Pašvaldību vēlēšanas Latvijā

2025. gada 7. jūnijā.

Vēlēšanu iecirkņi strādās no pulksten 8 rītā līdz 8 vakarā.

 

Kur notiks vēlēšanas?

Vēlēšanas notiek vēlēšanu apgabalos.

Vēlēšanu apgabali ir visi novadi un valsts lielākās pilsētas.

Tās sauc par valstspilsētām.

Katrs novads un katra valstspilsēta ir 1 vēlēšanu apgabals.

Vēlēšanas notiks 35 novados un 7 valstspilsētās.

Vēlēšanas notiks kopumā 42 vēlēšanu apgabalos.

Balsot varēs jebkurā iecirknī savā vēlēšanu apgabalā.

 

Kas drīkst piedalīties vēlēšanās?

Vēlēt drīkst Latvijas pilsoņi.

Viņiem jābūt vismaz 18 gadus veciem.

Viņiem jābūt ierakstītiem vēlētāju reģistrā.

Vēlēt drīkst arī Latvijā dzīvojoši Eiropas Savienības pilsoņi.

Arī viņiem jābūt ierakstītiem vēlētāju reģistrā.

Visus šos cilvēkus sauc par vēlētājiem.

 

Kas ir vēlētāju reģistrs?

Katrs vēlētājs drīkst balsot tikai vienu reizi.

Tāpēc visus vēlētājus reģistrē. Tāpēc vēlētājiem vēlēšanu iecirknī skenē pasi vai personas apliecību.

 

Kurā vēlēšanu apgabalā jābalso?

Katrs vēlētājs ir reģistrēts vēlēšanām noteiktā vēlēšanu apgabalā.

Savu vēlēšanu apgabalu var noskaidrot:

  • pa tālruni +37167019999;
  • Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes tīmekļvietnē www.pmlp.gov.lv.

Šo elektronisko pakalpojumu sauc “Vēlētāja datu pārvaldība”.

Vēlēšanās var piedalīties tikai 1 vēlēšanu apgabalā.

Tas var būt vēlēšanu apgabals, kurā:

  • dzīvo (dzīvesvietai vēlēšanu apgabalā jābūt deklarētai līdz šā gada 9. martam);
  • pieder nekustamais īpašums.

 

Vai var mainīt vēlēšanu apgabalu?

Mainīt vēlēšanu apgabalu var tikai vienā gadījumā.:

To var mainīt no savas dzīvesvietas uz sava nekustamā īpašuma reģistrācijas vietu.

Vēlēšanu apgabalu var mainīt līdz 29. maijam.

To var izdarīt tīmekļvietnē pmlp.gov.lv un portālā Latvija.gov.lv.

Šo elektronisko pakalpojumu sauc “Vēlētāja datu pārvaldība”.

Vēlēšanu apgabalu var mainīt arī dzīvesvietas deklarēšanas iestādēs.

Tur vēlētājs uzrāda pasi vai personas apliecību.

Tad vēlētājs uzraksta iesniegumu.

 

Par ko balsot vēlēšanās?

Vēlēšanās ievēlēs jaunu pilsētas vai novada domi.

Domē strādā deputāti.

Viņi risina savas pašvaldības cilvēkiem svarīgus jautājumus.

Katra partija vai partiju apvienība izveido deputātu kandidātu sarakstu.

Partijas un partiju apvienības sagatavo priekšvēlēšanu programmas.

Tās var izlasīt pirms vēlēšanām.

Programmas ļauj uzzināt partiju un partiju apvienību iecerētos darbus.

Kandidātu saraksti un partiju programmas ir pieejamas:

  • Centrālās vēlēšanu komisijas tīmekļvietnē www.cvk.lv;
  • vēlēšanu iecirkņos no 2. jūnija.

 

Kas ir priekšvēlēšanu aģitācija?

Pirms vēlēšanām kandidāti var sūtīt vēlētājiem informāciju par sevi.

Par partiju programmām un kandidātiem stāsta:

  • avīzēs un žurnālos
  • televīzijā;
  • radio;
  • uz ielām;
  • internetā;
  • citās vietās.

Šo procesu sauc par priekšvēlēšanu aģitāciju.

Tā partijas un partiju apvienības aicina balsot par sevi. 

Aģitācijas kārtību nosaka Priekšvēlēšanu aģitācijas likums.

Šis likums paredz arī aģitācijas ierobežojumus.

Vēlētājam pašam jāizlemj, par ko balsot.

Tāpēc aģitācijas kārtības ievērošanu stingri uzrauga.

Par šīs kārtības pārkāpumiem jāziņo policijai.

 

Kad nedrīkst aģitēt?

  • 1 dienu pirms vēlēšanām un vēlēšanu dienā;
  • vēlēšanu iecirkņos;
  • tuvāk par 50 metriem no ieejas vēlēšanu iecirknī.

Arī vēlēšanu komisijas locekļi nedrīkst aģitēt.

 

Kur var balsot?

Balsot ir jāiet uz vēlēšanu iecirkni.

Katrā vēlēšanu apgabalā ir vairāki vēlēšanu iecirkņi.

Tajos notiek balsošana.

Vēlēšanu iecirkņu adreses var uzzināt:

Tīmekļvietnes sadaļu sauc “Vēlēšanu iecirkņi”.

Sociālās aprūpes centrā dzīvesvietu reģistrējušie var balsot turpat.

Reizēm cilvēks nevar aiziet uz vēlēšanu iecirkni.

Tad balsot var arī mājās.

Vēlēšanu dienā vēlēšanu komisijas locekļi iet pie vēlētāja.

 

Kā pieteikt balsošanu mājās?

Balsošana mājās jāpiesaka iepriekš.

Tas jāizdara no 2. jūnija līdz 7. jūnijam pulksten 12 dienā.

Balsot mājās var nespēcīgi un slimi cilvēki.

Tad jāuzraksta iesniegums par balsošanu mājās.

Iesniegumā jānorāda:

  • iemesls balsošanai mājās;
  • vārds un uzvārds;
  • personas kods;
  • savs tālruņa numurs;
  • sava adrese.
    Daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem jānorāda ārdurvju kods.

Iesniegums jāparaksta.

 

Kur nogādāt savu iesniegumu?

Uzrakstīto iesniegumu var:

  • nodot mājām tuvākajā vēlēšanu iecirknī.
    Iesniegumu var aiznest radinieks, kaimiņš, aprūpētājs vai cita uzticības persona;
  • nosūtīt pa e-pastu savas pašvaldības vēlēšanu komisijai.

Pa e-pastu sūtāmais iesniegums jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu.

 

Kā strādās vēlēšanu iecirkņi?

Vēlēšanu diena ir šā gada 7. jūnijs.

Tā ir sestdiena.

Šajā dienā vēlēšanu iecirkņi strādās no pulksten 8 rītā līdz 8 vakarā.

Balsot var tikai vēlēšanu iecirkņa darba laikā.

Var balsot arī vairākas dienas pirms vēlēšanām.

To sauc par iepriekšējo balsošanu.

Vēlēšanu iecirkņi iepriekšējai balsošanai būs atvērti:

  • pirmdien, 2. jūnijā, no pulksten 5 vakarā līdz 8 vakarā;
  • otrdien, 3. jūnijā, no pulksten 8 rītā līdz 11 dienā;
  • trešdien, 4. jūnijā, no pulksten 5 vakarā līdz 8 vakarā;
  • ceturtdien, 5. jūnijā, no pulksten 8 rītā līdz 11 dienā;
  • piektdien, 6. jūnijā, no pulksten 12 dienā līdz 3 dienā.

 

Kā jābalso?

  1. Dokumentu pārbaude

Katrs vēlētājs drīkst balsot tikai 1 reizi.

Katrā vēlēšanu iecirknī ir elektronisks vēlētāju saraksts.

Vēlētājam jāuzrāda pase vai personas apliecība.

Vēlēšanu iecirkņa darbinieks vēlētāja pasi vai personas apliecību noskenē.

Dokumenti nedrīkst būt:

  • bojāti;
  • ar beigušos derīguma termiņu.

Iecirkņa darbinieks pārbaudīs, vai:

  • uzrādītais dokuments ir derīgs;
  • vēlētājs ir iekļauts vēlētāju reģistrā;
  • vēlētājs iepriekš nav nobalsojis.

Vēlētājam jāparakstās balsotāju sarakstā.

Tad viņš var saņemt vēlēšanu materiālus.

  1. Vēlēšanu materiālu saņemšana

Katrs vēlētājs saņem 1 apzīmogotu aploksni.

Uz aploksnes jābūt vēlēšanu iecirkņa zīmogam.

Katrs vēlētājs saņem arī 1 vēlēšanu zīmju komplektu.

Komplektā ir partiju un partiju apvienību vēlēšanu zīmes.

Katrai partijai vai partiju apvienībai ir sava vēlēšanu zīme.

Uz vēlēšanu zīmes ir partijas vai partiju apvienības saraksta numurs.

Katrā vēlēšanu zīmē ir kandidātu vārdi un uzvārdi.

Katram kandidātam sarakstā ir savs kārtas numurs.

  1. Balsošana

Vēlēšanu iecirknī ir atsevišķa telpa vai nodalījums balsošanai.

Tur vēlētāju nedrīkst traucēt.

Vēlētājs pats izvēlas 1 no visām vēlēšanu zīmēm.

Par šo partiju vai partiju apvienību viņš balsos.

Vēlēšanu zīmē drīkst iekrāsot zaļo aplīti kādam kandidātam.

Iekrāsots zaļais aplītis nozīmē atbalstu izvēlētajam kandidātam.

Zaļo aplīti var iekrāsot vienam vai vairākiem kandidātiem.

Vēlētājs drīkst arī iekrāsot sarkano aplīti kādam kandidātam.

Iekrāsots sarkanais aplītis nozīmē šā kandidāta neatbalstīšanu.

Sarkano aplīti var iekrāsot vienam vai vairākiem kandidātiem.

Tā ir vēlētāja brīva izvēle.

Pēc tam vēlēšanu zīme jāieliek vēlēšanu aploksnē.

Vēlēšanu aploksnē drīkst ielikt tikai 1 vēlēšanu zīmi.

Aploksne jāaizlīmē.

Aizlīmētā aploksne vēlētājam jāiemet vēlēšanu kastē.

Vēlētājam nav jāatklāj savs balsojums.

Šādu balsošanu sauc par aizklātu balsošanu.

Dažreiz vēlētājs pats nevar atzīmēt kandidātus.

Dažreiz vēlētājs pats nevar ielikt aploksnē vēlēšanu zīmi.

Tad viņa vietā to drīkst izdarīt kāds ģimenes loceklis.

Palīdzēt var arī kāds cits, kuram vēlētājs uzticas.

Palīdzēt var arī vēlēšanu iecirkņa darbinieks.

 

Kā rīkoties ar sabojātu vēlēšanu zīmi vai aploksni?

Vēlētājs var nejauši sabojāt savu vēlēšanu zīmi.

Tad iecirkņa darbinieks vēlreiz iedod visas vēlēšanu zīmes.

Sabojātās zīmes nedrīkst lietot.

Vēlētājs var nejauši sabojāt vēlēšanu aploksni.

Sabojātā aploksne jāatdod iecirkņa darbiniekam.

Tad iecirkņa darbinieks vēlētājam iedod jaunu aploksni.

 

Kādos gadījumos mainās balsošanas kārtība?

Reizēm vēlēšanu iecirknī nav interneta.

Reizēm nedarbojas vēlētāju reģistrs.

Tad vēlētājam jābalso ar īpašu reģistrācijas aploksni.

Vēlēšanu iecirkņa darbinieks uz reģistrācijas aploksnes uzraksta:

  • vēlētāja vārdu un uzvārdu;
  • vēlētāja numuru.

Vēlētājam jāuzrāda pase vai personas apliecība.

Iecirkņa darbinieks vēlētāju ieraksta atsevišķā balsotāju sarakstā.

Vēlētājs parakstās šajā balsotāju sarakstā.

Vēlētājam izsniedz:

  • vēlēšanu zīmes;
  • 1 vēlēšanu aploksni;
  • 1 reģistrācijas aploksni.

Vēlētājs dodas uz vēlēšanu kabīni vai nodalījumu.

Viņš izvēlas 1 vēlēšanu zīmi un izdara tajā atzīmes.

Vēlēšanu zīme jāieliek vēlēšanu aploksnē ar iecirkņa zīmogu.

Vēlēšanu aploksne jāaizlīmē.

Tad vēlēšanu aploksne jāieliek reģistrācijas aploksnē.

Reģistrācijas aploksne jāaizlīmē.

Reģistrācijas aploksne jānodod iecirkņa darbiniekam pie vēlēšanu kastes.

Viņš aploksni apzīmogo ar iecirkņa zīmogu.

Tad iecirkņa darbinieks apzīmogoto aploksni iemet vēlēšanu kastē.

 

Kā notiek vēlēšanu novērošana?

Vēlēšanu norisi novēro.

Tas nodrošina vēlēšanu godīgumu.

Vēlēšanu novērotāji var būt:

  • žurnālisti;
  • cilvēki no dažādām organizācijām;
  • cilvēki no citām vēlēšanu komisijām;
  • cilvēki no partijām un partiju apvienībām.

Kandidāti nedrīkst novērot vēlēšanas.

Novērotāju uzdevums ir vērot, kā:

  • vēlētāji balso;
  • vēlēšanu komisija skaita vēlēšanu zīmes.

Vēlēšanu gaitā var rasties nesaskaņas.

Tad novērotāji var rakstīt sūdzības.

Sūdzības par nesaskaņām var rakstīt arī vēlētāji.

Sūdzības iesniedz vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam.

Visi pārkāpumi ir jānovērš.

 

Kas notiek pēc vēlēšanām?

Pēc pulksten 8 vakarā vēlēšanu iecirkņus slēdz.

Tad vēlēšanu komisija skaita vēlēšanu zīmes.

Vēlētājs vēlēšanu rezultātus var uzzināt: