Publicēts: 01.03.2023.

APSTIPRINĀTA

ar Centrālās vēlēšanu komisijas

2022. gada 25. augusta lēmumu Nr.68

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2022. lēmumu Nr.75,

26.09.2022. lēmumu Nr.82)

Saeimas vēlēšanu iecirkņa komisijas darbības instrukcija ārvalstīs

  1. Vēlēšanu iecirkņa komisija (turpmāk tekstā — iecirkņa komisija) darbību vēlēšanu sarīkošanā organizē Saeimas vēlēšanu likumā, Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā un Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcijās noteiktā kārtībā.
  2. Iecirkņa komisijai jābūt piemērotām telpām vēlēšanu zīmju, vēlēšanu aplokšņu un citu vēlēšanu materiālu uzglabāšanai.
  3. Vēlēšanu iecirknī saņemto vēlēšanu zīmju, vēlēšanu aplokšņu un citu vēlēšanu materiālu uzglabāšanu līdz vēlēšanu dienai nodrošina iecirkņa komisijas priekšsēdētājs.
  4. Iecirkņa komisijas priekšsēdētājs ir atbildīgs par iecirkņa komisijas darbu, iecirkņa komisijas locekļu mācībām (iepazīstināšanu ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem un atbildību par to pārkāpšanu) un instruktāžu (par darba drošību, fizisko personu datu apstrādi un drošību, ugunsdrošību), balsošanas procesa norisi atbilstoši normatīvajiem aktiem, pareizu balsošanas rezultātu aprēķināšanu un to materiālo vērtību saglabāšanu, kas nodotas iecirkņa komisijas rīcībā. Iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, sākot ar vēlēšanu materiālu saņemšanu iecirknī līdz to nosūtīšanai Centrālajai vēlēšanu komisijai pēc vēlēšanām un iznīcināšanai, ir pienākums tos uzglabāt drošā vietā.
  5. Iecirkņa komisijas sekretārs ir atbildīgs par iecirkņa komisijas dokumentāciju.
  6. Iecirkņa komisijas loceklis pilda pienākumus, ko tam uzdevis iecirkņa komisijas priekšsēdētājs.
  7. Iecirkņa komisija nodrošina, lai vēlēšanu telpas būtu pienācīgi iekārtotas un apgādātas ar visu aizklātai balsošanai nepieciešamo aprīkojumu:
    1. sagatavoti atsevišķi balsošanas nodalījumi vai aizslietņi, kas tiek novietoti tā, lai vēlētājam, aizpildot vēlēšanu zīmi, pilnībā tiktu nodrošināts aizklātums;
    2. vēlēšanu kastes, kurām jābūt cieši noslēgtām, ar spraugu virspusē un atveramu vāku.
  8. Ne vēlāk kā 15 dienas pirms vēlēšanu dienas iecirkņa komisija nosaka komisijas kontaktinformāciju (kontakttālruni vai e-pasta adresi) piecām dienām pirms vēlēšanu dienas un informāciju nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai. Iecirkņa komisijas, kas izveidotas Latvijas Republikas diplomātiskajās vai konsulārajās pārstāvniecībās, informāciju sūta ar Ārlietu ministrijas starpniecību.
  9. Sākot no piektās dienas pirms vēlēšanu dienas:
    1. iecirkņa komisijas sekretārs vai komisijas priekšsēdētājs Centrālās vēlēšanu komisijas lietojumprogrammā (turpmāk — lietojumprogramma) aizpilda vēlēšanu gaitas žurnālu, norādot tajā paredzētās ziņas par vēlēšanu procesa organizēšanu pirms vēlēšanu dienas;
    2. iecirkņa komisija:
      1. pārliecinās, ka redzamā vietā izlikts paziņojums par komisijas darba laiku un atrašanās vietu;
      2. ja nepieciešams, izvieto norādes, kā atrodamas iecirkņa telpas un gadījumos, kad cilvēkiem ar kustību traucējumiem ierīkota cita ieeja iecirkņa telpās, izvieto papildu norādes;
      3. nodrošina, lai iecirknī vēlētājiem būtu pieejamas priekšvēlēšanu programmas, visi Rīgas vēlēšanu apgabalā reģistrētie kandidātu saraksti un Saeimas vēlēšanu likumā norādītās ziņas par deputātu kandidātiem.
  10. Saņēmusi vēlēšanu aploksnes, iecirkņa komisija tās visas apzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu un:
    1. pārbauda, vai visas vēlēšanu aploksnes ir apzīmogotas;
    2. pārskaita visas vēlēšanu aploksnes.
    Vēlēšanu aplokšņu pārbaude un pārskaitīšana veicama vismaz divas reizes, un katru reizi to veic cits iecirkņa komisijas loceklis.

    Vēlēšanu gaitas žurnālā (B1 aile) izdara ierakstus par apzīmogoto vēlēšanu aplokšņu skaitu, norādot iecirkņa komisijas locekļu vārdu un uzvārdu, kuri tās apzīmogojuši, pārbaudījuši un skaitījuši.
  11. Iecirkņa komisija pārliecinās, ka tai ir piekļuve elektroniskajam tiešsaistes vēlētāju reģistram (turpmāk — vēlētāju reģistrs) un vēlētāju reģistrēšanai nepieciešamās ierīces.
  1. Vēlēšanu dienā pirms vēlēšanu iecirkņa atvēršanas iecirkņa komisija sagatavo iecirkni darbam:
    1. pārbauda, vai iecirknī ir pieejams vēlētāju reģistrs, vēlētāju reģistrēšanai nepieciešamās ierīces un tīmekļvietnes;
    2. ierīko atsevišķas telpas, balsošanas nodalījumus vai aizslietņus, kur vēlētājs vienatnē var izvēlēties atbalstāmo kandidātu sarakstu. Balsošanas nodalījumi un aizslietņi jāizvieto tā, lai vēlētājam, aizpildot vēlēšanu zīmi, tiktu nodrošināts aizklātums;
    3. pārliecinās, vai vēlēšanu telpās ir visi nepieciešamie vēlēšanu materiāli;
    4. sagatavo vēlēšanu zīmju komplektus numerācijas secībā;
    5. izsniedz iecirkņa komisijas locekļiem numurētas balsotāju sarakstu veidlapas un noteiktu skaitu vēlēšanu aplokšņu. Aploksnes pārskaita vismaz divas reizes. Katram iecirkņa komisijas loceklim izsniegto balsotāju saraksta veidlapu numurus un vēlēšanu aplokšņu skaitu ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā;
    6. pārbauda, vai vēlēšanu telpās nav izvietoti aģitācijas materiāli un nenotiek aģitācija;
    7. nodrošina, lai pie izejas no vēlēšanu telpām vēlētājiem būtu brīvi pieejamas visu kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes;
    8. pārliecinās, vai vēlēšanu kastes atbilst šīs instrukcijas 7.2. punktā noteiktajām prasībām.
  2. Vēlēšanu dienā iecirkņa komisija atver vēlēšanu telpas un ielaiž tajās vēlētājus no pulksten 7.00 līdz pulksten 20.00 pēc vietējā laika.
  3. Netraucējot iecirkņa komisijas darbu, vēlēšanu norisi iecirknī vienlaikus var novērot ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katra Rīgas vēlēšanu apgabalā reģistrētā kandidātu saraksta (turpmāk tekstā — novērotājs), kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas locekļi un tās pilnvarotas personas, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.
    Par novērotāju nevar būt deputāta kandidāts.
  4. Ierodoties iecirkņa komisijā, 14. punktā minētajām personām jāuzrāda iecirkņa komisijas priekšsēdētājam personu apliecinošs dokuments un jāreģistrējas:
    1. novērotājs iesniedz iecirkņa komisijai politiskās partijas vai to apvienības valdes ar pilnvaras devēja parakstu apliecinātu pilnvarojumu (turpmāk tekstā — pilnvarojums), kurā norādīts politiskās partijas vai to apvienības nosaukums, dokumenta sagatavošanas datums, pilnvarotās personas vārds, uzvārds, personas kods;
    2. Centrālās vēlēšanu komisijas pilnvarotā persona uzrāda Centrālās vēlēšanu komisijas izdotu pilnvarojumu;
    3. plašsaziņas līdzekļu pārstāvji uzrāda attiecīgu pārstāvniecību apliecinošu dokumentu.
  5. Pilnvarotā persona, ierodoties vēlēšanu iecirknī, pilnvarojumu nodod iecirkņa komisijai un tā vietā saņem novērotāja apliecību. Atstājot vēlēšanu iecirkni, novērotāja apliecība jānodod iecirkņa komisijai, pretī saņemot pilnvarojumu.
  6. Pēc vēlēšanu iecirkņa atvēršanas pulksten 7.00 pēc vietējā laika iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs komisijas klātbūtnē pārliecinās, vai vēlēšanu kastes, kurās paredzēts iemest vēlēšanu zīmes, ir tukšas. Pēc tam atveramo vēlēšanu kastes daļu nostiprina ar numurētām drošības plombām. Iecirkņa komisijas priekšsēdētājs dod iespēju klātesošajiem novērotājiem pārbaudīt un pierakstīt vai nofotografēt attiecīgās vēlēšanu kastes plombu numurus.
    Iepriekš saskaņojot ar Centrālo vēlēšanu komisiju, drīkst lietot vēlēšanu kasti, kuras vāks nav piemērots plombēšanai. Tad atveramo vēlēšanu kastes daļu aizzīmogo, nostiprinot ar numurētu uzlīmi, ko paraksta iecirkņa komisijas locekļi. Uz uzlīmes var parakstīties arī klātesošie pilnvarotie novērotāji. Uzlīmi apzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu.
  7. Pēc vēlēšanu kastes aizzīmogošanas iecirkņa komisija nekavējoties lietojumprogrammā ziņo, ka iecirknis sācis darbu.
  8. Pēc vēlēšanu iecirkņa atvēršanas iecirkņa komisijas sekretārs vai komisijas priekšsēdētājs turpina aizpildīt vēlēšanu gaitas žurnālu, izdarot tajā atzīmes:
    1. par vēlēšanu kastes aizzīmogošanu, norādot drošības plombu numurus;
    2. par atkārtoti izsniegtām vēlēšanu aploksnēm;
    3. par vēlētāju sūdzībām attiecībā uz vēlēšanu norisi un sniegtajām atbildēm;
    4. par saņemtajiem norādījumiem no Centrālās vēlēšanu komisijas;
    5. par visiem starpgadījumiem, traucējumiem un attiecībā uz tiem pieņemtajiem lēmumiem;
    6. par novērotājiem, norādot pilnvarotāja (partijas vai to apvienības, vēlēšanu komisijas) nosaukumu, novērotāja vārdu un uzvārdu, ierašanās un aiziešanas laiku;
    7. par visiem gadījumiem, kad vēlētāji balsoja reģistrācijas aploksnēs;
    8. par citām darbībām, kas saistītas ar vēlēšanu gaitu.
  9. Pie ieejas balsošanas telpā iecirkņa komisijas loceklis pēc uzrādītā personu apliecinošā dokumenta (Latvijas pilsoņa pase vai Latvijas pilsoņa personas apliecība) pārliecinās, vai atnākušās personas ir vēlētāji, un pārbauda dokumenta derīguma termiņu.
  10. Vēlētājs var balsot tikai personīgi, izņemot 28. punktā noteikto.
  11. Iecirkņa komisijas loceklis pirms vēlēšanu materiālu izsniegšanas ieraksta vēlētāju reģistrā vēlētāja personas kodu vai ar viedierīci nolasa personas apliecinošā dokumenta svītrkodu vai kvadrātkodu un pārliecinās, ka persona ir vēlētājs un vēlētāju reģistrā nav atzīmes, ka vēlētājs jau ir nobalsojis vēlēšanu dienā.
  12. Ja vēlētāju reģistrā nav atzīmes, ka vēlētājs jau nobalsojis vēlēšanu dienā, iecirkņa komisijas loceklis vēlētāju reģistrā izdara atzīmi par vēlētāja dalību vēlēšanās un balsotāju saraksta veidlapā ieraksta vēlētāja vārdu, uzvārdu un personas kodu. Vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā par vēlēšanu aploksnes un visu kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmju saņemšanu. Iecirkņa komisijas loceklis pēc iespējas aizklāj citu vēlētāju datus balsotāju sarakstā.
  13. Ja vēlētāju reģistrā ir atzīme, ka vēlētājs jau nobalsojis vēlēšanu dienā, taču viņš to noliedz, iecirkņa komisija sazinās ar tā iecirkņa komisiju, kurā vēlētājs pēc vēlētāju reģistra ziņām balsojis, un noskaidro, vai tā iecirkņa balsotāju sarakstā ir vēlētāja paraksts. Ja tiek saņemts apstiprinājums, ka paraksta nav, vēlētājs var balsot. Ja apstiprinājumu nevar saņemt, iecirkņa komisija vēlētājam balsošanu atsaka.
  14. Ja vēlētāju reģistrā ir atzīme, ka vēlētājs pieteicies balsot pa pastu, vēlētājs var balsot šajā instrukcijā noteiktajā kārtībā. Ja vēlētāju reģistrā ir atzīme, ka vēlētājs nodevis balsi glabāšanā, vēlētājs var balsot šajā instrukcijā noteiktajā kārtībā, kamēr Latvijā nav beigusies balsošana.
  15. Ja nav iespējams pārliecināties, ka ziņas par personu ir iekļautas vēlētāju reģistrā un tajā jau nav izdarīta atzīme par šīs personas piedalīšanos attiecīgajās vēlēšanās, iecirkņa komisija:
    1. par to nekavējoties informē Centrālo vēlēšanu komisiju;
      (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2022. lēmumu Nr.75)
    2. reģistrē vēlētāju atsevišķā balsotāju sarakstā balsošanai ar reģistrācijas aploksnēm, vēlētājam papildus pārējiem vēlēšanu materiāliem (29. punkts) izsniedz reģistrācijas aploksni, uz kuras iecirkņa komisija norāda vēlētāja vārdu, uzvārdu un kārtas numuru balsotāju sarakstā balsošanai ar reģistrācijas aploksnēm (veidots no balsotāju saraksta lapas numura un vēlētāja kārtas numura šajā lapā, piemēram, 9/24). Pēc tam, kad vēlētājs 30. un 31. punktā noteiktā kārtībā savu izvēli ir izdarījis, viņš aizlīmēto vēlēšanu aploksni ievieto reģistrācijas aploksnē, to aizlīmē un nodod iecirkņa komisijas loceklim, kas uzrauga vēlēšanu kasti, kurš reģistrācijas aploksni apzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu un iemet vēlēšanu kastē.
      (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2022. lēmumu Nr.75)
  16. Kad atkal iespējams pārliecināties, ka ziņas par personu iekļautas vēlētāju reģistrā un ka tajā jau nav izdarīta atzīme par šīs personas piedalīšanos vēlēšanās, tam norīkoti iecirkņa komisijas locekļi, netraucējot balsošanas norisi, pēc balsotāju sarakstiem balsošanai ar reģistrācijas aploksnēm pārbauda ziņas par nobalsojušajiem vēlētāju reģistrā, kur arī izdara atzīmi par vēlētāja piedalīšanos vēlēšanās, un balsotāju sarakstos balsošanai ar reģistrācijas aploksnēm atzīmē, vai personas balss ir līdzskaitāma.
  17. Kopā ar vēlētāju, kurš fizisku trūkumu dēļ pats nevar izdarīt atzīmes vēlēšanu zīmē vai parakstīties balsotāju sarakstā, tiek ielaists viņa ģimenes loceklis vai kāda cita persona, kurai vēlētājs uzticas. Iecirkņa komisija vēlēšanu gaitas žurnālā ieraksta attiecīgās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu vai (ja attiecīgā persona nav reģistrēta Fizisko personu reģistrā) personu apliecinošā dokumenta nosaukumu, izdevējiestādi un numuru, kā arī vēlētāja vārdu un uzvārdu, kura vietā attiecīgā persona izdara atzīmes vai parakstās. Šī persona nedrīkst būt attiecīgās iecirkņa komisijas loceklis. Pēc vēlētāja norādījumiem uzticības persona parakstās balsotāju sarakstā, kā arī izdara atzīmes vēlēšanu zīmē.
  18. Katrs vēlētājs saņem no iecirkņa komisijas Rīgas vēlēšanu apgabala vēlēšanu zīmju komplektu un vēlēšanu aploksni, kura apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu, un parakstās par to saņemšanu balsotāju sarakstā. Katrs drīkst balsot tikai vienu reizi.
  19. Atsevišķā telpā vai nodalījumā vēlētājs vienatnē izvēlas vienu vēlēšanu zīmi, kurā pēc savas izvēles var:
    1. pretī kandidātu uzvārdiem atzīmei paredzētajā vietā izdarīt atzīmi “+”, ja īpaši atbalsta kandidāta ievēlēšanu;
    2. svītrot kandidāta vārdu un uzvārdu, ja neatbalsta kandidāta ievēlēšanu;
    3. atstāt vēlēšanu zīmi negrozītu (bez atzīmēm).
  20. Vēlēšanu aploksnē vēlētājs ieliek tikai vienu vēlēšanu zīmi, kas atbilst kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso, un aploksni aizlīmē.
  21. Ja vēlētājs pirms vēlēšanu zīmes ielikšanas aploksnē un aploksnes aizlīmēšanas šo vēlēšanu zīmi ir sabojājis, iecirkņa komisija viņam izsniedz jaunas visu Rīgas vēlēšanu apgabalā reģistrēto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes (iepriekš izsniegtās vēlēšanu zīmes paliek vēlētāja rīcībā). Atsevišķu vēlēšanu zīmju izsniegšana ir aizliegta.
  22. Ja vēlētājs pirms vēlēšanu zīmes ielikšanas aploksnē un aploksnes aizlīmēšanas ir sabojājis vēlēšanu aploksni, iecirkņa komisija viņam izsniedz jaunu aploksni un atzīmē balsotāju sarakstā rindā “Atzīmes par atkārtotu vēlēšanu aplokšņu izsniegšanu”, norādot vēlētāja kārtas numuru. Turpat vēlētājs parakstās par jaunas aploksnes saņemšanu. Sabojātā vēlēšanu aploksne nododama iecirkņa komisijai. Par atkārtoti izsniegtajām vēlēšanu aploksnēm izdarāma atzīme vēlēšanu gaitas žurnālā. Sabojātā vēlēšanu aploksne nododama iecirkņa komisijai.
  23. Kad vēlētājs izdarījis savu izvēli un vienu vēlēšanu zīmi ielicis aploksnē un aploksni aizlīmējis, viņš iecirkņa komisijas locekļa klātbūtnē iemet vēlēšanu aploksni vēlēšanu kastē.
  24. Izejot no vēlēšanu iecirkņa, vēlētājs pēc savas izvēles pāri palikušās vēlēšanu zīmes var ņemt līdzi vai atstāt tam paredzētajās vietās, vai pie izejas paņemt papildus jebkuras vēlēšanu zīmes.
  25. Iecirkņa komisijas locekļiem aizliegts aģitēt par vai pret kādu deputāta kandidātu vai kandidātu sarakstu.
  26. Vēlēšanu laikā kārtību vēlēšanu telpās uzrauga iecirkņa komisijas priekšsēdētājs. Viņš uzrauga, lai vēlēšanu telpās nenotiktu vēlēšanu brīvības ierobežošana, tai skaitā kavēšana realizēt vēlēšanu tiesības, kārtības traucēšana un aģitācija.
  27. Sūdzības par vēlēšanu norisi vēlētāji var iesniegt iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, un tās tiek reģistrētas vēlēšanu gaitas žurnālā. Jebkura sūdzība par vēlēšanu norisi nekavējoties jāizskata, un jādod atbilde sūdzības iesniedzējam, bet sūdzības saturs jāieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā. Ja sūdzības iesniedzēju atbilde neapmierina, iecirkņa komisijas priekšsēdētājs viņu informē par tiesībām apstrīdēt iecirkņa komisijas rīcību vai lēmumu Centrālajā vēlēšanu komisijā.
  28. Vēlēšanu dienā pēc pulksten 20.00 pēc vietējā laika var nobalsot tikai tie vēlētāji, kuri ieradušies vēlēšanu telpās līdz pulksten 20.00. Pēc tam iecirkņa komisija slēdz vēlēšanu telpas un sāk balsu skaitīšanu.
  1. Balsu skaitīšanu izdara iecirkņa komisija atklātā sēdē tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas. Netraucējot komisijas darbu, sēdē vienlaikus var būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās partijas vai politisko partiju apvienības, kas Rīgas vēlēšanu apgabalā ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas locekļi un pilnvarotas personas, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.
  2. Balsu skaitīšanas laikā iegūtās ziņas ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā. Balsu skaitīšanas protokola (turpmāk — protokols) sagatavošanai izmanto lietojumprogrammu un tajā ievadītos datus. Protokola pirmajā daļā no vēlēšanu gaitas žurnāla ierakstāms katra kandidātu saraksta saņemto balsu skaits. Protokola otrajā daļā no vēlēšanu gaitas žurnāla ierakstāms katra kandidāta saņemto balsu skaits.
  3. Tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas iecirkņa komisija:
    1. aizzīmogo vēlēšanu kastes spraugu, drošības plombas numuru ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā;
    2. slēdz visus balsotāju sarakstus, saskaita, ieraksta un nosūta vēlēšanu gaitas žurnālā balsojušo skaitu vēlēšanu iecirknī (C2 aile);
    3. novieto atsevišķi balsotāju sarakstus;
    4. savāc vienkopus pāri palikušās un sabojātās vēlēšanu aploksnes;
    5. balsu skaitīšanā neizmantojamos vēlēšanu materiālus un veidlapas novieto tā, lai tie netraucētu balsu skaitīšanu.
  4. Balsu skaitīšanas telpā nedrīkst atrasties neizmantotās vēlēšanu zīmes.
  5. Pirms vēlēšanu kastes tiek atvērtas, iecirkņa komisija:
    1. saskaita pāri palikušās vēlēšanu aploksnes (skaitīšana veicama vismaz divas reizes) un pēc šo aplokšņu skaita ierakstīšanas žurnālā (B2 aile) tās dzēš, nogriežot aploksnes augšējo labo stūri;
    2. sabojātās vēlēšanu aploksnes, pret kurām vēlētājiem atkārtoti izsniegtas citas vēlēšanu aploksnes (B3 aile), saskaita (skaitīšana veicama vismaz divas reizes), un pēc šo aplokšņu skaita salīdzināšanas ar ierakstu žurnālā tās dzēš, nogriežot aploksnes augšējo labo stūri;
    3. pārliecinās, ka vēlētājiem izsniegto vēlēšanu aplokšņu skaits (B rinda) ir vienāds ar nobalsojušo vēlētāju skaitu (C rinda; B=C).
  6. Ja kontrole attiecībā uz vēlēšanu aploksnēm un balsotāju skaitu nesakrīt, skaitīšana jāatkārto. Ja pēc vairākkārtējas skaitīšanas un pārbaudes kontrolskaitļi nesakrīt (B≠C), par to izdara ierakstu vēlēšanu gaitas žurnālā un nekavējoties informē Centrālo vēlēšanu komisiju. Pēc tam atsevišķi iesaiņo dzēstās neizmantotās vēlēšanu aploksnes un dzēstās sabojātās vēlēšanu aploksnes.
  7. Vēlēšanu materiāli iesaiņojami, saini nostiprinot ar uzlīmi, kuru apzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu un paraksta iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs. Uz katra iesaiņojuma norādāms tā saturs (piemēram, sabojātās vēlēšanu aploksnes) un to skaits. Klātesošajiem novērotājiem arī ir tiesības parakstīties uz uzlīmes.
  8. Ja pēc 44.—46. punktā minēto darbību veikšanas un pirms vēlēšanu kastu atvēršanas palicis ievērojams skaits balsotāju, par kuriem nav pārbaudīts, ka ziņas par personu ir iekļautas vēlētāju reģistrā un ka tajā jau nav izdarīta atzīme par šīs personas piedalīšanos attiecīgajās vēlēšanās, iecirkņa komisija ar Centrālās vēlēšanu komisijas atļauju var izsludināt pārtraukumu. Ja tiek izsludināts pārtraukums, pirms tam iesaiņo vai ievieto atsevišķā aizzīmogotā kastē balsotāju sarakstus. Iecirkņa komisija ar Centrālās vēlēšanu komisijas atļauju var noteikt citu vietu, kur atsākt balsu skaitīšanu, un, ja nepieciešams, pieaicināt papildu skaitītājus.
  1. Ja notikusi balsošana ar reģistrācijas aploksnēm, vispirms sašķiro divās grupās reģistrācijas aploksnes — derīgās un nederīgās. Reģistrācijas aploksne ir nederīga, ja:
    1. uz tās nav norādīts vēlētāja vārds, uzvārds un kārtas numurs balsotāju sarakstā;
    2. tā nav apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu;
    3. balsotāju sarakstā balsošanai ar reģistrācijas aploksnēm atzīmēts, ka vēlētāja balss nav līdzskaitāma.
  2. Nederīgās reģistrācijas aploksnes saskaita un neatvērtas iesaiņo šīs instrukcijas 46. punktā noteiktā kārtībā. Reģistrācijas aplokšņu kopskaitu un nederīgo reģistrācijas aplokšņu kopskaitu ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā. Derīgās reģistrācijas aploksnes atver un skaita balsis šajā instrukcijā noteiktā kārtībā.
  3. No vēlēšanu kastes izņemtās vēlēšanu aploksnes, tās neatverot, sašķirojamas derīgās un nederīgās vēlēšanu aploksnēs. Par nederīgām uzskatāmas vēlēšanu aploksnes, kuras ir saplēstas vai nav apzīmogotas ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu, kā arī vēlēšanu aploksnes, uz kurām nav norādīts attiecīgo vēlēšanu nosaukums un ievēlējamās Saeimas kārtas numurs. Neaizlīmētas vēlēšanu aploksnes uzskatāmas par derīgām.
  4. Ja vēlēšanu kastē atrodas vēlēšanu zīmes, kas nav vēlēšanu aploksnēs, tās pēc kastes satura sašķirošanas nekavējoties dzēšamas, nogriežot zīmes augšējo labo stūri, un iesaiņojamas šīs instrukcijas 46. punkta kārtībā.
  5. No vēlēšanu kastes izņemtās derīgās vēlēšanu aploksnes saskaita (skaitīšana veicama vismaz divas reizes). Derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitam jābūt vienādam ar attiecīgo nobalsojušo vēlētāju skaitu vai mazākam par to.
  6. Ja derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits ir lielāks par attiecīgo nobalsojušo vēlētāju skaitu, iecirkņa komisija izdara ierakstu vēlēšanu gaitas žurnālā un nekavējoties informē Centrālo vēlēšanu komisiju.
  7. Derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitu ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā (D2 aile).
  8. Derīgās vēlēšanu aploksnes pēc to skaita ierakstīšanas vēlēšanu gaitas žurnālā apvieno. Pirms derīgo aplokšņu atvēršanas tām pievieno arī derīgās vēlēšanu aploksnes no reģistrācijas aploksnēm, ja tādas ir.
  9. Vēlēšanu kastē atrastās nederīgās vēlēšanu aploksnes saskaita, neatvērtas iesaiņo šīs instrukcijas 46. punktā noteiktajā kārtībā, uz iesaiņojuma norādot, ka sainī atrodas vēlēšanu kastē atrastās nederīgās vēlēšanu aploksnes, un to kopskaitu. Šis skaits ierakstāms vēlēšanu gaitas žurnālā.
  1. Iecirkņa komisija atver derīgās aploksnes un vienlaikus konstatē, vai aploksnē:
    1. ir viena vēlēšanu zīme;
    2. ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi;
    3. ir saplēsta vēlēšanu zīme;
    4. nav vēlēšanu zīmes;
    5. ir cita apgabala vēlēšanu zīme.
  2. Vēlēšanu aploksnes, kurās bija pa vienai vēlēšanu zīmei, pēc zīmju izņemšanas nav jāsaglabā. Vēlēšanu zīmes no šīm aploksnēm novieto vienkopus skaitīšanai.
  3. Ja kādā vēlēšanu aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi, par to nekavējoties ziņo klātesošiem, vēlēšanu zīmes ievieto atpakaļ vēlēšanu aploksnē un šādas aploksnes nekavējoties nodod komisijas priekšsēdētājam, kurš tās numurē, izdara uz tām atzīmi “Vairākas zīmes” un novieto tās atsevišķi. Pēc šķirošanas pabeigšanas šīs aploksnes pārskaita un to skaitu ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā (F aile).
  4. Ja kādā vēlēšanu aploksnē nav vēlēšanu zīmes, par to nekavējoties ziņo klātesošiem, šādas aploksnes nekavējoties nodod komisijas priekšsēdētājam, kurš tās numurē, izdara uz tām atzīmi “Tukša” un novieto tās atsevišķi. Pēc šķirošanas pabeigšanas šīs aploksnes pārskaita un to skaitu ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā (G2 aile).
  5. Ja kādā vēlēšanu aploksnē ir saplēsta vēlēšanu zīme, par to nekavējoties ziņo klātesošiem, vēlēšanu zīmi ievieto atpakaļ vēlēšanu aploksnē un šādas aploksnes nekavējoties nodod komisijas priekšsēdētājam, kurš tās numurē, izdara uz tām atzīmi “Saplēstas zīmes” un novieto tās atsevišķi.
  6. Ja kādā vēlēšanu aploksnē ir cita apgabala vēlēšanu zīme, par to nekavējoties ziņo klātesošiem, to ievieto atpakaļ vēlēšanu aploksnē un šādas aploksnes nekavējoties nodod komisijas priekšsēdētājam, kurš tās numurē, izdara uz tām atzīmi “Cita apgabala zīmes” un novieto tās atsevišķi.
  7. Kad atvērtas visas derīgās vēlēšanu aploksnes, iecirkņa komisija lemj par vēlēšanu zīmju derīgumu, kuras atradās vēlēšanu aploksnēs ar vairākām vēlēšanu zīmēm, par saplēsto vēlēšanu zīmju un aploksnēs atrasto citu vēlēšanu apgabalu vēlēšanu zīmju derīgumu. Par katras vēlēšanu aploksnes saturu iecirkņa komisija pieņem lēmumu, vēlēšanu gaitas žurnālā norādot, kāda iemesla dēļ un cik vēlēšanu zīmju atzītas par nederīgām.
  8. Ja vēlēšanu aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi un turklāt tās nav pilnīgi vienādas pēc satura (arī pēc izdarītajām atzīmēm), tās visas atzīstamas par nederīgām. Šīs vēlēšanu zīmes iezīmēs un ievieto atpakaļ vēlēšanu aploksnē. Šo aplokšņu skaitu ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā (G1 aile).
  9. Ja vēlēšanu aploksnē ir vairākas pilnīgi vienādas vēlēšanu zīmes (arī pēc izdarītajām atzīmēm), par derīgu atzīstama un skaitīšanai pie derīgajām zīmēm pievienojama viena no tām, bet pārējās atzīstamas par nederīgām. Par nederīgām atzītās vēlēšanu zīmes iezīmē, ievieto atpakaļ vēlēšanu aploksnē, un šo aplokšņu skaitu ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā (F1 aile).
  10. Balsotāju saplēstās un tādēļ par nederīgām atzītās vēlēšanu zīmes ievieto atpakaļ aploksnēs. Šo aplokšņu skaitu ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā (G3 aile).
  11. Vēlēšanu zīmes no citiem vēlēšanu apgabaliem pēc to atzīšanas par nederīgām iezīmē, ievieto atpakaļ aploksnēs un šo aplokšņu skaits ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā (G4 aile).
  12. G ailē ieraksta vēlēšanu aplokšņu kopskaitu, kurās nav derīgu vēlēšanu zīmju (G=G1+G2+G3+G4).
  13. Uz katras nederīgas vēlēšanu zīmes (izņemot saplēstās) izdarāma atzīme “Nederīga”, ko paraksta komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs. Nederīgās vēlēšanu zīmes apzīmējamas ar numuru daļskaitļa veidā, kur skaitītājs ir aploksnes kārtas numurs un saucējs — vēlēšanu zīmes kārtas numurs aploksnē (piemēram, ja aploksnē Nr. 4 atrastas trīs dažādas vēlēšanu zīmes, tās numurējamas šādi: 4/1, 4/2, 4/3).
  14. Vēlēšanu aploksnes ar nederīgām vēlēšanu zīmēm, kā arī vēlēšanu kastē atrastās tukšās vēlēšanu aploksnes iesaiņo šīs instrukcijas 46. punktā noteiktā kārtībā, uz iesaiņojuma norādot vēlēšanu aplokšņu un nederīgo vēlēšanu zīmju skaitu.
  15. Vēlēšanu iecirkņa komisija saskaita derīgās vēlēšanu zīmes un ieraksta to kopskaitu vēlēšanu gaitas žurnālā (H aile). Skaitīšana veicama vismaz divas reizes. Pēc tam vēlēšanu iecirkņa komisija pārbauda, vai derīgo vēlēšanu zīmju kopskaits (H aile) ir vienāds ar derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaitu (D aile) vai mazāks par to.
  16. Ja kontrolskaitļi attiecībā uz vēlēšanu aploksnēm un derīgo vēlēšanu zīmju skaitu nesakrīt, skaitīšana jāatkārto. Ja pēc vairākkārtējas skaitīšanas un pārbaudes kontrolskaitļi nesakrīt, par to izdara ierakstu vēlēšanu gaitas žurnālā un nekavējoties paziņo Centrālajai vēlēšanu komisijai.
  1. Ja iecirknī vēlēšanu zīmes skenē, tad elektronisko balsu skaitīšanu veic Saeimas vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcijas noteiktā kārtībā.
  2. Iecirkņa komisija derīgās vēlēšanu zīmes sašķiro pa kandidātu sarakstiem. Vēlēšanu zīmes pēc šķirošanas atkārtoti pārbauda cits komisijas loceklis.
  3. Pēc tam saskaita par katru kandidātu sarakstu nodotās vēlēšanu zīmes, un par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā (J aile). J ailē ierakstīto vēlēšanu zīmju kopskaitam jāsakrīt ar H rindā ierakstīto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu.
  4. Protokola pirmo daļu izdrukā divos eksemplāros un paraksta visi iecirkņa komisijas locekļi, kuri piedalās balsu skaitīšanā. Pēc tam protokola pirmās daļas datus iecirkņa komisija nekavējoties lietojumprogrammā nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai.
  5. Pēc klātesošo novērotāju vai plašsaziņas līdzekļu pārstāvju lūguma iecirkņa komisija tiem sniedz protokola pirmajā daļā ietverto informāciju.
  1. Katra saraksta vēlēšanu zīmes sašķiro divās grupās — grozītās un negrozītās:
    1. par grozītām uzskatāmas vēlēšanu zīmes, kurās vēlētājs pretī kaut viena kandidāta uzvārdam izdarījis atzīmi “+” vai svītrojis kaut viena kandidāta vārdu vai uzvārdu;
    2. visas pārējās vēlēšanu zīmes uzskatāmas par negrozītām.
  2. Vēlēšanu zīmes pēc šķirošanas atkārtoti pārbauda cits iecirkņa komisijas loceklis.
  3. Atsevišķi par katru kandidātu sarakstu saskaitāmas:
    1. negrozītās vēlēšanu zīmes, un to skaits ierakstāms vēlēšanu gaitas žurnālā (J1 aile);
    2. grozītās vēlēšanu zīmes, un to skaits ierakstāms vēlēšanu gaitas žurnālā (J2 aile).
  4. Par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitam (J aile) jābūt vienādam ar J1 un J2 ailēs ierakstīto skaitļu summu.
  5. Pēc tam atsevišķi iesaiņo par katru kandidātu sarakstu nodotās negrozītās vēlēšanu zīmes, uz iesaiņojuma norādot, par kuru kandidātu sarakstu nodotas negrozītās vēlēšanu zīmes, un to skaitu.
  6. Pēc tam par katru kandidātu sarakstu nodotās grozītās vēlēšanu zīmes šķiro trīs grupās attiecībā uz saraksta pirmo kandidātu:
    1. pirmajā grupā — pretī kandidāta uzvārdam izdarīta atzīme “+” (L aile);
    2. otrajā grupā — kandidāta vārds vai uzvārds svītrots (M aile);
    3. trešajā grupā — attiecībā uz kandidātu vēlēšanu zīmē nav grozījumu (N aile). Šai grupā ieskaitāmas arī vēlēšanu zīmes, kur ir gan pretī kandidāta uzvārdam izdarīta atzīme “+”, gan kandidāta vārds vai uzvārds svītrots.
  7. Ja vēlēšanu zīmē vēlētāja veiktā atzīme vai svītrojums ir neskaidrs, iecirkņa komisija ar balsu vairākumu lemj par atzīmes vai svītrojuma līdzskaitāmību. Vēlēšanu gaitas žurnālā ieraksta pieņemto lēmumu. Uz attiecīgās vēlēšanu zīmes norāda pieņemtā lēmuma numuru.
  8. Atzīme “+” ir līdzskaitāma, ja tā izdarīta tam paredzētajā vietā (rombā) pretī kandidāta uzvārdam. Krustu veidojošās līnijas var būt jebkādā izvērsumā vai pagrieziena leņķī — “+” vai “×”, bet šo līniju krustpunktam jābūt romba iekšpusē. Atzīme “+” var būt rombā pilnīgi vai daļēji, arī pāri romba malām. Tas, ka līnijas atzīmēs nav novilktas pilnīgi taisni, nevar būt par pamatu tās atzīt par nelīdzskaitāmām.
  9. Kandidāta vārda un uzvārda svītrojums ir līdzskaitāms, ja līnija vilkta attiecībā uz šo kandidātu un skar vismaz vienu kandidāta vārda vai uzvārda burtu.
  10. Atzīme “+” nav līdzskaitāma, ja krustu veidojošās līnijas nekrustojas vai krustojas ārpus romba.
  11. Jebkādas citas atzīmes vēlēšanu zīmē, piemēram “–”, “*”, “˅”, aizkrāsots rombs, pārsvītrota visa vēlēšanu zīme, uzraksti, zīmējumi to nepadara par nederīgu. Skaitot balsis par kandidātu, šādas atzīmes neņem vērā.
  12. Katras attiecīgās grupas vēlēšanu zīmes saskaita, un rezultātus attiecībā uz šo kandidātu ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā (attiecīgi L, M un N aile).
  13. Pēc tam, kad sašķirotas par attiecīgo kandidātu sarakstu nodotās grozītās vēlēšanu zīmes, tādā pašā veidā no jauna šķiro un skaita secīgi par katru nākamo kandidātu attiecīgajā kandidātu sarakstā.
  14. Katra saraksta vēlēšanu zīmju šķirošanu un skaitīšanu atkārto vismaz divas reizes, turklāt atkārtotu šķirošanu un skaitīšanu izdara cits vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis. Ja skaitīšanas rezultāti nesakrīt, skaitīšana jāatkārto.
  15. No vēlēšanu gaitas žurnāla izdrukā aizpildīto protokola otro daļu divos eksemplāros. Katru protokola otrās daļas eksemplāru paraksta vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļi, kuri piedalās balsu skaitīšanā. Pēc tam apvieno protokola pirmo daļu ar protokola otro daļu, tās kopā caurauklojot, auklas galus sasienot, nostiprinot ar uzlīmi, apzīmogojot un parakstot, norādot vietu, datumu un cauršūto lapu skaitu. Pēc tam protokola otrās daļas datus iecirkņa komisija nekavējoties lietojumprogrammā nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai. Pēc balsu skaitīšanas iznākumu apstiprināšanas iecirkņa komisija tos paziņo klātesošiem novērotājiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.
  16. Pēc protokola parakstīšanas atsevišķi iesaiņo par katru kandidātu sarakstu nodotās grozītās vēlēšanu zīmes, uz iesaiņojuma norādot, par kuru kandidātu sarakstu tās nodotas, un to skaitu.
  17. Ja iecirknī organizēta balsošana pa pastu, tad pa pastu saņemtās balsis skaita Saeimas vēlēšanu pasta balsošanas instrukcijas noteiktā kārtībā, kad beigusies balsošana visos ārvalstīs izveidotos vēlēšanu iecirkņos, un nobeiguma noteikumus izpilda pēc pasta balsu saskaitīšanas. Vēlēšanu iecirknī notikušās balsošanas materiālus līdz pasta balsu saskaitīšanai uzglabā aizzīmogotā vēlēšanu kastē.
  1. Lietojumprogrammā ierakstītos vēlēšanu iecirkņa datus lietojumprogrammas lietotāja rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā augšuplādē. Pēc datu augšuplādes iecirkņa komisijas sekretārs vai priekšsēdētājs sazinās ar Centrālo vēlēšanu komisiju, lai saņemtu apstiprinājumu, ka dati augšuplādēti sekmīgi. Pēc apstiprinājuma saņemšanas datus reizē ar lietojumprogrammu dzēš, un par to sagatavo aktu divos eksemplāros.
  2. Balsotāju sarakstus sakārto numerācijas secībā. Neizmantotās vēlēšanu zīmes nesaglabā.
  3. Pēc tam iesaiņo Centrālajai vēlēšanu komisijai nogādājamos vēlēšanu materiālus: Ne vēlāk kā nākamā darba dienā pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas iecirkņa komisijas priekšsēdētājs ar Ārlietu ministrijas starpniecību nosūta šajā punktā minētos materiālus Centrālajai vēlēšanu komisijai.
    1. balsotāju sarakstus un vienu protokola eksemplāru;
    2. pasta balsotāju sarakstu, ja iecirknī organizēta balsošana pa pastu;
    3. vienu 95. punktā minētā akta eksemplāru;
    4. vēlētāju reģistrēšanai izmantotās viedierīces.
  4. Līdz 99. punktā noteiktajam termiņam attiecīgajā diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā (pēc vēlētāju priekšlikuma izveidotam iecirknim — iecirkņa komisijas priekšsēdētājs) uzglabā šādus instrukcijā noteiktā kārtībā iesaiņotus vēlēšanu materiālus:
    1. atsevišķi katra kandidātu saraksta grozītās un atsevišķi negrozītās zīmes. Ja balsis skaitītas elektroniski, vēlēšanu zīmes skenējot, katra kandidātu saraksta grozītās un negrozītās vēlēšanu zīmes iesaiņo kopā;
    2. nederīgās vēlēšanu zīmes kopā ar aploksnēm;
    3. dzēstās vēlēšanu aploksnes;
    4. saņemtās sūdzības;
    5. nederīgās (neatvērtās) reģistrācijas aploksnes;
    6. izmantotās reģistrācijas aploksnes, ja tādas bijušas;
    7. neizmantotās reģistrācijas aploksnes;
    8. balsu skaitīšanas protokola otro eksemplāru.
  5. Desmit dienu pēc jaunievēlētās Saeimas sanākšanas atver iesaiņotos vēlēšanu materiālus un, sagatavojot par to aktu divos eksemplāros, iznīcina 98.1.—98.6. punktā minētos vēlēšanu materiālus. Vienu akta eksemplāru un balsu skaitīšanas protokola otro eksemplāru ar Ārlietu ministrijas starpniecību nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai. Pēc vēlētāju priekšlikuma izveidoto iecirkņu komisiju priekšsēdētāji nosūta Latvijas vēstniecībai attiecīgajā valstī neizmantotās reģistrācijas aploksnes un iecirkņa zīmogu, kā arī virtuālā privātā tīkla (VPN) iekārtu. Ja attiecīgajā valstī nav Latvijas vēstniecības, iecirkņa komisijas priekšsēdētājs neizmantotās reģistrācijas aploksnes un iecirkņa zīmogu nosūta Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktai pārstāvniecībai.
  1. 2022.gada 1.oktobra Saeimas vēlēšanās ārvalstīs izveidotajos vēlēšanu iecirkņos vēlētāja identitātes pārbaudei klātienē ir derīgs arī Latvijas Republikā vai ārvalstīs izsniegts Latvijas pilsoņa personu apliecinošs dokuments, kam beidzies derīguma termiņš laikposmā no 2020. gada 1. marta, ja dokuments nav kļuvis nederīgs citu iemeslu dēļ.
    (Ar grozījumu, kas izdarīts ar 26.09.2022. lēmumu Nr.82)

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja                                                                                    

Kristīne Bērziņa

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs                                                                                            

Ritvars Eglājs