Tautas nobalsošanas

Latvijas Republikas Satversmē ir paredzēti septiņi gadījumi, kad sarīkojama tautas nobalsošana:

1. Saeima pieņem labojumus Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77. pantā. Šajā gadījumā grozījumi stājas spēkā, ja tautas nobalsošanā tos atbalsta vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem.
2. Valsts Prezidents ierosina Saeimas atlaišanu. Saeima uzskatāma par atlaistu un jārīko jaunas Saeimas vēlēšanas, ja tautas nobalsošanā  Saeimas atlaišanu atbalsta vairāk nekā puse balsotāju. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse no balsotājiem ir pret Saeimas atlaišanu, tad par atlaistu uzskata Valsts Prezidentu, un Saeima ievēl jaunu Valsts Prezidentu uz atlaistā prezidenta atlikušo pilnvaru laiku.
3. Ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju ierosina Saeimas atsaukšanu. Ja tautas nobalsošanā par Saeimas atsaukšanu nobalso vairākums no balsotājiem un vismaz divas trešdaļas no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, Saeima ir uzskatāma par atsauktu. Tiesību ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu nevar izmantot gadu pēc Saeimas sanākšanas, gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām, Valsts Prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā, kā arī agrāk par sešiem mēnešiem pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu.
4. Valsts Prezidents uz diviem mēnešiem aptur likuma stāšanos spēkā, un parakstu vākšanā vismaz viena desmitā daļa vēlētāju pieprasa nodot likumu tautas nobalsošanai. Likums ir atcelts tautas nobalsošanā, ja tajā piedalās vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums balso par likuma atcelšanu.
5. Saeima nepieņem bez satura grozījumiem ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegtu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. Šajā gadījumā Satversmes grozījumu projekts būs pieņemts, ja tautas nobalsošanā to atbalstīs vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem. Savukārt tautas nobalsošanai nodotais likuma projekts būs pieņemts, ja tautas nobalsošanā piedalīsies vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums balsos par likumprojekta pieņemšanu.
6. Izlemjams jautājums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Lēmums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā būs pieņemts, ja balsotāju skaits būs vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums balsos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā.
7. Tautas nobalsošana jārīko arī par būtiskām izmaiņām nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā, ja to pieprasa vismaz puse Saeimas deputātu. Likumprojekts vai lēmums par būtiskām izmaiņām dalības nosacījumos tautas nobalsošanā būs pieņemts, ja balsotāju skaits būs vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums balsos par likumprojektu vai būtiskām izmaiņām dalības nosacījumos.

Vienlaikus tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļu tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm. Tāpat tautas nobalsošanai nevar nodot likumu, kas ar ne mazāk kā divu trešdaļu Saeimas deputātu balsu vairākumu pieņemti kā steidzami. 

Kopš 1990.gada Latvijā ir tikušas sarīkotas astoņas tautas nobalsošanas. 1998.gadā Latvijā notika tautas nobalsošana par grozījumiem Pilsonības likumā, 1999.gadā - tautas nobalsošana par grozījumiem likumā „Par valsts pensijām”. 2003.gadā vēlētājiem tautas nobalsošanā bija jālemj par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. 2007.gadā notika tautas nobalsošana par grozījumu Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā atcelšanu, 2008.gadā - tautas nobalsošanas par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē un grozījumiem likumā "Par valsts pensijām".

2011.gadā Valsts prezidents pirmo reizi vēsturē izmantoja tiesības rosināt Saeimas atlaišanu, kā rezultātā 2011.gada 23.jūlijā notika tautas nobalsošana par 10.Saeimas atlaišanu, savukārt 2012.gadā notika vēl viena tautas nobalsošana par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē.

Piedalīties tautas nobalsošanā Latvijā drīkst visi balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, kuriem ir tiesības vēlēt Saeimu.

Tautas nobalsošanas dienu nosaka Centrālā vēlēšanu komisija, izņemot gadījumus, kad Saeima neatbalsta vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegto likumprojektu vai tautas nobalsošanai tiek nodoti jautājumi par Latvijas dalību ES vai būtiskām izmaiņām nosacījumos par Latvijas dalību ES. Šajos gadījumos tautas nobalsošanas dienu nosaka Saeima.

Tautas nobalsošanas dienai jābūt sestdienai. Nobalsošanas dienā vēlēšanu iecirkņi balsotājiem ir atvērti no pulksten 7.00 līdz 20.00. Katrā republikas pilsētā un novadā var būt viens vēlēšanu iecirknis, kurā balsošana notiek līdz pulksten 10 vakarā. Izņēmums ir Rīga, kur iespējams noteikt četrus, kā arī Daugavpils un Liepāja, kur var izveidot divus šādus vēlēšanu iecirkņus.

Tautas nobalsošanas kārtība noteikta likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu inciatīvu" .