Publicēts: 20.04.2023.

Likums "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"
(Ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 06.04.2006)

1.pants.

Tautas nobalsošanu rīko, ja:

  1. Saeima ir grozījusi Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77.pantu;
  2. Valsts prezidents ir ierosinājis Saeimas atlaišanu;
  3. Valsts prezidents ir apturējis likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem un šo divu mēnešu laikā ir saņemts ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju pieprasījums nodot apturēto likumu tautas nobalsošanai;
  4. Saeima nav pieņēmusi bez satura grozījumiem ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegtu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu;
  5. izlemjams jautājums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā;
  6. izlemjams jautājums par būtiskām izmaiņām nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā un to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu.
    (2003.gada 8.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 06.06.2003.) 

2.pants.

Tautas nobalsošanā un likumu ierosināšanā var piedalīties visi Latvijas pilsoņi, kuriem ir tiesības vēlēt Saeimu.

3.pants. 

  1. Tautas nobalsošanu likumā noteiktajā kārtībā sagatavo un vada Centrālā vēlēšanu komisija, kura izdod arī nepieciešamās instrukcijas.
  2. Vēlēšanu komisiju locekļiem un vēlēšanu komisiju pilnvarotajām personām ir aizliegts aģitēt.

4.pants. 

  1. Lai Saeimas pieņemtais likums par grozījumiem Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77.pantā iegūtu likuma spēku, tas nododams tautas nobalsošanai.
  2. Tautas nobalsošana par šo Saeimas pieņemto likumu sarīkojama ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc likuma pieņemšanas Saeimā.

    (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2003. likumu, kas stājas spēkā no 06.06.2003.)

5.pants.

  1. Ja Valsts prezidents ir ierosinājis Saeimas atlaišanu, viņš paziņo par to Centrālajai vēlēšanu komisijai.
  2. Tautas nobalsošana par šo Valsts prezidenta ierosinājumu sarīkojama ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc ierosinājuma paziņošanas Centrālajai vēlēšanu komisijai.

6.pants. 

  1. Ja Valsts prezidents ir apturējis likuma publicēšanu, viņam ne vēlāk kā astotajā dienā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā, likumu izsludināšanas kārtībā jāpaziņo apturētā likuma teksts un lēmums par likuma publicēšanas apturēšanu.
  2. Pēc šāda paziņojuma Centrālā vēlēšanu komisija paziņo visām pilsētu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām, ka tiek uzsākta parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai, un nogādā tām parakstu vākšanas lapas.
    (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2003. likumu, kas stājas spēkā no 06.06.2003.)

7.pants.

  1. Centrālā vēlēšanu komisija nosaka trīsdesmit dienu termiņu, kad parakstu vākšanas lapas, kurās vēlētāji var parakstīties, ir pieejamas katras pilsētas domes, novada domes vai pagasta padomes noteiktajās vietās. Šīs dienas nosakāmas pēc kārtas, neietverot termiņā dienas, kad notiek Saeimas vēlēšanas, Eiropas Parlamenta vēlēšanas, pilsētas domes, novada domes vai pagasta padomes vēlēšanas vai tautas nobalsošana un kad parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai netiek pieļauta.
  2. Vietas, kurās vēlētāji var parakstīties, iekārtojamas katrā pilsētā, novadā vai pagastā ar tādu aprēķinu, lai uz 10 000 vēlētāju būtu vismaz viena vieta, kur vēlētāji var parakstīties.
  3. Šajās vietās aģitācija nav pieļaujama.
    (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.07.95. likumu, 08.05.2003. likumu un 06.04.2006. likumu)

8.pants.

Parakstu vākšanas lapās saskaņā ar ierakstu Latvijas pilsoņa pasē atzīmējams katra tautas nobalsošanas ierosinājuma parakstītāja vārds, uzvārds, personas kods un parakstīšanas datums.

(2003.gada 8.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 06.06.2003.) 

9.pants.

  1. Parakstu vākšanas lapas noslēdz ar attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas zīmogu un priekšsēdētāja parakstu, kas apliecina, ka parakstu vākšana notikusi likumā paredzētajā kārtībā.
  2. Pilsētu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijas pēc Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktā parakstu vākšanas termiņa izbeigšanās nosūta parakstu vākšanas lapas Centrālajai vēlēšanu komisijai tās noteiktajā kārtībā.
    (2003.gada 8.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 06.06.2003.) 

10.pants. 

  1. Centrālā vēlēšanu komisija pēc parakstu vākšanas termiņa izbeigšanās saskaita parakstus, konstatē rezultātu, paziņo to Valsts prezidentam un publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Ja tautas nobalsošanas ierosinājumu ir parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita, Centrālā vēlēšanu komisija trīs dienu laikā izsludina tautas nobalsošanu.
  2. Tautas nobalsošana par apturētā likuma atcelšanu sarīkojama ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tās izsludināšanas dienas.
    (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2003. likumu, kas stājas spēkā no 06.06.2003.)

11.pants. 

  1. Ja Saeima nav pieņēmusi bez satura grozījumiem ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, šis vēlētāju iesniegtais likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts nododams tautas nobalsošanai.
  2. Tautas nobalsošana par vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu sarīkojama ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc vēlētāju iesniegtā likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta noraidīšanas vai tā pieņemšanas ar satura grozījumiem Saeimā.
  3. Jautājums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā izlemjams tautas nobalsošanā.
  4. Tautas nobalsošanu par būtiskām izmaiņām nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā Saeima ierosina, ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu.
    (2003.gada 8.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 06.06.2003.) 

12.pants. 

  1. Tautas nobalsošanas dienu nosaka un paziņo Centrālā vēlēšanu komisija, izņemot šā likuma 11.panta trešajā un ceturtajā daļā minētos gadījumus, kad to nosaka un paziņo Saeima.
  2. Tautas nobalsošana rīkojama sestdienā.
    (2003.gada 8.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 06.06.2003.) 

13.pants. 

  1. Balsošana notiek aizklāti, Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā, izmantojot balsošanas zīmes.
  2. Balsošanas zīmes sagatavo Centrālā vēlēšanu komisija.

14.pants. 

  1. Balsošanas zīmē ierakstāms tautas nobalsošanai nodotais priekšlikums (šā likuma 1.pants), kā arī vārdi “par” un “pret”. Organizējot tautas nobalsošanu par šā likuma 1.panta 5. un 6.punktā minētajiem jautājumiem, attiecīgā jautājuma formulējumu izstrādā Saeima.
  2. Ja vienlaikus notiek tautas nobalsošana vairākos šā likuma 1.pantā minētajos gadījumos, balsošanas zīmēm ir jābūt atšķirīgām.
    (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2003. likumu, kas stājas spēkā no 06.06.2003.)

15.pants.

  1. Balsošana notiek no pulksten 7 rītā līdz pulksten 10 vakarā pēc vietējā laika.
  2. Pulksten 7 no rīta vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs komisijas klātbūtnē pārliecinās par to, vai balsošanas kastes, kurās paredzēts iemest balsošanas zīmes, ir tukšas. Pēc tam balsošanas kastes aizzīmogo.
  3. Netraucējot komisijas darbu, balsošanas norisi vēlēšanu iecirknī vienlaikus var novērot ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgā rajona vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas locekļi, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.
    (2003.gada 8.maija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.09.2003. likumu, kas stājas spēkā no 11.09.2003.) 

16.pants. 

  1. Katrs balsotājs balso personiski. Ja balsotājs fizisku trūkumu dēļ pats nespēj balsot vai parakstīties balsotāju sarakstā, balsotāja klātbūtnē pēc viņa mutvārdu norādījuma atzīmes balsošanas zīmē izdara vai balsotāju sarakstā parakstās balsotāja ģimenes loceklis vai kāda cita persona, kurai balsotājs uzticas. Par to balsotāju sarakstā tiek izdarīta attiecīga atzīme. Šāda persona nevar būt attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis.
  2. Balsotājs pēc savas izvēles var balsot jebkurā balsošanas iecirknī.
  3. Karavīri balsošanas dienā atbrīvojami no dienesta pienākumiem uz laiku, kas nepieciešams balsošanai.
    (1998.gada 3.septembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.09.2003. likumu, kas stājas spēkā no 19.09.2003.)

17.pants.

  1. Balsošanas telpās iecirkņa komisija, iepriekš pārliecinājusies, ka persona ir balsotājs un tās pasē nav atzīmes par piedalīšanos attiecīgajā tautas nobalsošanā, izsniedz tai balsošanas zīmi, kura apzīmogota ar attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu. Pēc balsošanas zīmes izsniegšanas balsotāju sarakstā ieraksta balsotāja vārdu, uzvārdu un personas kodu un izdara pasē atzīmi, ka balsotājs piedalījies tautas nobalsošanā. Balsotājs parakstās balsotāju sarakstā par balsošanas zīmes saņemšanu.
  2. Balsošanas telpās ierīkojama atsevišķa istaba vai nodalījums, kur balsotājs vienatnē var izdarīt nepieciešamās atzīmes, pēc savas izvēles atzīmējot ar atzīmi "+" vēlamo atbildi "par" vai "pret".
  3. Kad balsotājs balsošanas zīmē izdarījis nepieciešamās atzīmes, viņš to saloka un vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļa klātbūtnē iemet balsošanas kastē.
  4. Balsošanas dienā pēc pulksten 10 vakarā balsošanas zīmes var nodot tikai tie balsotāji, kuri bija ieradušies balsošanas telpās pirms pulksten 10 vakarā. Pēc tam balsošanas telpas slēdz.
    (1998.gada 3.septembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2003. likumu un 18.09.2003. likumu, kas stājas spēkā no 19.09.2003.)

18.pants.

  1. Ja atsevišķi balsotāji veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties balsošanas telpās, vēlēšanu iecirkņa komisija, pamatojoties uz šo balsotāju vai viņu pilnvarotu personu rakstveida iesniegumu, kas reģistrēts īpašā žurnālā, organizē balsošanu šo balsotāju atrašanās vietā, nodrošinot aizklātību. Šo balsošanu ir tiesīgi uzraudzīt tam pilnvaroti novērotāji.
  2. Balsošana balsotāju atrašanās vietā tiek organizēta arī šā panta pirmajā daļā minēto personu kopējiem, ja viņi savlaicīgi iesnieguši rakstveida iesniegumu par balsošanu savā atrašanās vietā.
  3. Aizdomās turētajām, apsūdzētajām vai tiesājamām personām, pret kurām kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums, balsošana tiek organizēta šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.
  4. Citu balsotāju balsošana ārpus balsošanas telpām nav pieļaujama.
  5. Vēlēšanu iecirkņa komisija balsošanas dienā turpina pieņemt rakstveida iesniegumus par balsošanu balsotāju atrašanās vietā. Pēc pulksten 12 dienā pieņemtos iesniegumus vēlēšanu iecirkņa komisija apmierina, ja ir iespējams ierasties balsotāju atrašanās vietā līdz pulksten 10 vakarā.
  6. Balsotāji, kuri saskaņā ar šā panta pirmo, otro un trešo daļu balso savā atrašanās vietā, tiek ierakstīti atsevišķā balsotāju sarakstā, un balsošanas zīmes tiek iemestas atsevišķā aizzīmogotā kastē.
  7. Ziņas par balsošanai balsotāju atrašanās vietā izsniegtajām un pāri palikušajām, to skaitā sabojātajām balsošanas zīmēm ierakstāmas balsošanas gaitas protokolā.
    (2003.gada 8.maija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.09.2003. likumu, kas stājas spēkā no 19.09.2003.) 

19.pants.

  1. (Izslēgta ar 08.05.2003. likumu, kas stājas spēkā no 06.06.2003.).
  2. Balsu skaitīšanu izdara iecirkņa vēlēšanu komisijas atklātā sēdē Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.
    (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.09.98. likumu, kas stājas spēkā no 09.09.98.)

20.pants.

  1. Balsotāji, kuri balsošanas laikā uzturas ārvalstīs, balso vēlēšanu iecirkņos, kurus pēc Ārlietu ministrijas priekšlikuma Centrālā vēlēšanu komisija izveido Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās, vai arī pa pastu. Centrālā vēlēšanu komisija var izveidot vēlēšanu iecirkņus arī citās šim nolūkam piemērotās telpās, saskaņojot to ar Ārlietu ministriju.
  2. Ja tautas nobalsošana notiek vienlaikus ar Saeimas vēlēšanām vai Eiropas Parlamenta vēlēšanām, tad balsošana ārvalstīs notiek visos vēlēšanu iecirkņos, kuri izveidoti likumā noteiktajā kārtībā.
  3. Balsotāji, kuri balsošanas laikā uzturas ārvalstīs, var balsot arī pa pastu. Balsošana pa pastu notiek Saeimas vēlēšanu likumā noteiktajā kārtībā.

    (1998.gada 3.septembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2003. likumu un 06.04.2006. likumu)

20.1 pants. 

  1. Par nederīgām uzskatāmas:
    1. saplēstas balsošanas zīmes,
    2. balsošanas zīmes, kas nav apzīmogotas ar attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu,
    3. balsošanas zīmes, kurās vienlaikus atzīmēta gan atbilde "par", gan "pret",
    4. balsošanas zīmes, kurās nav atzīmēta ne atbilde "par", ne "pret".
  2. Domstarpības par balsošanas zīmju derīgumu vēlēšanu komisija izšķir ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja balss.
    (1998.gada 3.septembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 09.09.98.)

21.pants.

Balsošanas laikā kārtību balsošanas telpās uzrauga vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs. Viņš raugās, lai balsošanas telpās un tuvāk par 50 metriem no ieejas ēkā, kurā atrodas vēlēšanu iecirknis, nenotiktu vēlēšanu brīvības ierobežošana un kārtības traucēšana, kā arī aģitācija.

(2003.gada 8.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 06.06.2003.) 

22.pants.

Ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem ir tiesības, norādot savu vārdu, uzvārdu un personas kodu, iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. Katram parakstam ne agrāk kā 12 mēnešus pirms likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta iesniegšanas Centrālajai vēlēšanu komisijai jābūt apliecinātam pie zvērināta notāra vai pašvaldības institūcijā, kura veic notariālas darbības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2003. likumu un 06.04.2006. likumu)

23.pants. 

  1. Konstatējusi, ka iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu parakstījuši ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, Centrālā vēlēšanu komisija paziņo, ka tiek uzsākta parakstu vākšana šā likuma ierosināšanai, vienlaikus nogādājot visām pilsētu un pagastu vēlēšanu komisijām attiecīgo likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, kā arī parakstu vākšanas lapas pietiekamā skaitā.
  2. Paziņojums par likuma ierosināšanai nepieciešamo parakstu vākšanas uzsākšanu kopā ar iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
    (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.07.95. likumu, kas stājas spēkā no 16.08.95.)

24.pants. 

  1. Parakstu vākšana notiek šā likuma 7.- 9.pantā noteiktajā kārtībā.
  2. Pilsoņi, kuri parakstījuši iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu šā likuma 22.pantā noteiktajā kārtībā, ieskaitāmi kopējā šā likuma ierosinātāju skaitā. Ja minētie pilsoņi parakstījušies arī šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, viņu paraksti parakstu vākšanas lapās nav līdzskaitāmi.
  3. Centrālā vēlēšanu komisija saskaita parakstus un konstatē rezultātu, pēc tam ne vēlāk kā triju dienu laikā paziņo to Valsts prezidentam un nosūta viņam vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu.

    (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.07.95. likumu, kas stājas spēkā no 16.08.95.)

25.pants. 

  1. Ja likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu ir parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita, Valsts prezidents šo likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu iesniedz Saeimai.
  2. Saeimai šis likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts jāizskata tajā sesijā, kurā tas iesniegts. Ja likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts iesniegts sesiju starplaikā vai ārkārtas sesijā, tas jāizskata nākamajā kārtējā sesijā vai šā likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta izskatīšanai īpaši sasauktā ārkārtas sesijā.

26.pants.

Valsts sedz tautas nobalsošanas izdevumus. Centrālā vēlēšanu komisija nosaka līdzekļu sadalījumu pilsētu, pagastu un iecirkņu vēlēšanu komisijām.

Pārejas noteikums

(2003.gada 8.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 06.06.2003.) 

Līdz 2004.gada 1.janvārim ārvalstīs dzīvojošie balsotāji, kuri līdz balsošanas dienai nav saņēmuši Latvijas pilsoņa pasi, vēlēšanu iecirkņa komisijai uzrāda vai nosūta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izdotu reģistrācijas lapu ar šā balsotāja personas kodu.

Likums Saeimā pieņemts 1994.gada 31.martā.

Valsts prezidents                                 

G.Ulmanis

Rīgā 1994.gada 20.aprīlī