Publicēts: 29.03.2023.

APSTIPRINĀTA
Centrālās vēlēšanu komisijas
2009. gada 6. aprīļa sēdē ar lēmumu nr. 33

Instrukcija

Pasta balsošanas organizēšana Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2009. gadā

  1. Atbilstoši Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumam un Vēlētāju reģistra likumam šī instrukcija nosaka vēlēšanu iecirkņa komisijas balsošanai pa pastu (turpmāk – pasta iecirkņa komisija) darbību un kārtību, kādā tiek organizēta balsošana pa pastu.
  2. Eiropas Parlamenta vēlēšanās, balsojot pa pastu, var piedalīties vēlētāju reģistrā Eiropas Parlamenta vēlēšanām iekļautās personas (turpmāk – vēlētāji), kas uzturas:
    1. ārvalstīs,
    2. Latvijā, bet kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums vai kuras izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu (turpmāk – cietumā).
  3. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ziņas par tiem Latvijas pilsoņiem, kuru dzīvesvieta ir norādīta ārvalstī, iekļauj vēlētāju reģistrā kā personas, kurām ir tiesības pieteikties balsošanai pa pastu.
  4. Līdz pasta iecirkņa komisijas darbības uzsākšanai saņemtie pieteikumi balsošanai pa pastu uzkrājami tās iestādes lietvedībā, kur saņemti vēlētāju pieteikumi:
    1. Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā,
    2. Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā,
    3. cietuma administrācijā.
  5. Uzsākot pasta iecirkņa komisijas darbību, iecirkņa komisijas sekretārs vai (viņa prombūtnes laikā) cits iecirkņa komisijas priekšsēdētāja pilnvarots komisijas loceklis raksta vēlēšanu gaitas protokolu, izdarot tajā atzīmes par pasta iecirkņa komisijas darbību.
  6. Latvijas pilsonis, kurš dzīvo ārvalstī un viņa dzīvesvieta ir norādīta ārvalstī, pieteikumu balsošanai pa pastu iesniedz:
    1. nosūtot pa pastu vai ierodoties personiski Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajās Latvijas Republikas diplomātiskajās vai konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs ne vēlāk kā 2009.gada 25.aprīlī;
    2. nosūtot pa pastu vai nododot tieši pasta iecirkņa komisijai ne vēlāk kā 2009.gada 7.maijā.
  7. Vēlētājs, kurš reģistrēts Eiropas Parlamenta vēlēšanām iecirknī Latvijas Republikā, pieteikumu balsošanai pa pastu no ārvalsts iesniedz, nosūtot to pa pastu vai ierodoties personiski pasta iecirkņa komisijai ne vēlāk kā 2009.gada 7.maijā.
  8. Pieteikumā balsošanai pa pastu no ārvalstīm vēlētājs norāda savu vārdu (vārdus), uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi un adresi ārvalstī, uz kuru izsūtāmi dokumenti balsošanai pa pastu:
    1. ielu, māju, dzīvokli / abonenta kastīti,
    2. pilsētu, ciemu, reģionu,
    3. pasta indeksu,
    4. valsti.
  9. Latvijas pilsonis, kas uzturas Latvijā, un kuram kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums vai kurš izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, pieteikumu balsošanai pa pastu iesniedz cietuma administrācijai ne vēlāk kā 2009. gada 17.maijā. Pieteikumā balsošanai pa pastu vēlētājs norāda savu vārdu (vārdus), uzvārdu, personas kodu un adresi, uz kuru izsūtāmi dokumenti balsošanai pa pastu.
  10. Eiropas Savienības pilsonis, kurš līdz 2009.gada 7.maijam Ārlietu ministrijā vai Centrālajā vēlēšanu komisijā piesakās vēlēt Eiropas Parlamentu Latvijas Republikā, var vienlaicīgi iesniegt pieteikumu balsošanai pa pastu.
  11. Latvijas Republikas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības saņemtos vēlētāju pieteikumus balsošanai pa pastu reģistrē pārstāvniecības lietvedībā un gādā, lai pieteikumi balsot pa pastu nonāk pasta balsošanas iecirknī ne vēlāk kā 2009.gada 7.maijā. Ja pieteikumus skenē un pasta balsošanas iecirknim tos sūta elektroniski, tad oriģināli uzglabājami pārstāvniecības lietvedībā.
  12. Cietumu administrācijas līdz 2009.gada 17.maijam saņemtos vēlētāju pieteikumus balsošanai pa pastu apkopo un nosūta pasta iecirkņa komisijai, ievērojot to, ka pasta iecirkņa komisijai jāsaņem šie pieteikumi ne vēlāk kā 2009.gada 22.maijā.
  13. Centrālās vēlēšanu komisijas atbildīgais darbinieks, kurš veic ES pilsoņu reģistrāciju balsošanai Eiropas Parlamenta vēlēšanās, saņemot no tiem pieteikumu balsošanai pa pastu, nekavējoties tos nosūta pasta iecirkņa komisijai.
  14. Pasta iecirkņa komisija izskata tikai tos pieteikumus balsošanai pa pastu, kuri saņemti no vēlētājiem ne vēlāk kā:
    1. balsošanai pa pastu no ārvalstīm  –  2009. gada 14. maijā,
    2. balsošanai pa pastu no cietumiem – 2009. gada 22. maijā.
  15. Pieteikumus reģistrē īpašā reģistrācijas žurnālā.
  1. Izmantojot vēlētāju reģistra datus tiešsaistes režīmā, pasta iecirkņa komisija reģistrē vēlētāju balsošanai pa pastu šādā kārtībā:
    1. pārbauda, vai iesniedzējs ir vēlētājs  –  ziņas par viņu ir iekļautas vēlētāju reģistrā;
    2. ja ziņas par vēlētāju ir iekļautas vēlētāju reģistrā, tad pasta iecirkņa komisija reģistrē vēlētāju balsošanai pa pastu un ieraksta vēlētāju reģistrā vēlētāja norādīto adresi, uz kuru izsūtāmi Eiropas Parlamenta vēlēšanu dokumenti;
    3. ja tiek saņemts atkārtots pieteikums no vēlētāja, kurš ir reģistrēts vēlētāju reģistrā balsošanai pa pastu, tad pasta iecirkņa komisija atkārtoti ieraksta vēlētāju reģistrā norādīto adresi ārvalstī, uz kuru izsūtāmi Eiropas Parlamenta vēlēšanu dokumenti.
  2. Ja vēlētāju reģistrā Eiropas Parlamenta vēlēšanām nav atrodamas ziņas par pieteikuma iesniedzēju, tad pieteikuma iesniedzējs nav uzskatāms par vēlētāju, un pasta iecirkņa komisija nosūta atteikumu nosūtīt vēlēšanu dokumentus pa pastu. Šo atteikumu ierakstītā vēstulē pasta iecirkņa komisija nosūta iesniedzējam uz pieteikumā norādīto adresi un pieteikumu reģistrācijas žurnālā izdara atzīmi par atteikumu.
  3. Ja pasta iecirkņa komisija no viena vēlētāja saņem vairākus pieteikumus balsošanai pa pastu un tajos norādītās adreses, uz kurām izsūtāmi vēlēšanu dokumenti balsošanai pa pastu, ir atšķirīgas, pasta iecirkņa komisija izvērtē un pieņem lēmumu par pieteikumu, kurš uzskatāms par vēlētāja galīgās gribas izpausmi. Šajā pieteikumā norādīto adresi iekļauj vēlētāju reģistra sarakstā balsošanai pa pastu kā adresi, uz kuru izsūtāmi vēlēšanu dokumenti balsošanai pa pastu.
  4. Līdz 2009.gada 13.maijam pasta iecirkņa komisija, pamatojoties uz vēlētāju reģistrā iekļautajām ziņām un tās pieņemtajiem lēmumiem, noslēdz vēlētāju sarakstu balsošanai pa pastu no ārzemēm.
  5. Līdz 2009.gada 25.maijam pasta iecirkņa komisija, pamatojoties uz vēlētāju reģistrā iekļautajām ziņām un tās pieņemtajiem lēmumiem, noslēdz vēlētāju sarakstu balsošanai pa pastu no cietumiem.
  1. Pasta iecirkņa komisija sagatavo katram vēlētāju sarakstos iekļautajam vēlētājam šādus vēlēšanu dokumentus:
    1. vēlētāja reģistrācijas aploksni, uz kuras norāda:
      1. tam paredzētā vietā (aizmugures daļā):
        1. vēlētāja vārdu (vārdus) un uzvārdu,
        2. vēlētāja adresi, uz kuru nosūtāmi balsošanas dokumenti,
        3. vēlētāja kārtas numuru, ar kādu viņš reģistrēts vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu;
      2. aploksnes priekšējā daļā  –  pasta iecirkņa komisijas adresi;
    2. visu pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes;
    3. ar pasta iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotu vēlēšanu aploksni;
    4. informāciju par kārtību, kādā izdarāma balsošana.
  2. Ne vēlāk kā 2009.gada 13.maijā pasta iecirkņa komisija nosūta ierakstītā vēstulē vēlētājam uz vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu norādīto adresi ārvalstī vēlēšanu dokumentus.
  3. Ne vēlāk kā 2009.gada 25.maijā pasta iecirkņa komisija nodod cietuma administrācijai vēlētāju sarakstu un katram vēlētājam sagatavotus vēlēšanu dokumentus.
  4. Vēlētājs, kurš saņēmis vēlēšanu dokumentus balsošanai pa pastu, izraugās vēlēšanu zīmi ar kandidātu sarakstu, par kuru viņš balso. Vēlēšanu zīmē pretī kandidātu uzvārdiem atzīmei paredzētajā vietā vēlētājs pēc savas izvēles var izdarīt atzīmi “+”, neizdarīt atzīmi vai svītrot kandidāta vārdu vai uzvārdu. Atzīmi “+” pretī kāda kandidāta uzvārdam vēlētājs izdara, ja viņš īpaši atbalsta šā kandidāta ievēlēšanu. Ja vēlētājs neatbalsta kādu no šajā vēlēšanu zīmē esošajiem kandidātiem, viņš svītro šā kandidāta vārdu vai uzvārdu. Vēlētājs var ielikt vēlēšanu aploksnē arī negrozītu (bez atzīmēm) vēlēšanu zīmi. Pēc tam vēlēšanu zīmi ieliek vēlēšanu aploksnē un šo aploksni aizlīmē. Aizlīmēto vēlēšanu aploksni vēlētājs ievieto reģistrācijas aploksnē, uzlīmē atbilstošas vērtības pastmarku un nosūta, ievērojot to, ka pasta iecirkņa komisija atvērs tikai tās reģistrācijas aploksnes, kuras būs saņemtas līdz balsu skaitīšanas uzsākšanai.
  1. Saņemot reģistrācijas aploksnes ar vēlēšanu dokumentiem, pasta iecirkņa komisija izdara atzīmi vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu par reģistrācijas aploksnes saņemšanu, norādot saņemšanas datumu.
  2. Pasta iecirkņa komisija saņemtās reģistrācijas aploksnes ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu dokumentiem uzglabā neatvērtas līdz brīdim, kad pārējie vēlēšanu iecirkņi tiek slēgti un no viņiem tiek saņemtas nepieciešamās ziņas par vēlētājiem, kuri nobalsojuši iecirkņos, kuros viņi ir reģistrēti, vai slimnīcā.
  3. Pasta iecirkņa komisija apkopo no vēlēšanu komisijām saņemto informāciju par vēlētājiem, kuri bija pieteikušies balsošanai pa pastu, bet ir nobalsojuši vēlēšanu iecirknī, kurā viņi ir reģistrēti, vai slimnīcā. Pamatojoties uz šo informāciju, pasta iecirkņa komisija sašķiro reģistrācijas aploksnes derīgajās un nederīgajās, tās neatverot.
  4. Par derīgām uzskatāmas tās reģistrācijas aploksnes, kas saņemtas no vēlētājiem, kuri ir iekļauti vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu un nav nobalsojuši personiski savā vēlēšanu iecirknī vai slimnīcā. Derīgās reģistrācijas aploksnes novieto vienkopus, un par to izdara atzīmi vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu, ka saņemta derīga reģistrācijas aploksne.
  5. Pasta iecirkņa komisija reģistrācijas aploksnes atzīst par nederīgām un izdara atzīmi vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu, ka saņemta nederīga reģistrācijas aploksne, šādos gadījumos:
    1. ja tās saņemtas pasta iecirkņa komisijā pēc balsu skaitīšanas uzsākšanas;
    2. ja tās saņemtas no personām, kas nav reģistrētas vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu;
    3. ja tās saņemtas no vēlētājiem, kuri nobalsojuši vēlēšanu iecirknī, kurā viņi ir reģistrēti;
    4. ja uz tām nav norādīts vēlētāja vārds (vārdi), uzvārds un vēlētāja kārtas numurs sarakstā balsošanai pa pastu;
    5. ja tās saņemtas no vēlētājiem, par kuriem vēlētāju sarakstā ir izdarīta atzīme, ka ir saņemta derīga reģistrācijas aploksne;
    6. ja viens un tas pats vēlētājs atsūtījis vairākas reģistrācijas aploksnes, tad pasta iecirkņa komisija neatver nevienu no tām un tās visas tiek atzītas par nederīgām 
  6. Atzīstot reģistrācijas aploksni par nederīgu, pasta iecirkņa komisija to neatver un izdara uz tās atzīmi “Nederīga” un novieto to atsevišķi no pārējām reģistrācijas aploksnēm. Nederīgās reģistrācijas aploksnes pārskaita vismaz divas reizes un par tām izdara atzīmi vēlēšanu gaitas protokolā, norādot to kopskaitu.
  7. Nederīgās reģistrācijas aploksnes tiek iesaiņotas, saini nostiprinot ar uzlīmi, kuru apzīmogo ar vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu un paraksta vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs. Uz katra iesaiņojuma norādāms tā saturs (nederīgās reģistrācijas aploksnes) un to skaits. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem arī ir tiesības aizzīmogot saini ar saviem zīmogiem vai parakstīties uz tā, par ko jābūt atsaucei vēlēšanu gaitas protokolā.
  8. Pasta iecirkņa komisija saskaita derīgās reģistrācijas aploksnes un to kopskaitu ieraksta vēlēšanu gaitas protokolā. Skaitīšana jāveic vismaz divas reizes.
  9. Derīgo reģistrācijas aplokšņu skaitam jābūt vienādam ar vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu izdarīto atzīmju skaitu par derīgo reģistrācijas aplokšņu saņemšanu. Ja derīgo reģistrācijas aplokšņu skaits atšķiras no vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu izdarīto atzīmju skaita, skaitīšana jāatkārto. Ja pēc vairākkārtējas skaitīšanas rezultāti nesakrīt, par to izdara atzīmi vēlēšanu gaitas protokolā un nekavējoties paziņo Centrālajai vēlēšanu komisijai.
  10. Pirms reģistrācijas aplokšņu atvēršanas pasta iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs komisijas klātbūtnē pārliecinās par to, vai vēlēšanu kastes, kurās paredzēts iemest vēlēšanu aploksnes, ir tukšas. Pēc tam vēlēšanu kastes aizzīmogo, un par to izdara atzīmi vēlēšanu gaitas protokolā.
  11. Pasta iecirkņa komisija atver derīgās reģistrācijas aploksnes, izņem no tām vēlēšanu aploksnes un pārliecinās, ka katrā aploksnē ir ne vairāk kā viena ar iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogota vēlēšanu aploksne, un iemet to aizzīmogotā vēlēšanu kastē.
  12. Ja reģistrācijas aploksnē ir vairākas vēlēšanu aploksnes, tad tās ievieto atpakaļ reģistrācijas aploksnē un nodod pasta iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, kurš izdara atzīmi par šīs reģistrācijas aploksnes nederīgumu un veic par to ierakstu vēlēšanu gaitas protokolā.
  13. Ja reģistrācijas aploksnē nav vēlēšanu aploksnes vai arī tajā atrodas aploksne bez iecirkņa komisijas zīmoga, tad šādu reģistrācijas aploksni nodod pasta iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, kurš izdara atzīmi par šīs reģistrācijas aploksnes nederīgumu un veic par to ierakstu vēlēšanu gaitas protokolā.
  14. Ja reģistrācijas aploksnē ir vēlēšanu zīmes, kas neatrodas vēlēšanu aploksnē, tās nekavējoties dzēš, nogriežot augšējo labo stūri, tad tās ievieto atpakaļ reģistrācijas aploksnē un nodod pasta iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, kurš izdara atzīmi par šīs reģistrācijas aploksnes nederīgumu un veic par to ierakstu vēlēšanu gaitas protokolā.
  15. Atvērtās reģistrācijas aploksnes, kuras pasta iecirkņa komisijas priekšsēdētājs ir atzinis par nederīgām, novieto atsevišķi, un tās tiek iesaiņotas šīs instrukcijas 4.7. punktā noteiktajā kārtībā.
  16. Balsu skaitīšana pasta iecirkņa komisijā tiek sākta pēc tam, kad visas derīgās reģistrācijas aploksnes ir atvērtas un tajās esošās derīgās Eiropas Parlamenta vēlēšanu aploksnes ir iemestas vēlēšanu kastē. Vēlēšanu aplokšņu atvēršana un balsu skaitīšana tiek veikta atbilstoši Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumam un instrukcijai par balsu skaitīšanu.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs      Arnis Cimdars

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs           Valdis Veinbergs