Publicēts: 02.03.2023.

Apspriesta Centrālās vēlēšanu komisijas

2018. gada 3. augusta sēdē

Centrālās vēlēšanu komisijas informācija

PAR VĒLĒŠANU NOVĒROŠANU

  1. Vēlēšanu norisi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var novērot:
    1. politisko partiju, to apvienību pilnvarotie novērotāji;
    2. Centrālās vēlēšanu komisijas pilnvarotas personas;
    3. republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijas pilnvarotas personas.
  2. Vēlēšanu vai tautas nobalsošanas novērošanai politiskās partijas vai to apvienības var pilnvarot Latvijas Republikas pilsoņus un pastāvīgos iedzīvotājus, kuri vēlēšanu (tautas nobalsošanas) dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu.
  3. Centrālās vēlēšanu komisijas pilnvarojuma saņemšanai vēlēšanu vai tautas nobalsošanas novērošanai var pieteikties:
    1. Latvijas Republikas pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu un apguvuši Centrālās vēlēšanu komisijas mācību kursu vēlēšanu novērotājiem;
    2. biedrību, nodibinājumu, izglītības iestāžu un tādu juridisku personu pārstāvji, kuru pamatdarbības joma un mērķis ir politisko procesu vai vēlēšanu izpēte;
    3. starptautisku organizāciju un citu ārvalstu institūciju pārstāvji, kurus uzaicinājusi Ārlietu ministrija;
    4. starptautisku organizāciju un citu ārvalstu institūciju pārstāvji, kurus uzaicinājusi Centrālā vēlēšanu komisija.
  4. Pilnvarojuma saņemšanai 3.2., 3.3. un 3.4. punktā minētās personas ne vēlāk kā divas nedēļas pirms vēlēšanām (tautas nobalsošanas) iesniedz pieteikumu.
  5. Pieteikumus izskata un pilnvarojumu izdod vai atsaka tā izdošanu Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs.
  6. Republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijas pilnvarojuma saņemšanai vēlēšanu vai tautas nobalsošanas novērošanai attiecīgās pašvaldības teritorijā var pieteikties biedrību, nodibinājumu, izglītības iestāžu un tādu juridisku personu pārstāvji, kuru darbības joma un mērķi saistīti ar politisko procesu vai vēlēšanu izpēti. Pieteikumu izskata, pilnvarojumu izdod vai atsaka tā izdošanu republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs.
  1. Novērotājiem ir šādas tiesības:
    1. novērot vēlēšanu norisi iecirknī;
    2. uzraudzīt balsošanu to vēlētāju atrašanās vietā, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās;
    3. būt klāt iecirkņa komisijas atklātajā sēdē, kurā iecirkņa komisija veic balsu skaitīšanu;
    4. aizzīmogot ar saviem zīmogiem saiņus, kuros iesaiņoti vēlēšanu materiāli pēc balsu skaitīšanas vai parakstīties uz tiem;
    5. uzzināt balsu skaitīšanas rezultātus uzreiz pēc tam, kad iecirkņa komisija tos apstiprinājusi;
    6. vērsties pie vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja ar mutisku vai rakstveida sūdzību par vēlēšanu likuma pārkāpumiem;
    7. saņemt atbildi no vēlēšanu iecirkņa priekšsēdētāja;
    8. pārliecināties, ka sūdzība un sniegtā atbilde tiek reģistrēta vēlēšanu gaitas protokolā;
    9. ja iecirkņa komisijas priekšsēdētājs nesniedz atbildi, vērsties augstākstāvošā vēlēšanu komisijā;
    10. uzdot jautājumus vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļiem un citiem novērotājiem, kā arī atbildēt uz jautājumiem par savu darbību, uzdot jautājumus un atbildēt uz vēlētāju jautājumiem (izņemot jautājumus, par ko balsoja vai plāno balsot);
    11. novērotāji var izvēlēties jebkuru iecirkni novērošanai, izņemot 3.1. punktā minētos novērotājus, kuri veic novērošanu CVK norādītā iecirknī.
  1. Novērotāju uzdevums ir novērot vēlēšanu un balsu skaitīšanas norisi, lai gūtu pārliecību par to atbilstību likuma prasībām. Šajā nolūkā novērotāja pienākums ir iepazīties ar attiecīgo procesu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.
  2. Novērotājam ar cieņu jāizturas pret vēlētājiem un viņu tiesībām izdarīt brīvu izvēli, turklāt jāievēro aizklātas balsošanas princips un vēlētāju tiesības uz privātumu. Tāpat ar cieņu jāizturas arī pret vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļiem un viņu darba pienākumiem.
  3. Veicot novērošanu, aizliegts ietekmēt vēlētāju izvēli, paust savus politiskos uzskatus, kā arī veikt aģitāciju.
  4. Novērotājiem jāgarantē, ka visi novērojumi, ko viņi veic, ir precīzi un atbilst patiesībai. Novērojumiem jābūt vispusīgiem, izceļot gan pozitīvās, gan negatīvās lietas, turklāt izvērtējot, vai novērotais ietekmē vēlēšanu leģitimitāti. Novērotāju spriedumiem jābūt balstītiem uz precīzu informāciju, nodalot subjektīvos faktorus no objektīvām liecībām.
  5. Novērotājiem jāseko, ka balsošana un iecirkņa vēlēšanu komisijas rīcība atbilst vēlēšanu likumam un CVK instrukcijām — vēlēšanu kastes aizzīmogošana, dokumentu pārbaude pie ieejas, vēlētāju reģistrēšana pie galdiem un vēlēšanu materiālu izsniegšana, balsošanas aizklātums, aplokšņu mešana vēlēšanu kastē, balsu skaitīšana u.c.
  6. Novērotājiem jāturas tādā attālumā no iecirkņa vēlēšanu komisijas locekļiem un vēlētājiem, lai netraucētu balsošanu un balsu skaitīšanu. Ieteicama distance ne tuvāk kā izstieptas rokas attālumā. Tāpat novērotāji nedrīkst uzturēties tādā vietā, kur tie traucē vēlētāju plūsmu.
  7. Novērotāji nedrīkst ar skaļu uzvedību traucēt iecirkņa vēlēšanu komisiju un vēlētājus, un tiem jāpakļaujas iecirkņa vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja aizrādījumiem ievērot klusumu. Novērotāji drīkst klusi sarunāties.
  8. Vēlams, ka iecirkņa vēlēšanu komisija ierāda novērotājiem sēdvietas, taču novērotājiem nav pienākuma uzturēties tikai sēdvietās.
  9. Ja novērotājs pamana kļūdas vai pārkāpumus iecirkņa komisijas darbā, novērotāja pienākums ir nekavējoties informēt komisijas priekšsēdētāju. Ja novērojums ir pamatots, tad iecirkņa komisijas priekšsēdētājam kļūda vai pārkāpums nekavējoties jānovērš.
  10. Ja komisijas priekšsēdētājs neņem vērā novērotāja aizrādījumu, tad novērotājs drīkst iesniegt rakstveida sūdzību. Uz to iecirkņa komisijai jāsniedz rakstveida atbilde.
  11. Ja iecirkņa komisijas skaidrojums vai atbilde novērotāju neapmierina, tad viņam par novēroto jāinformē attiecīgā pašvaldības vēlēšanu komisija. Būtiska pārkāpuma gadījumā, kas var būt par pamatu apšaubīt vēlēšanu rezultātu pareizību, nekavējoties jāinformē arī Centrālā vēlēšanu komisija.
  12. Ja novērotājam ir pierādījumi, ka varētu būt notikuši tādi nozīmīgi vēlēšanu procesa pārkāpumi kā, piemēram, balsu pirkšana vai balsu viltošana, jāinformē iecirkņa komisijas priekšsēdētājs un jāvēršas ar iesniegumu Valsts policijā vai Drošības policijā.
  1. Vēlēšanu iecirknī novērotāji, kuriem dots pilnvarojums ne vien novērot vēlēšanu norisi iecirknī, bet arī filmēt un fotografēt, ievērojot vēlēšanu aizklātuma principu un informējot iecirkņa komisijas priekšsēdētāju, drīkst to darīt, ja tas netraucē iecirkņa komisijas darbu.
  2. Filmēt vai fotografēt drīkst vēlēšanu iecirkni, iecirkņa komisijas locekļus, kā arī identificējamus vēlētājus, ja iegūta nepārprotami izteikta vēlētāja piekrišana savu personas datu apstrādei (vēlētājs atļāvis sevi fotografēt, filmēt) vai ja iecirknī izlikta pilnvarojuma izdevēja vai pilnvarotā novērotāja sagatavota norāde, kas ietver vismaz šādas ziņas:
    1. datu pārzinis vai apstrādātājs,
    2. datu saņēmējs, kontaktinformācija,
    3. glabāšanas ilgums (ne ilgāk kā desmit dienas pēc jaunievēlētās Saeimas sanākšanas vai līdz tiesas nolēmuma lietā par vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanu spēkā stāšanās dienai),
    4. institūcija sūdzības iesniegšanai (Datu valsts inspekcija).
  3. Vēlētāja atrašanās vietā novērotāji, kuri novēro balsošanas norisi vēlētāja atrašanās vietā un pilnvaroti filmēt un fotografēt, drīkst to darīt tikai, ja vēlētājam izskaidrotas viņa tiesības un saņemta nepārprotama atļauja.
  4. Pirms fotografēšanas un filmēšanas vēlētāja dzīvesvietā novērotājs informē vēlētāju par:
    1. nolūku, tiesisko pamatu, datu pārzini un apstrādātāju,
    2. datu saņēmēju un iegūto datu izmantošanu,
    3. iespēju atsaukt savu piekrišanu datu apstrādei (datu dzēšanu).
  5. Slimnīcās, pansionātos, sociālās aprūpes centros balsošanas norisi un vēlētājus filmēt, fotografēt aizliegts.