Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) aicina pārskatīt Saeimā otrajā lasījumā atbalstītos grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, kas paredz būtiski – par astoņām stundām – pagarināt vēlēšanu iecirkņu darba laiku iepriekšējās balsošanas dienās.
CVK ieskatā šāds darba laika palielinājums būtu objektīvi pamatots 29. augusta Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, lai samazinātu ar vīrusa slimības “Covid-19” izplatību saistītos riskus, tomēr nebūtu vēlams šādu darba laiku attiecināt uz kārtējām pašvaldību vēlēšanām.
Tāpēc CVK Saeimā ir iesniegusi savus priekšlikumus grozījumiem Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, kas paredz noteikt garāku vēlēšanu iecirkņu darba laiku tikai Rīgā - trešdien pirms vispārējās vēlēšanu dienas no plkst. 16.00 līdz 21.00, ceturtdien no plkst. 9.00 līdz 16.00 un piektdien no plkst. 12.00 līdz 20.00.
Savukārt vēlēšanu iecirkņu darba laiku kārtējās pašvaldību vēlēšanās CVK rosina noteikt pirmdienā pirms vēlēšanu dienas no plkst. 17.00 līdz 20.00, ceturtdien no plkst. 9.00 līdz 12.00 un piektdien no plkst. 14.00 līdz 20.00.
Šis darba laiks ir salāgots arī ar Saeimā pirmajā lasījumā atbalstīto priekšlikumu 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ieviest tiešsaistes vēlētāju reģistru. Salīdzinot ar pašreiz spēkā esošo darba laiku, CVK priekšlikums paredz pārcelt iepriekšējās balsošanas dienu no trešdienas uz pirmdienu, kas ļautu izmēģināt tiešsaistes vēlētāju reģistra risinājumu reālā vidē un nepieciešamības gadījumā iegūt laiku konstatēto trūkumu novēršanai, kā arī dotu iespēju piedalīties vēlēšanās tiem vēlētājiem, kuri vēlēšanu nedēļas otrajā pusē dodas biznesa braucienā vai ceļojumā.
Tāpat CVK priekšlikums paredz mainīt vēlēšanu iecirkņu darba laiku pēdējā iepriekšējā balsošanas dienā, līdzšinējo iecirkņu darba stundu skaitu pārceļot uz pēcpusdienu un vakaru. CVK ieskatā šāds darba laiks salāgo gan vēlētāju iespējas nobalsot pēc darba dienas beigām, gan ļautu vēlēšanu iecirkņu komisijām sagatavot vēlēšanu iecirkņus vēlēšanu dienai.
Savukārt, ja Saeimā arī galīgajā lasījumā tiktu atbalstīts priekšlikums par iecirkņu darba stundu pagarināšanu visās pašvaldībās, tad jāņem vērā, ka katra iecirkņa darba stunda būs saistīta ar papildu izmaksām pašvaldību budžetos un nākotnē arī ar papildu izmaksām valsts budžetā, jo labā prakse būtu salāgot vēlēšanu iecirkņu darba laiku visās vēlēšanās. Rēķinot vidējās izmaksas pēc 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu iecirkņu darba laika izmaksām, iecirkņu darba laika palielināšana par vienu stundu kopā 951 Latvijas vēlēšanu iecirknī izmaksātu aptuveni 32 807 eiro, ieskaitot darba devēja sociālo nodokli, bet darba laika palielināšana par astoņām stundām, - 262 476 eiro, neskaitot finansējumu, kas papildus būtu nepieciešams pašvaldību vēlēšanu komisiju darba nodrošināšanai un vēlēšanu iecirkņu komisijas locekļu ēdināšanas kompensācijām, jo iecirkņu darba laiks piektdienā jau pārsniegtu astoņu stundu darba dienu.
Turklāt CVK ieskatā pašreizējais vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu atalgojums nav konkurētspējīgs un nākotnē to nepieciešams palielināt. Tāpat vēlēšanu iecirkņu darba laika pagarināšana iepriekšējās balsošanas dienās var radīt riskus, ka nebūs iespējams nokomplektēt vēlēšanu iecirkņu komisijas, jo cilvēki izvēlēsies būt nodarbināti savā pamatdarbā, nevis ņemt atvaļinājumu vai neapmaksātas brīvdienas, ko pavadīt vēlēšanu iecirknī, par šo darbu saņemot ievērojami mazāku atlīdzību.
Prasība vēlēšanu iecirkņiem pirmsvēlēšanu dienā būt atvērtiem līdz plkst. 21.00, kā to paredz Saeimā atbalstītie likuma grozījumi, var arī negatīvi ietekmēt vēlēšanu iecirkņu komisijas locekļu darba spējas vēlēšanu dienā, palielināt cilvēcisko kļūdu iespējamību, apkopojot vēlēšanu rezultātus, jo vēlēšanu iecirkņu komisiju darbinieki būs pārguruši un neizgulējušies.
Jāņem vērā, ka pašreizējā kārtība neparedz iespēju katram vēlēšanu iecirknim izveidot vairākas vēlēšanu komisijas, kas varētu strādāt maiņās. Savukārt piektdienas vakarā vēlēšanu iecirkņu komisijām ir nepieciešams papildu laiks pēc iecirkņu slēgšanas, lai sagatavotu iecirkņu telpas un vēlēšanu materiālus vēlēšanu dienai, kurā iecirkņi vēlētājiem atvērti jau no septiņiem rītā līdz pat desmitiem vakarā.
Līdzšinējo vēlēšanu pieredze par vēlētāju paradumiem liecina, ka vēlās vakara stundās no plkst. 20.00 līdz 22.00 pat vēlēšanu dienā nobalso neliels procents vēlētāju. Piemēram, 2017. gada pašvaldību vēlēšanās tie bija 2,5% vēlētāju. Iepriekšējās balsošanās laikā prognozējamā vēlētāju līdzdalība šajās stundās būtu vēl zemāka.
Tāpat vēlēšanu rezultāti liecina, ka iecirkņu darba laiks nebūt nav būtiskākais faktors, kas ietekmē vēlētāju līdzdalības rādītājus vēlēšanās. Piemēram, 2013. gada un 2017. gada pašvaldību vēlēšanās, vēlēšanu iecirkņiem esot atvērtiem vienās un tajās pašās stundās, piedalījās attiecīgi 45,99% un 50,39% vēlētāju, tātad vēlētāju līdzdalība pēdējās pašvaldību vēlēšanās bija augstāka nekā četrus gadus iepriekš.
Kopš 2004. gada Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā noteiktais iecirkņu darba laiks iepriekšējās balsošanas dienās ir bijis trešdien no plkst. 17.00 līdz 20.00, ceturtdien – no plkst. 9.00 līdz 12.00 un piektdien – no plkst. 10.00 līdz 16.00, kopā 12 stundas.
30.04.2020.
CVK Informācijas nodaļa
tālr. +371 67814900