Galvenais paveiktais 2020. gadā
2020. gadā notika 33 Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sēdes, kurās kopumā pieņemti 46 lēmumi par jautājumiem, kas skar vēlēšanu, likumu ierosināšanu un parakstu vākšanu sagatavošanu un norisi. CVK sēdēs apspriesti priekšlikumi vēlēšanu, tautas nobalsošanas un likumu ierosināšanas normatīvo aktu pilnveidošanai. Arī šajā gadā CVK turpināja darbu, lai nodrošinātu vienveidīgu un pareizu vēlēšanu jomu regulējošo tiesību aktu piemērošanu, kā arī sekmētu vēlētāju un Latvijas iedzīvotāju informētību un zināšanas par vēlēšanu, tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanas kārtību un norisi.
Darbs pie normatīvu regulējumu pilnveides
2020. gadā CVK pārstāvji ir piedalījušies Saeimas komisiju sēdēs, konsultējot likumdevēju jautājumos, kas skar vēlēšanu likumdošanas pilnveidošanu. 2020. gadā Saeima atbalstīja arī CVK kopīgi ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP) izstrādātos grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā un Vēlētāju reģistra likumā, kas paredz ieviest elektronisku tiešsaistes vēlētāju reģistru un dos iespēju vēlētājiem pašvaldību vēlēšanās balsot jebkurā savas pašvaldības vēlēšanu iecirknī. Izmantojot datu apmaiņas sistēmu, tika panākta iespēja arī Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās nodrošināt vēlētājiem balsošanu jebkurā iecirknī Rīgā.
Citi Saeimā atbalstītie grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, kuru izstrādē piedalījušies arī CVK pārstāvji, dos iespēju vēlētājiem, kuri vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs, balsot pa pastu. Šī iespēja būs pieejama vēlētājiem jau 2021. gada pašvaldību vēlēšanās.
Šogad Saeima pārskatīja arī parakstu vākšanas nosacījumus un galīgajā lasījumā atbalstīja CVK rosinātos uzlabojumus likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”, kas stājas spēkā 31. decembrī. Turpmāk vēlētājiem ārvalstīs tiks nodrošināta iespēja par CVK reģistrētu likumprojektu, Satversmes grozījumu projektu vai Saeimas atsaukšanas ierosinājumu parakstīties arī klātienē - Latvijas Republikas diplomātiskajās vai konsulārajās pārstāvniecībās pie konsulārās amatpersonas, kura ir tiesīga veikt notariālās funkcijas. Vienlaikus izmaiņas paredz arī to, ka vēlētājam sava paraksta apliecinājuma veidlapa vairs nebūs jānogādā iniciatīvas grupai, lai tā to varētu iesniegt CVK. Ņemot vērā, ka parakstu apliecinājumi, arī parakstoties klātienē, tiek reģistrēti elektroniski CVK parakstu vākšanas sistēmā, šāda prasība bija kļuvusi nelietderīga un radīja papildu administratīvu slogu vēlētājiem.
Parakstu vākšana par Valsts prezidenta apturētajiem likumiem
2020. gada sākumā CVK prioritāte bija parakstu vākšanas tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidenta apturētajiem likumiem “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” un “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” organizēšana. Grozījumi paredzēja mainīt domes pilnvaru termiņu ārkārtas vēlēšanu sarīkošanas gadījumā, proti, noteikt, ja līdz kārtējām vēlēšanām ir palikuši vairāk nekā 24 mēneši, ārkārtas vēlēšanās jauno domi ievēl uz atlaistās domes pilnvaru termiņu. Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem, jauno domi ievēl uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru gadu pilnvaru termiņu. Tāpat izmaiņas paredzēja, ja līdz kārtējām domes vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā deviņi mēneši, jaunas domes vēlēšanas nenotiek un līdz kārtējām domes vēlēšanām darbojas pagaidu administrācija.
Parakstu vākšana par apturētajiem likumiem norisinājās no 2020. gada 16. janvāra līdz 14. februārim. Parakstu vākšanai tika izveidotas 358 parakstu vākšanas vietas Latvijā un 41 parakstu vākšanas vieta ārvalstīs.
Parakstu vākšanas laikā par grozījumu Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā nodošanu tautas nobalsošanai parakstījās 6007 jeb 0,39% vēlētāju, bet par grozījuma likumā “Par pašvaldībām” nodošanu tautas nobalsošanai – 5956 jeb 0,38% vēlētāju.
Parakstu vākšana bija jārīko, jo 41 Saeimas deputāts izmantoja Satversmē paredzēto iespēju lūgt Valsts prezidentam apturēt likumu publicēšanu uz diviem mēnešiem. Savukārt likums “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” paredz, ka šādā gadījumā, lai noskaidrotu, vai apturēta likuma nodošanu tautas nobalsošanā atbalsta ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju, ir rīkojama parakstu vākšana, kas norisinās 30 dienas, ieskaitot brīvdienas un svētku dienas.
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas
2019. gada nogalē Ministru kabinets iesniedza izskatīšanai Saeimā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto Rīgas domes atlaišanas likumprojektu, kas raisīja plašu rezonansi sabiedrībā un diskusijas parlamentā, un sākotnējā redakcijā paredzēja rīkot jaunas Rīgas domes vēlēšanas 2020. gada 29. februārī. Galīgajā lasījumā Rīgas domes atlaišanas likums Saeimā tika pieņemts 2020. gada 13. februārī. Rīgas domes vēlēšanu datums tika vairākkārt pārcelts saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju un noteiktajiem ierobežojumiem vīrusa slimības Covid-19 izplatības ierobežošanai. Tādējādi par vienu no Centrālās vēlēšanu komisijas prioritātēm 2020. gadā kļuva Rīgas domes vēlēšanu rīkošana, kas notika 29. augustā. Trīs dienas - no 26. līdz 28. augustam – vēlētāji varēja nobalsot iepriekš. Vēlēšanās piedalījās 171 507 jeb 40,58% vēlētāju. Rīgas domes vēlētāju sarakstos bija reģistrēti 422 681 balsstiesīgi pilsoņi. 18 488 reizes vēlētāji izmantoja vēlētāju datu apmaiņas sniegto iespēju un reģistrējās balsošanai citā vēlēšanu iecirknī.
Vēlēšanas bija jāsarīko ne tikai īsos termiņos, bet papildu izaicinājumu radīja Covid-19 izplatība. Lai mazinātu vīrusa infekcijas Covid-19 izplatības riskus Rīgas domes vēlēšanās, CVK apstiprināja ieteikumus Covid-19 infekcijas profilaksei Rīgas domes vēlēšanu iecirkņos, kuru sagatavošanā tika ņemtas vērā Slimību profilakses un kontroles centra sniegtās rekomendācijas.
Vēlēšanu administrēšanas sistēmas izstrāde
CVK šā gada jūnijā izsludināja publisku iepirkumu konkursu par vēlēšanu vadības sistēmas bāzes un pašvaldību vēlēšanu moduļa sagatavošanu un ieviešanu. Ar šo iepirkumu CVK īsteno 2019. gadā pieņemto konceptuālo lēmumu – vēlēšanu vadības sistēmas iegādāties valsts īpašumā, lai mazinātu riskus, kas rodas sistēmu nomājot ārpakalpojumā. Vienlaikus vēlēšanu administrēšanas sistēmas atrašanās valsts īpašumā ļaus labāk plānot un ieviest sistēmas attīstībai nepieciešamos uzlabojumus, kā arī vieglāk izmantot to ārkārtas vēlēšanās.
Vēlēšanu vadības sistēmai ir nepieciešams pārvaldīt tādas vēlēšanu sastāvdaļas kā kandidātu sarakstu sagatavošana, iesniegšana, pieņemšana, reģistrēšana, publicēšana, mašīnlasāmu vēlēšanu zīmju maketu sagatavošana, vēlēšanu zīmju skenēšana, elektronisks vēlēšanu gaitas žurnāls vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņiem, vēlēšanu rezultātu apkopošana un publicēšana, statistikas pārskatu sagatavošana un datu arhivēšana.
Reģistrētās vēlētāju iniciatīvas
2020. gadā CVK reģistrēja parakstu vākšanai kopumā piecas vēlētāju iniciatīvas, no tām četras parakstu vākšanai par grozījumiem likumos un Satversmē, bet vienu iniciatīvu - tautas nobalsošanas ierosināšanai par Saeimas atsaukšanu. Savukārt pēc iepazīšanās ar iesniegto informāciju un citu iestāžu viedokļiem, tika atteikta vienas iniciatīvas reģistrēšana, jo likumprojekts nebija pilnīgi izstrādāts un neatbilda Satversmes 78. pantam.
Pašvaldību vēlēšanu komisiju izveide jaunajām administratīvajām teritorijām
Atšķirībā no iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, 2021. gada 5. jūnijā vēlēšanās būs ievērojami mazāks ievēlamo pašvaldību domju un deputātu skaits. Administratīvi teritoriālā reforma paredz, ka Latvijā būs 42 pašvaldības līdzšinējo 119 vietā, savukārt domēs ievēlējamo deputātu skaits samazināsies gandrīz uz pusi.
2021. gada pašvaldību vēlēšanas norisināsies jaunajās administratīvajās teritorijās – 35 novados un 6 valstspilsētās, izņemot Rīgu, kuras dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās 2020. gada 29. augustā, un kuras pilnvaru termiņš ilgs līdz 2025. gada pašvaldību vēlēšanām.
Nākamā gada pašvaldību vēlēšanu sagatavošanai apvienojamo pašvaldību kopsapulces līdz 2020. gada 1. decembrim ievēlēja pašvaldību vēlēšanu komisijas jaunizveidojamos novados. Vēlēšanas sagatavos 41 pašvaldības vēlēšanu komisija, no kurām 28 ir izveidotas no jauna. Vienu no tām - jaunveidojamā Krāslavas novada vēlēšanu komisiju - iecēla CVK, jo apvienojamo novadu deputātu kopsapulce nebija ņēmusi vērā Apdzīvoto teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumu, kas paredz, ka katras apvienojamā novadā ietilpstošajam pašvaldības domes deputātu balsu skaitam jābūt proporcionālam konkrētās pašvaldības iedzīvotāju kopskaitam, un deputātu kopsapulcē, kurā ievēlēja novada komisiju, nebija uzaicināti piedalīties Aglonas novada deputāti.
2021. gada prioritātes
Pašvaldību vēlēšanu sarīkošana
Centrālās vēlēšanu komisijas galvenā prioritāte nākamajā gadā būs 2021. gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanu sagatavošana un nodrošināšana. Šajās vēlēšanās vēlētājus sagaida vairāki būtiski jaunumi – balsošana notiks jaunajās administratīvajās teritorijās – 41 pašvaldībā, vēlētāji varēs balsot jebkurā sava vēlēšanu apgabala iecirknī, kā arī būs iespēja balsot pa pastu no ārvalstīm, un šo iespēju ieviešana prasa lielus priekšdarbus.
Jau 2019. gada septembrī Centrālā vēlēšanu komisija iepazīstināja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju ar ieceri 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ieviest tiešsaistes vēlētāju reģistru vēlēšanu iecirkņos, kas ļautu vēlētājiem balsot jebkurā savas pašvaldības iecirknī, vienlaikus nodrošinot principu “viens vēlētājs – viena balss”. Plānots, ka vēlēšanu iecirknī vēlēšanu komisijas darbinieks viedierīci noskenēs vēlētāja pasi vai personas apliecību un pārliecināsies, ka vēlētājs ir iekļauts attiecīgās pašvaldības vēlētāju sarakstā un reģistrā jau nav atzīmes par viņa piedalīšanos vēlēšanās. Sistēma balsotāju būs reģistrējusi elektroniskajā vēlētāju sarakstā, savukārt iecirkņa komisijas darbinieks ziņas par vēlētāju papildus ierakstīs arī papīra balsotāju sarakstā, kur vēlētājs parakstīsies par vēlēšanu materiālu saņemšanu.
Paredzēts, ka PMLP katrai pašvaldībai sagatavos elektronisku vēlētāju sarakstu. Vēlētāju tiešsaistes reģistrēšanas lietojumprogrammu ir iegādāta valsts īpašumā un tiek finansēta no PMLP budžetā piešķirtajiem līdzekļiem vēlēšanu procesa nodrošināšanai. Lai nodrošinātu tiešsaistes vēlētāju reģistru,2021. gada janvārī tiks rīkots iepirkums viedierīču nomai. Tāpat CVK gada sākumā rīkos iepirkumus vēlēšanu aplokšņu, vēlēšanu materiālu, informatīvo reklāmu izgatavošanai un uzziņu tālruņa pakalpojuma nodrošināšanai.
Savukārt pasta balsošanai no ārvalstīm pašvaldību vēlēšanās vēlētāji varēs pieteikties no 70. līdz 42. dienai pirms vēlēšanu dienas, kas būs no 27. marta līdz 24. aprīlim.
Gatavošanās Saeimas vēlēšanām 2022. gadā
Nākamgad noritēs arī aktīvs darbs, gatavojoties 2022. gada 1. oktobrī gaidāmajām 14.Saeimas vēlēšanām. Tiks turpināts darbs pie Saeimas vēlēšanu likuma un Vēlētāju reģistra likumu grozījumu izstrādes, lai 2022. gadā Saeimas vēlēšanās būtu iespējams ieviest un izmantot tiešsaistes vēlētāju reģistru vēlēšanu iecirkņos, tādējādi nodrošinot iespēju vēlēšanās bez papildu apgrūtinājuma (vēlētāja apliecības saņemšanas) piedalīties arī vēlētājiem, kuru rīcībā ir tikai personas apliecība.
Iecirkņu komisiju darbinieku atalgojuma paaugstināšana
Viena no būtiskām CVK prioritātēm 2021. gadā būs arī darbs pie priekšlikumu izstrādes atalgojuma paaugstināšanai pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem un darbiniekiem. Atalgojuma likmes vēlēšanu komisiju locekļiem valsts nozīmes vēlēšanās nav paaugstinātas jau daudzus gadus, līdz ar to atalgojums vairs nav konurētspējīgs. Arī 2019. gadā pēc CVK pasūtījuma veiktajā pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju fokusa grupu aptaujā šī joma tika izcelta kā būtiska, jo zemais atalgojums par vēlēšanās veicamo darbu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju darbiniekiem liek justies nenovērtētiem un apgrūtina kvalificētu darbinieku piesaistīšanu.
Pašvaldību vēlēšanu komisiju locekļu un darbinieku mācības
2021. gadā plānots izstrādāt un organizēt vēlēšanu komisiju locekļu un darbinieku apmācības, lai paaugstinātu profesionālās zināšanas un iemaņas. Ņemot vērā, ka iecirkņu vēlēšanu komisijas izveido 40 dienas pirms vēlēšanām un darbiniekiem īsā periodā ir jāapgūst liels informācijas apjoms, īpaši svarīgi ir rīkot centralizētas mācības un sagatavot mūsdienīgus mācību materiālus, lai vēlēšanu komisiju locekļi un darbinieki būtu labāk sagatavoti darbam vēlēšanu iecirkņos.
Vēlēšanu administrēšanas sistēmas papildināšana
2021. gadā tiks pabeigta vēlēšanu vadības sistēmas bāzes un pašvaldību vēlēšanu moduļa sagatavošana un ieviešana, kā arī turpināsies darbs pie sistēmas papildināšanas, izstrādājot un iegādājoties valsts īpašumā arī Saeimas vēlēšanu vadības moduli.
30.12.2020.
CVK Informācijas nodaļa
tālr. 67814900, 20237331