Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa trešdien, 2020. gada 10. jūnijā, tikās ar invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” valdes priekšsēdētāju Ivaru Balodi, lai pārrunātu jautājumu par vēlēšanu iecirkņu pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti gan šī gada augustā plānotajās Rīgas domes vēlēšanās, gan nākamā gada pašvaldību vēlēšanās.
Tikšanas laikā tika pārrunātas iespējas palielināt vēlētājiem ar kustību traucējumiem brīvi pieejamo vēlēšanu iecirkņu skaitu galvaspilsētā, runāts par nepieciešamību izstrādāt vadlīnijas vēlēšanu iecirkņu pieejamības nodrošināšanai, kā arī apmācīt vēlēšanu iecirkņu komisiju darbiniekus par to, kā padarīt vēlēšanu iecirkņu iekārtojumu pieejamāku vēlētājiem ar invaliditāti un apkalpot šādus vēlētājus iecirkņos.
I. Baloža ieskatā ir trīs galvenie vēlēšanu iecirkņu pieejamības veidi, par ko jādomā rīkojot vēlēšanas. Pirmā ir fiziskā iecirkņu pieejamība, otrā - vēlēšanu iecirkņu iekārtojums un trešā – iecirkņu pieejamības nodrošināšana iesaistīto pušu attieksme.
Apvienības Apeirons valdes priekšsēdētājs dalījās ar informāciju par tiesas procesu Lietuvā, kas norisinājās 2019. gadā, par vēlētāju ar kustību traucējumiem ierobežotajām iespējām piedalīties vēlēšanās. Šis tiesas process izgaismoja vairākas atziņas, kas ļoti būtiskas, nodrošināt pieejamas vēlēšanas visām vēlētāju grupām. Tiesas galvenie secinājumi bija, ka finanšu līdzekļu trūkums nevar būt attaisnojums vēlēšanu iecirkņu pieejamības nenodrošināšanai, kā arī to, ka alternatīvie balsošanas veidi ir vēlētāju iespēja, bet nav viņu pienākums, un valstij vēlētājiem ar invaliditāti ir jānodrošina balsošana līdzvērtīgi pārējiem. I. Balodis uzsvēra, ka vēlētājiem ar invaliditāti ir jābūt iespējai balsot tāpat kā citiem vēlētājiem – vēlēšanu iecirkņos – un arī Latvijai būtu vērtīgi ņemt vērā Lietuvas pieredzi, lai risinātu šo problēmu.
CVK priekšsēdētāja apliecināja, ka komisija savas kompetences ietvaros ir strādājusi pie šiem jautājuma arī iepriekš un ir gatava sadarboties šī jautājuma risināšanā arī turpmāk. Piemēram, no 2016. līdz 2018. gadam CVK īstenoja projektu vēlētāju ar invaliditāti tiesību nodrošināšanai, kura ietvaros tika vērtēta Latvijas vēlēšanu iecirkņu pieejamība klātienē pašvaldībās un ar pašvaldību pārstāvjiem pārrunāta iespēja uzlabot vēlēšanu iecirkņu pieejamību. Daļā iecirkņu problēmas risinājums bija pārcelt iecirkņa telpas no otrā stāva uz pirmo stāvu vai pārcelt iecirkni no vēsturiski ierastās ēkas uz netālu esošo renovētu ēku. Tomēr daļā pašvaldību, t.sk. Rīgā, joprojām nav izdevies būtiski uzlabot vēlēšanu iecirkņu pieejamību. Viens no iemesliem tam ir, ka valstij vai pašvaldībai piederošās ēkās par iecirkņa izvietošanu nav jāsedz nomas maksa, bet šīs ēkas ne vienmēr ir renovētas. Savukārt, izvietojot iecirkņus privātīpašumā, papildus jāmaksā nomas maksa. Tāpat, apsverot iespējas pie iecirkņiem uzstādīt uzbrauktuves ratiem, nereti jāsecina, ka arī tas nav risinājums, jo ēkas durvju izmērs neatbilst invalīdu ratu izmēram.
Vienlaikus CVK priekšsēdētāja informēja, ka Latvijas vēlētājiem gan šā gada Rīgas domes vēlēšanās, gan nākamā 2021. gada pašvaldību vēlēšanās tiek plānota iespēja doties balsot uz jebkuru savas pašvaldības vēlēšanu iecirkni, tā izvēloties sev piemērotāko. Ar iecirkņu sarakstu iespējams iepazīties www.cvk.lv .
Pēc 2019. gada statistikas datiem Rīgā vēlētājiem ar īpašajām vajadzībām ir pieejami 74 jeb 47% vēlēšanu iecirkņu. Salīdzinot ar 2017. gadu pieejamība ir palielinājusies par 12%. Visā Latvijā vēlētājiem ar īpašajām vajadzībām ir piemēroti 643 jeb 67% vēlēšanu iecirkņi.
CVK Informācijas nodaļa
tālr. +371 67814899