Kandidātu sarakstu iesniegšana 14. Saeimas vēlēšanām notika no 2022. gada 13. jūlija līdz 2. augustam. Kandidātu saraksti bija jāiesniedz Centrālajā vēlēšanu komisijā klātienē — Smilšu ielā 4, Rīgā — vai attālināti kandidātu sarakstu gatavošanas lietojumprogrammā.
Kas drīkstēja iesniegt kandidātu sarakstu 14. Saeimas vēlēšanām?
Kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanās drīkst iesniegt:
-
likumā noteiktā kārtībā reģistrēta politiskā partija;
-
likumā noteiktā kārtībā reģistrēta politisko partiju apvienība;
Partijai jābūt dibinātai ne vēlāk kā gadu pirms Saeimas vēlēšanām (līdz 30.09.2021.) un partijā jābūt ne mazāk kā 500 biedriem.
Ja kandidātu sarakstu iesniedz partiju apvienība, katrai no partiju apvienībā ietilpstošajām partijām jābūt dibinātai ne vēlāk kā gadu pirms vēlēšanām un apvienībā kopā jābūt ne mazāk kā 500 biedriem.
Kas drīkst kandidēt Saeimas vēlēšanās?
Tiesības kandidēt Saeimas vēlēšanās ir jebkuram Latvijas pilsonim, kurš vēlēšanu dienā ir vecāks par 21 gadu, ja uz viņu neattiecas kāds no Saeimas vēlēšanu likuma ierobežojumiem.
Cik liela ir drošības nauda par kandidātu sarakstu?
Pirms kandidātu sarakstu iesniegšanas Centrālās vēlēšanu komisijas bankas kontā bija jāiemaksā drošības nauda 1400 eiro apmērā. Iemaksātā drošības nauda deva tiesības iesniegt viena nosaukuma kandidātu sarakstus visos vēlēšanu apgabalos, un tā ir atdodama iemaksātājam, ja šā nosaukuma kandidātu saraksts saņēmis divus vai vairāk procentus no nodoto derīgo balsu skaita. Drošības naudu, kas iemaksāta par tāda nosaukuma kandidātu sarakstu, kurš saņēmis mazāk par diviem procentiem no nodoto derīgo balsu skaita, Centrālā vēlēšanu komisija iemaksā valsts budžetā.
Cik deputātu kandidātus atļauts iekļaut kandidātu sarakstā?
Katrā deputātu kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaits drīkst par trim kandidātiem pārsniegt attiecīgajā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu. Mazākais kandidātu skaits, kuru atļauts pieteikt kandidātu sarakstā, ir viens.
Atbilstoši Saeimas vēlēšanu likumam katrā Saeimas vēlēšanu apgabalā ievēlamo deputātu skaitu Centrālā vēlēšanu komisija nosaka proporcionāli vēlētāju skaitam, kāds četrus mēnešus pirms vēlēšanu dienas ir reģistrēts Fizisko personu reģistrā. Ārvalstīs dzīvojošie vēlētāji pieskaitāmi Rīgas vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam.
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem šā gada 31. maijā valstī bija reģistrēti 1 541 279 balsstiesīgu pilsoņu. No tiem Rīgas vēlēšanu apgabalā reģistrēti 563 356 vēlētāji (404 808 vēlētāji Rīgas pilsētā, bet 158 548 – ārvalstīs), Vidzemes vēlēšanu apgabalā – 395 630, Latgales vēlēšanu apgabalā – 195 643, Zemgales vēlēšanu apgabalā – 206 194, bet Kurzemes vēlēšanu apgabalā – 180 456 vēlētāji. Rīgas vēlēšanu apgabalā 14. Saeimas vēlēšanās būs 36 deputātu vietas, Vidzemes vēlēšanu apgabalā – 26 deputātu vietas, Latgales un Zemgales vēlēšanu apgabalos katrā pa 13 deputātu vietām, bet Kurzemes vēlēšanu apgabalā – 12 deputātu vietas.
Ievērojot Saeimas vēlēšanu likumu, 14. Saeimas vēlēšanās deputātu kandidātu skaits, ko drīkstēja pieteikt katrā vēlēšanu apgabalā, ir šāds:
- Rīgas vēlēšanu apgabals – līdz 39 kandidātiem
- Vidzemes vēlēšanu apgabals – līdz 29 kandidātiem
- Latgales vēlēšanu apgabals – līdz 16 kandidātiem
- Zemgales vēlēšanu apgabals – līdz 16 kandidātiem
- Kurzemes vēlēšanu apgabals - līdz 15 kandidātiem
Svarīgi!
Vienu un to pašu kandidātu bija atļauts pieteikt tikai viena nosaukuma kandidātu sarakstā vienā vēlēšanu apgabalā.
Kādām personu grupām nav tiesību kandidēt Saeimas vēlēšanās?
Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras:
- nav Latvijas pilsoņi,
- kurām likumā paredzētajā kārtībā tiesa ir nodibinājusi aizgādnību;
- izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;
- ir sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība dzēsta vai noņemta;
- Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradušās nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimušas ar psihiskiem traucējumiem, kas tām atņēmuši iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, kas nav atcelts;
- ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki,
- ir bijušas PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieki, izņemot personas, kuras bijušas tikai PSRS vai attiecīgo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu, administratīvi saimnieciskās struktūrvienības darbinieki;
- pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās;
- ir sodītas ar aizliegumu kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, pašvaldības domes vēlēšanās, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība dzēsta vai noņemta.
Kādos gadījumos deputāta kandidātam pēc kandidātu saraksta reģistrēšanas ir jāatstāj ieņemamais amats vai dienests?
- Kandidējot Saeimas vēlēšanās, ieņemamais amats vai dienests ir jāatstāj šādām amatpersonām:
- Valsts prezidentam,
- valsts kontrolierim,
- Valsts kontroles padomes loceklim,
- ārkārtējam un pilnvarotam vēstniekam,
- Satversmes tiesas tiesnesim,
- prokuroram,
- policijas darbiniekam,
- profesionālā dienesta karavīram.
Šīm personām ieņemamais amats (dienests) ir jāatstāj pēc deputātu kandidātu saraksta reģistrēšanas Centrālajā vēlēšanu komisijā, kā arī viena mēneša laikā Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāiesniedz šo faktu apstiprinoši dokumenti. Ja šis nosacījums netiek izpildīts, Saeimas vēlēšanu likums nosaka, ka deputātu kandidāts no saraksta ir jāsvītro un viņam nav tiesību piedalīties Saeimas vēlēšanās.
Ja ievēlētais Saeimas deputāts ir Eiropas Parlamenta deputāts, viņš zaudē Eiropas Parlamenta deputāta statusu ar Saeimas deputāta svinīgā solījuma nodošanas brīdi. Par Eiropas Parlamenta deputāta statusa zaudēšanu Centrālā vēlēšanu komisija triju darbdienu laikā paziņo Eiropas Parlamentam,
Pašvaldības domes deputātu var pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu, taču ievēlēšanas gadījumā viņš zaudē domes deputāta mandātu,
Tiesnesi, kas nav Satversmes tiesas tiesnesis, var pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu, taču ievēlēšanas gadījumā viņš zaudē tiesneša amatu.
Kad deputātu kandidātu saraksts uzskatāms par reģistrētu 14. Saeimas vēlēšanām?
Kandidātu saraksts ir reģistrēts Saeimas vēlēšanām līdz ar attiecīgu Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu. Lēmumi par deputātu kandidātu saraksta reģistrēšanu tika pieņemti Centrālās vēlēšanu komisijas sēdēs. Kandidātu saraksti tika reģistrēti to iesniegšanas secībā.
Svarīgi!
Pēc reģistrēšanas kandidātu sarakstu nevar atsaukt, kā arī deputātu kandidāti un saraksta iesniedzēji nevar to grozīt. Grozījumus reģistrētā kandidātu sarakstā drīkst izdarīt tikai Centrālā vēlēšanu komisija Saeimas vēlēšanu likuma 13. pantā minētajos gadījumos.
Vai deputātu kandidātu saraksti būs numurēti?
Jā, Saeimas vēlēšanās kandidātu sarakstus numurē. Kandidātu saraksti numurus iegūst izlozes kārtībā. Vispirms tiek izlozēti numuri tiem kandidātu sarakstiem, kuri ir reģistrēti Saeimas vēlēšanām visos piecos vēlēšanu apgabalos. Pēc tam izlozē numurus tiem sarakstiem, kuri ir reģistrēti četros vēlēšanu apgabalos, pēc tam attiecīgi – trijos, divos un vienā vēlēšanu apgabalā. Katrā no šīm grupām izloze notiek sarakstu reģistrēšanas secībā. Viena nosaukuma kandidātu sarakstam visos vēlēšanu apgabalos ir vienāds numurs.
Kā tiks izkārtoti kandidāti vēlēšanu zīmē?
Vēlēšanu zīmes būs guļus novietojumā, divās slejās, ar numerāciju pa slejām (vispirms pirmā sleja, tad otra). Abas slejas būs vienāda garuma; ja kandidātu sarakstā būs nepāra skaits kandidātu, pirmā sleja būs par vienu kandidātu garāka.