2013.gada 1.jūnijā deviņās republikas pilsētās un 110 novados notika pašvaldību vēlēšanas, kurās piedalījās 685890 jeb 45,99% vēlētāju. Visaugstākā vēlētāju aktivitāte – 55,55% – bija vērojama Rīgā. Vidzemē uz vēlēšanu iecirkņiem devās 44,93% balsstiesīgo iedzīvotāju, Latgalē - 42,17%, Kurzemē – 40,51%, bet Zemgalē – 39, 39%. Iespēju balsot savā atrašanās vietā izmantoja 16717 jeb 1,12% vēlētāju.
No 589 pašvaldību vēlēšanām reģistrētajiem kandidātu sarakstiem pārstāvniecību republikas pilsētu un novadu domēs ieguva 483 kandidātu saraksti. Vēlēšanām tika reģistrēti 8725 deputātu kandidāti, bet pašvaldību domēs tika ievēlēti 1618 deputāti.
453 kandidātu sarakstus iesniedza reģistrētas partijas un partiju apvienības, 19 sarakstus - vairākas partijas kopīgi, apvienību nereģistrējot, bet 39 novados savus kandidātu sarakstus vēlēšanām pieteica 117 vēlētāju apvienības.
1214 pašvaldību deputāti tika ievēlēti no reģistrēto partiju un partiju apvienību sarakstiem, 298 deputāti – no vēlētāju apvienību sarakstiem, bet 106 deputāti – no nereģistrēto partiju apvienību sarakstiem.
Visās Latvijas pašvaldībās kopā visvairāk deputātu vietu – 197 – ieguvusi partija „VIENOTĪBA”, kurai ar 145 deputātu vietām seko Zaļo un Zemnieku savienība un ar 134 vietām – Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”.
Pašvaldību vēlēšanu rezultātus apstiprina un domē ievēlētos deputātus nosaka pašvaldību vēlēšanu komisijas. Ar vēlēšanu rezultātiem katrā no 119 pašvaldībām un 950 vēlēšanu iecirkņiem iespējams iepazīties sadaļā „Vēlēšanu rezultāti” vai Centrālās vēlēšanu komisijas izdevumā "Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanas 2013.gada 1.jūnijā".
Vēlēšanu tiesības
Tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās bija balsstiesīgajiem Latvijas un ES pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma. Lai piedalītos pašvaldību vēlēšanās Latvijā, ES pilsonim bija jābūt reģistrētam Latvijas Iedzīvotāju reģistrā.
Vēlēšanu tiesību pašvaldību vēlēšanās nebija personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās, kā arī tiem ES pilsoņiem, kuriem nav tiesību vēlēt ES dalībvalstī, kuras pilsoņi tie ir.
Vēlētāju reģistrs
Atšķirībā no parlamenta vēlēšanām un tautas nobalsošanas pašvaldību vēlēšanās vēlētāju uzskaitei tiek lietots Vēlētāju reģistrs. Tas nozīmē, ka pašvaldību vēlēšanās katrs vēlētājs tika iekļauts noteikta vēlēšanu iecirkņa vēlētāju sarakstā atbilstoši reģistrētajai dzīvesvietai 90 dienas pirms vēlēšanu dienas (2013.gada vēlēšanās – atbilstoši ierakstam par reģistrēto dzīvesvietu Iedzīvotāju reģistrā 2013.gada 3.martā.)
Vēlētāju saraksti tika veidoti, sadarbojoties Centrālajai vēlēšanu komisijai, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, pašvaldībām un vēlētājiem.
Tie Latvijas pilsoņi, kuriem 2013.gada 3.martā nebija spēkā esošas dzīvesvietas reģistrācijas, tika iekļauti tā vēlēšanu iecirkņa sarakstā, kas atbilda ziņām par vēlētāja pēdējo reģistrēto dzīvesvietu.
Lai informētu par to, kura vēlēšanu iecirkņa sarakstā vēlētājs iekļauts, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde katram vēlētājam uz reģistrētās dzīvesvietas adresi šā gada martā pa pastu izsūtīja paziņojumus.
Savukārt no 25.marta līdz 7.maijam vēlētāji varēja izmantot iespēju mainīt sākotnēji reģistrēto vēlēšanu iecirkni. Pašvaldību vēlēšanās iecirkni bija iespējams mainīt uz jebkuru citu vēlēšanu iecirkni tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā vēlētājam bija reģistrēta dzīvesvieta 90 dienas pirms vēlēšanām vai uz jebkuru vēlēšanu iecirkni pašvaldībā, kur vēlētājam piederēja nekustamais īpašums. Iecirkņa maiņa bija jāpiesaka pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē vai elektroniski, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iecirkņa maiņas e-pakalpojumu.
Balsošanas kārtība
Vēlēšanu iecirkņu darba laiks pašvaldību vēlēšanu dienā, 1.jūnijā, bija no pulksten 7.00 līdz 22.00. Vēlētāji varēja izmantot arī iespēju nobalsot iepriekš.
Iepriekšējā balsošana notika trīs dienas pirms vēlēšanu dienas:
- trešdien, 29.maijā: no plkst. 17.00 – 20.00;
- ceturtdien, 30.maijā: no plkst. 9.00 – 12.00;
- piektdien, 31.maijā: no plkst. 10.00 – 16.00.
Vēlētājiem bija jābalso tajā vēlēšanu iecirknī, kura sarakstā viņi iekļauti. Pašvaldību vēlēšanās tika organizēta arī balsošana atrašanās vietā tiem vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēja nokļūt vēlēšanu iecirknī. Šo iespēju vēlētāji varēja izmantot, ja vēlēšanu dienā atradās sava vēlēšanu iecirkņa teritorijā.
Kandidātu saraksti
Kandidātu sarakstus 2013.gada pašvaldību vēlēšanām varēja iesniegt no 2013.gada 12. līdz 22.aprīlim. Līdz 2.maijam kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņš tika pagarināts septiņos novados - Baltinavā, Naukšēnos, Nīcā, Pāvilostā, Rūjienā, Salacgrīvā un Skrundā, kur līdz 22.aprīlim bija iesniegts tikai viens kandidātu saraksts.
Tiesības kandidēt domes vēlēšanās ir Latvijas un ES pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā būs sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu. Citu ES dalībvalstu pilsoņiem, lai kandidētu pašvaldību vēlēšanās Latvijā ir jābūt reģistrētiem iedzīvotāju reģistrā. Visiem deputātu kandidātiem ir jābūt reģistrētiem arī Vēlētāju reģistrā.
Tiesības kandidēt attiecīgās pašvaldības domes vēlēšanām ir tiem vēlētājiem, kuri kandidātu saraksta iesniegšanas dienā atbilst vismaz vienam no šiem nosacījumiem:
- ir bez pārtraukuma reģistrēti dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz pēdējos 10 mēnešus;
- ir attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā nostrādājuši (kā darba ņēmēji vai pašnodarbinātie atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu") vismaz pēdējos četrus mēnešus;
- viņiem attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.
Katrs drīkst kandidēt tikai vienas pašvaldības domes vēlēšanās.
Kandidātu saraksti bija jāsagatavo, izmantojot Centrālās vēlēšanu komisijas lietojumprogrammu, kas bija pieejama tiešsaistē internetā.
Ar spēkā esošajiem nosacījumiem deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanai pašvaldību vēlēšanās iespējams iepazīties Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā un 2013.gada 1.jūnija republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu kandidātu sarakstu iesniegšanas instrukcijā.
Priekšvēlēšanu aģitācija
2013.gada pašvaldību vēlēšanās priekšvēlēšanu aģitācijas periods bija no 2.februāra līdz vēlēšanu dienai, 1.jūnijam. Šajā laikā aģitācijas veikšanai un aģitācijas materiālu izvietošanai televīzijā un radio, preses izdevumos, internetā un publiskās vietās bija jānotiek atbilstoši Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktajai kārtībai.
Galvenā priekšvēlēšanu aģitāciju uzraugošā institūcija Latvijā ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Lūdzam iepazīties ar KNAB informāciju par aģitācijas kārtību un izdevumu ierobežojumiem saistībā ar pašvaldību vēlēšanām.