Eiropas Parlamenta vēlēšanas regulējošie normatīvi

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Šis likums nosaka kārtību, kādā notiek Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijas Republikā.

2.pants. (1) Latvijas Republikā tiesības vēlēt Eiropas Parlamentu ir:

1) Latvijas pilsonim;

2) Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet kurš uzturas Latvijas Republikā.

(2) Tiesības vēlēt ir personai, kura vēlēšanu dienā sasniegusi 18 gadu vecumu, ja ziņas par šo personu ir iekļautas vēlētāju reģistrā Latvijā un ja uz šo personu neattiecas kāds no šā likuma 3.pantā minētajiem ierobežojumiem.

3.pants. Latvijas Republikā vēlēt Eiropas Parlamentu nav tiesību personām:

1) (izslēgts ar 31.10.2013. likumu);

2) (izslēgts ar 30.10.2008. likumu);

3) kurām nav tiesību vēlēt Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsoņi tās ir.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2008. un 31.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.12.2013.)

4.pants. (1) Latvijas Republikā tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir:

1) Latvijas pilsonim;

2) Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet kurš uzturas Latvijas Republikā.

(2) Tiesības kandidēt ir personai, kura vēlēšanu dienā sasniegusi 21 gada vecumu, ja ziņas par šo personu ir iekļautas vēlētāju reģistrā Latvijā un ja uz šo personu neattiecas kāds no šā likuma 5.pantā minētajiem ierobežojumiem.

5.pants. (1) Eiropas Parlamenta vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātu un Eiropas Parlamentā nevar ievēlēt personu, kura Latvijas Republikā:

1) ir persona, kurai likumā paredzētajā kārtībā tiesa ir nodibinājusi aizgādnību;

2) izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā;

3) bijusi sodīta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu un kurai sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot gadījumu, kad persona ir reabilitēta;

4) Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradusies nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas saslimusi ar psihisku slimību, kas tai atņēmusi iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurai sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, kas nav atcelts;

5) ir sodīta ar aizliegumu kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, pašvaldības domes vēlēšanās, izņemot personu, kura ir reabilitēta vai kurai sodāmība dzēsta vai noņemta.

(2) Eiropas Parlamenta vēlēšanām Latvijas Republikā nevar pieteikt par kandidātu un Eiropas Parlamentā nevar ievēlēt Eiropas Savienības pilsoni, kuram nav tiesību kandidēt un tikt ievēlētam tajā Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir.

(3) Eiropas Parlamenta vēlēšanām Latvijas Republikā nevar pieteikt par kandidātu un Eiropas Parlamentā nevar ievēlēt Eiropas Savienības pilsoni, kurš ir bijis PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks (izņemot personas, kuras bijušas tikai PSRS vai attiecīgo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu, administratīvi saimniecisko struktūrvienību darbinieki), kā arī personu, kura pēc 1991. gada 13. janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.2006., 17.07.2008., 31.10.2013., 27.10.2022. un 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

6.pants. (1) Ja Eiropas Savienības pilsonis balso vai kandidē Eiropas Parlamenta vēlēšanās citā Eiropas Savienības dalībvalstī, viņš Latvijas Republikā zaudē attiecīgi tiesības balsot vai kandidēt un tikt ievēlētam Eiropas Parlamentā.

(2) Ja Eiropas Savienības pilsonis, kurš nav Latvijas pilsonis, Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlas izmantot savas balsstiesības Latvijas Republikā, viņam personiski vai pa pastu ne vēlāk kā 30 dienas pirms vēlēšanām jāiesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai iesniegums par vēlmi balsot Latvijas Republikā un apņemšanos neizmantot balsstiesības citā Eiropas Savienības dalībvalstī.

(3) Iesniegumā persona norāda šādas ziņas:

1) vārdu, uzvārdu;

2) Fizisko personu reģistrā piešķirto personas kodu (ja tāds ir);

3) pilsonību (pilsonības);

4) ziņas par personu apliecinošu dokumentu (dokumenta veids, numurs un sērija, izdošanas datums, derīguma termiņš, izdevējvalsts un izdevējiestāde);

5) dzīvesvietu Latvijas Republikā;

6) (izslēgts ar 25.05.2023. likumu);

7) vēlēšanu apgabalu Eiropas Savienības dalībvalstī, kur persona līdz šim ir bijusi ierakstīta balsotāju sarakstā, ja šāds ieraksts ir bijis;

8) apņemšanos izmantot savas balsstiesības tikai Latvijas Republikā.

(4) Centrālā vēlēšanu komisija izskata personas iesniegumu par vēlmi balsot Latvijas Republikā un informē personu par pieņemto lēmumu. Ja personai atteikta dalība balsošanā, Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu var apstrīdēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Centrālā vēlēšanu komisija ir tiesīga personas piederības valstī pārbaudīt, vai attiecīgās personas tiesības vēlēt Eiropas Parlamentu nav ierobežotas.

(6) Centrālā vēlēšanu komisija sniedz nepieciešamo informāciju par Latvijas pilsoni attiecīgajai Eiropas Savienības dalībvalstij, kurā viņš Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlas izmantot savas balsstiesības, ja šādu informāciju pieprasa attiecīgā Eiropas Savienības dalībvalsts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

7.pants. Valsts prezidentu, Saeimas deputātu, Ministru kabineta locekli, pašvaldības domes deputātu var pieteikt par kandidātu Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču, ja attiecīgā persona tiek ievēlēta, tā zaudē valsts amatpersonas amatu, kā arī attiecīgo deputāta mandātu 30.dienā pēc vēlēšanu rezultātu apstiprināšanas.

(17.07.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2013. un 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

8.pants. Latvijas Republika ir viens vēlēšanu apgabals.

II nodaļa
Kandidātu sarakstu iesniegšana

9.pants. (1) Kandidātu sarakstu var iesniegt:

1) Latvijas Republikā reģistrēta politiskā partija, kurā ir ne mazāk kā 500 biedru;

2) Latvijas Republikā reģistrēta politisko partiju apvienība, ja politisko partiju apvienībā kopā ir ne mazāk kā 500 biedru.

(1¹) Politiskās partijas un politisko partiju apvienības biedru skaitu nosaka saskaņā ar partiju reģistra iestādei iesniegto jaunāko partijas biedru reģistru, kas partiju reģistra iestādei iesniegts iepriekšējo 12 mēnešu laikā pirms kandidātu saraksta iesniegšanas dienas. Šajā daļā minētās ziņas Centrālā vēlēšanu komisija iegūst no partiju reģistra iestādes.

(2) Kandidātu saraksti iesniedzami Centrālajai vēlēšanu komisijai. Kandidātu sarakstu iesniedz persona, kuru tam pilnvarojusi attiecīgās politiskās partijas vai politisko partiju apvienības valde.

(3) Kandidātu sarakstus var iesniegt, sākot ar simt trīsdesmit piekto dienu pirms vēlēšanu dienas. Pēdējā kandidātu sarakstu iesniegšanas diena ir simt divdesmitā diena pirms vēlēšanu dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008., 03.03.2016. un 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

10.pants. (1) Kandidātu sarakstā norāda katra kandidāta vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, — vēlētāja kodu).

(2) Sarakstā pieteikto kandidātu skaits nedrīkst vairāk kā divas reizes pārsniegt ievēlējamo deputātu skaitu.

(3) Vienu un to pašu kandidātu var pieteikt tikai viena nosaukuma kandidātu sarakstā. Ja kāds kandidāts pieteikts dažādu nosaukumu kandidātu sarakstos, viņa kandidatūra svītrojama visos kandidātu sarakstos.

(4) Kandidātu saraksta nosaukumam jāatbilst:

1) attiecīgās politiskās partijas nosaukumam, ja kandidātu sarakstu iesniedz politiskā partija;

2) attiecīgās politisko partiju apvienības nosaukumam, ja kandidātu sarakstu iesniedz politisko partiju apvienība.

(5) Kandidātu sarakstam un tam pievienotajiem dokumentiem (11.pants) jābūt sagatavotiem valsts valodā un Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008. un 31.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.12.2013.)

11.pants. (1) Kandidātu sarakstam pievienojami šādi dokumenti:

1) katra kandidātu sarakstā ietvertā kandidāta parakstīts paziņojums, ka viņš piekrīt kandidēt attiecīgajās vēlēšanās, nekandidē citā Eiropas Savienības dalībvalstī un piekrīt savu personas datu apstrādei, kas veicama saskaņā ar šā likuma prasībām. Eiropas Savienības pilsonis, kurš nav Latvijas pilsonis, paziņojumā papildus norāda, ka viņam piederības dalībvalstī ar tiesas nolēmumu vai administratīvu aktu nav atņemtas tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās;

2) visu kandidātu sarakstā ietverto kandidātu parakstīta priekšvēlēšanu programma, kuras apjoms nepārsniedz 10 000 iespiedzīmes;

3) katra kandidātu sarakstā ietvertā kandidāta parakstīta deklarācija, ka viņš atbilst šā likuma 4.panta prasībām un uz viņu neattiecas šā likuma 5.pantā minētie ierobežojumi;

4) katra kandidātu sarakstā ietvertā kandidāta parakstīta informācija, kurā norādītas šādas ziņas par kandidātu:

a) vārds, uzvārds, dzimšanas datums, dzimums,

b) personas kods vai vēlētāja kods,

c) pilsonība,

d) dzīvesvieta (valstspilsēta vai novads),

e) darbavietas un ieņemamie amati (arī amati politiskajās partijās, politisko partiju apvienībās, reliģiskajās organizācijās, arodbiedrībās, biedrībās un nodibinājumos) vai — ja darbavietas nav — nodarbošanās, statuss,

f) izglītība (pamata, vidējā, augstākā), iegūtais grāds, profesionālā kvalifikācija, izglītības iestāde un gads, kurā beidzis izglītības iestādi,

g) (izslēgts ar 25.05.2023. likumu),

h) vai viņš ir vai nav sadarbojies ar PSRS vai Latvijas PSR valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs,

i) (izslēgts ar 25.05.2023. likumu),

j) Eiropas Savienības pilsonis, kurš nav Latvijas Republikas pilsonis, papildus norāda savu pēdējo adresi piederības dalībvalstī un dzimšanas vietu.

(2) Ja kandidāts vēlas, kandidātu sarakstam pievienojama šāda viņa parakstīta informācija:

1) tautība;

2) ģimenes stāvoklis;

3) latviešu valodas un citu Eiropas Savienības oficiālo valodu prasmes pašnovērtējums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.2006., 17.07.2008., 31.10.2013. un 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

12.pants. (1) Centrālā vēlēšanu komisija reģistrē tikai tos kandidātu sarakstus, kuru iesniedzēji ir iemaksājuši Centrālās vēlēšanu komisijas depozītā 8000 euro drošības naudu.

(2) Banka drošības naudas maksātājam izsniedz dokumentu, kurā norādīts tā kandidātu saraksta nosaukums, par kuru iemaksāta drošības nauda, maksātājs un iemaksas izdarīšanas laiks.

(3) Drošības nauda, kas iemaksāta par kandidātu sarakstu, no kura attiecīgajās vēlēšanās Eiropas Parlamentā ievēlēts vismaz viens deputāts, atdodama maksātājam.

(4) Drošības naudu, kas iemaksāta par kandidātu sarakstu, no kura attiecīgajās vēlēšanās Eiropas Parlamentā nav ievēlēts neviens deputāts, Centrālā vēlēšanu komisija iemaksā valsts budžetā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. un 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

13.pants. (1) Ne vēlāk kā 60 dienas pirms vēlēšanu dienas Centrālā vēlēšanu komisija nosūta citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm to Eiropas Savienības pilsoņu sarakstus, kuri Latvijas Republikā reģistrēti kā kandidāti, norādot kandidāta minēto informāciju par pilsonību, dzīvesvietu, dzimšanas vietu un datumu, pēdējo dzīvesvietas adresi piederības dalībvalstī.

(2) Ne vēlāk kā 19 dienas pirms vēlēšanu dienas Centrālā vēlēšanu komisija nosūta citām Eiropas Savienības dalībvalstīm to Eiropas Savienības pilsoņu sarakstus, kuri Latvijas Republikā reģistrēti kā vēlētāji.

(3) Centrālā vēlēšanu komisija, saņēmusi no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm kandidātu sarakstus, pārbauda, vai kāds no citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētajiem kandidātiem nav reģistrēts kā kandidāts arī Latvijas Republikā. Ja kāds no citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētajiem kandidātiem reģistrēts kā kandidāts arī Latvijas Republikā, Centrālā vēlēšanu komisija šo personu svītro no kandidātu saraksta.

(3¹) Centrālā vēlēšanu komisija izvērtē Eiropas Savienības dalībvalstu kompetento iestāžu atsūtīto paziņojumu par citā Eiropas Savienības dalībvalstī kandidējoša Latvijas pilsoņa tiesībām kandidēt, iegūst informāciju saskaņā ar šā likuma 14.panta trešo daļu un:

1) piecu darbdienu laikā no paziņojuma saņemšanas brīža (vai pēc iespējas īsākā termiņā, ja to lūdz attiecīgā kompetentā iestāde) sniedz informāciju Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei par Latvijas pilsoņa tiesībām kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ja persona var kandidēt un tikt ievēlēta saskaņā ar šo likumu vai tā nevar kandidēt un tikt ievēlēta saskaņā ar šā likuma 5.panta pirmās daļas 5.punktu;

2) piecu darbdienu laikā no paziņojuma saņemšanas brīža pieņem lēmumu par aizliegumu personai kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ja tā nevar kandidēt un tikt ievēlēta saskaņā ar šā likuma 5.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4.punktu. Šo lēmumu nekavējoties nosūta attiecīgajai personai un informāciju par lēmumu sniedz Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei.

(4) Ja Centrālā vēlēšanu komisija saņem no citas Eiropas Savienības dalībvalsts informāciju, ka Latvijas Republikā reģistrēts vēlētājs pieteicies balsot citā Eiropas Savienības dalībvalstī, par to tiek izdarīta atzīme vēlētāju reģistrā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.12.2013.)

14.pants. (1) Centrālā vēlēšanu komisija izskata iesniegtos kandidātu sarakstus un lemj par katra kandidātu saraksta reģistrāciju. Kandidātu saraksti, kas iesniegti, ievērojot šā likuma prasības, tiek reģistrēti Centrālajā vēlēšanu komisijā, un kandidātu saraksta iesniedzēji tiek informēti par pieņemto lēmumu.

(2) Reģistrētie kandidātu saraksti nav atsaucami, un grozījumus tajos var izdarīt tikai Centrālā vēlēšanu komisija kādā no šādiem veidiem:

1) izsvītrojot pieteikto kandidātu, ja konstatē, ka:

a) personai nav tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās,

b) viena un tā pati persona pieteikta dažādu nosaukumu kandidātu sarakstos vai ir pieteikta kandidātu sarakstā arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī,

c) kandidāts miris;

2) izdarot tehniskus labojumus.

(3) Kandidāts svītrojams no kandidātu saraksta, pamatojoties uz attiecīgās valsts iestādes sniegtu informāciju vai tiesas spriedumu. To, ka kandidāts:

1) nav Eiropas Savienības pilsonis, — apliecina tās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde, par kuras pilsoni kandidāts uzdodas (Latvijas Republikā — Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde);

2) pieteikts citas Eiropas Savienības dalībvalsts kandidātu sarakstā attiecīgajās vēlēšanās, — apliecina attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde;

3) nav tiesīgs kandidēt Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir, — apliecina attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde;

4) ir persona, kurai likumā paredzētajā kārtībā tiesa ir nodibinājusi aizgādnību, apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde;

5) izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā vai ir bijis sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziegumu un sodāmība nav dzēsta vai noņemta, — apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;

6) Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradies nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas saslimis ar psihisku slimību, kas viņam atņēmusi iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un sakarā ar to viņam piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, kas nav atcelts, — apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;

7) līdz vēlēšanu dienai nav sasniedzis 21 gada vecumu vai ziņas par viņu nav iekļautas vēlētāju reģistrā, — apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde;

8) miris, — apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde;

9) ir bijis PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks (izņemot personas, kuras bijušas tikai PSRS vai attiecīgo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu, administratīvi saimniecisko struktūrvienību darbinieki), — apliecina attiecīgās tiesas spriedums;

10) pēc 1991. gada 13. janvāra darbojies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās, — apliecina attiecīgās tiesas spriedums.

(4) Šā panta trešajā daļā minētajām Latvijas Republikas valsts pārvaldes iestādēm attiecīgā informācija bez maksas jāiesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai triju darbdienu laikā pēc tās pieprasījuma saņemšanas.

(5) Ja Centrālā vēlēšanu komisija informāciju par to, ka pieteiktajam kandidātam nav tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās, saņem vēlāk nekā piecdesmitajā dienā pirms vēlēšanām un nav iespējams izgatavot jaunas attiecīgā kandidātu saraksta vēlēšanu zīmes, vēlētājiem izsniedzamas attiecīgā kandidātu saraksta vēlēšanu zīmes ar šā kandidāta vārdu un uzvārdu. Balsu skaitīšanā un vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā par attiecīgo personu nodotās balsis neskaita.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2013., 25.10.2018. un 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

15.pants. (1) Centrālā vēlēšanu komisija numurē kandidātu sarakstus, izlozes kārtībā nosakot to numurus. Izloze notiek sarakstu reģistrēšanas secībā.

(2) Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina kandidātu sarakstu nodrukāšanu uz atsevišķām veidlapām — vēlēšanu zīmēm — un to nogādāšanu vēlēšanu komisijām.

(3) Vēlēšanu zīmē norāda:

1) kandidātu saraksta numuru;

2) kandidātu saraksta nosaukumu;

3) pieteikto kandidātu vārdu un uzvārdu.

(4) Vēlēšanu zīmē pretī katra kandidāta uzvārdam ir vieta vēlētāja atzīmes izdarīšanai.

16.pants. Centrālā vēlēšanu komisija ne vēlāk kā 19 dienas pirms vēlēšanu dienas savā mājaslapā un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē šādu informāciju:

1) priekšvēlēšanu programmas;

2) visus kandidātu sarakstus un citas šajā likumā minētās ziņas par kandidātiem, izņemot kandidātu personas kodu un 11.panta pirmās daļas 4.punkta "j" apakšpunktā norādīto informāciju;

3) šā panta 1. un 2. punktā minēto informāciju audioformātā;

4) informāciju par vēlēšanu iecirkņu pieejamību vēlētājiem ratiņkrēslā.

(31.10.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

III nodaļa
Vēlēšanu norise

17.pants. Vismaz piecas dienas pirms vēlēšanu dienas katrā vēlēšanu iecirknī jābūt pieejamām šā likuma 16.pantā minētajām ziņām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2012. un 31.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.12.2013.)

18. pants. Vēlēšanas notiek reizi piecos gados jūnija otrajā sestdienā no pulksten 8.00 līdz pulksten 20.00.

(25.05.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

19.pants. Sākot ar vēlēšanu iecirkņa atvēršanu, vēlēšanu iecirkņa komisijas sekretārs vai — viņa prombūtnes laikā — cits vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja pilnvarots komisijas loceklis raksta vēlēšanu gaitas žurnālu Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.12.2013.)

20.pants. (1) Vēlēšanu dienā pulksten 8.00 vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs vēlēšanu iecirkņa komisijas klātbūtnē pārliecinās par to, vai vēlēšanu kastes, kurās paredzēts iemest vēlēšanu zīmes, ir tukšas. Pēc tam vēlēšanu kastes aizzīmogo.

(2) Netraucējot vēlēšanu iecirkņa komisijas darbu, balsošanas norisi vēlēšanu iecirknī vienlaikus var novērot ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās partijas vai politisko partiju apvienības, kas attiecīgajām vēlēšanām ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas, attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Par pilnvarotu novērotāju nevar būt deputāta kandidāts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008. un 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

21.pants. Vēlēšanu laikā kārtību vēlēšanu telpās uzrauga vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs. Viņš raugās, lai vēlēšanu telpās un tuvāk par 50 metriem no ieejas ēkā, kurā atrodas vēlēšanu iecirknis, nenotiktu vēlēšanu brīvības ierobežošana un kārtības traucēšana, kā arī aģitācija.

22.pants. (1) Vēlētājs, uzrādot Latvijas Republikā derīgu personu apliecinošu dokumentu, var balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī.

(2) Vēlētājs var balsot tikai personiski, izņemot šā likuma 25.pantā paredzētos gadījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

23.pants. (1) Balsošana vēlēšanās ir aizklāta.

(2) Vēlēšanu telpās vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis, iepriekš pārliecinājies, ka ziņas par personu ir iekļautas vēlētāju reģistrā un tajā nav atzīmes par šīs personas piedalīšanos attiecīgajās vēlēšanās, vēlētāju reģistrā izdara atzīmi par vēlētāja piedalīšanos attiecīgajās vēlēšanās un balsotāju sarakstā ieraksta vēlētāja vārdu, uzvārdu un personas kodu. Vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā.

(2¹) Ja vēlētāju reģistrā ir atzīme par vēlētāja piedalīšanos vēlēšanās, taču viņš to noliedz, iecirkņa komisija sazinās ar tā iecirkņa komisiju, kur vēlētājs, pēc vēlētāju reģistra ziņām, balsojis, un noskaidro, vai tā iecirkņa balsotāju sarakstā ir vēlētāja paraksts. Ja tiek saņemts apstiprinājums tam, ka paraksta nav, vēlētājs var balsot. Ja tiek saņemts apstiprinājums tam, ka paraksts ir, vēlētājam balsošanu atsaka.

(3) Katrs vēlētājs saņem no vēlēšanu iecirkņa komisijas visu pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes un īpašu vēlēšanu aploksni, kura apzīmogota ar attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu. Atsevišķu vēlēšanu zīmju izsniegšana ir aizliegta.

(4) Vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļiem ir aizliegts aģitēt par vai pret kandidātiem vai kandidātu sarakstiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2013. un 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

24.pants. (1) Vēlēšanu telpās ierīkojama atsevišķa istaba vai nodalījums, kur vēlētājs vienatnē ieliek vēlēšanu aploksnē vienu vēlēšanu zīmi un aploksni aizlīmē.

(2) Vēlēšanu zīmē pretī kandidātu uzvārdiem atzīmei paredzētajā vietā vēlētājs pēc savas izvēles var izdarīt atzīmi "+", neizdarīt atzīmi vai svītrot kandidāta vārdu vai uzvārdu.

(3) Atzīmi "+" pretī kāda kandidāta uzvārdam vēlētājs izdara, ja viņš īpaši atbalsta šā kandidāta ievēlēšanu. Ja vēlētājs neatbalsta kādu no šajā vēlēšanu zīmē esošajiem kandidātiem, viņš svītro šā kandidāta vārdu vai uzvārdu. Vēlētājs var ielikt vēlēšanu aploksnē arī negrozītu (bez atzīmēm) vēlēšanu zīmi.

(4) Aizlīmēto vēlēšanu aploksni vēlētājs vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļa klātbūtnē personiski iemet aizzīmogotā vēlēšanu kastē.

(5) Ja vēlētājs pirms vēlēšanu zīmes ielikšanas vēlēšanu aploksnē un tās aizlīmēšanas šo zīmi vai aploksni sabojājis, to vietā viņam tiek izsniegta jauna aploksne vai jaunas visu pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes. Par atkārtotu vēlēšanu zīmju vai vēlēšanu aploksnes saņemšanu vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

25.pants. Ja vēlētājs fizisku trūkumu dēļ pats nespēj balsot vai parakstīties balsotāju sarakstā, vēlētāja klātbūtnē pēc viņa norādījumiem atzīmes vēlēšanu zīmē izdara vai balsotāju sarakstā parakstās vēlētāja ģimenes loceklis vai kāda cita persona, kurai vēlētājs uzticas vai kuru vēlētājs ir pilnvarojis. Par to balsotāju sarakstā tiek izdarīta attiecīga atzīme. Šāda persona var būt attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis, ja tā ir apmācīta Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā un rakstveidā apliecinājusi, ka neietekmēs un neizpaudīs vēlētāja balsojumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

26. pants. Vēlēšanu dienā pēc pulksten 20.00 vēlēšanu zīmes var nodot tikai tie vēlētāji, kuri ieradušies vēlēšanu telpās pirms pulksten 20.00. Pēc tam vēlēšanu telpas slēdz.

(25.05.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

27.pants. Sūdzību par vēlēšanu norisi vēlētājs var iesniegt vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, un tā tiek reģistrēta vēlēšanu gaitas žurnālā. Jebkuru sūdzību par vēlēšanu norisi nekavējoties izskata un dod atbildi sūdzības iesniedzējam, bet sūdzības un atbildes saturu ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.12.2013.)

IV nodaļa
Izņēmumi vispārējā balsošanas kārtībā

28.pants. (1) Pamatojoties uz vēlētāja, viņa pilnvarotas personas vai aizgādņa rakstveida iesniegumu, vēlēšanu iecirkņa komisija, nodrošinot aizklātību, balsošanu vēlētāja atrašanās vietā organizē:

1) vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās, un šādu vēlētāju aprūpētājiem;

2) slimojošu personu aprūpētājiem;

3) vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ atrodas stacionārā ārstniecības iestādē;

4) vēlētājiem, kuriem piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis vai kuri izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu;

5) vēlētājiem, kuri atrodas īslaicīgās aizturēšanas vietā.

(2) (Izslēgta ar 31.10.2013. likumu)

(3) (Izslēgta ar 25.05.2023. likumu)

(4) Vēlēšanu iecirkņa komisija vēlēšanu dienā turpina pieņemt rakstveida iesniegumus par balsošanu vēlētāja atrašanās vietā. Pēc pulksten 12.00 pieņemtos iesniegumus vēlēšanu iecirkņa komisija apmierina, ja vēlētāja atrašanās vietā ir iespējams ierasties līdz pulksten 20.00.

(5) Ziņas par vēlētājiem, kuri saskaņā ar šo pantu balso savā atrašanās vietā, tiek iekļautas atsevišķā balsotāju sarakstā, un aizlīmētās vēlēšanu aploksnes tiek iemestas atsevišķā aizzīmogotā vēlēšanu kastē.

(6) Ja vēlētāja atrašanās vietā iecirkņa komisijas locekļiem nav iespējams pārliecināties, ka ziņas par personu ir iekļautas vēlētāju reģistrā un tajā jau nav izdarīta atzīme par šīs personas piedalīšanos attiecīgajās vēlēšanās, vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļi par minēto pārliecinās, sazinoties ar vēlēšanu iecirkni. Ja tas nav iespējams, balsošana notiek ar reģistrācijas aploksni šā likuma 33.¹ pantā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2013., 25.10.2018. un 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

29.pants. Balsošanu vēlētāju atrašanās vietā ir tiesīgi uzraudzīt tam pilnvaroti novērotāji.

30. pants. (1) Vēlētājs, kuram piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis vai kurš izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu un kurš vēlas balsot ieslodzījuma vietā, ieslodzījuma vietas administrācijai iesniedz iesniegumu, kurā norāda savu vārdu, uzvārdu un personas kodu. Balsošanai var pieteikties ne vēlāk kā otrajā dienā pirms vēlēšanu dienas.

(2) Ieslodzījuma vietas administrācija vēlētāju reģistrā pārbauda, vai persona, kura vēlas balsot ieslodzījuma vietā, ir balsstiesīga, un reģistrē iesniegumu sarakstā par balsošanu ieslodzījuma vietā. Ieslodzījuma vietas administrācija Fizisko personu reģistrā pārbauda personas identitāti, ja tās lietā nav pievienots personu apliecinošs dokuments.

(3) Dienā pirms vēlēšanu dienas ieslodzījuma vietas administrācija šā panta otrajā daļā minēto sarakstu nogādā attiecīgajai vēlēšanu iecirkņa komisijai.

(4) Vēlēšanu dienā pēc vēlēšanu iecirkņa atvēršanas un vēlēšanu kastu aizzīmogošanas vēlēšanu iecirkņa komisija izsniedz ieslodzījuma vietas administrācijai balsotāju sarakstu veidlapas, visu kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotas vēlēšanu aploksnes un aizzīmogotu vēlēšanu kasti.

(5) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ieslodzījuma vietas administrācijai nodrošina piekļuvi vēlētāju reģistram.

(6) Ieslodzījuma vietas administrācija balsotāju sarakstā ieraksta vēlētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un vēlētāju reģistrā tiešsaistes režīmā izdara atzīmi par piedalīšanos attiecīgajās vēlēšanās. Ja ieslodzījuma vietas administrācijai nav iespējams pārliecināties, ka ziņas par personu ir iekļautas vēlētāju reģistrā un tajā jau nav izdarīta atzīme par šīs personas piedalīšanos attiecīgajās vēlēšanās, atzīmi vēlētāju reģistrā par personas piedalīšanos vēlēšanās izdara attiecīgā vēlēšanu iecirkņa komisija pēc balsotāju sarakstu saņemšanas atbilstoši šā panta devītajai daļai. Vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā par visu kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmju un vēlēšanu aploksnes saņemšanu.

(7) Vēlētājs izraugās vēlēšanu zīmi, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso, ja vēlas, izdara tajā šā likuma 24. pantā minētās atzīmes, ieliek vēlēšanu zīmi vēlēšanu aploksnē un aploksni aizlīmē. Aizlīmēto vēlēšanu aploksni vēlētājs iemet vēlēšanu kastē.

(8) Ieslodzījuma vietas administrācijai ir aizliegts aģitēt par vai pret kandidātiem vai kandidātu sarakstiem.

(9) Kad balsošana beigusies, ieslodzījuma vietas administrācija balsotāju sarakstus, pāri palikušās vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu kasti nekavējoties nogādā attiecīgajā vēlēšanu iecirknī.

(25.05.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

31.pants. (1) Ja vēlētājs vēlēšanu dienā nevarēs nobalsot, viņš var nobalsot iepriekš jebkurā vēlēšanu iecirknī.

(1¹) Iepriekšējās balsošanas dienās iecirkņos var nobalsot: pirmdien pirms vēlēšanu dienas — no pulksten 8.00 līdz 13.00; ceturtdien — no pulksten 16.00 līdz 20.00; piektdien — no pulksten 13.00 līdz 18.00. Šajā laikā vēlēšanu iecirkņa komisija strādā ne mazāk kā triju cilvēku sastāvā.

(2) Vēlētāji, kuri balso pirms vispārējās vēlēšanu dienas, vēlēšanu aploksni iemet atsevišķā aizzīmogotā vēlēšanu kastē, un viņus ieraksta atsevišķā balsotāju sarakstā.

(3) Paziņojumus par administratīvajā teritorijā esošo vēlēšanu iecirkņu atrašanās vietu un darba laiku pašvaldību vēlēšanu komisijas ne vēlāk kā 10 dienas pirms vēlēšanām izliek pie attiecīgās domes ēkas (vai informācijas sniegšanas vietās), pie ēkas, kurā atrodas vēlēšanu komisija, ja tās atrašanās vieta nav domes ēkā, pie ēkām, kurās atrodas administratīvajā teritorijā esošie vēlēšanu iecirkņi. Šo informāciju ievieto arī domes mājaslapā (norādot attiecīgo Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapas adreses sadaļu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.04.2009., 31.10.2013., 25.10.2018., 23.05.2019. un 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

31.¹ pants. Karavīriem un zemessargiem, kuri dienestu pilda starptautiskajās operācijās, balsošanu organizē Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

(31.10.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.12.2013.)

32.pants. (1) Vēlētāji, kas uzturas ārvalstīs, vēlēšanās var piedalīties, balsojot pa pastu vai vēlēšanu iecirknī. Balsošana ārvalstīs izveidotajos vēlēšanu iecirkņos notiek šā likuma III nodaļā noteiktajā kārtībā.

(2) Pieteikšanās balsošanai pa pastu notiek no trīsdesmit piektās līdz astotajai dienai pirms vispārējās vēlēšanu dienas, izmantojot Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā pieejamu elektronisko pakalpojumu.

(3) (Izslēgta ar 25.05.2023. likumu)

(4) (Izslēgta ar 25.05.2023. likumu)

(5) (Izslēgta ar 25.05.2023. likumu)

(6) (Izslēgta ar 25.05.2023. likumu)

(7) (Izslēgta ar 25.05.2023. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2008., 25.10.2018. un 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

32.¹ pants. (Izslēgts ar 31.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.12.2013.)

33.pants. (1) Vēlētājs, kurš pieslēdzies Valsts pārvaldes pakalpojumu portālam, izdrukā vēlēšanu materiālus, izraugās vēlēšanu zīmi, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso, ja vēlas, izdara tajā šā likuma 24. pantā minētās atzīmes, ieliek vēlēšanu zīmi vēlēšanu aploksnē un aploksni aizlīmē.

(2) Aizlīmēto vēlēšanu aploksni vēlētājs ievieto pasta aploksnē, uz kuras norādāms vēlētāja vārds, uzvārds, kārtas numurs pasta balsotāju sarakstā, un vēlēšanu iecirkņa komisijas balsošanai pa pastu adrese un aploksni nosūta, ievērojot to, ka iecirkņa komisija atvērs tikai tās aploksnes, kuras būs saņemtas līdz balsu skaitīšanas uzsākšanai.

(3) Ja vēlēšanu dienā vēlētājs ierodas vēlēšanu iecirknī, viņš var nobalsot šā likuma III nodaļā noteiktajā kārtībā. Vēlēšanu iecirkņa komisija Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā informē par to iecirkņa komisiju balsošanai pa pastu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2013. un 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

33.¹ pants. (1) Ja vēlēšanu iecirkņa komisijai nav iespējams pārliecināties, ka ziņas par personu ir iekļautas vēlētāju reģistrā un tajā jau nav izdarīta atzīme par šīs personas piedalīšanos vēlēšanās, balsošana notiek ar reģistrācijas aploksni un attiecīgos vēlētājus vēlēšanu iecirkņa komisija ieraksta atsevišķā balsotāju sarakstā.

(2) Vēlētājs vienatnē izdara šā likuma 24. pantā noteiktās darbības, aizlīmēto vēlēšanu aploksni ievieto reģistrācijas aploksnē, uz kuras vēlēšanu iecirkņa komisija norādījusi viņa vārdu, uzvārdu un kārtas numuru balsotāju sarakstā, reģistrācijas aploksni aizlīmē un nodod vēlēšanu iecirkņa komisijai, kas to apzīmogo ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu un iemet aizzīmogotā vēlēšanu kastē.

(3) Tiklīdz iespējams pārliecināties, ka ziņas par personu iekļautas vēlētāju reģistrā un tajā nav izdarīta atzīme par personas piedalīšanos vēlēšanās, vēlēšanu iecirkņa komisija, netraucējot balsošanu, pārbauda šīs ziņas pēc atsevišķajiem balsotāju sarakstiem, vēlētāju reģistrā izdara atzīmi par vēlētāja piedalīšanos vēlēšanās un balsotāju sarakstos atzīmē, vai personas balss ir līdzskaitāma.

(25.05.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

V nodaļa
Balsu skaitīšana un vēlēšanu rezultātu noteikšana

34.pants. (1) Balsu skaitīšana sākas tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas. Skaitīšanu izdara iecirkņa komisijas atklātā sēdē.

(2) Netraucējot komisijas darbu, sēdē vienlaikus var būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās partijas vai politisko partiju apvienības, kas attiecīgajām vēlēšanām ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas, attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008. un 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

35.pants. Tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā vēlēšanu iecirkņa komisija aizzīmogo vēlēšanu kastes, slēdz balsotāju sarakstus un sagatavo telpu balsu skaitīšanai. Balsošanā neizmantotie vēlēšanu materiāli iesaiņojami vai novietojami tā, lai tie netraucētu balsu skaitīšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

36.pants. (1) Par balsu skaitīšanu vēlēšanu iecirkņa komisija sagatavo balsu skaitīšanas protokolu. Pilnvarotajiem novērotājiem pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas arī ir tiesības iepazīties ar balsu skaitīšanas protokolu.

1) (izslēgts ar 31.10.2013. likumu);

2) (izslēgts ar 31.10.2013. likumu).

(2) Pirms vēlēšanu kastes tiek atvērtas, vēlēšanu iecirkņa komisija konstatē saņemto, izlietoto un pāri palikušo vēlēšanu aplokšņu skaitu, balsotāju skaitu iecirknī un vēlētāju atrašanās vietās. Balsošanā neizmantotās apzīmogotās vēlēšanu aploksnes dzēš.

(3) Pēc šā panta otrajā daļā minēto ziņu konstatēšanas un balsu skaitīšanā neizmantoto materiālu un vēlēšanu aplokšņu iesaiņošanas atver vēlēšanu kastes. Vēlēšanu kastes atver pa vienai un saskaita vēlēšanu aploksnes.

(4) No katras vēlēšanu kastes izņemtās vēlēšanu aploksnes, tās neatverot, sašķirojamas derīgajās un nederīgajās vēlēšanu aploksnēs.

(5) Par nederīgām uzskatāmas saplēstas vēlēšanu aploksnes un tās vēlēšanu aploksnes, kuras nav apzīmogotas ar attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu.

(6) Nederīgās vēlēšanu aploksnes saskaita un neatvērtas iesaiņo, norādot, ka sainī atrodas nederīgās vēlēšanu aploksnes, kā arī to skaitu. Nederīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits ierakstāms vēlēšanu gaitas žurnālā.

(7) No katras vēlēšanu kastes izņemto derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitam jābūt vienādam ar attiecīgo vēlētāju skaitu vai mazākam par to.

(8) Ja vēlēšanu kastē ir vēlēšanu zīmes, kas neatrodas vēlēšanu aploksnēs, tās dzēšamas un iesaiņojamas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2013. un 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

36.¹ pants. (1) Ja notikusi balsošana ar reģistrācijas aploksnēm (33.¹ pants), vēlēšanu iecirkņa komisija atver vēlēšanu kastes, kurās ir reģistrācijas aploksnes, un sašķiro reģistrācijas aploksnes divās grupās — derīgās un nederīgās aploksnes. Reģistrācijas aploksne ir nederīga, ja:

1) vēlētāju nevar identificēt — uz aploksnes nav norādīts vēlētāja vārds, uzvārds un kārtas numurs balsotāju sarakstā;

2) tā nav apzīmogota ar attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu;

3) attiecīgā persona nav atrodama vēlētāju reģistrā;

4) vēlētāju reģistrā jau ir atzīme par vēlētāja dalību vēlēšanās.

(2) Nederīgās reģistrācijas aploksnes saskaita un neatvērtas iesaiņo. Derīgās reģistrācijas aploksnes vēlēšanu iecirkņa komisija atver un balsis skaita atbilstoši šajā nodaļā noteiktajai kārtībai.

(25.05.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

36.² pants. (1) Ja vēlēšanu iecirkņa komisija pēc šā likuma 36. panta otrajā daļā minēto ziņu ierakstīšanas balsu skaitīšanas protokolā pirms vēlēšanu kastes atvēršanas, kurā ir reģistrācijas aploksnes, konstatē, ka ir palicis ievērojams skaits balsotāju, attiecībā uz kuriem nav pārbaudīts, vai ziņas par personu ir iekļautas vēlētāju reģistrā un tajā jau nav izdarīta atzīme par personas piedalīšanos attiecīgajās vēlēšanās, vēlēšanu iecirkņa komisija ar attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas atļauju var izsludināt pārtraukumu. Ja ir saņemta pašvaldības vēlēšanu komisijas atļauja izsludināt pārtraukumu, vēlēšanu iecirkņa komisija pirms tā izsludināšanas iesaiņo vai ievieto atsevišķā aizzīmogotā kastē balsotāju sarakstus. Attiecīgā pašvaldības vēlēšanu komisija var noteikt citu vietu, kur atsākt balsu skaitīšanu, un balsu skaitīšanas nodrošināšanai pieaicināt papildu speciālistus no vēlētāju vidus.

(2) Ja balsošana ar reģistrācijas aploksnēm notikusi vēlēšanu iecirknī ārvalstī, vēlēšanu iecirkņa komisija rīkojas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

(25.05.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

37.pants. (1) Pēc derīgo vēlēšanu aplokšņu saskaitīšanas tās atver un vienlaikus konstatē to saturu:

1) aploksnē ir viena attiecīgā apgabala vēlēšanu zīme;

2) aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi;

3) aploksnē ir cita apgabala vēlēšanu zīme;

4) aploksnē ir saplēsta vēlēšanu zīme;

5) aploksnē nav vēlēšanu zīmes.

(2) Aploksnes, kurās atradās pa vienai attiecīgā apgabala vēlēšanu zīmei, pēc zīmju izņemšanas nav jāsaglabā. Vēlēšanu zīmes no šīm aploksnēm novieto vienkopus skaitīšanai.

(3) Tukšās vēlēšanu aploksnes, kā arī vēlēšanu aploksnes, kurās atradās vairāk par vienu vēlēšanu zīmi vai saplēsta vēlēšanu zīme, vai cita apgabala vēlēšanu zīme, kopā ar to saturu novietojamas atsevišķi.

38.pants. (1) Pēc tam, kad atvērtas visas derīgās vēlēšanu aploksnes, iecirkņa komisija lemj par to vēlēšanu zīmju derīgumu, kuras atradās vēlēšanu aploksnēs ar vairākām vēlēšanu zīmēm, saplēstām vēlēšanu zīmēm un cita apgabala vēlēšanu zīmēm.

(2) Ja vēlēšanu aploksnē ir vairākas pilnīgi vienādas vēlēšanu zīmes, par derīgu atzīstama un skaitīšanai pie derīgajām vēlēšanu zīmēm pievienojama viena no tām, bet pārējās atzīstamas par nederīgām.

(3) Par vēlēšanu aploksnēm bez derīgām vēlēšanu zīmēm uzskatāmas aploksnes, kurās ir saplēstas vēlēšanu zīmes, kā arī tukšās vēlēšanu aploksnes.

(4) Ja vēlēšanu aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi, turklāt vēlēšanu zīmes nav vienādas pēc satura (arī pēc izdarītajām atzīmēm), tā atzīstama par aploksni bez derīgas vēlēšanu zīmes.

(5) Domstarpības par vēlēšanu zīmju derīgumu vēlēšanu iecirkņa komisija izšķir ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

(6) Derīgās vēlēšanu zīmes Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā sagrupē pēc kandidātu sarakstu nosaukumiem. Pēc tam saskaita par katru kandidātu sarakstu nodotās balsis.

(7) Par katru kandidātu sarakstu nodoto balsu skaits ierakstāms balsu skaitīšanas protokolā. Informācija par katru kandidātu sarakstu nodoto balsu skaitu sniedzama Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

39.pants. (Izslēgts ar 31.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.12.2013.)

40.pants. (1) Katra saraksta vēlēšanu zīmes sadala divās grupās — grozītās un negrozītās vēlēšanu zīmes. Par grozītām uzskatāmas vēlēšanu zīmes, kurās vēlētājs pretī kāda kandidāta uzvārdam tam paredzētajā vietā izdarījis atzīmi "+" vai svītrojis kandidāta vārdu vai uzvārdu. Pārējās vēlēšanu zīmes uzskatāmas par negrozītām. Attiecībā uz katru kandidātu saskaita grozītās vēlēšanu zīmes, kurās:

1) pretī viņa uzvārdam atzīmei paredzētajā vietā izdarīta atzīme "+";

2) viņa vārds vai uzvārds svītrots.

(2) Balsu skaitīšanas galīgos rezultātus iecirkņa komisija atzīmē balsu skaitīšanas protokolā.

(3) Domstarpības par vēlētāju izdarītajām atzīmēm vēlēšanu zīmēs vēlēšanu iecirkņa komisija izšķir ar balsu vairākumu. Balsu skaitam sadaloties vienādi, izšķirošā ir vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja balss.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.12.2013.)

41. pants. (1) Vēlēšanu iecirknī balsošanai pa pastu saņemtās pasta aploksnes reģistrē un uzglabā neatvērtas līdz balsu skaitīšanas sākšanai. Pa pastu saņemtās aploksnes atver un skaita pēc tam, kad beigusies balsošana visos ārvalstīs izveidotajos vēlēšanu iecirkņos.

(2) Pa pastu saņemtās aploksnes skaita atsevišķi, sagatavojot atsevišķu balsu skaitīšanas protokolu.

(3) Sākot skaitīt saņemtās pasta aploksnes, tās neatverot sašķiro divās grupās — derīgās un nederīgās pasta aploksnes.

(4) Par nederīgām uzskatāmas pasta aploksnes:

1) kuras atsūtījuši vēlētāji, kas nav pieteikušies balsošanai pa pastu;

2) kuras atsūtījuši vēlētāji, kas nobalsojuši vēlēšanu iecirknī;

3) uz kurām nav norādīts vēlētāja vārds, uzvārds un kārtas numurs pasta balsotāju sarakstā, un tāpēc vēlētāju nevar identificēt;

4) kuras saņemtas pēc balsu skaitīšanas uzsākšanas;

5) kuras atsūtītas no Latvijas Republikas;

6) kuras saņemtas no vēlētājiem, kas atsūtījuši vairākas pasta aploksnes.

(5) Derīgās pasta aploksnes novieto vienkopus un pasta balsotāju sarakstā atzīmē, ka saņemta derīga pasta aploksne. Derīgo pasta aplokšņu kopskaitu ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā. Nederīgās pasta aploksnes neatver, bet to kopskaitu ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā.

(6) Atverot derīgu pasta aploksni, pārbauda, vai tajā ir tikai viena vēlēšanu aploksne. Ja pasta aploksnē ir vairākas vēlēšanu aploksnes, tās visas uzskatāmas par nederīgām. Vēlēšanu aploksne uzskatāma par nederīgu, ja tajā nav parakstītas apliecinājuma veidlapas par to, ka vēlētājs balsojis personiski.

(25.05.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

42.pants. Pēc balsu saskaitīšanas un balsu skaitīšanas protokola pabeigšanas visas nodotās derīgās vēlēšanu zīmes, kā arī nederīgās vēlēšanu zīmes kopā ar vēlēšanu aploksnēm, neizlietotās un nederīgās vēlēšanu aploksnes un viens iecirkņa komisijas balsu skaitīšanas protokola eksemplārs iesaiņojams un aizzīmogojams. Vēlēšanu materiālu uzglabāšanas kārtību nosaka Centrālā vēlēšanu komisija.

(17.07.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.12.2013.)

43.pants. (Izslēgts ar 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

44.pants. (1) Ievēlētos deputātus nosaka Centrālā vēlēšanu komisija. Deputātu vietu sadalē nepiedalās tie kandidātu saraksti, kuri saņēmuši mazāk par pieciem procentiem no nodoto balsu kopskaita. Par nodoto balsu kopskaitu (vēlēšanās piedalījušos vēlētāju kopskaitu) uzskatāms derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits.

(2) Lai sadalītu Eiropas Parlamenta deputātu vietas starp pārējiem pieteiktajiem kandidātu sarakstiem, piemēro šādu kārtību:

1) nosaka par katru kandidātu sarakstu nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu;

2) par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu dala secīgi ar 1, 3, 5, 7 un tā tālāk, līdz dalījumu skaits ir vienāds ar kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaitu;

3) visus iegūtos dalījumus par visiem kandidātu sarakstiem sanumurē kopējā dilstošā secībā;

4) deputātu vietas secīgi saņem tie kandidātu saraksti, kuriem atbilst lielākie dalījumi. Ja dalījums, kura kārtas numurs ir vienāds ar ievēlējamo deputātu skaitu, ir vienāds ar vienu vai vairākiem nākamajiem dalījumiem, deputāta vietu saņem kandidātu saraksts, kurš reģistrēts pirmais.

45.pants. Katrā kandidātu sarakstā pieteiktie kandidāti sarindojami pēc saņemto balsu skaita. Par kandidātu nodoto balsu skaits ir vienāds ar balsu skaitu, kas nodots par kandidātu sarakstu, kurā minēts šis kandidāts, atņemot to vēlēšanu zīmju skaitu, kurās šā kandidāta vārds vai uzvārds ir svītrots, un pieskaitot to vēlēšanu zīmju skaitu, kurās vēlētāji pretī šā kandidāta uzvārdam ir izdarījuši atzīmi "+". Ja par diviem vai vairākiem viena kandidātu saraksta kandidātiem nodots vienāds balsu skaits, viņi savstarpēji sarindojami kandidātu saraksta iesniedzēju paredzētajā secībā. Ievēlēti ir tie kandidāti, kuri saņēmuši lielāko balsu skaitu, bet atlikušie ieskaitāmi kandidātos tādā secībā, kādā viņi sarindojas atbilstoši balsu skaitam, kas nodots par viņiem.

46.pants. Ja ievēlētais Eiropas Parlamenta deputāts miris, atteicies vai citu iemeslu dēļ zaudējis vai nolicis savu mandātu, viņa vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša kandidātu saraksta, no kura bija ievēlēts iepriekšējais deputāts.

46.¹ pants. Eiropas Parlamenta deputāts, kas notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, zaudē savu mandātu, un viņa vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša kandidātu saraksta, no kura bija ievēlēts iepriekšējais deputāts.

(27.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.11.2022.)

47.pants. Ja šā likuma 46.pantā minēto iemeslu dēļ kādā kandidātu sarakstā pietrūkst kandidātu, šā likuma 44.panta kārtībā nosakāms, no kura kandidātu saraksta izraugāms nākamais deputāts.

VI nodaļa
Nobeiguma noteikumi

48.pants. (1) Galīgie vēlēšanu rezultāti, arī rezultāti par katra kandidātu saraksta katra kandidāta saņemto balsu skaitu katrā vēlēšanu iecirknī, triju mēnešu laikā ir apkopojami atsevišķā izdevumā un publicējami Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā.

(2) Kandidējušo un ievēlēto personu saraksti divu mēnešu laikā pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas apkopojami un nosūtāmi Eiropas Parlamentam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.12.2013.)

49.pants. Pēc vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanas termiņa beigšanās vēlēšanu iecirkņu komisiju balsu skaitīšanas protokoli un balsotāju saraksti nododami Latvijas Nacionālajā arhīvā.

(31.10.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

50.pants. (1) Kandidātu sarakstu iesniedzējiem, kā arī pieteiktajiem kandidātiem ir tiesības septiņu dienu laikā no Centrālās vēlēšanu komisijas lēmuma pieņemšanas dienas pārsūdzēt šo lēmumu tiesā.

(2) Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma darbību.

(3) Pieteikumu iesniedz Administratīvajā apgabaltiesā.

(4) Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā.

(5) Tiesa lietu izskata un nolēmumu pieņem septiņu dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.

(6) Pieteicējs norāda pieteikuma pamatojumu. Pierādīšanas pienākums ir administratīvā procesa dalībniekiem.

(7) Tiesas nolēmums, kā arī citi lēmumi, kas tiek pieņemti, veicot procesuālās darbības iesniegtā pieteikuma vai ierosinātās lietas izskatīšanai, nav pārsūdzami.

(31.10.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.12.2013.)

51.pants. Personas, kuras ar vardarbību, viltu, draudiem, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā kavē vēlētājus piedalīties vēlēšanās vai kavē aģitācijas veikšanu, vai vienās vēlēšanās balsojušas vai kandidējušas vairākkārt, vai apzināti sniegušas par sevi nepatiesas ziņas šā likuma 11.pantā minētajos dokumentos, vai citādi viltojušas vēlēšanu dokumentus, vai apzināti nepareizi skaitījušas balsis, vai nav ievērojušas balsošanas noslēpumu, vai citādi pārkāpušas šo likumu, saucamas pie normatīvajos aktos paredzētās atbildības.

52.pants. Ar vēlēšanu sagatavošanu un norisi saistītie izdevumi tiek segti no Centrālajai vēlēšanu komisijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Pārejas noteikums

Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Lietuvas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovākijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Ungārijas Republikas pilsoņi var tikt reģistrēti kā vēlētāji vai kandidāti 2004.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijas Republikā. Ja kāda no šīm valstīm vēlēšanu dienā nav kļuvusi par Eiropas Savienības dalībvalsti, tās pilsoņi — vēlētāji — tiek svītroti no vēlētāju saraksta (reģistra) un kandidāti — no kandidātu saraksta.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(31.10.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.12.2013.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1993.gada 6.decembra direktīvas 93/109/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav;

2) Padomes 2012.gada 20.decembra direktīvas 2013/1/ES, ar kuru groza Padomes 1993.gada 6.decembra direktīvu 93/109/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2004.gada 29.janvārī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2004.gada 11.februārī

 

Apstiprināta

ar Centrālās vēlēšanu komisijas

14.12.2023. lēmumu Nr. 23

 

2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu

kandidātu sarakstu iesniegšanas instrukcija

 

1. Vispārīgie noteikumi

 

1. Instrukcija nosaka kārtību, kādā iesniedzami kandidātu saraksti 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
2. Instrukcija izdota atbilstoši Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma prasībām.

 

 

2. Kandidātu sarakstu sagatavošana

 

3. Kandidātu saraksti un tiem pievienojamie dokumenti sagatavojami, izmantojot Centrālās vēlēšanu komisijas apstiprinātas kandidātu sarakstu iesniegšanas veidlapas.
4. Sagatavotie dokumenti iesniedzami elektroniski, parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, vai papīra formātā (parakstītas izdrukas).
5. Papīra formātā iesniedzamos dokumentus (kandidātu saraksts, priekšvēlēšanu programma, ziņas par kandidātu, u.c.), kas tiek izdrukāti uz divām vai vairākām lapām, numurē un cauršuj atsevišķi, uz pēdējās lapas otrās puses norāda cauršūto un numurēto lapu skaitu, pilnvarotās personas vārdu, uzvārdu, parakstu, parakstīšanas vietu un datumu.
6. Elektroniski iesniedzamos dokumentus (kandidātu saraksts, priekšvēlēšanu programma, ziņas par kandidātu, u.c.) katru atsevišķi paraksta ar drošu elektronisko parakstu un saglabā .edoc formātā, datnes nosaukumā norādot dokumenta nosaukumu (piemērs: “Kandidatu_saraksts”), bet atsevišķu kandidātu parakstītiem dokumentiem nosaukumā norādot arī kandidāta numuru sarakstā un uzvārdu (piemērs: “Zinas_1_Uzvards”).
7. Dokuments ar vairākiem parakstītājiem parakstāms un iesniedzams vienādā formātā (nevar atsevišķi parakstītāji parakstīt papīra formātā, bet citi elektroniski).
8. Papīra formātā parakstītiem dokumentiem pievienojams šo dokumentu identisks teksts elektroniskā “MS Excel” vai “MS Word” formātā.
9. Elektroniski iesniegtā dokumenta teksta identiskumu ar elektronisko formātu apliecina iesniedzēja pilnvarotais pārstāvis, parakstot to ar drošu elektronisko parakstu, datnes nosaukumu noformējot šīs instrukcijas 6. punktā noteiktā kārtībā, nosaukuma sākumā pievienojot vārdu “e-kopija” (piemērs: “e-kopija_zinas_1_Uzvards”).
10. Par dokumenta teksta identiskumu ar elektronisko formātu pilnībā atbild iesniedzējs.
11. Ja Centrālā vēlēšanu komisija konstatēs neatbilstības starp dokumenta papīra formātu un elektronisko formātu, vērā tiks ņemts papīra formātā iesniegtā dokumenta saturs.
12. Iesniedzot dokumentus klātienē, elektroniski parakstītos dokumentus iesniedz zibatmiņā.

 

3. Kandidātu sarakstu iesniegšana
4. Kandidātu sarakstu ir tiesīga iesniegt persona, kuru tam pilnvarojusi attiecīgās politiskās partijas vai politisko partiju apvienības valde.
5. Iesniedzējs iesniedz kandidātu sarakstu kādā no šiem veidiem:
   1. attālināti, kandidātu sarakstu un tam pievienotos dokumentus, parakstītus ar drošu elektronisko parakstu, nosūtot uz Centrālās vēlēšanu komisijas oficiālo elektronisko adresi;
   2. personīgi ierodoties Centrālajā vēlēšanu komisijā Smilšu ielā 4, Rīgā un uzrādot personu apliecinošu dokumentu.
6. Kandidātu sarakstus var iesniegt Centrālajā vēlēšanu komisijā no 2024. gada 25. janvāra plkst. 10.00 līdz 2024. gada 9. februāra plkst. 18.00.
7. Kandidātu sarakstu iesniegšanas laiku klātienē iesniedzējs iepriekš saskaņo ar Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāru, nosūtot rakstveida pieteikumu brīvā formā uz Centrālās vēlēšanu komisijas e-pasta adresi cvk@cvk.lv, sākot no 2024. gada 18. janvāra plkst. 10.00.
8. Ja uz vienu un to pašu kandidātu sarakstu iesniegšanas laiku būs pieteikušies vairāki iesniedzēji, kandidātu sarakstu iesniegšanas secību noteiks Centrālā vēlēšanu komisija pieteikumu iesniegšanas secībā.
9. Par kandidātu saraksta iesniegšanas brīdi uzskatāma diena un laiks, kad iesniegti visi nepieciešamie dokumenti un tie atbilst Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma un šīs instrukcijas prasībām, Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs tos pieņēmis un izsniedzis iesniedzējam izziņu par dokumentu pieņemšanu.

 

 

4. Kandidātu sarakstu pieņemšana

 

19. Attālināti iesniegtu kandidātu sarakstu un tam pievienotos dokumentus pārbauda Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs vienas darba dienas laikā no brīža, kad tie saņemti Centrālās komisijas oficiālajā elektroniskā adresē.
20. Klātienē iesniegtos kandidātu sarakstus un tiem pievienotos dokumentus pārbauda Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs kandidātu sarakstu iesniegšanas brīdī, klātesot iesniedzēja pilnvarotajam pārstāvim.
21. Kandidātu saraksts tiek pieņemts, ja iesniegšanas brīdī tas atbilst visiem šajā punktā minētajiem nosacījumiem:
    1. iesniedzējs ir Latvijas Republikā reģistrēta politiskā partija vai politisko partiju apvienība, kas atbilst Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 9. panta pirmās daļas noteikumiem;
    2. kandidātu sarakstu un tam pievienotos dokumentus (attālināti vai klātienē) iesniedz persona, kuru tam pilnvarojusi attiecīgās politiskās partijas vai politisko partiju apvienības valde. Pilnvarojumā obligāti norādāms politiskās partijas vai politisko partiju apvienības nosaukums, reģistrācijas Nr., pilnvarotās personas vārds, uzvārds un personas kods, lēmuma pieņemšanas vieta, datums un numurs, pilnvarotās personas e-pasta adrese un kontakttālrunis saziņai ar Centrālo vēlēšanu komisiju;
    3. kandidātu saraksts un tam pievienotie dokumenti sagatavoti valsts valodā un iesniegti šajā instrukcijā noteiktā kārtībā;
    4. kandidātu saraksta nosaukums atbilst Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 10. panta ceturtās daļas prasībām;
    5. kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaits nepārsniedz 18 (astoņpadsmit);
    6. kandidātu sarakstam pievienoti dokumenti atbilstoši Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 11. pantā noteiktajam;
    7. kandidātu sarakstā un tam pievienotajos dokumentos ir norādītas ziņas par kandidātiem atbilstoši Eiropas Parlamenta likuma 11. panta pirmās daļas 4. punkta prasībām;
    8. papīra formātā iesniegtie dokumenti atbilst šīs instrukcijas 5. punktā noteiktajām prasībām;
    9. elektroniski iesniegtie dokumenti atbilst šīs instrukcijas 6. punktā noteiktajām prasībām;
    10. iesniedzējs ir iemaksājis Centrālās vēlēšanu komisijas depozītā 8000 euro drošības naudu;
    11. papīra formātā parakstītiem un iesniegtiem dokumentiem iesniedzējs ir pievienojis attiecīgo dokumentu saturu elektroniskā “MS Excel” vai “MS Word” formātā.
22. Par kandidātu saraksta un tam pievienoto dokumentu pieņemšanu Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs izdara atzīmi kandidātu sarakstu iesniegšanas žurnālā, norādot kandidātu saraksta pieņemšanas dienu un laiku, iesniegto dokumentu skaitu. Ierakstu pareizību ar savu parakstu apliecina Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs un, ja iesniegšana notikusi klātienē, iesniedzēja pilnvarotais pārstāvis.
23. Ja Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs konstatē kādu neatbilstību šīs instrukcijas prasībām, viņš kandidātu sarakstu un tam pievienotos dokumentus nepieņem, informē iesniedzēju par konstatētajiem trūkumiem un atzīmē šo faktu kandidātu sarakstu iesniegšanas žurnālā.
24. Pēc trūkumu novēršanas kandidātu sarakstu var iesniegt atkārtoti, bet ne vēlāk kā līdz šajā instrukcijā norādītajam kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņa beigām.
25. Pēdējā dienā kandidātu sarakstus pieņem no iesniedzējiem, kuri ieradušies Centrālajā vēlēšanu komisijā vai attālināti iesnieguši kandidātu sarakstus līdz pulksten 18.00 un kuru iesniedzamie dokumenti atbilst šīs instrukcijas prasībām.
26. Kandidātu sarakstu reģistrēšana un numuru piešķiršana

 

26. Centrālā vēlēšanu komisija izskata iesniegtos kandidātu sarakstus, to atbilstību Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma un šīs instrukcijas prasībām, un pieņem lēmumu par kandidātu saraksta reģistrāciju.
27. Kandidātu sarakstus reģistrē to pieņemšanas secībā. Reģistrētie kandidātu saraksti nav atsaucami.
28. Vienas darba dienas laikā pēc lēmuma pieņemšanas par kandidātu saraksta reģistrāciju Centrālā vēlēšanu komisija informē iesniedzēju par pieņemto lēmumu.
29. Kandidātu sarakstus Centrālā vēlēšanu komisija numurē Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 15. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.
30. Par Centrālās vēlēšanu komisijas sēdes dienu un laiku, kurā tiks izlozēti kandidātu sarakstu numuri, iesniedzējiem tiek paziņots atsevišķi ne vēlāk kā vienu darba dienu pirms noteiktās izlozes dienas.
31. Saziņa starp Centrālo vēlēšanu komisiju un iesniedzēju notiek rakstveidā, izmantojot oficiālo elektronisko adresi un iesniedzēja norādīto e-pasta adresi.

 

Centrālā vēlēšanu komisija nolemj:

 

apstiprināt 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātu sarakstu iesniegšanas instrukciju.

 

 

Centrālās vēlēšanu komisijas

priekšsēdētājas vietniece                                                                                Baiba Veisa

 

Centrālās vēlēšanu komisijas

sekretārs                                                                                                         Ritvars Eglājs

 

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 15. panta pirmo daļu un 2024. gada 13. februāra izlozes rezultātiem Centrālā vēlēšanu komisija nolemj:

 

noteikt deputātu kandidātu sarakstiem Eiropas Parlamenta vēlēšanām šādus numurus:

 

Reģistrēšanas kārtības Nr.	Kandidātu saraksta nosaukums	Saraksta numurs
1.	"Latvijas attīstībai"	5.
2.	Politiskā partija "Stabilitātei!"	16.
3.	"PROGRESĪVIE"	9.
4.	JKP Jaunā konservatīvā partija	2.
5.	Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"	3.
6.	"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija	1.
7.	Zaļo un Zemnieku savienība	14.
8.	Jaunā VIENOTĪBA	15.
9.	"APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija"	8.
10.	Kustība "Par!"	11.
11.	LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ	4.
12.	APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI	7.
13.	Politiskā partija "Tautas varas spēks"	10.
14.	"Tauta. Zeme. Valsts."	13.
15.	"SUVERĒNĀ VARA"	12.
16.	"Centra Partija"	6.

 

 

Centrālās vēlēšanu komisijas                                                                          Kristīne Saulīte

Priekšsēdētāja

 

Centrālās vēlēšanu komisijas                                                                          Dzintra Kusiņa

sekretāra p.i.

Apstiprināta

Ar Centrālās vēlēšanu komisijas

12.02.2024. lēmumu Nr. 21

 

Instrukcija balsošanai pa pastu Eiropas Parlamenta vēlēšanās

 

Izdota saskaņā ar

Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma

19. pantu, 33. panta trešo daļu,

36. panta astoto daļu un 42. pantu

 

I. Pieteikšanās balsošanai

1. Pasta balsošana tiek organizēta vēlētājiem, kas uzturas ārvalstīs.
2. Vēlētājs pieteikties balsošanai pa pastu var, izmantojot Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā un PMLP oficiālajā tīmekļvietnē pieejamu bezmaksas elektronisko pakalpojumu “Vēlētāja datu pārvaldība” (turpmāk — e-pakalpojums).
3. Balsošanai pa pastu var pieteikties ne agrāk kā 35 dienas pirms vēlēšanu dienas un ne vēlāk kā 8 dienas pirms vēlēšanu dienas.
4. Vēlētājiem, kuri sekmīgi reģistrējušies balsošanai pa pastu, e-pakalpojumā pieejami balsošanas materiāli:
   1. visu kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes;
   2. apliecinājuma veidlapa, ka vēlētājs balso personiski;
   3. informācija par ziņām, kas obligāti norādāmas uz pasta aploksnes (aploksne, kurā vēlētājs ievieto vēlēšanu aploksni un pilnībā aizpildītu un parakstītu apliecinājumu) — vēlētāja vārds, uzvārds, adrese un kārtas numurs pasta balsotāju sarakstā, pasta balsojuma iesūtīšanas adrese;
   4. informācija par kārtību, kādā izdarāma balsošana.

 

II. Balsošana

5. Vēlētājs pieslēdzas e-pakalpojumam, lejuplādē balsošanas materiālus un izvēlas vēlēšanu zīmi, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš vēlas balsot.
6. Pēc izvēles izdarīšanas vēlētājs izdrukā šo vēlēšanu zīmi.
7. Vēlēšanu zīmē vēlētājs pēc savas izvēles pretī kandidātu uzvārdiem atzīmei paredzētā vietā var izdarīt sekojošas izvēles:
   1. atstāt negrozītu un neizdarīt atzīmi;
   2. izdarīt atzīmi “+”;
   3. svītrot kandidāta vārdu un uzvārdu.
8. Atzīmi “+” pretī kāda kandidāta uzvārdam vēlētājs izdara, ja viņš īpaši atbalsta šā kandidāta ievēlēšanu.
9. Ja vēlētājs neatbalsta kādu no izvēlētajā vēlēšanu zīmē iekļautiem kandidātiem, viņš svītro šā kandidāta vārdu un uzvārdu.
10. Vēlētājs vēlēšanu zīmi var atstāt arī negrozītu (bez atzīmēm).
11. Izvēlēto vēlēšanu zīmi vēlētājs ieliek paša izraudzītā vēlēšanu aploksnē (aploksne, kurā vēlētājs ievieto vēlēšanu zīmi) un šo aploksni aizlīmē. Aizlīmēto vēlēšanu aploksni vēlētājs ievieto paša izraudzītā pasta aploksnē kopā ar pašrocīgi parakstītu apliecinājuma veidlapu (kas pieejama sistēmā, izmantojot e-pakalpojumu) vai paša sagatavotu apliecinājumu, kurā apliecina, ka balso personiski, un norāda savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un paraksta.
12. Uz pasta aploksnes vēlētājs norāda:
    1. savu vārdu un uzvārdu;
    2. savu adresi;
    3. savu kārtas numuru pasta balsotāju sarakstā, ko piešķir sistēma, veicot sekmīgu reģistrāciju balsošanai pa pastu;
    4. pasta balsojuma iesūtīšanas adresi: Smilšu iela 4, Rīga, Latvija, LV-1050.
13. Sagatavoto pasta aploksni pēc iespējas drīzāk nosūta uz adresi: Smilšu iela 4, Rīga, Latvija, LV-1050.
14. Vienā pasta aploksnē drīkst ievietot tikai vienu vēlēšanu aploksni kopā ar attiecīgā vēlētāja parakstītu apliecinājuma veidlapu.
15. Vairāki vēlētāji drīkst sūtīt savas pasta aploksnes vienā sūtījumā. Šo vēlētāju atsevišķās pasta aploksnes jāievieto kopīgā sūtījuma aploksnē, uz kuras jānorāda, ka tajā ir vairākas vēlēšanu aploksnes.
16. Pa pastu balsot pieteicies vēlētājs var balsot, ierodoties vēlēšanu iecirknī. Ja vēlētājs balsojis iecirknī, viņa pasta balsojums tiek uzskatīts par nederīgu.

 

III. Balsu skaitīšana

17. Iecirkņa komisija balsošanai pa pastu (turpmāk — iecirkņa komisija) savu darbību sāk 35 dienas pirms vēlēšanām. Uzsākot darbu, tās sekretārs vai komisijas priekšsēdētāja pilnvarots komisijas loceklis raksta vēlēšanu gaitas žurnālu, izdarot tajā atzīmes par iecirkņa komisijas darbību.
18. Kad saņemta pirmā pasta aploksne, iecirkņa komisija sagatavo balsošanas kasti, pārliecinās, vai tā ir tukša, un tās atveramo daļu nostiprina ar numurētām drošības plombām, kuru numurus ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā. Iecirkņa komisija saņemtās pasta aploksnes reģistrē savā sarakstā balsošanai pa pastu un uzglabā aizzīmogotajā balsošanas kastē neatvērtas līdz balsu skaitīšanas sākšanai. Ja tiek saņemta kopīga sūtījuma aploksne, to atver, un balsošanas kastē uzglabā  no sūtījuma aploksnes izņemtās atsevišķās pasta aploksnes.
19. Iecirkņa komisija vēlētāju reģistrā reģistrē saņemtās pasta aploksnes un norāda to saņemšanas datumu. Piekļuve reģistram tiek piešķirta šādā kārtībā:
    1. Centrālā vēlēšanu komisija ne vēlāk kā 42 dienas pirms vēlēšanu dienas iesniedz PMLP oficiālajā elektroniskajā adresē vēlētāju reģistra lietotāja tiesību pieprasījumu iecirkņa komisijas darbiniekiem;
    2. vēlētāju reģistra lietotāja rekvizītus PMLP izsniedz elektroniski, ne vēlāk kā 35 dienas pirms vēlēšanu dienas nosūtot uz darbinieka oficiālo elektronisko adresi.
20. Iecirkņa komisija saņemtās balsis sāk skaitīt, kad beigusies balsošana visos ārvalstīs izveidotajos vēlēšanu iecirkņos. Pa pastu balsot pieteikušos vēlētāju galīgā dalība vēlēšanās elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā (turpmāk — ETVR) tiek atzīmēta automatizēti, bez iecirkņa komisijas rīcības, kad beigusies balsošana visos ārvalstīs izveidotajos vēlēšanu iecirkņos.
21. Skaitīšana notiek atklātā iecirkņa komisijas sēdē. Netraucējot balsu skaitīšanu, sēdē vienlaikus drīkst būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katra kandidātu saraksta, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas pilnvaroti pārstāvji un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas minētajām personām ir tiesības iepazīties ar balsu skaitīšanas protokolu.
22. Sākot pasta aplokšņu skaitīšanu, tās neatverot sašķiro derīgās un nederīgās pasta aploksnēs.
23. Par nederīgām uzskatāmas pasta aploksnes:
    1. ko atsūtījuši vēlētāji, kas nav e-pakalpojumā pieteikušies balsošanai pa pastu;
    2. ko atsūtījuši vēlētāji, kas atbilstoši ETVR esošajiem ierakstiem nobalsojuši vēlēšanu iecirknī;
    3. pēc kurām nav iespējams noteikt, kurš vēlētājs balsojis (nav norādīts vēlētāja vārds, uzvārds, kārtas numurs pasta balsotāju sarakstā);
    4. kas saņemtas pēc balsu skaitīšanas sākšanas;
    5. kas atsūtītas no Latvijas Republikas (pasta zīmogs);
    6. kas saņemtas no vēlētājiem, kuri atsūtījuši vairākas pasta aploksnes.
24. Nederīgās pasta aploksnes neatver, izdara uz tām atzīmi “Nederīga” un novieto atsevišķi no pārējām pasta aploksnēm. Nederīgās pasta aploksnes pārskaita vismaz divreiz un to kopskaitu ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā. Iecirkņa komisija savā sarakstā balsošanai pa pastu atzīmē, ka saņemta nederīga pasta aploksne, un norāda nederīguma pamatu.
25. Derīgās pasta aploksnes iecirkņa komisija novieto vienkopus un savā sarakstā balsošanai pa pastu atzīmē, ka saņemta derīga pasta aploksne. Derīgās pasta aploksnes pārskaita vismaz divreiz un to kopskaitu ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā.
26. Nederīgās pasta aploksnes iesaiņo, saini nostiprina ar uzlīmi, ko apzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu un paraksta komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs. Uz iesaiņojuma norādāms tā saturs (piemēram, nederīgas pasta aploksnes) un to skaits.
27. Pirms pasta aplokšņu atvēršanas iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs komisijas un novērotāju klātbūtnē, ja tādi ir ieradušies, pārliecinās, vai vēlēšanu kaste, kurā paredzēts iemest vēlēšanu aploksnes, ir tukša. Pēc tam vēlēšanu kasti aizzīmogo, un to atzīmē vēlēšanu gaitas žurnālā.
28. Atverot derīgu pasta aploksni, pārbauda, vai tajā ir derīga vēlēšanu aploksne:
    1. ja pasta aploksnē ir vairākas vēlēšanu aploksnes, tās ievieto atpakaļ pasta aploksnē un nodod iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, kurš uz pasta aploksnes un vēlēšanu aploksnēm izdara atzīmi par šo aplokšņu nederīgumu un ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā, ka pasta aploksnē bijušas vairākas vēlēšanu aploksnes;
    2. ja pasta aploksnē nav vēlēšanu aploksnes, to nodod iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, kurš izdara uz tās atzīmi par aploksnes saturu un ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā, ka nav bijis vēlēšanu aploksnes;
    3. ja pasta aploksnē ir vēlēšanu zīmes, kas neatrodas vēlēšanu aploksnē, tās nekavējoties dzēš (iezīmē un padara turpmāk neizmantojamas), nogriežot augšējo labo stūri. Tad tās ievieto atpakaļ pasta aploksnē un nodod iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, kurš izdara atzīmi par šīs pasta aploksnes saturu un ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā, ka pasta aploksnē bijušas vēlēšanu zīmes, kas neatrodas vēlēšanu aploksnē;
    4. vēlēšanu aploksne uzskatāma par nederīgu, ja pasta aploksnē nav attiecīgā vēlētāja parakstītas apliecinājuma veidlapas par to, ka vēlētājs balsojis personiski.
29. Atvērtās pasta aploksnes, kurās nebija derīgas vēlēšanu aploksnes, novieto atsevišķi un iesaiņo, saini nostiprina ar uzlīmi, ko apzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu un paraksta komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs. Uz iesaiņojuma norādāms tā saturs (piemēram, pasta aploksnes bez derīgas vēlēšanu aploksnes) un to skaits. Derīgās vēlēšanu aploksnes iemet aizzīmogotajā vēlēšanu kastē.
30. Iecirkņa komisija atver vēlēšanu aploksnes un turpina balsu skaitīšanu pēc tam, kad visas derīgās pasta aploksnes atvērtas un tajās esošās derīgās vēlēšanu aploksnes iemestas vēlēšanu kastē. Skaitīšana notiek Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma V nodaļā un Eiropas Parlamenta vēlēšanu ārvalstu balsu skaitīšanas instrukcijas noteiktā kārtībā.
31. Skaitot pa pastu saņemtās balsis, klātesošo pienākums ir sargāt vēlēšanu aizklātumu un nekādos apstākļos neizpaust vēlētāja izvēli, pat ja tā nejauši tapusi zināma.
32. Pēc balsu saskaitīšanas un balsu skaitīšanas protokola pabeigšanas iecirkņa komisija 26. punktā minētā kārtībā iesaiņo:
    1. sarakstu balsošanai pa pastu;
    2. visas derīgās vēlēšanu zīmes;
    3. nederīgās vēlēšanu zīmes kopā ar vēlēšanu aploksnēm;
    4. nederīgās vēlēšanu aploksnes;
    5. vēlēšanu gaitas žurnālu;
    6. balsu skaitīšanas protokolu;
    7. no atvērtajām pasta aploksnēm izņemtās apliecinājuma veidlapas, ka vēlētājs balso personiski.
33. Rīcība ar vēlēšanu materiāliem pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas notiek Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja noteiktā kārtībā.
34. Ar šīs instrukcijas spēkā stāšanos spēku zaudē visas iepriekšējās instrukcijas, kas noteica kārtību, kādā organizējama balsošana pa pastu Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
35. Instrukcija stājas spēkā dienā, kad tā publicēta oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

 

 

Centrālās vēlēšanu komisijas

priekšsēdētāja                                                                             

Kristīne Saulīte

 

Centrālās vēlēšanu komisijas

sekretārs                                                                                      

Ritvars Eglājs

 

 

 

ŠIS DOKUMENTS IR ELEKTRONISKI PARAKSTĪTS AR DROŠIEM ELEKTRONISKIEM PARAKSTIEM UN SATUR LAIKA ZĪMOGUS

 

Instrukcija Nr. 1

2024. gada 29. februārī

(prot. Nr. 9 § 10.)

 

Eiropas Parlamenta vēlēšanu iecirkņa komisijas darbības instrukcija

 

Izdota saskaņā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 19. pantu, Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likuma 13. pantu

 

I. Vēlēšanu sagatavošana

 

1. Instrukcija nosaka Eiropas Parlamenta vēlēšanu iecirkņa komisijas darbību.
2. Pašvaldību vēlēšanu komisijas ne vēlāk kā 60 dienas pirms vēlēšanām izveido vēlēšanu iecirkņu komisijas Centrālās vēlēšanu komisijas apstiprinātajos vēlēšanu iecirkņos.
3. Paziņojumus par vēlēšanu iecirkņu atrašanās vietu un darba laiku izliek ne vēlāk kā 10 dienu pirms vēlēšanām:
   1. attiecīgās pašvaldības domes ēkas informācijas sniegšanas vietās;
   2. pie ēkas, kurā atrodas pašvaldības vēlēšanu komisija, ja tās atrašanās vieta nav pašvaldības domes ēkā;
   3. pie ēkām, kurās atrodas vēlēšanu iecirkņi;
   4. pašvaldības domes mājaslapā (norādot Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapas adreses attiecīgo sadaļu).
4. Personām, kas strādās vēlēšanu iecirknī, ir pienākums:
   1. piedalītas Centrālās vēlēšanu komisijas un pašvaldību vēlēšanu komisijas organizētajās mācībās, kā arī iepazīties ar attiecīgajiem normatīvajiem dokumentiem:
      1. Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumu;
      2. Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumu;
      3. Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcijām;
   2. piedalīties Centrālās vēlēšanu komisijas organizētajā ģenerālmēģinājumā, ja personai paredzēts darboties ar vēlētāju reģistru.
5. Vēlēšanu iecirknim jābūt iekārtotam un nodrošinātam ar:
   1. atsevišķiem balsošanas nodalījumiem vai aizslietņiem, kas tiek novietoti tā, lai vēlētājam, aizpildot vēlēšanu zīmi, pilnībā tiktu nodrošināts aizklātums;
   2. tehniskajiem rīkiem (apgaismojumu, datoriem, austiņām, printeri, viedierīcēm vēlētāju reģistrēšanai) un interneta pieslēgumu;
   3. ierobežotas pieejamības telpām vēlēšanu materiālu drošai uzglabāšanai (aprīkotām ar signalizāciju vai apsardzi).

II. Atbildība

6. Pašvaldības vēlēšanu komisijas atbildība:
   1. vēlēšanu iecirkņu komisiju izveidošana;
   2. iecirkņu nodrošināšana ar aprīkojumu;
   3. saziņas nodrošināšana starp iecirkņiem un Centrālo vēlēšanu komisiju;
   4. ziņošana Centrālajai vēlēšanu komisijai par pārkāpumiem;
   5. informācijas nosūtīšana Centrālajai vēlēšanu komisijai;
   6. vēlēšanu materiālu nodošana Centrālajai vēlēšanu komisijai (balsu skaitīšanas protokoli, balsotāju saraksti);
   7. iecirkņu fiziskās vai tehniskās apsardzes nodrošināšana;
   8. transporta nodrošināšana komisijas locekļiem, kas organizē balsošanu vēlētāju atrašanās vietā.
7. Iecirkņa vēlēšanu komisijas atbildība:
   1. iecirkņa komisijas priekšsēdētājs atbild par:
      1. iecirkņa darbu kopumā;
      2. iecirkņa komisijas locekļu un izpildītāju[1] mācībām (tostarp iepazīšanos ar normatīvajiem aktiem un atbildību par to pārkāpšanu);
      3. iecirkņa komisijas locekļu un izpildītāju instruktāžām (darba drošību, fizisko personu datu apstrādi un drošību, ugunsdrošību);
      4. izpildītāju darbu iecirknī, nodrošinot, ka izpildītājs ievēro normatīvos aktus un precīzi veic uzdoto pienākumu izpildi;
      5. balsošanas procesa norisi atbilstoši normatīvajiem aktiem;
      6. pareizu balsu saskaitīšanu;
      7. materiālo vērtību saglabāšanu;
      8. vēlēšanu materiālu drošu uzglabāšanu iecirknī;
      9. ziņošanu pašvaldības vēlēšanu komisijai par pārkāpumiem;
      10. kārtības uzraudzīšanu vēlēšanu telpās, nodrošinot, lai vēlēšanu telpās un tuvāk par piecdesmit metriem no ieejas ēkā, kurā atrodas vēlēšanu iecirknis, nenotiktu vēlēšanu brīvības ierobežošana, tai skaitā kavēšana īstenot vēlēšanu tiesības, kārtības traucēšana un aģitācija;
      11. nekavējošu ziņošanu kompetentai institūcijai (Valsts drošības dienests, Valsts policija, pašvaldības policija), konstatējot pazīmes, kas var liecināt par 7.1.10. apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem. Par ziņošanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs informē attiecīgo pašvaldības vēlēšanu komisiju, kas par to informē Centrālo vēlēšanu komisiju;
   2. iecirkņa komisijas sekretārs atbild par:
      1. iecirkņa komisijas lietvedības vešanu;
      2. iecirkņa komisijas priekšsēdētāja aizvietošanu;

7.3. iecirkņa komisijas loceklis atbild par pienākumu pildīšanu, ko tam uzdevis iecirkņa komisijas priekšsēdētājs;

7.4. izpildītāji atbild par komisijas priekšsēdētāja uzdoto uzdevumu precīzu un savlaicīgu izpildi.

8. Izpildītājiem jāatbilst Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likuma 6. panta prasībām, un tie var sākt darbu, ja ar attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju noslēgts uzņēmuma līgums, kurā noteiktas viņu tiesības un pienākumi, kā arī atlīdzība tāmē paredzēto līdzekļu robežās. Izpildītājam var uzdot veikt jebkuru komisijas locekļa funkciju, izņemot piedalīšanos lēmumu pieņemšanā un komisijas priekšsēdētāja vai sekretāra aizvietošanu.
9. Iecirkņa komisijas locekļiem un izpildītājiem aizliegts aģitēt par vai pret kādu deputāta kandidātu vai kandidātu sarakstu.

 

III.  Vēlēšanu materiālu saņemšana un uzglabāšana

10. Pašvaldības vēlēšanu komisija:
    1. saņem materiālus (vēlēšanu zīmes, vēlēšanu aploksnes, reģistrācijas aploksnes, plakātus, informatīvos materiālus, caurlaides, komisiju locekļu apliecības, balsotāju sarakstus u.c.) Centrālās vēlēšanu komisija organizētā kārtībā;
    2. nodod nepieciešamos materiālus katram iecirknim, atstājot rezervē daļu vēlēšanu aplokšņu neparedzētiem gadījumiem;
    3. nodrošina, lai iecirkņu komisiju telpas būtu apgādātas ar visu aizklātai balsošanai nepieciešamo aprīkojumu, ieskaitot:
       1. sagatavoti atsevišķi balsošanas nodalījumi vai aizslietņi, kas tiek novietoti tā, lai vēlētājam, aizpildot vēlēšanu zīmi, pilnībā tiktu nodrošināts aizklātums;
       2. vēlēšanu kastes, kurām jābūt cieši noslēgtām, ar spraugu virspusē un atveramu vāku. Kastes vākam jābūt tādam, lai to būtu iespējams nostiprināt ar drošības plombām.
    4. vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs nodrošina, ka no iecirkņiem saņemtie vēlēšanu dokumenti pēc balsošanas beigām tiek uzglabāti drošā, slēgtā ēkas telpā līdz Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja rīkojumam.
11. Iecirkņa vēlēšanu komisija:
    1. saņem materiālus no pašvaldības vēlēšanu komisijas;
    2. saņēmusi no pašvaldības vēlēšanu komisijas vēlēšanu aploksnes, tās visas apzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu un:
       1. pārbauda, vai visas vēlēšanu aploksnes ir apzīmogotas;
       2. pārskaita visas vēlēšanu aploksnes;
       3. vēlēšanu aplokšņu pārbaude un pārskaitīšana veicama vismaz divas reizes, un katru reizi to veic cits iecirkņa komisijas loceklis;
       4. balsu skaitīšanas protokolā (B1 aile) ieraksta apzīmogoto vēlēšanu aplokšņu skaitu, vēlēšanu gaitas žurnālā norāda arī iecirkņa komisijas locekļu vārdu un uzvārdu, kuri tās apzīmogojuši, pārbaudījuši un skaitījuši. Ja iecirkņa komisija vēlāk saņem papildu vēlēšanu aploksnes, balsu skaitīšanas protokolā labo B1 aili — tajā ieraksta apzīmogoto vēlēšanu aplokšņu kopskaitu;
    3. izvieto informatīvos materiālus iecirknī;
    4. pārējos vēlēšanu materiālus glabā drošā, slēdzamā telpā;
    5. vēlēšanu kastes un vēlēšanu materiālus iznes ārpus ēkas, kurā atrodas vēlēšanu iecirknis, tikai likumā un Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajos gadījumos;
    6. pēc vēlēšanām nodod atpakaļ pašvaldības vēlēšanu komisijai vēlēšanu materiālus un dokumentus:
       1. par kandidātu sarakstiem nodotās vēlēšanu zīmes;
       2. nederīgās vēlēšanu zīmes kopā ar aploksnēm;
       3. dzēstās vēlēšanu aploksnes;
       4. nederīgās (neatvērtās) reģistrācijas aploksnes;
       5. balsotāju sarakstus;
       6. balsu skaitīšanas protokolu;
       7. vēlēšanu gaitas žurnālu;
       8. vēlētāju iesniegumus par balsošanas organizēšanu vēlētāja atrašanās vietā;
       9. saņemtās sūdzības;
       10. izmantotās reģistrācijas aploksnes, ja tādas bijušas;
       11. neizmantotās reģistrācijas aploksnes;
       12. neizmantotās vēlēšanu zīmes.

 

IV Vēlēšanu iecirkņu darbs pirms vēlēšanu dienas

12. Iecirkņi pieejami vēlētājiem nedēļā pirms vēlēšanu dienas:
    1. iepriekšējai balsošanai pirmdien — no plkst. 8.00 līdz 13.00;
    2. otrdien, lai iepazītos ar kandidātu sarakstiem u.c. dokumentāciju, bet ne balsot — no plkst. 9.00 līdz 12.00;
    3. trešdien, lai iepazītos ar kandidātu sarakstiem u.c. dokumentāciju, bet ne balsot — no plkst.17.00 līdz 20.00;
    4. iepriekšējai balsošanai ceturtdien — no plkst. 16.00 līdz 20.00;
    5. iepriekšējai balsošanai piektdien — no plkst. 13.00 līdz 18.00;
13. Iecirkņa komisijas pienākumi, sākot no piektās dienas pirms vēlēšanu dienas:
    1. pārliecinās, ka redzamā vietā vēlēšanu iecirknī izlikts paziņojums par komisijas darba laiku un atrašanās vietu;
    2. ja nepieciešams, izvieto norādes, kā atrodamas vēlēšanu iecirkņa telpas, un, ja cilvēkiem ar kustību traucējumiem ierīkota cita ieeja iecirkņa telpās, izvieto papildu norādes;
    3. nodrošina, lai iecirknī vēlētājiem būtu pieejami (arī audio formātā) visi kandidātu saraksti, priekšvēlēšanu programmas un Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā norādītās ziņas par deputātu kandidātiem. Minēto informāciju audio formātā sagatavo Centrālās vēlēšanu komisija;
    4. nepieciešamības gadījumā informē vēlētāju par vēlēšanu iecirkņiem, kuri pieejami cilvēkiem ar kustību traucējumiem;
    5. pieņem rakstveida iesniegumus par balsošanas organizēšanu vēlētāju atrašanās vietā, pārbauda un reģistrē tos šajā instrukcijā noteiktajā kārtībā;
    6. pārliecinās, ka tai ir piekļuve elektroniskajam tiešsaistes vēlētāju reģistram (turpmāk — vēlētāju reģistrs) un viedierīces nepieciešamā skaitā;
    7. iecirkņa komisijas sekretārs vai — viņa prombūtnes laikā — cits iecirkņa komisijas priekšsēdētāja pilnvarots komisijas loceklis aizpilda vēlēšanu gaitas žurnālu, norādot tajā paredzētās ziņas par vēlēšanu procesa organizēšanu (34. punkts).

 

V. Iepriekšējā balsošana

14. Iepriekšējās balsošanas laiki:
    1. pirmdien no plkst. 8.00 līdz 13.00;
    2. ceturtdien no plkst. 16.00 līdz 20.00;
    3. piektdien no plkst. 13.00 līdz 18.00.
15. Iepriekšējās balsošanas dienās vēlēšanu iecirknī jāatrodas iecirkņa komisijas priekšsēdētājam vai sekretāram, kā arī vēl vismaz diviem iecirkņa komisijas locekļiem.
16. Katrā iepriekšējās balsošanas dienā pirms vēlēšanu iecirkņa atvēršanas iecirkņa komisija sagatavo iecirkni darbam šīs instrukcijas noteiktajā kārtībā.
17. Pēc vēlēšanu iecirkņa atvēršanas pirmajā iepriekšējās balsošanas dienā iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs vēl vismaz divu iecirkņa komisijas locekļu klātbūtnē:
    1. pārliecinās, vai vēlēšanu kaste, kurā iepriekšējās balsošanas dienās paredzēts iemest vēlēšanu zīmes, ir tukša;
    2. pēc tam vēlēšanu kastes atveramo daļu nostiprina ar numurētām drošības plombām, kuru numurus ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā;
    3. ļauj klātesošajiem novērotājiem pārbaudīt un pierakstīt vai nofotografēt vēlēšanu kastes plombu numurus.
18. Katrā nākamā iepriekšējās balsošanas dienā pirms vēlēšanu kastes spraugas atvēršanas iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs klātesošo komisijas locekļu, kā arī novērotāju, ja tādi ieradušies, klātbūtnē:
    1. salīdzina drošības plombu numurus ar ierakstu vēlēšanu gaitas žurnālā;
    2. pārliecinās, vai komisijas darba starplaikā vēlēšanu kastes un spraugas aizzīmogojums nav bojāts;
    3. ieraksta konstatēto faktu vēlēšanu gaitas žurnālā.
19. Iepriekšējo balsošanu iecirkņa komisija organizē šīs instrukcijas noteiktā kārtībā.
20. Katru dienu pēc balsošanas beigām:
    1. vēlēšanu kastes sprauga aizzīmogojama ar numurētu drošības plombu;
    2. vēlēšanu kastes spraugas drošības plombas numuru, pāri palikušo aplokšņu, kā arī sabojāto aplokšņu skaitu ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā;
    3. iecirkņa komisijas priekšsēdētājs ļauj klātesošajiem novērotājiem pārbaudīt un pierakstīt vai nofotografēt vēlēšanu kastes aizzīmogojuma plombas numuru.
21. Beidzot darbu iepriekšējās balsošanas dienā, iecirkņa komisija pēc ierakstiem balsotāju sarakstos un vēlētāju reģistrā nosaka līdz attiecīgās dienas beigām atrašanās vietā balsojušo vēlētāju kopskaitu un vēlēšanu iecirknī balsojušo vēlētāju kopskaitu. Ziņas par vēlēšanu iecirknī un atrašanās vietā balsojušo vēlētāju skaitu iecirkņa komisija katrā iepriekšējās balsošanas dienā pēc balsošanas beigām ieraksta vēlētāju reģistrā.
22. Pēdējā iepriekšējās balsošanas dienā iecirkņa komisija vēl ieraksta balsu skaitīšanas protokolā (C1 aile) vēlēšanu iecirknī balsojušo kopskaitu iepriekšējās balsošanas dienās. Atrašanās vietās balsojušos šajā skaitā neiekļauj.
23. Iepriekšējās balsošanas kasti vēlēšanu dienā balsošanai neizmanto.
24. Iepriekšējās balsošanas dienās iecirkņa komisija šīs instrukcijas noteiktā kārtībā saņem un reģistrē rakstveida iesniegumus no vēlētājiem vai viņu pilnvarotajām personām, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās, par balsošanu atrašanās vietā.

VI. Vēlēšanu kārtība vēlēšanu dienā

25. Pirms vēlēšanu iecirkņa atvēršanas iecirkņa komisija sagatavo iecirkni darbam:
    1. pārbauda, vai iecirknī ir pieejams vēlētāju reģistrs, viedierīces un atbilstošas kvalitātes interneta pieslēgums;
    2. ierīko atsevišķus balsošanas nodalījumus vai aizslietņus, kur vēlētājs vienatnē var izvēlēties atbalstāmo kandidātu sarakstu. Balsošanas nodalījumi un aizslietņi jāizvieto tā, lai vēlētājam, aizpildot vēlēšanu zīmi, tiktu nodrošināts aizklātums;
    3. pārliecinās, vai vēlēšanu telpās ir visi nepieciešamie vēlēšanu materiāli;
    4. sagatavo vēlēšanu zīmju komplektus numerācijas secībā;
    5. izsniedz iecirkņa komisijas locekļiem numurētas balsotāju sarakstu veidlapas un noteiktu skaitu vēlēšanu aplokšņu. Aploksnes pārskaita vismaz divas reizes. Katram iecirkņa komisijas loceklim izsniegto balsotāju saraksta veidlapu numurus un vēlēšanu aplokšņu skaitu ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā;
    6. pārbauda, vai vēlēšanu telpās un tuvāk par piecdesmit metriem no ieejas ēkā, kurā atrodas vēlēšanu iecirknis, nav izvietoti aģitācijas materiāli un nenotiek aģitācija;
    7. nodrošina, lai pie izejas no vēlēšanu telpām vēlētājiem būtu brīvi pieejamas visu kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes;
    8. pārliecinās, vai vēlēšanu kastes atbilst šīs instrukcijas 10.3.2. punktā noteiktajām prasībām un 17. punkta kārtībā aizzīmogo tās.
26. Vēlēšanu iecirkņu darba laiks vēlēšanu dienā:
    1. vēlēšanu iecirkņu darba laiks vēlēšanu dienā ir no plkst. 8.00 līdz 20.00;
    2. plkst. 20.00 vēlēšanu iecirkņa telpās vairs netiek ielaisti vēlētāji. Vēlēšanu dienā pēc plkst. 20.00 var nobalsot tikai tie vēlētāji, kuri ieradušies vēlēšanu telpās līdz plkst. 20.00. Pēc tam iecirkņa komisija slēdz vēlēšanu telpas un sāk balsu skaitīšanu Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā un Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcijā noteiktā kārtībā.
27.  Pēc vēlēšanu iecirkņa atvēršanas plkst. 8.00 iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs komisijas klātbūtnē:
    1. pārliecinās, vai vēlēšanu kastes, kurās paredzēts iemest vēlēšanu zīmes, ir tukšas;
    2. pēc tam atveramo vēlēšanu kastes daļu nostiprina ar numurētām drošības plombām, kuru numurus ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā;
    3. ļauj klātesošajiem novērotājiem pārbaudīt un pierakstīt vai nofotografēt attiecīgās vēlēšanu kastes plombu numurus.

VII. Vēlēšanu novērotāji

28. Netraucējot iecirkņa komisijas darbu, vēlēšanu norisi iecirknī vienlaikus var novērot ne vairāk kā 2 pilnvaroti novērotāji no katra kandidātu saraksta, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.
29. Par novērotāju nevar būt deputāta kandidāts.
30. Ierodoties iecirknī, minētajām personām jāuzrāda komisijas priekšsēdētājam personu apliecinošs dokuments un jāreģistrējas:
    1. novērotājs iesniedz iecirkņa komisijai politiskās partijas vai to apvienības valdes ar pilnvaras devēja parakstu apliecinātu pilnvarojumu (turpmāk tekstā — pilnvarojums), kurā norādīts politiskās partijas vai to apvienības nosaukums, dokumenta sagatavošanas datums, pilnvarotās personas vārds, uzvārds, personas kods vai — ja valde devusi tiesības kandidātu saraksta iesniedzējam pilnvarot novērotājus — kandidātu saraksta iesniedzēja parakstītu pilnvarojumu. Ja pilnvarojums parakstīts elektroniski, novērotājs to uzrāda iecirkņa komisijai savā viedierīcē vai iesniedz iecirkņa komisijai pilnvarojuma izdruku. Ja iecirkņa komisijai rodas šaubas par pilnvarojuma patiesumu, tā ziņo pašvaldības vēlēšanu komisijai;
    2. vēlēšanu komisijas pilnvarotā persona uzrāda attiecīgās komisijas pilnvarojumu;
    3. vēlēšanu komisijas loceklis uzrāda vēlēšanu komisijas locekļa apliecību;
    4. plašsaziņas līdzekļu pārstāvji uzrāda attiecīgu pārstāvniecību apliecinošu dokumentu.
31. Novērotājs, ierodoties vēlēšanu iecirknī, pilnvarojumu nodod (izņemot uzrādītu elektroniski parakstītu pilnvarojumu) iecirkņa komisijai un tā vietā saņem novērotāja apliecību. Novērotājus reģistrē vēlēšanu gaitas žurnālā, norādot pilnvarotāja (partijas vai to apvienības, vēlēšanu komisijas) nosaukumu, novērotāja vārdu un uzvārdu, ierašanās un aiziešanas laiku.
32. Atstājot vēlēšanu iecirkni, novērotāja apliecība jānodod iecirkņa komisijai, pretī saņemot nodoto pilnvarojumu.
33. Iecirkņa komisijas priekšsēdētājs ļauj klātesošajiem novērotājiem pārbaudīt un pierakstīt vai nofotografēt vēlēšanu kastes plombu numurus.

VIII. Vēlēšanu gaitas žurnāls

34. Pēc vēlēšanu iecirkņa atvēršanas komisijas sekretārs vai — viņa prombūtnes laikā — cits iecirkņa komisijas priekšsēdētāja pilnvarots komisijas loceklis turpina aizpildīt vēlēšanu gaitas žurnālu, izdarot tajā šādas atzīmes:
    1. par vēlēšanu kastes aizzīmogošanu, norādot drošības plombu numurus;
    2. par vēlēšanu aplokšņu skaitu, kas izsniegtas komisijas locekļiem, kuri reģistrē vēlētājus (turpmāk — reģistrētāji), un nodotas atpakaļ;
    3. par reģistrētājiem izsniegto balsotāju saraksta veidlapu numuriem;
    4. par uzticības personām, kas balso vēlētāja vietā pēc viņa norādījumiem (uzticības personas vārds, uzvārds, personas kods, kā arī vēlētāja vārds, uzvārds un kārtas numurs balsotāju sarakstā (veidots no balsotāju saraksta lapas numura un vēlētāja kārtas numura šajā lapā, piemēram, 9/24), kura vietā attiecīgā persona izdara atzīmes vai parakstās);
    5. par sabojātām un atkārtoti izsniegtām vēlēšanu aploksnēm;
    6. par balsošanai vēlētāju atrašanās vietā izsniegtām vēlēšanu aploksnēm;
    7. par balsošanai vēlētāju atrašanās vietā pāri palikušām un sabojātām vēlēšanu aploksnēm;
    8. par atrašanās vietā neapkalpoto vēlētāju nebalsošanas cēloni;
    9. par vēlētāju sūdzībām attiecībā uz vēlēšanu norisi un sniegtajām atbildēm;
    10. par visiem starpgadījumiem, traucējumiem un attiecībā uz tiem pieņemtajiem lēmumiem;
    11. par novērotājiem, norādot pilnvarotāja (partijas vai to apvienības, vēlēšanu komisijas) nosaukumu, novērotāja vārdu un uzvārdu, ierašanās un aiziešanas laiku;
    12. par visiem brīžiem, kad vēlētāji balsoja reģistrācijas aploksnēs;
    13. par citām darbībām, kas saistītas ar vēlēšanu gaitu.
35. Vēlēšanu gaitas žurnāls pēc vēlēšanām jānodod pašvaldības vēlēšanu komisijai, un vēlēšanu gaitas žurnālam jābūt noformētam un cauršūtam saskaņā ar dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtību:
    1. sanumurētām lapām — apakšā labajā stūrī;
    2. caurauklotam ar auklu un caurauklojuma auklas galiem sasietiem mezglā;
    3. pēdējās lapas otrā pusē neaprakstītajā daļā vai uz papīra uzlīmes, ar kuru lapai piestiprināts caurauklojuma auklas mezgls, izvietotam apliecinājuma tekstam "Sanumurētas un caurauklotas X (XX) lapas", zīmes "X" vietā norādot ar cipariem, bet zīmes "XX" vietā – ar vārdiem rakstītu atbilstošo lapu skaitu;
    4. apliecinājuma tekstu ar personisko parakstu apliecina persona, kura sanumurēja un cauraukloja dokumenta lapas (norāda paraksta atšifrējumu un pievieno ziņas, kas ļauj nepārprotami identificēt šo personu), kā arī norāda datumu, kad izdarīts apliecinājums;
    5. parakstu izvieto tā, lai tas vienlaikus atrastos gan uz dokumenta atvasinājuma pēdējās lapas, gan uz papīra uzlīmes, ar kuru lapai piestiprināts caurauklojuma auklas mezgls. 

IX. Vēlētāju balsstiesību pārbaude

36. Pie ieejas balsošanas telpā iecirkņa komisijas loceklis pēc uzrādītā personu apliecinošā dokumenta pārliecinās, vai persona ir vēlētājs, un pārbauda, vai dokumentam nav beidzies derīguma termiņš.
37. Latvijas pilsoņa personu apliecinošs dokuments ir Latvijas pilsoņa pase vai Latvijas pilsoņa personas apliecība.
38. Vēlētājs, kurš ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, uzrāda savas pilsonības valsts izsniegtu pasi vai identifikācijas karti un Latvijas izsniegtu Eiropas Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecību, Eiropas Savienības pilsoņa pastāvīgās uzturēšanās apliecību vai Latvijā izsniegtu ārzemnieka personas apliecību.
39. Vēlētājs var balsot tikai personīgi, izņemot 48. punktā paredzēto.

 

X. Reģistrācija vēlētāju reģistrā

40. Iecirkņa komisijas loceklis pirms vēlēšanu materiālu izsniegšanas ar viedierīci nolasa personas apliecinošā dokumenta svītrkodu vai kvadrātkodu vai ieraksta vēlētāju reģistrā vēlētāja personas kodu un pārliecinās, ka personai ir balsstiesības un vēlētāju reģistrā nav atzīmes, ka vēlētājs jau ir nobalsojis.
41. Ja vēlētāju reģistrā nav atzīmes, ka vēlētājs jau nobalsojis, iecirkņa komisijas loceklis vēlētāju reģistrā izdara atzīmi par vēlētāja dalību vēlēšanās un balsotāju saraksta veidlapā ieraksta vēlētāja vārdu, uzvārdu un personas kodu. Vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā par vēlēšanu aploksnes un visu kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmju saņemšanu. Iecirkņa komisijas loceklis pēc iespējas aizklāj citu vēlētāju datus balsotāju sarakstā.
42. Ja vēlētāju reģistrā ir atzīme, ka vēlētājs jau nobalsojis, taču viņš to noliedz, iecirkņa komisija nekavējoties nosūta vēlētāju reģistrā šī vēlētāja dalības atcelšanas pieprasījumu tā iecirkņa komisijai, kurā vēlētājs pēc vēlētāju reģistra ziņām balsojis (turpmāk — otra komisija). Tūlīt pēc pieprasījuma nosūtīšanas iecirkņa komisija informē otru komisiju par pieprasījumu. Otra komisija noskaidro, vai tās iecirkņa balsotāju sarakstā ir vēlētāja paraksts. Ja paraksta nav, otra komisija apstiprina dalības atcelšanas pieprasījumu, un vēlētājs var balsot. Ja paraksts ir, otra komisija noraida dalības atcelšanas pieprasījumu, un iecirkņa komisija vēlētājam balsošanu atsaka.
43. Plkst. 12.00 un 16.00 iecirkņa komisija vēlētāju reģistrā ieraksta līdz tam laikam (8.00—12.00 un 8.00—16.00) nobalsojušo vēlētāju skaitu iecirknī un atrašanās vietā.
44. Katru reizi, kad pabeigta balsotāju saraksta lapas aizpildīšana, kā arī vēlētāju aktivitātes ziņošanas brīžos iecirkņa komisija pārbauda, vai vēlētāju parakstu skaits balsotāju sarakstos sakrīt ar vēlētāju reģistrā atzīmēto balsotāju skaitu:
    1. ja vēlētāju reģistrā atzīmēts vairāk balsotāju, iecirkņa komisija atrod, kurš nav parakstījies balsotāju sarakstā, un lūdz pašvaldības vēlēšanu komisiju atcelt šī vēlētāja dalības atzīmi vēlētāju reģistrā;
    2. ja vēlētāju reģistrā atzīmēts mazāk balsotāju, iecirkņa komisija vēlētāju reģistrā atrod, kuru vēlētāju dati iecirknī skatīti, bet dalība vēlēšanās nav atzīmēta. Pēc tam iecirkņa komisija pārbauda, vai balsotāju sarakstos ir šo vēlētāju paraksti, un atzīmē vēlētāju reģistrā to vēlētāju dalību, kuri parakstījušies balsotāju sarakstos;
    3. ja iecirkņa komisija nespēj novērst nesakritību starp vēlētāju parakstu skaitu balsotāju sarakstos un vēlētāju reģistrā atzīmēto balsotāju skaitu vai ir pamats domāt, ka nesakritības cēlonis var nebūt atsevišķa neuzmanības kļūda, iecirkņa komisija par to ziņo pašvaldības vēlēšanu komisijai, kas par to informē Centrālo vēlēšanu komisiju.

XI. Reģistrācijas aplokšņu izmantošana

45. Ja nav iespējams pārliecināties, ka ziņas par personu ir iekļautas vēlētāju reģistrā un tajā jau nav izdarīta atzīme par šīs personas piedalīšanos attiecīgajās vēlēšanās, iecirkņa komisija:
    1. par to nekavējoties ziņo attiecīgai pašvaldības vēlēšanu komisijai un šīs instrukcijas 10.3.2. un 17. punktā noteiktajā kārtībā sagatavo atsevišķu vēlēšanu kasti balsošanai ar reģistrācijas aploksnēm;
    2. reģistrē vēlētāju atsevišķā balsotāju sarakstā balsošanai ar reģistrācijas aploksnēm, vēlētājam papildus pārējiem vēlēšanu materiāliem (47. punkts) izsniedz reģistrācijas aploksni, uz kuras iecirkņa komisija norāda vēlētāja vārdu, uzvārdu un kārtas numuru balsotāju sarakstā balsošanai ar reģistrācijas aploksnēm (veidots no balsotāju saraksta lapas numura un vēlētāja kārtas numura šajā lapā, piemēram, 9/24). Pēc tam, kad vēlētājs 51. un 52. punktā noteiktā kārtībā savu izvēli ir izdarījis, viņš aizlīmēto vēlēšanu aploksni ievieto reģistrācijas aploksnē, to aizlīmē un nodod iecirkņa komisijas loceklim, kas uzrauga vēlēšanu kasti, kurš reģistrācijas aploksni apzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu un iemet vēlēšanu kastē balsošanai ar reģistrācijas aploksnēm.
46. Kad atkal iespējams pārliecināties, ka ziņas par personu iekļautas vēlētāju reģistrā un ka tajā jau nav izdarīta atzīme par šīs personas piedalīšanos vēlēšanās, tam norīkoti iecirkņa komisijas locekļi, netraucējot balsošanas norisi, pēc balsotāju sarakstiem balsošanai ar reģistrācijas aploksnēm pārbauda ziņas par nobalsojušajiem vēlētāju reģistrā. Vēlētāju reģistrā izdara atzīmi par vēlētāja piedalīšanos vēlēšanās un balsotāju sarakstos balsošanai ar reģistrācijas aploksnēm atzīmē, vai personas balss līdzskaitāma: balsotāju saraksta labā apmalē pie vēlētāja paraksta ieraksta burtu “D”, ja balss līdzskaitāma, un burtu “N”, ja nav līdzskaitāma.

XII. Vēlēšanu materiālu izsniegšana

47. Katrs vēlētājs parakstās par vēlēšanu materiālu saņemšanu balsotāju sarakstā un pēc tam saņem no iecirkņa komisijas vēlēšanu zīmju komplektu un vēlēšanu aploksni, kura apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu.
48. Kopā ar vēlētāju, kurš fizisku trūkumu dēļ pats nevar izdarīt atzīmes vēlēšanu zīmē vai parakstīties balsotāju sarakstā, tiek ielaists viņa ģimenes loceklis vai kāda cita persona, kurai vēlētājs uzticas.
49. Iecirkņa komisija šādā gadījumā:
    1. vēlēšanu gaitas žurnālā ieraksta attiecīgās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, kā arī vēlētāja vārdu, uzvārdu un kārtas numuru balsotāju sarakstā (veidots no balsotāju saraksta lapas numura un vēlētāja kārtas numura šajā lapā, piemēram, 9/24), kura vietā attiecīgā persona izdara atzīmes vai parakstās;
    2. uzticības persona drīkst būt attiecīgās iecirkņa komisijas loceklis vai izpildītājs, ja tā ir apmācīta Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā un rakstveidā apliecinājusi, ka neietekmēs un neizpaudīs vēlētāja balsojumu;
    3. pēc vēlētāja norādījumiem uzticības persona parakstās balsotāju sarakstā, kā arī izdara atzīmes vēlēšanu zīmē.
50. Ja pie ēkas, kur ierīkots iecirknis, ieradies vēlētājs, kurš kustības traucējumu dēļ nespēj iekļūt vēlēšanu telpās, balsošanu organizē šādā kārtībā:
    1. vēlētājs patstāvīgi vai ar uzticības personas palīdzību ziņo iecirkņa vēlēšanu komisijai par ierašanos;
    2. komisijas priekšsēdētājs izraugās divas personas (iecirkņa komisijas locekļi, izpildītāji) balsošanas organizēšanai un izsniedz viņiem reģistrācijas aploksni, viedierīci ar piekļuvi vēlētāju reģistram, balsotāju sarakstu, vēlēšanu aploksni un vēlēšanu zīmju komplektu;
    3. iecirkņa komisijas loceklis pēc uzrādītā personu apliecinošā dokumenta pārliecinās, vai ieradusies persona ir balsstiesīga, un pārbauda, vai dokumentam nav beidzies derīguma termiņš;
    4. iecirkņa komisijas loceklis ar viedierīci nolasa personas apliecinošā dokumenta svītrkodu vai kvadrātkodu vai ieraksta vēlētāju reģistrā vēlētāja personas kodu un pārliecinās, ka personai ir balsstiesības un vēlētāju reģistrā nav atzīmes, ka vēlētājs jau ir nobalsojis;
    5. ja vēlētāju reģistrā nav atzīmes, ka vēlētājs jau nobalsojis, iecirkņa komisijas loceklis vēlētāju reģistrā izdara atzīmi par vēlētāja dalību vēlēšanās un balsotāju saraksta veidlapā ieraksta vēlētāja vārdu, uzvārdu un personas kodu;
    6. vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā par vēlēšanu aploksnes un visu kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmju saņemšanu;
    7. pēc tam vēlētājs saņem vēlēšanu zīmju komplektu un vēlēšanu aploksni;
    8. vēlētājs vienatnē nobalso, izraudzīto vēlēšanu zīmi ieliek vēlēšanu aploksnē un aploksni aizlīmē;
    9. vēlētāja sagatavoto vēlēšanu aploksni viņa klātbūtnē ieliek reģistrācijas aploksnē un reģistrācijas aploksni aizlīmē;
    10. atgriezušies vēlēšanu telpās, iecirkņa komisijas locekļi nodod reģistrācijas aploksni komisijas priekšsēdētājam, kurš komisijas klātbūtnē to atver un izņemto vēlēšanu aploksni iemet vēlēšanu kastē;
    11. iecirkņa komisijas locekļi nodod balsotāju sarakstu komisijas priekšsēdētājam;
    12. balsošanā var būt klāt novērotāji.

 

XIII. Vēlētāju izvēles izdarīšanas kārtība

51. Atsevišķā balsošanas nodalījumā vai aiz aizslietņa vēlētājs vienatnē izvēlas vienu vēlēšanu zīmi, kurā pēc savas izvēles var:
    1. pretī kandidātu uzvārdiem atzīmei paredzētajā vietā izdarīt atzīmi “+”, ja īpaši atbalsta kandidāta ievēlēšanu;
    2. svītrot kandidāta vārdu un uzvārdu, ja neatbalsta kandidāta ievēlēšanu;
    3. atstāt vēlēšanu zīmi negrozītu (bez atzīmēm).
52. Vēlēšanu aploksnē vēlētājs ieliek tikai vienu vēlēšanu zīmi, kas atbilst kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso, un aploksni aizlīmē.
53. Ja vēlētājs pirms vēlēšanu zīmes ielikšanas aploksnē un aploksnes aizlīmēšanas šo vēlēšanu zīmi ir sabojājis, iecirkņa komisija viņam izsniedz jaunas visu pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes un atzīmē to balsotāju sarakstā rindā “Atzīmes par atkārtotu vēlēšanu zīmju un vēlēšanu aplokšņu izsniegšanu”, norādot vēlētāja kārtas numuru. Turpat vēlētājs parakstās par jauna vēlēšanu zīmju komplekta saņemšanu. Iepriekš izsniegtās vēlēšanu zīmes paliek vēlētāja rīcībā. Atsevišķu vēlēšanu zīmju izsniegšana ir aizliegta.
54. Ja vēlētājs pirms vēlēšanu zīmes ielikšanas aploksnē un aploksnes aizlīmēšanas ir sabojājis vēlēšanu aploksni, iecirkņa komisija viņam izsniedz jaunu aploksni un atzīmē to balsotāju sarakstā rindā “Atzīmes par atkārtotu vēlēšanu zīmju un vēlēšanu aplokšņu izsniegšanu”, norādot vēlētāja kārtas numuru. Turpat vēlētājs parakstās par jaunas aploksnes saņemšanu. Sabojātā vēlēšanu aploksne nododama iecirkņa komisijai. Atkārtoti izsniegtu vēlēšanu aplokšņu kopskaits ierakstāms vēlēšanu gaitas žurnālā.
55. Kad vēlētājs izdarījis savu izvēli un vienu vēlēšanu zīmi ielicis aploksnē un aploksni aizlīmējis, viņš iecirkņa komisijas locekļa klātbūtnē iemet vēlēšanu aploksni vēlēšanu kastē.
56. Izejot no vēlēšanu iecirkņa, vēlētājs pēc savas izvēles pāri palikušās vēlēšanu zīmes var ņemt līdzi vai atstāt aizklātā nodalījumā, vai paņemt no nodalījuma jebkuru vēlēšanu zīmi.

XIV. Balsošana vēlētāju atrašanās vietā

57. Pieteikšanās balsošanai vēlētāju atrašanās vietā:
    1. vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās;
    2. slimojošu personu aprūpētājiem;
    3. vēlētājiem īslaicīgās aizturēšanas vietās.
58. Balsošanai vēlētāju atrašanās vietā var pieteikties, iesniedzot iesniegumu vai uzticot iesnieguma nogādāšanu vēlēšanu iecirknī kādai uzticības personai.
59. Pieņemot iesniegumu, iecirkņa komisija pēc vēlētāju reģistra pārliecinās:
    1. ja persona, par kuru iesniegts iesniegums balsošanas organizēšanai tās atrašanās vietā, nav vēlētājs, t.i., ziņas par viņu nav ierakstītas vēlētāju reģistrā, vai vēlētāju reģistrā ir ziņas, ka persona jau nobalsojusi, ko apliecinājusi arī tā iecirkņa komisija, kurā vēlētājs balsojis, iesniegumu nepieņem un par atteikuma iemeslu informē iesniedzēju vai, ja tas nav iespējams, iesniegumā minēto personu.
    2. ja persona ir vēlētājs, bet iesniegumā norādītā adrese nav piederīga attiecīgajam vēlēšanu iecirknim, iesniegumu pārsūta vēlēšanu iecirknim, kuram iesniegumā norādītā adrese ir piederīga, un par to informē iesniedzēju, vai, ja tas nav iespējams, iesniegumā minēto personu.
60. Ja, pieņemot iesniegumu, konstatē, ka attiecīgais vēlētājs jau pieteikts balsošanas organizēšanai viņa atrašanās vietā un iesniegumos norādītās adreses:
    1. sakrīt — atkārtoto iesniegumu nepieņem;
    2. nesakrīt — iepriekšējo iesniegumu anulē un, ja adrese piekritīga citam iecirknim, rīkojas, kā norādīts 59.2. apakšpunktā.
61. Iecirkņa komisija vēlēšanu dienā turpina pieņemt iesniegumus par balsošanu vēlētāja atrašanās vietā. Pēc plkst. 12.00 pieņemtos iesniegumus iecirkņa komisija apmierina, ja iespējams ierasties vēlētāja atrašanās vietā līdz plkst. 20.00.
62. Ja plkst. 20.00 palikuši vēl kādi līdz plkst. 12.00 vēlēšanu dienā pieņemti iesniegumi, kuros norādītā atrašanās vietā iecirkņa komisija vēl nav bijusi, izbraukumu turpina arī pēc plkst. 20.00, līdz iecirkņa komisija ieradusies visās norādītās atrašanās vietās.
63. Balsošanas norise vēlētāja atrašanās vietā:
    1. balsošana vēlētāja atrašanās vietā tiek organizēta, nodrošinot aizklātību un pamatojoties uz šā vēlētāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida iesniegumu. Citu vēlētāju balsošana ārpus vēlēšanu telpām nav pieļaujama.
    2. komisijas priekšsēdētājs izraugās divas personas (iecirkņa komisijas locekļi, izpildītāji) balsošanas organizēšanai vēlētāja atrašanās vietā un izsniedz viņiem 10.3.2. un 17. punktā noteiktā kārtībā sagatavotu vēlēšanu kasti, viedierīci ar piekļuvi vēlētāju reģistram, balsotāju sarakstus vēlētāju atrašanās vietā, aploksnes un vēlēšanu zīmju komplektus pēc pieteikumu skaita, kā arī rezervi gadījumam, ja vēlēšanu aploksne vai zīme tiek sabojāta.
    3. papildus izsniedz ar iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotas reģistrācijas aploksnes, kas izmantojamas, ja vēlētāja atrašanās vietā nav iespējams pārliecināties, ka ziņas par personu ir iekļautas vēlētāju reģistrā un ka tajā jau nav izdarīta atzīme par šīs personas piedalīšanos attiecīgajās vēlēšanās. Šajā gadījumā balsošana organizējama ar reģistrācijas aploksnēm 45. punktā noteiktajā kārtībā, izņemot atsevišķas vēlēšanu kastes un atsevišķa balsotāju saraksta sagatavošanu. Balsotāju saraksta kreisā apmalē pie šāda vēlētāja kārtas numura atzīmē burtu “R”.
    4. ziņas par balsošanai vēlētāju atrašanās vietā izsniegtām vēlēšanu aploksnēm ierakstāmas vēlēšanu gaitas žurnālā.
    5. vēlētāji, kuri balso savā atrašanās vietā, ierakstāmi atsevišķā balsotāju sarakstā.
64. Balsošanā vēlētāju atrašanās vietā var būt klāt novērotāji.
65. Atgriezušies no izbraukuma, iecirkņa komisijas locekļi nodod vēlēšanu kasti komisijas priekšsēdētājam, kurš komisijas klātbūtnē nekavējoties aizzīmogo tās spraugu ar drošības plombu, kuras numurs ierakstāms vēlēšanu gaitas žurnālā. Iecirkņa komisijas priekšsēdētājs ļauj klātesošajiem novērotājiem pārbaudīt un pierakstīt vai nofotografēt vēlēšanu kastes aizzīmogojuma plombas numuru. Iecirkņa komisijas locekļi nodod balsotāju sarakstus, neizmantotās un sabojātās vēlēšanu aploksnes, reģistrācijas aploksnes un vēlēšanu zīmes. Ziņas par balsošanai vēlētāju atrašanās vietā pāri palikušām un sabojātām vēlēšanu aploksnēm ierakstāmas vēlēšanu gaitas žurnālā.
66. Ja vēlētāja iesniegums ir pieņemts, bet vēlētājs nav nobalsojis, tas atzīmējams vēlēšanu gaitas žurnālā, norādot, kādu iemeslu dēļ balsošana nav notikusi (vēlētājs neatrodas mājās, jau nobalsojis iecirknī u.tml.).
67. Kad balsošana vēlētāju atrašanās vietā beigusies, iecirkņa komisija saskaita nobalsojušo vēlētāju parakstus balsotāju sarakstos un ieraksta balsu skaitīšanas protokolā (C3 aile) atrašanās vietā nobalsojušo vēlētāju kopskaitu.
68. Iecirkņa komisija nodrošina ar transportu komisijas locekļus, kas organizē balsošanu vēlētāju atrašanās vietā.

XV. Sūdzības

69. Sūdzības par vēlēšanu norisi vēlētāji var iesniegt iecirkņa komisijas priekšsēdētājam. Jebkura sūdzība par vēlēšanu norisi nekavējoties jāizskata, un jādod atbilde sūdzības iesniedzējam, bet sūdzības un atbildes saturs jāieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā. Ja sūdzības iesniedzēju atbilde neapmierina, iecirkņa komisijas priekšsēdētājs viņu informē par tiesībām apstrīdēt iecirkņa komisijas rīcību attiecīgajā pašvaldības vēlēšanu komisijā.

 

XVI. Noslēguma jautājumi

70. Ar šīs instrukcijas spēkā stāšanos spēku zaudē ar Centrālās vēlēšanu komisijas 2019. gada 18. aprīļa lēmumu Nr. 38 (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Centrālās vēlēšanu komisijas 2019. gada 24.maija lēmumu Nr. 58) apstiprinātā Eiropas Parlamenta vēlēšanu iecirkņa komisijas darbības instrukcija.

 

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājas vietniece   Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs

Baiba Veisa     Ritvars Eglājs