā iecirkņa atrašanās vietu un darba laiku izliekams pie pilsētas (pagasta) pašvaldības ēkas, kā arī visos attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidotajos vēlēšanu iecirkņos.

Republikas pilsētas vēlēšanu komisija šādu paziņojumu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Personas, kuras balso pirms vispārējās vēlēšanu dienas, vēlēšanu aploksni iemet atsevišķā aizzīmogotā vēlēšanu kastē, un šīs personas tiek ierakstītas atsevišķā balsotāju sarakstā.

[<*> - 1996.gada 6.novembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 05.12.96.]

27.pants. Izņemot šā likuma 33.pantā paredzētos gadījumus, vēlētājs var balsot tikai personiski. Vēlētājs pēc savas izvēles var balsot jebkurā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidotajā vēlēšanu iecirknī.

[<*> - Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.96. likumu, kas stājas spēkā no 05.12.96.]

28.pants. Balsošana vēlēšanās ir aizklāta.

Vēlēšanu telpās vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis balsotāju sarakstā pēc Latvijas Republikas pilsoņa pases ieraksta vēlētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un izdara vēlētāja pasē atzīmi par attiecīgās pašvaldības vēlēšanām. Vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā.

Katram vēlētājam izsniedz visu vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes un īpašu vēlēšanu aploksni, kura apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu. Šajā aploksnē vēlētājam jāieliek vēlēšanu zīme, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso. Atsevišķu vēlēšanu zīmju izsniegšana ir aizliegta.

[Izslēgta 4.daļa ar 06.12.96. likumu].

Vēlēšanu komisijas locekļiem ir aizliegts aģitēt par vai pret kandidātiem vai kandidātu sarakstiem.

[<*> - 1996.gada 6.novembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 05.12.96.]

29.pants. Vēlēšanu telpās ierīkojama atsevišķa istaba vai nodalījums, kur vēlētājs vienatnē ieliek aploksnē vienu vēlēšanu zīmi un aploksni aizlīmē. Vēlēšanu zīmē pretī kandidātu uzvārdiem vēlētājs pēc savas izvēles var izdarīt atzīmi "+", neizdarīt atzīmi vai svītrot kandidāta vārdu un uzvārdu.

Atzīmi "+" pretī kāda kandidāta uzvārdam vēlētājs izdara, ja viņš īpaši atbalsta šā kandidāta ievēlēšanu. Ja vēlētājs neatbalsta kādu no šajā vēlēšanu zīmē ietvertajiem kandidātiem, viņš svītro kandidāta vārdu un uzvārdu. Ja izsvītrots tikai kandidāta vārds vai uzvārds, uzskatāms, ka vēlētājs šo kandidātu neatbalsta. Vēlētājs var ielikt aploksnē arī negrozītu (bez atzīmēm) vēlēšanu zīmi.

Aizlīmēto aploksni vēlētājs vēlēšanu komisijas locekļa klātbūtnē personiski iemet aizzīmogotā vēlēšanu kastē.

[Izslēgta 4.daļa ar 06.12.96. likumu].

Ja vēlētājs pirms vēlēšanu zīmes ielikšanas aploksnē un aizlīmēšanas šo zīmi vai vēlēšanu aploksni ir sabojājis, to vietā viņam tiek izsniegta jauna vēlēšanu aploksne vai jaunas visu vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes.

[<*> - 1996.gada 6.novembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.96. likumu, kas stājas spēkā no 07.12.96.]

30.pants. [Izslēgts ar 06.11.96. likumu, kas stājas spēkā no 05.12.96.]

31.pants. [Izslēgts ar 06.11.96. likumu, kas stājas spēkā no 05.12.96.]

32. pants. Ja atsevišķi vēlētāji veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās, iecirkņa komisija, pamatojoties uz šo vēlētāju vai viņu pilnvarotas personas rakstveida iesniegumu, kas reģistrēts īpašā žurnālā, uzdod diviem komisijas locekļiem organizēt balsošanu šo vēlētāju atrašanās vietā.

Citu vēlētāju balsošana ārpus vēlēšanu telpām nav pieļaujama.

Balsošana vēlētāju atrašanās vietā notiek tikai tad, ja vēlētājs atrodas attiecīgās pilsētas vai pagasta administratīvajā teritorijā.

Vēlētāji, kuri saskaņā ar šā panta pirmo daļu balso savā atrašanās vietā, tiek ierakstīti atsevišķā balsotāju sarakstā, un aizlīmētās aploksnes tiek iemestas atsevišķā aizzīmogotā kastē.

[<*> - 1996.gada 6.novembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.96. likumu, kas stājas spēkā no 07.12.96.]

33.pants. Ja vēlētājs fizisku trūkumu dēļ pats nespēj balsot, vēlētāja klātbūtnē pēc viņa mutvārdu norādījumiem atzīmes vēlēšanu zīmē izdara vēlētāja ģimenes loceklis vai kāda cita persona, kurai vēlētājs uzticas. Persona, kura izdara atzīmes, nedrīkst būt attiecīgā vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis.

[<*> - Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.96. likumu, kas stājas spēkā no 05.12.96.]

34.pants. Vēlēšanu laikā uzraudzību pār kārtību vēlēšanu telpās veic vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs. Viņš raugās, lai vēlēšanu telpās un tuvāk par 50 metriem no ieejas tajās nenotiktu vēlēšanu brīvības ierobežošana un kārtības traucēšana, kā arī aģitācija. Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam un komisijas locekļiem ir arī pienākums neļaut balsot personām, kurām nav tiesību vēlēt.

[<*> - 1996.gada 6.novembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 05.12.96.]

35.pants. Sākot ar vēlēšanu telpu atvēršanu vēlēšanu dienā, vēlēšanu komisijas sekretārs raksta protokolu, kurā fiksē vēlēšanu norisi.

Vēlēšanu norisi var novērot ne vairāk kā divas pilnvarotas personas no katras vēlētāju apvienības, politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības, kas attiecīgās domes (padomes) vēlēšanām ir iesniegušas kandidātu sarakstu.

Sūdzības par vēlēšanu norisi vēlētāji iesniedz vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, kas tās reģistrē īpašā sūdzību reģistrācijas žurnālā. Jebkura sūdzība par vēlēšanu norisi nekavējoties jāizskata vēlēšanu komisijā un jādod atbilde sūdzības iesniedzējam.

[<*> - Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.96. likumu, kas stājas spēkā no 05.12.96.]

36.pants. Vēlēšanu dienā pēc pulksten 8 vakarā vēlēšanu zīmes var nodot tikai tie vēlētāji, kuri bija ieradušies vēlēšanu telpās pirms pulksten 8 vakarā. Pēc tam vēlēšanu telpas slēdz, skaita balsis un aprēķina vēlēšanu rezultātus.

37.pants. Balsu skaitīšanu izdara vēlēšanu iecirkņa komisija atklātā sēdē, kurā kā novērotāji var būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti pārstāvji no katras vēlētāju apvienības, politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības, kas attiecīgās domes (padomes) vēlēšanām iesniegušas kandidātu sarakstu.

[<*> - Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.96. likumu, kas stājas spēkā no 05.12.96.]

38.pants. Pirms vēlēšanu kastes tiek atvērtas, neizmantotās vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmes tiek dzēstas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

[<*> - 1996.gada 6.novembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 05.12.96.]

39.pants. Pēc vēlēšanu kastes atvēršanas vēlēšanu iecirkņa komisija:

1. saskaita vēlēšanu kastēs esošās ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotās aploksnes;
2. aploksnes, kas nav apzīmogotas ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu un tāpēc uzskatāmas par nederīgām, neatver, saskaita, iesaiņo un par to izdara atzīmi iepriekšējās balsu skaitīšanas protokolā;
3. pēc derīgo aplokšņu saskaitīšanas tās atver un no tām izņem vēlēšanu zīmes, vienlaikus pārbaudot, vai kādā aploksnē to nav vairāk par vienu;
4. nodotās vēlēšanu zīmes sagrupē pēc kandidātu sarakstu nosaukumiem, šķirojot derīgās zīmes no nederīgajām, kā arī saskaita par katru kandidātu sarakstu nodotās balsis.

[Izslēgta ar 06.12.96. likumu].

[<*> - 1996.gada 6.novembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 05.12.96.]

40.pants. Vēlēšanu iecirkņa komisija balsu skaitīšanas protokolā, kurš rakstāms trijos eksemplāros, atzīmē saņemto aplokšņu skaitu, pāri palikušo aplokšņu skaitu, komisijas izsniegto aplokšņu skaitu, sabojāto aplokšņu skaitu, aplokšņu skaitu vēlēšanu kastēs pēc to atvēršanas, nodoto vēlēšanu zīmju skaitu, nederīgo vēlēšanu zīmju skaitu, kā arī šā likuma 39.pantā minētās ziņas.

Nederīgās vēlēšanu zīmes numurējamas, un par katru no tām protokolā ierakstāms, kāpēc zīme uzskatīta par nederīgu.

Par nederīgām uzskatāmas:

1. saplēstas vēlēšanu zīmes;
2. vēlēšanu zīmes no citiem vēlēšanu apgabaliem.

Ja aploksnē ir ielikta vairāk nekā viena attiecīgā vēlēšanu apgabala zīme un šo zīmju saturs ir vienāds, tad tikai viena no tām uzskatāma par derīgu.

Ja aploksnē ir ielikta vairāk nekā viena attiecīgā vēlēšanu apgabala zīme un šo zīmju saturs ir atšķirīgs, tad visas aploksnē ieliktās šā vēlēšanu apgabala zīmes uzskatāmas par nederīgām.

Domstarpības par vēlēšanu zīmju derīgumu vēlēšanu iecirkņa komisija

izšķir ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties vienādi, izšķirošā ir

komisijas priekšsēdētāja balss.

Pēc rezultātu ierakstīšanas balsu skaitīšanas protokolā vēlēšanu iecirkņa komisija Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā:

1. katra nosaukuma vēlēšanu zīmes sadala divās grupās - grozītās un negrozītās. Par grozītām uzskatāmas vēlēšanu zīmes, kurās vēlētājs pretī kāda kandidāta uzvārdam izdarījis atzīmi "+" vai svītrojis kandidāta vārdu vai uzvārdu. Visas pārējās vēlēšanu zīmes uzskatāmas par negrozītām;
2. attiecībā uz katru kandidātu saskaita vēlēšanu zīmes, kurās:
   • pretī viņa uzvārdam izdarīta atzīme "+",
   • viņa vārds vai uzvārds svītrots.

Balsu skaitīšanas rezultātus attiecībā uz katru kandidātu ieraksta balsu skaitīšanas protokolā.

Pēc balsu saskaitīšanas un protokola sastādīšanas visas nodotās derīgās un nederīgās vēlēšanu zīmes, nederīgās aploksnes un viens vēlēšanu iecirkņa komisijas balsu skaitīšanas protokola eksemplārs iesaiņojams un aizzīmogojams. Klātesošajiem vēlētāju apvienību, politisko organizāciju (partiju) vai politisko organizāciju (partiju) apvienību pilnvarotajiem novērotājiem arī ir tiesības aizzīmogot šo saini ar saviem zīmogiem, par ko izdarāma atsauce vēlēšanu gaitas protokolā. Pēc tam vēlēšanu iecirkņa komisija nosūta visus vēlēšanu materiālus pilsētas vai pagasta vēlēšanu komisijai Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā. Līdz ar vēlēšanu materiāliem nosūtāms pavadraksts, kurā atzīmēts nosūtīšanas datums, laiks un tās personas vārds un uzvārds, ar kuru vēlēšanu materiāli nosūtīti.

[<*> - 1996.gada 6.novembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.96. likumu, kas stājas spēkā no 07.12.96.]

41.pants. Pilsētas un pagasta vēlēšanu komisijas vēlēšanu rezultātus aprēķina pēc protokoliem, ko tās saņēmušas no vēlēšanu iecirkņu komisijām.

Lai sadalītu domes (padomes) deputātu vietas starp kandidātu sarakstiem, piemēro šādu kārtību:

1. nosaka par katru kandidātu sarakstu nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu;
2. par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu dala secīgi ar 1, 3, 5, 7 un tā tālāk, līdz dalījumu skaits ir vienāds ar kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaitu;
3. visus iegūtos dalījumus par visiem kandidātu sarakstiem sanumurē kopējā dilstošā secībā;
4. deputātu vietas secīgi saņem tie kandidātu saraksti, kuriem atbilst lielākie dalījumi.

Ja dalījums, kura kārtas numurs atbilst ievēlējamo deputātu skaitam, ir vienāds ar vienu vai vairākiem nākamajiem dalījumiem, deputāta vietu saņem saraksts, kas ieguvis vairāk balsu.

Ja šie kandidātu saraksti ir ieguvuši vienādu balsu skaitu, deputāta vietu saņem kandidātu saraksts, kurš reģistrēts pirmais.

Katrā kandidātu sarakstā pieteiktie kandidāti sarindojami pēc saņemto balsu skaita. Par kandidātu nodoto balsu skaits ir vienāds ar balsu skaitu, kas nodots par kandidātu sarakstu, kurā minēts šis kandidāts, mīnus to vēlēšanu zīmju skaits, kurās šā kandidāta vārds un uzvārds ir svītrots, plus to vēlēšanu zīmju skaits, kurās vēlētāji pretī šā kandidāta uzvārdam ir izdarījuši atzīmi "+". Ja par diviem vai vairākiem viena kandidātu saraksta kandidātiem nodots vienāds balsu skaits, viņi savstarpēji sarindojami kandidātu saraksta iesniedzēju paredzētajā secībā.

Ievēlēti ir tie kandidāti, kuri saņēmuši lielāko balsu skaitu, bet atlikušie ieskaitāmi kandidātos tādā secībā, kādā viņi sarindojas atbilstoši par viņiem nodoto balsu skaitam.

[<*> - 1996.gada 6.novembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.96. likumu, kas stājas spēkā no 07.12.96.]

42.pants. [Izslēgts ar 06.12.96. likumu, kas stājas spēkā no 07.12.96.]

43.pants. Ja ievēlētais domes (padomes) deputāts miris, atteicies vai citu iemeslu dēļ zaudējis vai nolicis savu mandātu, viņa vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša kandidātu saraksta, no kura bija ievēlēts iepriekšējais deputāts.

Ja šā panta pirmajā daļā paredzēto iemeslu dēļ kādam kandidātu sarakstam pietrūkst kandidātu, tad šā likuma 41.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā Centrālā vēlēšanu komisija nosaka, no kura kandidātu saraksta ņemams nākamais deputāts.

[<*> - 1996.gada 6.novembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 05.12.96.]

44.pants. Vēlēšanu rezultātus apstiprina attiecīgās pilsētas vai pagasta vēlēšanu komisija ar savu lēmumu. Republikas pilsētas vēlēšanu komisija to kopā ar vēlēšanu komisijas sēžu protokoliem nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai. Rajona pilsētas un pagasta vēlēšanu komisija lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu un komisijas sēžu protokolus nosūta attiecīgā rajona vēlēšanu komisijai, kas tos nogādā Centrālajai vēlēšanu komisijai.

Pārējie vēlēšanu materiāli glabājami Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

Visiem kandidātu saraksta iesniedzējiem triju dienu laikā pēc vēlēšanām ir tiesības iepazīties ar balsotāju sarakstiem, bet trīs dienas pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas - ar vēlēšanu komisijas sēžu protokoliem.

Republikas pilsētas domes vēlēšanu rezultāti ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc vēlēšanām publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Rajona pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu rezultāti ne vēlāk kā trīs dienu laikā pēc vēlēšanām izliekami redzamā vietā pie pilsētas domes vai pagasta padomes ēkas.

[<*> - Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.96. likumu un 06.12.96. likumu, kas stājas spēkā no 07.12.96.]

45.pants. Ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas pilsētas vai pagasta vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs uzaicina jaunievēlētos deputātus uz pirmo domes (padomes) sēdi.

[<*> - Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.96. likumu, kas stājas spēkā no 07.12.96.]

46.pants. Kandidātu sarakstu iesniedzējiem, kā arī pieteiktajiem kandidātiem ir tiesības vēlēšanu komisijas lēmumu septiņu dienu laikā pēc tā pieņemšanas pārsūdzēt tiesā pēc vēlēšanu komisijas atrašanās vietas. Tiesai sūdzība jāizskata trīs dienu laikā pēc tās iesniegšanas.

Ja tiesa, izskatījusi sūdzību, konstatē, ka vēlēšanās ir pieļauti tādi likuma pārkāpumi, kas ietekmējuši attiecīgās domes (padomes) deputātu vietu sadalījumu starp politiskajām organizācijām (partijām), politisko organizāciju (partiju) apvienībām un vēlētāju apvienībām, tā ar savu lēmumu atceļ attiecīgās pilsētas vai pagasta vēlēšanu komisijas lēmumu par domes (padomes) vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu. Šajā gadījumā Centrālā vēlēšanu komisija likumā noteiktajā kārtībā izsludina attiecīgās domes (padomes) atkārtotas vēlēšanas.

[<*> - Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.96. likumu un 06.12.96. likumu, kas stājas spēkā no 07.12.96.]

47.pants. Personas, kuras ar vardarbību, viltu, draudiem, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā kavē pilsoņus piedalīties vēlēšanās vai veikt aģitāciju vai arī viltojušas vēlēšanu dokumentus, vai apzināti nepareizi skaitījušas balsis, vai nav ievērojušas balsošanas noslēpumu, vai citādi pārkāpušas šo likumu, saucamas pie likumā paredzētās atbildības.

48.pants. Domes (padomes) deputātu kandidāti, kuri šā likuma 17.panta pirmās daļas 2.punktā minētajā deklarācijā snieguši par sevi apzināti nepatiesas ziņas, ir saucami pie kriminālatbildības saskaņā ar Latvijas Kriminālkodeksa 151.3. pantu, bet ievēlēšanas gadījumā attiecīgajam domes (padomes) deputātam anulējams arī deputāta mandāts.

49.pants. Valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām ir pienākums bez maksas nodrošināt vēlēšanu komisijas ar darbam nepieciešamajām telpām.

Valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām ir pienākums nodrošināt politiskās organizācijas (partijas), politisko organizāciju (partiju) apvienības un vēlētāju apvienības ar telpām priekšvēlēšanu pasākumu organizēšanai par maksu tādā apmērā, kas sedz šo telpu izmantošanas faktiskos izdevumus.

[<*> - Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.96. likumu, kas stājas spēkā no 05.12.96.]

50.pants. Ar vēlēšanu sagatavošanu un norisi saistītie izdevumi tiek segti no attiecīgās pašvaldības budžeta.

51.pants. Politisko organizāciju (partiju), politisko organizāciju (partiju) apvienību un vēlētāju apvienību vēlēšanu kampaņu aizliegts finansēt no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, kā arī no valsts un pašvaldību uzņēmumu līdzekļiem.

Aizliegts vēlēšanu kampaņu finansēt no anonīmiem ziedojumiem.

Pārskatu par ieņēmumiem un izdevumiem, kas saistīti ar vēlēšanu kampaņu, politiskās organizācijas (partijas) un to apvienības sniedz likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām" noteiktajā kārtībā, bet vēlētāju apvienības šo pārskatu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam mēneša laikā pēc vēlēšanām.

[<*> - Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.96. likumu, kas stājas spēkā no 05.12.96.]

Pārejas noteikumi

1. [Izslēgts ar 06.11.96. likumu, kas stājas spēkā no 05.12.96.]
2. [Izslēgts ar 06.11.96. likumu, kas stājas spēkā no 05.12.96.]
3. Pārbaude attiecībā uz to, vai persona, kura tiek pieteikta par deputāta kandidātu, nav pārkāpusi šā likuma 9. panta 6. punkta prasības, veicama kārtībā, kāda noteikta likumā par bijušās PSRS Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un sadarbības fakta konstatēšanu.
4. [Izslēgts ar 06.11.96. likumu, kas stājas spēkā no 05.12.96.]
5. Vēlētāji, kuri līdz vēlēšanu dienai nav saņēmuši Latvijas Republikas pilsoņa pasi, vēlēšanu komisijai uzrāda bijušās PSRS pilsoņa pasi, kurā ir Pilsonības un imigrācijas departamenta atzīme, kas apliecina, ka attiecīgā persona ir Latvijas Republikas pilsonis.
6. Ja tiek apvienotas divas vai vairākas administratīvās teritorijas, tad apvienotajās administratīvajās teritorijās vēlētās domes un padomes līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām no visiem ievēlētajiem deputātiem izveido vienotu lēmējinstitūciju - domi vai padomi.
7. Šajā likumā noteiktās normas attiecas arī uz apvienoto administratīvo teritoriju vienotās lēmējinstitūcijas - domes vai padomes - vēlēšanām.
8. 1994.gada 29.maijā ievēlētās rajonu pašvaldību padomes turpina pildīt likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētās funkcijas, līdz likumos noteiktajā kārtībā tiek reorganizēta rajona pašvaldība, bet ne vēlāk kā līdz 1997.gada 31.decembrim.
9. Ministru kabinetam iesniegt Saeimai likumprojektus par rajona pašvaldības reorganizāciju līdz 1997.gada 1.jūlijam.

[<*> - Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.02.94. likumu, 06.11.96. likumu un 06.12.96. likumu, kas stājas spēkā no 05.12.96.]