* Eiropas Parlamenta biroja Latvijā informācija, veidota sadarbībā ar Centrālo vēlēšanu komisjiu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju.
Uzziņu tālrunis par Eiropas Parlamenta vēlēšanām - +371 67049999 (darba dienās no pl.8.00 - 20.00)
Nākamās Eiropas Parlamenta jeb Eiropas vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 2019. gada 25. maijā. Citās Eiropas Savienības dalībvalstīs Eiropas vēlēšanas norisināsies no 23. līdz 26. maijam.
Latvijas pilsoņi un citu ES dalībvalstu pilsoņi, kuri uzturas Latvijā un ir reģistrēti Latvijas Iedzīvotāju reģistrā un Latvijas Vēlētāju reģistrā. Lai piedalītos vēlēšanās, cilvēkam vēlēšanu dienā jābūt vismaz 18 gadus vecam.
Eiropas vēlēšanās vēlētāju uzskaitei izmanto Vēlētāju reģistru, un katrs Latvijas vēlētājs ir iekļauts noteikta iecirkņa vēlētāju sarakstā atbilstoši reģistrētajai dzīvesvietai.
Latvijas pilsoņi, kas uzturas ārzemēs, varēs nobalsot pa pastu vai kādā no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas apstiprinātajiem vēlēšanu iecirkņiem ārvalstīs. Balsošanai iecirknī jāreģistrējas no 2019. gada 16. marta līdz 7. maijam Latvijas Republikas diplomātiskajās vai konsulārajās pārstāvniecībās vai elektroniski, izmantojot e-pakalpojumu, kas būs pieejams www.pmlp.gov.lv un www.cvk.lv. Pasta balsošanai jāpiesakās līdz 2019. gada 13. aprīlim Latvijas Republikas diplomātiskajās vai konsulārajās pārstāvniecībās vai līdz 2019. gada 25. aprīlim vēlēšanu iecirkņa komisijā balsošanai pa pastu Rīgā, Smilšu ielā 4. Pieteikumu var sūtīt pa pastu, iesniegt personīgi vai elektroniski, izmantojot Vēlētāju reģistra e-pakalpojumu, vai nosūtīt e-pastā, ja ir iespēja to parakstīt ar drošu elektronisko parakstu.
No 2019. gada 22. līdz 24. maijam Latvijas vēlēšanu iecirkņos notiks iepriekšējā balsošana. Plānots, ka pirmo reizi šajā laikā varēs balsot citā iecirknī, ne tikai tajā, kura sarakstā vēlētājs iekļauts, ja starp iecirkņiem tiks nodrošināta tiešsaistes datu apmaiņa.
Latvijas pilsoņi Vēlētāju reģistrā tiek iekļauti automātiski, bet citu ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā un vēlēsies izmantot savas balsstiesības Latvijā (t.i., balsot par Latvijas kandidātu sarakstiem), līdz 2019. gada 25. aprīlim (30. dienai pirms vēlēšanām) Centrālajai vēlēšanu komisijai jāiesniedz iesniegums par vēlmi balsot Latvijā. Iesniegumu var iesniegt personīgi, pa pastu vai elektroniski, ja ir iespēja to parakstīt ar drošu elektronisko parakstu.
Centrālās vēlēšanu komisijas vietnē www.cvk.lv no 2019. gada 15. februāra būs pieejams arī iesnieguma paraugs.
Latvijas pilsoņiem, kuri balsos Latvijā, reģistrēties iepriekš nevajag, jo tas tiks izdarīts automātiski. Tomēr, ja Jūs nesen esat mainījis reģistrēto dzīvesvietu, iesākam no 16. marta pārbaudīt www.cvk.lv un www.pmlp.gov.lv vietnē, vai Jūsu reģistrācija vēlētāju sarakstos ir pareiza. Ja vēlaties balsot kādā no Latvijas vēlēšanu iecirkņiem ārvalstīs, balsošanai jāreģistrējas no 16. marta līdz 7. maijam Latvijas Republikas diplomātiskajās vai konsulārajās pārstāvniecībās vai elektroniski, izmantojot e-pakalpojumu, kas būs pieejams www.pmlp.gov.lv un www.cvk.lv.
Noskaidrot savu vēlēšanu iecirkni no 2019. gada 16. marta varēs interneta vietnēs www.pmlp.gov.lv un www.cvk.lv.
No 2019. gada 16. marta līdz 7. maijam (18. dienai pirms vēlēšanām) iecirkni iespējams mainīt uz jebkuru citu iecirkni Latvijā vai ārzemēs. Reģistrēties balsošanai citā iecirknī var elektroniski, izmantojot e-pakalpojumu, kas būs pieejams www.pmlp.gov.lv un www.cvk.lv, vai iesniedzot iesniegumu jebkurā dzīvesvietas deklarēšanas iestādē vai ārzemēs – Latvijas Republikas diplomātiskajās vai konsulārajās pārstāvniecībās.
Latvijā tas nav iespējams.
Balsot savā vēlēšanu iecirknī vēlēšanu dienā 25. maijā varēs no plkst. 7.00 līdz 20.00.
Jā, varēs balsot 3 dienas iepriekš: 22., 23. un 24. maijā, kad iecirkņi strādās - 22. maijā no plkst. 17.00 līdz 20.00, 23. maijā no plkst. 9.00 līdz 12.00, 24. maijā no plkst. 10.00 līdz 20.00. Plānots, ka iepriekšējā balsošanā varēs balsot jebkurā iecirknī bez iepriekšējās reģistrācijas, ja starp šo iecirkni un vēlētāja iecirkni tiks nodrošināta tiešsaistes datu apmaiņa.
Lai piedalītos Eiropas vēlēšanās, ir nepieciešama derīga pase vai personas apliecība (eID).
Nē, Eiropas vēlēšanās var balsot tikai ar pilsoņa pasi vai personas apliecību (eID).
Jā, Jūs varat balsot Latvijā, ja:
Lai varētu balsot Latvijā, Jums līdz 2019. gada 25. aprīlim ir jāiesniedz iesniegums Centrālajā vēlēšanu komisijā, kura iekļaus Jūs Latvijas Vēlētāju reģistrā. Iesniegumu var iesniegt personīgi, pa pastu vai elektroniski, ja ir iespēja to parakstīt ar drošu elektronisko parakstu.
Latvijā iespēja balsot pa pastu ir tikai Latvijas vēlētājiem, kuri vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs.
Pieteikties balsošanai pa pastu ārvalstīs var:
Pieteikumu var sūtīt pa pastu, iesniegt personīgi vai elektroniski, izmantojot Vēlētāju reģistra e-pakalpojumu, vai nosūtīt e-pastā, ja ir iespēja to parakstīt ar drošu elektronisko parakstu.
Līdz 2019. gada 1. maijam vēlēšanu komisija izsūtīs balsošanas materiālus uz norādīto adresi. Vēlētājam jāizdara sava izvēle un balsojums jānosūta atpakaļ iecirkņa komisijai balsošanai pa pastu Rīgā līdz balsu skaitīšanas sākumam (2019. gada 25. maija plkst. 20.00).
Jā, atrodoties citā ES valstī, Jūs varat balsot pa pastu vai kādā no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas apstiprinātajiem vēlēšanu iecirkņiem ārvalstīs.
Balsošanai iecirknī jāreģistrējas no 2019. gada 16. marta līdz 7. maijam Latvijas Republikas diplomātiskajās vai konsulārajās pārstāvniecībās vai elektroniski, izmantojot Vēlētāju reģistra e-pakalpojumu, kas būs pieejams www.pmlp.gov.lv un www.cvk.lv.
Pasta balsošanai jāpiesakās līdz 2019. gada 13. aprīlim Latvijas Republikas diplomātiskajās vai konsulārajās pārstāvniecībās vai līdz 2019. gada 25. aprīlim – vēlēšanu iecirkņa komisijā balsošanai pa pastu Rīgā, Smilšu ielā 4.
Pieteikumus var sūtīt pa pastu, iesniegt personīgi vai elektroniski, izmantojot Vēlētāju reģistra e-pakalpojumu, vai nosūtīt e-pastā, ja ir iespēja tos parakstīt ar drošu elektronisko parakstu.
Balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, kuri dzīvo citā ES dalībvalstī, var izvēlēties balsot arī par mītnes zemes kandidātiem. Izvēloties balsot mītnes zemē, vēlētājs zaudē tiesības attiecīgajās vēlēšanās balsot par Latvijas Eiropas Parlamenta kandidātu sarakstiem un kandidātiem. Ja vēlaties izmantot šo iespēju, Jums jāsazinās ar iestādi, kas attiecīgajā valstī atbildīga par vēlēšanu rīkošanu.
Jā, atrodoties ārpus ES, Jūs varat balsot pa pastu vai kādā no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas apstiprinātajiem vēlēšanu iecirkņiem ārvalstīs.
Balsošanai iecirknī jāreģistrējas no 2019. gada 16. marta līdz 7. maijam Latvijas Republikas diplomātiskajās vai konsulārajās pārstāvniecībās vai elektroniski, izmantojot Vēlētāju reģistra e-pakalpojumu, kas būs pieejams www.pmlp.gov.lv un www.cvk.lv.
Pasta balsošanai jāpiesakās līdz 2019. gada 13. aprīlim Latvijas Republikas diplomātiskajās vai konsulārajās pārstāvniecībās vai līdz 2019. gada 25. aprīlim – vēlēšanu iecirkņa komisijā balsošanai pa pastu Rīgā, Smilšu ielā 4.
Pieteikumus var sūtīt pa pastu, iesniegt personīgi vai elektroniski, izmantojot Vēlētāju reģistra e-pakalpojumu, vai nosūtīt e-pastā, ja ir iespēja tos parakstīt ar drošu elektronisko parakstu
Eiropas Parlaments kopā ar ES ministru Padomi pieņem direktīvas un regulas, kuras, pēc aptuvenām aplēsēm, ietekmē aptuveni 80% no Latvijas likumiem. Eiropas Parlaments ir vienīgā tieši ievēlētā ES institūcija. Tādēļ nobalsojot Eiropas vēlēšanās, Jūs varat ietekmēt to, kuri cilvēki pieņems likumus Eiropas līmenī, kas vistiešākajā veidā attieksies arī uz Jums.
Nē, vēlēšanu slieksnis neeksistē. Tas nozīmē, ka vēlēšanas tiek uzskatītas par notikušām neatkarīgi no vēlētāju aktivitātes.
Katrās Eiropas vēlēšanās vēlētāji drīkst balsot tikai vienu reizi. No visiem vēlēšanām reģistrētajiem deputātu kandidātu sarakstiem balsojot jāizvēlas viens saraksts (viena vēlēšanu zīme); var arī balsot ar tukšu aploksni (atturoties).
Vēlēšanu zīmē vēlētājs drīkst izdarīt neierobežotu skaitu atzīmju „+” pretī attiecīgā saraksta kandidātiem vai svītrot neierobežotu skaitu attiecīgā saraksta kandidātu. Vēlēšanu zīmē drīkst neizdarīt arī nekādas atzīmes.
Provizoriskie vēlēšanu rezultāti būs zināmi pusnaktī no 26. maija uz 27. maiju, kad noslēgsies vēlēšanas tajās dalībvalstīs, kurās tradicionāli vēlēšanu diena ir svētdiena.
Kandidātu sarakstus Latvijā varēs iesniegt no 2019. gada 6. līdz 21. martam, tos varēs redzēt vietnē www.cvk.lv
Katra partija vai partiju apvienība, kura iecerējusi piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kandidātu sarakstā drīkst iekļaut līdz sešpadsmit deputātu kandidātiem – divreiz vairāk nekā deputātu skaits, kāds no Latvijas jāievēlē Eiropas Parlamentā. Visiem kandidātiem vēlēšanu dienā jābūt sasniegušiem vismaz 21 gada vecumu un uz viņiem nedrīkst attiekties Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā noteiktie kandidēšanas ierobežojumi.
2019. gada Eiropas vēlēšanās no Latvijas tiks ievēlēti 8 deputāti (kopumā visā ES - 705 deputāti). Tā kā atšķirībā no Saeimas un pašvaldību vēlēšanām, visa Latvija ir viens vēlēšanu apgabals, Latvijas partijas Eiropas Parlamenta vēlēšanās katra piedāvā vienu kandidātu sarakstu.
Deputāti tiek ievēlēti uz 5 gadiem.
Pēc ES likumiem, visas valstis izmanto sistēmas, kas nodrošina proporcionālu pārstāvniecību, kas nozīmē, ka ievēlēto deputātu skaits no katras partijas ir atkarīgs no vēlētāju balsīm, ko partija ir saņēmusi.
Latvija izmanto prioritāro balsošanu, kas ļauj vēlētājiem atzīmēt viņu prioritātes izvēlētās partijas ietvaros (ar plusiņiem un svītrojumiem). Kandidātiem, kas saņem visvairāk prioritāro balsojumu, ir vairāk izredžu būt ievēlētiem.
Jā, Eiropas vēlēšanās Latvijā var kandidēt jebkuras Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, kurš:
Kandidēt var tikai no Latvijas Republikā reģistrētas partijas vai partiju apvienības saraksta. Kandidātam nav obligāti jābūt partijas vai partiju apvienības biedram.
Jā, Eiropas vēlēšanās var kandidēt pilsoņi, kuri iepriekš sodīti, bet sodu izcietuši un kuru sodāmība ir dzēsta vai noņemta.
Lai tiktu ievēlētas Eiropas Parlamentā, Latvijas politiskajām partijām jāiegūst vismaz 5% vēlētāju balsu.
Kopējais deputātu skaits samazināsies no 751 līdz 705 deputātam.
Priekšvēlēšanu periods sākās 2019. gada 26. janvārī un ilgst līdz 25. maijam.
Priekšvēlēšanu aģitāciju var veikt politiskā partija, politisko partiju apvienība, deputāta kandidāts un nesaistītā persona.
Priekšvēlēšanu aģitācijas periodā partija vai politisko partiju apvienība nedrīkst aģitācijai iztērēt vairāk nekā 430 221,36 eiro.
Savā vārdā priekšvēlēšanu aģitāciju var veikt ar politiskajām partijām, to apvienībām nesaistīta fiziskā, juridiskā persona vai reģistrēta šādu personu apvienība. Priekšvēlēšanu izdevumu apmērs nesaistītai personai nedrīkst pārsniegt 6450 eiro.
Eiropas politiskā partija priekšvēlēšanu aģitācijai savā vārdā drīkst izlietot līdzekļus ne vairāk kā 10% no summas, kas noteikta politiskajai partijai vai politisko partiju apvienībai.
Aģitācijas veicējiem ir 3 darba dienu laikā jāiesniedz paziņojums KNAB par aģitācijas materiālu izvietošanu (pieteikuma paraugs pieejams www.knab.gov.lv).
Slēptā priekšvēlēšanu aģitācija ir aizliegta. Tā ir priekšvēlēšanu aģitācija, par kuru saņemta samaksa un kuras apmaksātājs (atlīdzības devējs) pretēji šā likuma noteikumiem nav norādīts.
Aizliegts izmantot valsts un pašvaldību administratīvos resursus priekšvēlēšanu aģitācijas organizēšanai, veidošanai un izvietošanai (izplatīšanai).
Dienu pirms vēlēšanām, kā arī vēlēšanu dienā ir aizliegta aģitācijas materiālu izvietošana elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programmās un raidījumos, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, preses izdevumos, internetā un valsts un atvasinātu publisku personu institūcijās un kapitālsabiedrībās, kurās valstij vai atvasinātām publiskām personām pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāla daļu (akciju).
Eiropas Parlaments ir vienīgā tieši ievēlētā ES institūcija, ko kopš 1979. gada ievēlē tiešās vēlēšanās. Tā ir viena no lielākajām demokrātiskajām asamblejām pasaulē.
Eiropas Parlaments kopā ar ES ministru Padomi apstiprina likumus, kas ietekmē katra cilvēka ikdienas dzīvi visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
751 (pēc 2019.gada Eiropas vēlēšanām - 705) Eiropas Parlamenta deputāti pārstāv 500 miljonus ES pilsoņu.
EP deputāti, kurus ievēlējuši visu ES dalībvalstu pilsoņi, Eiropas Parlamentā strādā piecus gadus. Eiropas Parlamenta deputāti darbojas kādā no politisko partiju grupām vai kļūst par neatkarīgajiem deputātiem, kas nepieder nevienai partiju grupai. Vienlaikus deputāts drīkst strādāt tikai vienas partiju grupas sastāvā.
Eiropas Parlamenta deputāti strādā komitejās, kas saņem likumprojektu iniciatīvas (regulas un direktīvas) no Eiropas Komisijas, apspriež tās, papildina, labo un vienojas ar ES ministru Padomi par gala variantu. Pašreiz Eiropas Parlamentā ir 20 komitejas, un katra nodarbojas ar specifiskas jomas jautājumiem, piemēram, Ekonomikas un monetāro lietu, Transporta, Nodarbinātības, Lauksaimniecības, Budžeta kontroles u.c.
Katram likumprojekta priekšlikumam tiek nozīmēts ziņotājs no komitejas sastāva. Viņa darbs ir analizēt projektu, konsultēties ar attiecīgās jomas speciālistiem, ieinteresētajām pusēm un citiem komitejas deputātiem. Ziņotājs sagatavo darba dokumentus, lai apspriestu un papildinātu likumprojekta ieceri komitejā. Ziņotājs iepazīstina pārējos Eiropas Parlamenta deputātus ar attiecīgo likumprojekta priekšlikumu plenārsēdes laikā. Pēc tam likumprojekta priekšlikums tiek apspriests, iespējams, arī papildināts, un par to tiek balsots.
Eiropas Parlamentam ir lemšanas tiesības lielā daļā jomu, piemēram, par lauksaimniecību, ES budžetu, enerģētiku un citām jomām.
Visus jautājumus par Eiropas Parlamenta darbu var noskaidrot Eiropas Parlamenta biroja Latvijā mājaslapā: www.europarl.lv
Pilsoņu līdzdalības platforma, veltīta 2019. gada Eiropas vēlēšanām: www.šoreizesbalsošu.eu
Atbildes uz jautājumiem par vēlēšanu kārtību var atrast Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā www.cvk.lv
Vēlētāju reģistra informācija un e-pakalpojumi no 2019. gada 16. marta pieejami Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā: www.pmlp.gov.lv
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja mājaslapa: www.knab.gov.lv