CVK noraida saņemtās pārsūdzības par 14. Saeimas vēlēšanu rezultātiem

Par politiskās partijas ““Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija” 14. Saeimas vēlēšanu deputāta kandidāta Gundara Ūdra apstrīdēšanas iesniegumu

 [1] 2022. gada 5. oktobrī Centrālajā vēlēšanu komisijā ir saņemts politiskās partijas ““Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija” 14. Saeimas vēlēšanu deputāta kandidāta Gundara Ūdra (turpmāk – iesniedzējs) apstrīdēšanas iesniegums (turpmāk – iesniegums). Iesniegumā lūgts:

1. Atcelt 14. Saeimas visu vēlēšanu apgabala iecirkņu komisiju lēmumus par balsu skaitīšanas protokolu rezultātu apstiprināšanu un veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu vēlēšanu iecirkņu nodoto vēlēšanu zīmju par sarakstu Nr. 7, “Saskaņa” pārskaitīšanu.
2. Pirmā lūguma noraidoša lēmumā gadījumā, veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu vēlēšanu iecirkņu nodoto vēlēšanu zīmju par sarakstu Nr. 7, “Saskaņa” pārskaitīšanu vēlēšanu iecirkņos Nr. 17, 19, 23, 25, 37, 55, 56, 118, 902, 328, 334, 948, 777, 321, 28, 29, 112, 113).
3. Izskaidrot situāciju, kas bija par pamatu Iesniedzēja šaubām, ka Latvijā, patiešām tiek nodrošinātas Latvijas Republikas Satversmes 6. pantā noteiktās vispārīgas, vienlīdzīgas, tiešas, aizklātas un proporcionālas vēlēšanas.

2022. gada 5. oktobrī iesniedzējs iesniedzis iesnieguma papildinājumu, kurā lūdz arī iecirknī Nr. 777 veikt  nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu vēlēšanu iecirkņu nodoto vēlēšanu zīmju par sarakstu Nr. 7 “Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija pārskaitīšanu gadījumā, ja tiks noraidīts lūgums par visu vēlēšanu apgabala iecirkņu balsu skaitīšanas protokolu rezultātu atcelšanu.

[2] Iesniedzējs savu prasījumu pamato ar to, ka:

2022. gada 4. oktobrī iesniedzējam radusies iespēja iepazīties ar Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) rīcībā esošajiem 14. Saeimas vēlēšanu balsu skaitīšanas protokoliem (turpmāk – Protokoli).

CVK rīcībā minētajā datumā nav bijis visu Protokolu. Secīgi iesniedzējam nav bijis iespējas ar tiem iepazīties. Tāpat, ņemot vērā laikietilpīgo procedūru, iesniedzējam ar visiem CVK rīcībā esošajiem Protokoliem nav bijis iespējas iepazīties, līdz ar to iesniedzējs iepazinies tikai ar daļu no visiem Protokoliem.

Iesniedzējs esot konstatējis iespējamus pārkāpumus Protokolu kā juridisku dokumentu sastādīšanas procesā:

1. atsaucoties uz Centrālās vēlēšanu komisijas 13.07.2022. ar lēmumu Nr. 27 apstiprinātās Saeimas vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcijas (turpmāk – Instrukcija) 37.punktā noteikto, ka protokola pirmo daļu izdrukā divos eksemplāros un paraksta visi iecirkņa komisijas locekļi, kuri piedalās balsu skaitīšanā, iesniedzējs norāda, ka vairākos Protokolos (vēlēšanu iecirkņos Nr. 17, 19, 23, 25, 37, 55, 56, 118, 902, 328, 334, 948, 777, 321 u.c.) vēlēšanu komisijas locekļi nav parakstījuši Protokola pirmās daļas katru lapu, kā arī nav tās cauršuvuši kopā, kā to paredz Latvijas Republikas tiesību akti par dokumentu noformēšanu.

Citus Protokolus, kurus iesniedzējs nemin, pirmās daļas lapas esot parakstījusi tikai viena vēlēšanu komisijas persona.

Iesniedzējs norādījis, ka atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likuma 4. panta ceturtajai daļai, ja saskaņā ar tiesību aktu prasībām dokumentā jābūt vairāku personu parakstam, dokuments iegūst juridisku spēku, kad to parakstījušas visas attiecīgās personas.

Tāpat iesniedzējs atsaucies uz Ministru kabineta 04.09.2018.noteikumu Nr. 558 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi):

55. punktu, kas nosaka,  ja dokumenta atvasinājums ir uz vairākām lapām, pirms tā pareizības apliecināšanas visas dokumenta atvasinājuma lapas sanumurē ar arābu cipariem, sākot ar pirmo lapu, un veic vienu no šādām darbībām:

55.1. paraksta katru lapu un norāda paraksta atšifrējumu (šo apakšpunktu nepiemēro dokumentiem, kurus legalizē izmantošanai ārvalstu iestādēs);

55.2. visas lapas cauršuj ar diegu vai caurauklo ar auklu;

56. punktu, kas nosaka, ka šo noteikumu 55.1. apakšpunktā minētajā gadījumā ievēro šādas prasības:

56.1. dokumenta atvasinājuma pēdējās lapas otrā pusē neaprakstītajā daļā izvieto apliecinājuma tekstu "Sanumurētas un parakstītas X (XX) lapas", zīmes "X" vietā norādot ar cipariem, bet zīmes "XX" vietā – ar vārdiem rakstītu atbilstošo lapu skaitu;

56.2. šo noteikumu 56.1. apakšpunktā minēto tekstu ar personisko parakstu apliecina persona, kura sanumurēja un parakstīja dokumenta atvasinājuma lapas (norāda paraksta atšifrējumu un pievieno ziņas, kas ļauj nepārprotami identificēt šo personu), kā arī norāda datumu, kad izdarīts apliecinājums.

2) Iesniedzējs vairākos Protokolos esot konstatējis lapu skaita neatbilstību apliecinātajam lapu skaitam.

3) Iesniedzējs norādījis, ka saskaņā ar Instrukcijas 79. punktu ne vēlāk kā divdesmit dienu pēc jaunievēlētās Saeimas sanākšanas pašvaldības vēlēšanu komisija nogādā Centrālajai vēlēšanu komisijai:

1. balsotāju sarakstus;
2. balsu skaitīšanas protokolus (otros, iesaiņotos eksemplārus);
3. 70. un 78. punktā minēto aktu vienu eksemplāru.

Attiecīgi pirmie eksemplāri ir nekavējoties jānogādā CVK.

Iesniedzējs vairākos Protokolos esot konstatējis, ka CVK rīcībā atrodas otrie (nevis pirmie) eksemplāri (iecirkņos Nr. 28, 112), 29. iecirknī trūkstot iecirkņa zīmoga uz cauršūtā apliecinājuma, iespējams, 113. iecirknī trūkstot viena komisijas locekļa paraksta uz protokola pirmās daļas pēdējās lapas.

Iesniedzēja ieskatā, ir jāgūst pārliecība, ka Latvijā patiešām tiek nodrošinātas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 6. pantā noteiktās vispārīgas, vienlīdzīgas, tiešas, aizklātas un proporcionālas vēlēšanas.

Visa iepriekš minētā kopums iesniedzējam radot šaubas par minēto un liekot secināt, ka Protokoli visos vēlēšanu apgabalos esot sastādīti nekorekti un neatbilstot juridiskā spēka dokumenta noformēšanas regulējumam, kas, iespējams, nenodrošinot Satversmes 6. pantā noteikto.

Apstrīdēšanas iesnieguma papildinājumā norādīts, ka vēlēšanu iecirknī Nr. 777 (Ādažu novada dome) balsu skaitīšanas protokola pirmā daļa nav parakstīta katrā lapā, tās nav cauršūtas un pēdējā lapā nav visu komisijas locekļu paraksti.

[3] Centrālās vēlēšanu komisijas 2022. gada 7. oktobra sēdē iesniedzējs iesniegumā norādīto prasījumu uzturēja uz iesniegumā norādītajiem argumentiem.

[4] 2022. gada 7. oktobra sēdē likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” noteiktās kompetences robežās izvērtējusi apstrīdēšanas iesniegumu, noklausījusies iesniedzēja argumentus, Centrālā vēlēšanu komisija konstatē, ka iesniedzēja prasījums nav pamatots.

[4.1] Atbilstoši likuma “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” 4. pantam Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina Saeimas vēlēšanu likuma, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma, Pašvaldības domes vēlēšanu likuma un likuma “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” izpildi, kā arī šo likumu vienveidīgu un pareizu piemērošanu un kontrolē šo likumu precīzu izpildi. Minētā panta otrā daļa noteic, ka veicot savus pienākumus un realizējot tiesības, Centrālā vēlēšanu komisija rīkojas spēkā esošo normatīvo aktu ietvaros.

Likuma “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” 5. pants noteic, ka Centrālā vēlēšanu komisija likumu un savas kompetences ietvaros pieņem lēmumus, izdod nepieciešamos rīkojumus un instrukcijas, kas tiek publicētas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Lēmumi un rīkojumi stājas spēkā to pieņemšanas dienā, instrukcijas — to publicēšanas dienā. Lēmumi, rīkojumi un instrukcijas ir jāievēro visām vēlēšanu komisijām, kā arī valsts un pašvaldību institūcijām un to amatpersonām.

Atbilstoši minētā likuma 6. panta 3., 4. un 5. punktam Centrālā vēlēšanu komisija nosaka, kādām jābūt vēlēšanu kastēm un ar vēlēšanu norisi saistīto dokumentu paraugiem; nosaka kārtību, kādā vēlēšanu materiāli nosūtāmi vēlēšanu komisijām; nosaka kārtību, kādā vēlēšanu komisijas nosūta protokolus un citus vēlēšanu materiālus Centrālajai vēlēšanu komisijai.

Saeimas vēlēšanu likuma 31. panta pirmā daļa noteic, ka balsu skaitīšanas laikā iegūtos datus vēlēšanu iecirkņa komisija ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā. Par balsu skaitīšanu vēlēšanu iecirkņa komisija sagatavo balsu skaitīšanas protokolu, kas sastāv no divām daļām. Balsu skaitīšanas protokola pirmajā daļā no vēlēšanu gaitas žurnāla ierakstāms katra kandidātu saraksta saņemto balsu skaits. Balsu skaitīšanas protokola otrajā daļā no vēlēšanu gaitas žurnāla ierakstāms katra kandidāta saņemto balsu skaits.

Šā likuma 35. panta otrā daļa paredz, ka katra kandidāta saņemto atzīmju skaitu iecirkņa komisija ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā. Pēc skaitīšanas pabeigšanas tā sagatavo balsu skaitīšanas protokola otro daļu.

Centrālās vēlēšanu komisijas 13.07.2022. ar lēmumu Nr. 27 apstiprinātās Saeimas vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcijas (turpmāk – Instrukcija) 37.punktā noteikts, ka balsu skaitīšanas protokola pirmo daļu izdrukā divos eksemplāros un paraksta visi iecirkņa komisijas locekļi, kuri piedalās balsu skaitīšanā. Savukārt Instrukcijas 53. punktā noteikts, ka no žurnāla izdrukā aizpildīto protokola otro daļu divos eksemplāros. Katru protokola otrās daļas eksemplāru paraksta vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļi, kuri piedalās balsu skaitīšanā. Pēc tam apvieno protokola pirmo daļu ar protokola otro daļu, tās kopā caurauklojot, auklas galus sasienot, nostiprinot ar uzlīmi, apzīmogojot un parakstot, norādot vietu, datumu un cauršūto lapu skaitu. Pēc tam protokola otrās daļas datus iecirkņa komisija nekavējoties lietojumprogrammā nosūta pašvaldības vēlēšanu komisijai. Pēc balsu skaitīšanas iznākumu apstiprināšanas iecirkņa komisija tos paziņo klātesošiem novērotājiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.

[4.2] Ievērojot minēto, iesniedzēja norāde, ka vairākos Protokolos (vēlēšanu iecirkņos Nr. 17, 19, 23, 25, 37, 55, 56, 118, 902, 328, 334, 948, 777, 321 u.c.) vēlēšanu komisijas locekļi nav parakstījuši Protokola pirmās daļas katru lapu, kā arī nav tās cauršuvuši kopā, kā to paredz Latvijas Republikas tiesību akti par dokumentu noformēšanu, nav pamatota. Instrukcija neparedz, ka vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļiem jāparaksta katra balsu skaitīšanas protokola pirmās daļas lapa, kā arī neparedz to, ka pirmā protokola daļa ir cauršujama.

[4.3] Iesniedzējs norādījis, ka atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likuma 4. panta ceturtajai daļai, ja saskaņā ar tiesību aktu prasībām dokumentā jābūt vairāku personu parakstam, dokuments iegūst juridisku spēku, kad to parakstījušas visas attiecīgās personas.

Tāpat iesniedzējs atsaucies uz Noteikumu 55. punktu, kas nosaka, ja dokumenta atvasinājums ir uz vairākām lapām, pirms tā pareizības apliecināšanas visas dokumenta atvasinājuma lapas sanumurē ar arābu cipariem, sākot ar pirmo lapu, un veic vienu no šādām darbībām:

55.1. paraksta katru lapu un norāda paraksta atšifrējumu (šo apakšpunktu nepiemēro dokumentiem, kurus legalizē izmantošanai ārvalstu iestādēs);

55.2. visas lapas cauršuj ar diegu vai caurauklo ar auklu;

56. punktu, kas noteic, ka šo noteikumu 55.1. apakšpunktā minētajā gadījumā ievēro šādas prasības:

56.1. dokumenta atvasinājuma pēdējās lapas otrā pusē neaprakstītajā daļā izvieto apliecinājuma tekstu "Sanumurētas un parakstītas X (XX) lapas", zīmes "X" vietā norādot ar cipariem, bet zīmes "XX" vietā – ar vārdiem rakstītu atbilstošo lapu skaitu;

56.2. šo noteikumu 56.1. apakšpunktā minēto tekstu ar personisko parakstu apliecina persona, kura sanumurēja un parakstīja dokumenta atvasinājuma lapas (norāda paraksta atšifrējumu un pievieno ziņas, kas ļauj nepārprotami identificēt šo personu), kā arī norāda datumu, kad izdarīts apliecinājums.;

Pārbaudot vēlēšanu iecirkņu Nr. 17, 19, 23, 25, 37, 55, 56, 118, 902, 328, 334, 948, 777, 321 balsu skaitīšanas protokolus, konstatēts, ka tie ir pienācīgi parakstīti, proti, tos parakstījuši tie komisijas locekļi, kas piedalījušies balsu skaitīšanā. Norādāms, ka saskaņā ar Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likuma 1. panta otro daļu vēlēšanu un tautas nobalsošanas sarīkošanai valstspilsētu pašvaldībās un novadu pašvaldībās Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajos termiņos tiek izveidotas vēlēšanu iecirkņu komisijas — katra piecu līdz septiņu locekļu sastāvā. Protams, pastāv iespēja, ka visi komisijas locekļi nevar piedalīties balsu skaitīšanā (slimības vai citu iemeslu dēļ), bet būtiskākais, kas jāņem vērā, ir tas, lai komisija būtu lemttiesīga, resp., balsu skaitīšanā piedalītos komisijas locekļu vairākums.

Nav pamatoti iesniedzēja argumenti, ka nav ievērots Noteikumu 55. un 56. punkts. Tie attiecas uz dokumentu atvasinājumu noformēšanu, bet ne uz dokumentu oriģināleksemplāriem (resp. balsu skaitīšanas protokolu divu oriģināleksemplāru noformēšanu, kur noformējumu jau savā instrukcijā atbilstoši kompetencei ir noteikusi Centrālā vēlēšanu komisija).

Iesniedzēja konstatētais, ka Centrālās vēlēšanu komisijas rīcībā atrodas otrie (nevis pirmie) eksemplāri (iecirkņos Nr. 28, 112) atbilst patiesībai, tomēr šis apstāklis uzskatāms par nebūtisku, jo abi balsu skaitīšanas protokolu oriģināleksemplāri ir identiski.

Pēc iesniedzēja norādītā, 29. iecirknī trūkstot iecirkņa zīmoga uz cauršūtā apliecinājuma. Pārbaudot konstatēts, ka ir apzīmogota un parakstīta pat katra protokola lapa.

Iesniedzēja norāde, ka 113. iecirknī trūkstot viena komisijas locekļa paraksta uz protokola pirmās daļas pēdējās lapas, neatbilst patiesībai.

[4.4] Saeimas vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcijas 75. punkts noteic, ka ne vēlāk kā nākamā darba dienā pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas iecirkņa komisijas priekšsēdētājs nogādā attiecīgajai pašvaldības vēlēšanu komisijai iesaiņotos vēlēšanu materiālus, kā arī protokola neiesaiņoto eksemplāru. Pavadrakstā (divos eksemplāros) norādāms saiņu skaits, to saturs, plombu numuri, nosūtīšanas datums un laiks, kā arī tās personas vārds un uzvārds, ar kuru vēlēšanu materiāli nosūtīti.

Šīs instrukcijas 77. punktā noteikts, ka pašvaldības vēlēšanu komisija vēlēšanu iecirkņu protokolus nogādā Centrālajā vēlēšanu komisijā ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc to saņemšanas.

Līdz ar to, ievērojot, ka 14. Saeimas vēlēšanas notika 2022. gada 1. oktobrī, balsu skaitīšana iecirkņos tika pabeigta pārsvarā 2022. gada 2. oktobrī, tad 2022. gada 4. oktobrī Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedzējam nebija iespējams iepazīties ar visiem vēlēšanu iecirkņu balsu skaitīšanas protokoliem, jo visu pašvaldību vēlēšanu komisijas tos vēl nebija nogādājušas Centrālajā vēlēšanu komisijā.

Turklāt likumdevējs Saeimas vēlēšanu likuma 35.¹ panta pirmajā daļā nav noteicis, ka tiesības iepazīties ar balsu skaitīšanas protokolu ir tikai Centrālajā vēlēšanu komisijā. Līdz brīdim, kad protokoli tiek nogādāti Centrālajā vēlēšanu komisijā, tie ir pieejami un ar tiem var iepazīties pašvaldības vēlēšanu komisijā, kā iesniedzējs arī darīja ar Rīgas pilsētas protokoliem.

[4.5.] Dokumentu juridiskā spēka likuma 4. panta pirmā daļa noteic, lai dokumentam būtu juridisks spēks, tajā iekļauj šādus rekvizītus:

1. dokumenta autoru nosaukums;
2. dokumenta datums;
3. paraksts (izņemot likumā paredzētus gadījumus).

Centrālā vēlēšanu komisija nav konstatējusi tādas kļūdas 14. Saeimas vēlēšanu iecirkņu komisiju balsu skaitīšanas protokolos, kas varētu būt par pamatu to juridiskā spēka apšaubīšanai. Tādējādi iesniedzēja secinājums, ka Protokoli visos vēlēšanu apgabalos ir sastādīti nekorekti un neatbilst juridiskā spēka dokumenta noformēšanas regulējumam, nav pamatots.

Kā atzinis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, atbilstoši vēlēšanu tiesiskuma pārbaudes praksei tiesību normu pārkāpums pats par sevi nav ne noteicošais, ne pietiekamais priekšnoteikums, lai vēlēšanu rezultātus uzskatītu par ietekmētiem (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2005. gada 29. novembra sprieduma lietā Nr. SKA-468 14. punktu; Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas sprieduma lietā BVerfGE 103, 111 98. punktu). Administratīvo lietu departaments atzīst, ka, izvērtējot vēlēšanu norises tiesiskumu, nepietiek ar pārkāpuma konstatēšanu vēlēšanu norisē, bet jāvērtē konkrētā pārkāpuma būtība un sekas. Satversmes projekta apspriešanas un pieņemšanas gaitā Satversmes sapulcē, lemjot par Satversmes 17. pantu (pašlaik 18. pants), tika norādīts, ka par vēlēšanu prettiesiskumu kopumā varētu runāt, ja vēlēšanu iznākums pieļauto pārkāpumu dēļ būtu citāds (sk. Satversmes I daļas lasīšanu pa pantiem IV sesijas 11. sēdē 1921. gada 12. oktobrī. Satversmes sapulces stenogrammas: Rīga: Satversmes Sapulce, 1921. – 1922.). Administratīvo lietu departamenta ieskatā, pretējā gadījumā tiktu padarīta par neiespējamu parlamenta netraucēta un efektīva funkcionēšana, kā arī valsts politiskās sistēmas stabilitāte kopumā. Ievērojot iepriekš minēto, Administratīvo lietu departaments atzīst, ka par vēlēšanu rezultātus ietekmējošu uzskatāms pārkāpums, ja ar to būtiski tiek ietekmēts vēlēšanu iznākums, proti, ja tiek konstatēts, ka vēlēšanu rezultāts neatspoguļo vēlētāju patieso (brīvo) gribu. Šāds pārkāpums arī atzīstams par būtisku, jo nozīmē brīvu vēlēšanu principa pārkāpumu (skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006. gada 3. novembra spriedumu lietā Nr. SA – 5/2006).

Nav konstatēts, ka vēlēšanu iecirkņos 14.Saeimas vēlēšanās balsošanas un balsu skaitīšanas laikā būtu pieļauti vēlēšanu norisi un balsu skaitīšanu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumi, kas varētu būt ietekmējuši vēlēšanu iecirkņu balsu skaitīšanas rezultātu un varētu būt par pamatu to atcelšanai un balsu pārskaitīšanai. Arī iesniedzējs uz tādiem nav norādījis.

Saeimas vēlēšanu likuma 54. panta ceturtajā daļā ir noteikts pieteikuma iesniedzēja pienākums pieteikumu pamatot, kā arī tas, ka pierādīšanas pienākums ir administratīvā procesa dalībniekiem. Līdz ar to, jau vērošoties ar apstrīdēšanas iesniegumu Centrālajā vēlēšanu komisijā, iesniedzēja prasījumam jābūt pamatotam un pierādāmam.

Pamatojoties uz augstākminēto, saskaņā ar likuma „Par Centrālo vēlēšanu komisiju” 4., 5. pantu, Saeimas vēlēšanu likuma 35.¹ pantu, Administratīvā procesa likuma 81. pantu, Centrālā vēlēšanu komisija

NOLEMJ:

noraidīt politiskās partijas ““Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija” 14. Saeimas vēlēšanu deputāta kandidāta Gundara Ūdra apstrīdēšanas iesniegumu.

Šo lēmumu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas dienas var pārsūdzēt Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamentā (Brīvības bulvārī 36, Rīgā, LV-1511).

Centrālās vēlēšanu komisijas
priekšsēdētāja
Kristīne Bērziņa

Centrālās vēlēšanu komisijas
sekretārs
Ritvars Eglājs

Par politiskās partijas ““Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija” 14. Saeimas vēlēšanu deputāta kandidāta Georgija Jakovļeva apstrīdēšanas iesniegumu

 [1] 2022. gada 5. oktobrī Centrālajā vēlēšanu komisijā ir saņemts politiskās partijas ““Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija” 14. Saeimas vēlēšanu deputāta kandidāta Georgija Jakovļeva (turpmāk – iesniedzējs) apstrīdēšanas iesniegums (turpmāk – iesniegums). Iesniegumā lūgts:

1. Atcelt 14. Saeimas visu vēlēšanu apgabala iecirkņu komisiju lēmumus par balsu skaitīšanas protokolu rezultātu apstiprināšanu un veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu vēlēšanu iecirkņu nodoto vēlēšanu zīmju par sarakstu Nr. 7, “Saskaņa” pārskaitīšanu.
2. Pirmā lūguma noraidoša lēmumā gadījumā, veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu vēlēšanu iecirkņu nodoto vēlēšanu zīmju par sarakstu Nr. 7, “Saskaņa” pārskaitīšanu vēlēšanu iecirkņos Nr. 17, 19, 23, 25, 37, 55, 56, 118, 902, 328, 334, 948, 777, 321, 28, 29, 112, 113).
3. Izskaidrot situāciju, kas bija par pamatu Iesniedzēja šaubām, ka Latvijā patiešām tiek nodrošinātas Latvijas Republikas Satversmes 6. pantā noteiktās vispārīgas, vienlīdzīgas, tiešas, aizklātas un proporcionālas vēlēšanas.

[2] Iesniedzējs savu prasījumu pamato ar to, ka:

2022. gada 4. oktobrī iesniedzējam radusies iespēja iepazīties ar Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) rīcībā esošajiem 14. Saeimas vēlēšanu balsu skaitīšanas protokoliem (turpmāk – Protokoli).

CVK rīcībā minētajā datumā nav bijis visu Protokolu. Secīgi iesniedzējam nav bijis iespējas ar tiem iepazīties. Tāpat, ņemot vērā laikietilpīgo procedūru, iesniedzējam ar visiem CVK rīcībā esošajiem Protokoliem nav bijis iespējas iepazīties, līdz ar to iesniedzējs iepazinies tikai ar daļu no visiem Protokoliem.

Iesniedzējs esot konstatējis iespējamus pārkāpumus Protokolu kā juridisku dokumentu sastādīšanas procesā:

1. atsaucoties uz Centrālās vēlēšanu komisijas 13.07.2022. ar lēmumu Nr. 27 apstiprinātās Saeimas vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcijas (turpmāk – Instrukcija) 37.punktā noteikto, ka protokola pirmo daļu izdrukā divos eksemplāros un paraksta visi iecirkņa komisijas locekļi, kuri piedalās balsu skaitīšanā, iesniedzējs norāda, ka vairākos Protokolos (vēlēšanu iecirkņos Nr. 17, 19, 23, 25, 37, 55, 56, 118, 902, 328, 334, 948, 777, 321 u.c.) vēlēšanu komisijas locekļi nav parakstījuši Protokola pirmās daļas katru lapu, kā arī nav tās cauršuvuši kopā, kā to paredz Latvijas Republikas tiesību akti par dokumentu noformēšanu.

Citus Protokolus, kurus iesniedzējs nemin, pirmās daļas lapas esot parakstījusi tikai viena vēlēšanu komisijas persona.

Iesniedzējs norādījis, ka atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likuma 4. panta ceturtajai daļai, ja saskaņā ar tiesību aktu prasībām dokumentā jābūt vairāku personu parakstam, dokuments iegūst juridisku spēku, kad to parakstījušas visas attiecīgās personas.

Tāpat iesniedzējs atsaucies uz Ministru kabineta 04.09.2018.noteikumu Nr. 558 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi):

55. punktu, kas nosaka,  ja dokumenta atvasinājums ir uz vairākām lapām, pirms tā pareizības apliecināšanas visas dokumenta atvasinājuma lapas sanumurē ar arābu cipariem, sākot ar pirmo lapu, un veic vienu no šādām darbībām:

55.1. paraksta katru lapu un norāda paraksta atšifrējumu (šo apakšpunktu nepiemēro dokumentiem, kurus legalizē izmantošanai ārvalstu iestādēs);

55.2. visas lapas cauršuj ar diegu vai caurauklo ar auklu;

56. punktu, kas nosaka, ka šo noteikumu 55.1. apakšpunktā minētajā gadījumā ievēro šādas prasības:

56.1. dokumenta atvasinājuma pēdējās lapas otrā pusē neaprakstītajā daļā izvieto apliecinājuma tekstu "Sanumurētas un parakstītas X (XX) lapas", zīmes "X" vietā norādot ar cipariem, bet zīmes "XX" vietā – ar vārdiem rakstītu atbilstošo lapu skaitu;

56.2. šo noteikumu 56.1. apakšpunktā minēto tekstu ar personisko parakstu apliecina persona, kura sanumurēja un parakstīja dokumenta atvasinājuma lapas (norāda paraksta atšifrējumu un pievieno ziņas, kas ļauj nepārprotami identificēt šo personu), kā arī norāda datumu, kad izdarīts apliecinājums.

2) Iesniedzējs vairākos Protokolos esot konstatējis lapu skaita neatbilstību apliecinātajam lapu skaitam.

3) Iesniedzējs norādījis, ka saskaņā ar Instrukcijas 79. punktu ne vēlāk kā divdesmit dienu pēc jaunievēlētās Saeimas sanākšanas pašvaldības vēlēšanu komisija nogādā Centrālajai vēlēšanu komisijai:

1. balsotāju sarakstus;
2. balsu skaitīšanas protokolus (otros, iesaiņotos eksemplārus);
3. 70. un 78. punktā minēto aktu vienu eksemplāru.

Attiecīgi pirmie eksemplāri ir nekavējoties jānogādā CVK.

Iesniedzējs vairākos Protokolos esot konstatējis, ka CVK rīcībā atrodas otrie (nevis pirmie) eksemplāri (iecirkņos Nr. 28, 112), 29. iecirknī trūkstot iecirkņa zīmoga uz cauršūtā apliecinājuma, iespējams, 113. iecirknī trūkstot viena komisijas locekļa paraksta uz protokola pirmās daļas pēdējās lapas.

Iesniedzēja ieskatā, ir jāgūst pārliecība, ka Latvijā patiešām tiek nodrošinātas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 6. pantā noteiktās vispārīgas, vienlīdzīgas, tiešas, aizklātas un proporcionālas vēlēšanas.

Visa iepriekš minētā kopums iesniedzējam radot šaubas par minēto un liekot secināt, ka Protokoli visos vēlēšanu apgabalos esot sastādīti nekorekti un neatbilstot juridiskā spēka dokumenta noformēšanas regulējumam, kas, iespējams, nenodrošinot Satversmes 6. pantā noteikto.

[3] Centrālās vēlēšanu komisijas 2022. gada 7. oktobra sēdē iesniedzējs iesniegumā norādīto prasījumu uzturēja uz iesniegumā norādītajiem argumentiem.

[4] 2022. gada 7. oktobra sēdē likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” noteiktās kompetences robežās izvērtējusi apstrīdēšanas iesniegumu, noklausījusies iesniedzēja argumentus, Centrālā vēlēšanu komisija konstatē, ka iesniedzēja prasījums nav pamatots.

[4.1] Atbilstoši likuma “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” 4. pantam Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina Saeimas vēlēšanu likuma, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma, Pašvaldības domes vēlēšanu likuma un likuma “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” izpildi, kā arī šo likumu vienveidīgu un pareizu piemērošanu un kontrolē šo likumu precīzu izpildi. Minētā panta otrā daļa noteic, ka veicot savus pienākumus un realizējot tiesības, Centrālā vēlēšanu komisija rīkojas spēkā esošo normatīvo aktu ietvaros.

Likuma “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” 5. pants noteic, ka Centrālā vēlēšanu komisija likumu un savas kompetences ietvaros pieņem lēmumus, izdod nepieciešamos rīkojumus un instrukcijas, kas tiek publicētas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Lēmumi un rīkojumi stājas spēkā to pieņemšanas dienā, instrukcijas — to publicēšanas dienā. Lēmumi, rīkojumi un instrukcijas ir jāievēro visām vēlēšanu komisijām, kā arī valsts un pašvaldību institūcijām un to amatpersonām.

Atbilstoši minētā likuma 6. panta 3., 4. un 5. punktam Centrālā vēlēšanu komisija nosaka, kādām jābūt vēlēšanu kastēm un ar vēlēšanu norisi saistīto dokumentu paraugiem; nosaka kārtību, kādā vēlēšanu materiāli nosūtāmi vēlēšanu komisijām; nosaka kārtību, kādā vēlēšanu komisijas nosūta protokolus un citus vēlēšanu materiālus Centrālajai vēlēšanu komisijai.

Saeimas vēlēšanu likuma 31. panta pirmā daļa noteic, ka balsu skaitīšanas laikā iegūtos datus vēlēšanu iecirkņa komisija ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā. Par balsu skaitīšanu vēlēšanu iecirkņa komisija sagatavo balsu skaitīšanas protokolu, kas sastāv no divām daļām. Balsu skaitīšanas protokola pirmajā daļā no vēlēšanu gaitas žurnāla ierakstāms katra kandidātu saraksta saņemto balsu skaits. Balsu skaitīšanas protokola otrajā daļā no vēlēšanu gaitas žurnāla ierakstāms katra kandidāta saņemto balsu skaits.

Šā likuma 35. panta otrā daļa paredz, ka katra kandidāta saņemto atzīmju skaitu iecirkņa komisija ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā. Pēc skaitīšanas pabeigšanas tā sagatavo balsu skaitīšanas protokola otro daļu.

Centrālās vēlēšanu komisijas 13.07.2022. ar lēmumu Nr. 27 apstiprinātās Saeimas vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcijas (turpmāk – Instrukcija) 37.punktā noteikts, ka balsu skaitīšanas protokola pirmo daļu izdrukā divos eksemplāros un paraksta visi iecirkņa komisijas locekļi, kuri piedalās balsu skaitīšanā. Savukārt Instrukcijas 53. punktā noteikts, ka no žurnāla izdrukā aizpildīto protokola otro daļu divos eksemplāros. Katru protokola otrās daļas eksemplāru paraksta vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļi, kuri piedalās balsu skaitīšanā. Pēc tam apvieno protokola pirmo daļu ar protokola otro daļu, tās kopā caurauklojot, auklas galus sasienot, nostiprinot ar uzlīmi, apzīmogojot un parakstot, norādot vietu, datumu un cauršūto lapu skaitu. Pēc tam protokola otrās daļas datus iecirkņa komisija nekavējoties lietojumprogrammā nosūta pašvaldības vēlēšanu komisijai. Pēc balsu skaitīšanas iznākumu apstiprināšanas iecirkņa komisija tos paziņo klātesošiem novērotājiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.

[4.2] Ievērojot minēto, iesniedzēja norāde, ka vairākos Protokolos (vēlēšanu iecirkņos Nr. 17, 19, 23, 25, 37, 55, 56, 118, 902, 328, 334, 948, 777, 321 u.c.) vēlēšanu komisijas locekļi nav parakstījuši Protokola pirmās daļas katru lapu, kā arī nav tās cauršuvuši kopā, kā to paredz Latvijas Republikas tiesību akti par dokumentu noformēšanu, nav pamatota. Instrukcija neparedz, ka vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļiem jāparaksta katra balsu skaitīšanas protokola pirmās daļas lapa, kā arī neparedz to, ka pirmā protokola daļa ir cauršujama.

[4.3] Iesniedzējs norādījis, ka atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likuma 4. panta ceturtajai daļai, ja saskaņā ar tiesību aktu prasībām dokumentā jābūt vairāku personu parakstam, dokuments iegūst juridisku spēku, kad to parakstījušas visas attiecīgās personas.

Tāpat iesniedzējs atsaucies uz Noteikumu 55. punktu, kas nosaka, ja dokumenta atvasinājums ir uz vairākām lapām, pirms tā pareizības apliecināšanas visas dokumenta atvasinājuma lapas sanumurē ar arābu cipariem, sākot ar pirmo lapu, un veic vienu no šādām darbībām:

55.1. paraksta katru lapu un norāda paraksta atšifrējumu (šo apakšpunktu nepiemēro dokumentiem, kurus legalizē izmantošanai ārvalstu iestādēs);

55.2. visas lapas cauršuj ar diegu vai caurauklo ar auklu;

56. punktu, kas noteic, ka šo noteikumu 55.1. apakšpunktā minētajā gadījumā ievēro šādas prasības:

56.1. dokumenta atvasinājuma pēdējās lapas otrā pusē neaprakstītajā daļā izvieto apliecinājuma tekstu "Sanumurētas un parakstītas X (XX) lapas", zīmes "X" vietā norādot ar cipariem, bet zīmes "XX" vietā – ar vārdiem rakstītu atbilstošo lapu skaitu;

56.2. šo noteikumu 56.1. apakšpunktā minēto tekstu ar personisko parakstu apliecina persona, kura sanumurēja un parakstīja dokumenta atvasinājuma lapas (norāda paraksta atšifrējumu un pievieno ziņas, kas ļauj nepārprotami identificēt šo personu), kā arī norāda datumu, kad izdarīts apliecinājums.;

Pārbaudot vēlēšanu iecirkņu Nr. 17, 19, 23, 25, 37, 55, 56, 118, 902, 328, 334, 948, 777, 321 balsu skaitīšanas protokolus, konstatēts, ka tie ir pienācīgi parakstīti, proti, tos parakstījuši tie komisijas locekļi, kas piedalījušies balsu skaitīšanā. Norādāms, ka saskaņā ar Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likuma 1. panta otro daļu vēlēšanu un tautas nobalsošanas sarīkošanai valstspilsētu pašvaldībās un novadu pašvaldībās Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajos termiņos tiek izveidotas vēlēšanu iecirkņu komisijas — katra piecu līdz septiņu locekļu sastāvā. Protams, pastāv iespēja, ka visi komisijas locekļi nevar piedalīties balsu skaitīšanā (slimības vai citu iemeslu dēļ), bet būtiskākais, kas jāņem vērā, ir tas, lai komisija būtu lemttiesīga, resp., balsu skaitīšanā piedalītos komisijas locekļu vairākums.

Nav pamatoti iesniedzēja argumenti, ka nav ievērots Noteikumu 55. un 56. punkts. Tie attiecas uz dokumentu atvasinājumu noformēšanu, bet ne uz dokumentu oriģināleksemplāriem (resp. balsu skaitīšanas protokolu divu oriģināleksemplāru noformēšanu, kur noformējumu jau savā instrukcijā atbilstoši kompetencei ir noteikusi Centrālā vēlēšanu komisija).

Iesniedzēja konstatētais, ka Centrālās vēlēšanu komisijas rīcībā atrodas otrie (nevis pirmie) eksemplāri (iecirkņos Nr. 28, 112) atbilst patiesībai, tomēr šis apstāklis uzskatāms par nebūtisku, jo abi balsu skaitīšanas protokolu oriģināleksemplāri ir identiski.

Pēc iesniedzēja norādītā, 29. iecirknī trūkstot iecirkņa zīmoga uz cauršūtā apliecinājuma. Pārbaudot konstatēts, ka ir apzīmogota un parakstīta pat katra protokola lapa.

Iesniedzēja norāde, ka 113. iecirknī trūkstot viena komisijas locekļa paraksta uz protokola pirmās daļas pēdējās lapas, neatbilst patiesībai.

[4.4.] Saeimas vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcijas 75. punkts noteic, ka ne vēlāk kā nākamā darba dienā pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas iecirkņa komisijas priekšsēdētājs nogādā attiecīgajai pašvaldības vēlēšanu komisijai iesaiņotos vēlēšanu materiālus, kā arī protokola neiesaiņoto eksemplāru. Pavadrakstā (divos eksemplāros) norādāms saiņu skaits, to saturs, plombu numuri, nosūtīšanas datums un laiks, kā arī tās personas vārds un uzvārds, ar kuru vēlēšanu materiāli nosūtīti.

Šīs instrukcijas 77. punktā noteikts, ka pašvaldības vēlēšanu komisija vēlēšanu iecirkņu protokolus nogādā Centrālajā vēlēšanu komisijā ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc to saņemšanas.

Līdz ar to, ievērojot, ka 14. Saeimas vēlēšanas notika 2022. gada 1. oktobrī, balsu skaitīšana iecirkņos tika pabeigta pārsvarā 2022. gada 2. oktobrī, tad 2022. gada 4. oktobrī Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedzējam nebija iespējams iepazīties ar visiem vēlēšanu iecirkņu balsu skaitīšanas protokoliem, jo visu pašvaldību vēlēšanu komisijas tos vēl nebija nogādājušas Centrālajā vēlēšanu komisijā.

Turklāt likumdevējs Saeimas vēlēšanu likuma 35.¹ panta pirmajā daļā nav noteicis, ka tiesības iepazīties ar balsu skaitīšanas protokolu ir tikai Centrālajā vēlēšanu komisijā. Līdz brīdim, kad protokoli tiek nogādāti Centrālajā vēlēšanu komisijā, tie ir pieejami un ar tiem var iepazīties pašvaldības vēlēšanu komisijā.

[4.5.] Dokumentu juridiskā spēka likuma 4. panta pirmā daļa noteic, lai dokumentam būtu juridisks spēks, tajā iekļauj šādus rekvizītus:

1. dokumenta autoru nosaukums;
2. dokumenta datums;
3. paraksts (izņemot likumā paredzētus gadījumus).

Centrālā vēlēšanu komisija nav konstatējusi tādas kļūdas 14. Saeimas vēlēšanu iecirkņu komisiju balsu skaitīšanas protokolos, kas varētu būt par pamatu to juridiskā spēka apšaubīšanai. Tādējādi iesniedzēja secinājums, ka Protokoli visos vēlēšanu apgabalos ir sastādīti nekorekti un neatbilst juridiskā spēka dokumenta noformēšanas regulējumam, nav pamatots.

Kā atzinis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, atbilstoši vēlēšanu tiesiskuma pārbaudes praksei tiesību normu pārkāpums pats par sevi nav ne noteicošais, ne pietiekamais priekšnoteikums, lai vēlēšanu rezultātus uzskatītu par ietekmētiem (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2005. gada 29. novembra sprieduma lietā Nr. SKA-468 14. punktu; Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas sprieduma lietā BVerfGE 103, 111 98. punktu). Administratīvo lietu departaments atzīst, ka, izvērtējot vēlēšanu norises tiesiskumu, nepietiek ar pārkāpuma konstatēšanu vēlēšanu norisē, bet jāvērtē konkrētā pārkāpuma būtība un sekas. Satversmes projekta apspriešanas un pieņemšanas gaitā Satversmes sapulcē, lemjot par Satversmes 17. pantu (pašlaik 18. pants), tika norādīts, ka par vēlēšanu prettiesiskumu kopumā varētu runāt, ja vēlēšanu iznākums pieļauto pārkāpumu dēļ būtu citāds (sk. Satversmes I daļas lasīšanu pa pantiem IV sesijas 11. sēdē 1921. gada 12. oktobrī. Satversmes sapulces stenogrammas: Rīga: Satversmes Sapulce, 1921. – 1922.). Administratīvo lietu departamenta ieskatā, pretējā gadījumā tiktu padarīta par neiespējamu parlamenta netraucēta un efektīva funkcionēšana, kā arī valsts politiskās sistēmas stabilitāte kopumā. Ievērojot iepriekš minēto, Administratīvo lietu departaments atzīst, ka par vēlēšanu rezultātus ietekmējošu uzskatāms pārkāpums, ja ar to būtiski tiek ietekmēts vēlēšanu iznākums, proti, ja tiek konstatēts, ka vēlēšanu rezultāts neatspoguļo vēlētāju patieso (brīvo) gribu. Šāds pārkāpums arī atzīstams par būtisku, jo nozīmē brīvu vēlēšanu principa pārkāpumu (skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006. gada 3. novembra spriedumu lietā Nr. SA – 5/2006).

Nav konstatēts, ka vēlēšanu iecirkņos 14.Saeimas vēlēšanās balsošanas un balsu skaitīšanas laikā būtu pieļauti vēlēšanu norisi un balsu skaitīšanu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumi, kas varētu būt ietekmējuši vēlēšanu iecirkņu balsu skaitīšanas rezultātu un varētu būt par pamatu to atcelšanai un balsu pārskaitīšanai. Arī iesniedzējs uz tādiem nav norādījis.

Saeimas vēlēšanu likuma 54. panta ceturtajā daļā ir noteikts pieteikuma iesniedzēja pienākums pieteikumu pamatot, kā arī tas, ka pierādīšanas pienākums ir administratīvā procesa dalībniekiem. Līdz ar to, jau vērošoties ar apstrīdēšanas iesniegumu Centrālajā vēlēšanu komisijā, iesniedzēja prasījumam jābūt pamatotam un pierādāmam.

Pamatojoties uz augstākminēto, saskaņā ar likuma „Par Centrālo vēlēšanu komisiju” 4., 5. pantu, Saeimas vēlēšanu likuma 35.¹ pantu, Administratīvā procesa likuma 81. pantu, Centrālā vēlēšanu komisija

NOLEMJ:

noraidīt politiskās partijas ““Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija” 14. Saeimas vēlēšanu deputāta kandidāta Georgija Jakovļeva apstrīdēšanas iesniegumu.

Šo lēmumu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas dienas var pārsūdzēt Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamentā (Brīvības bulvārī 36, Rīgā, LV-1511).

Centrālās vēlēšanu komisijas
priekšsēdētāja
Kristīne Bērziņa

Centrālās vēlēšanu komisijas
sekretārs
Ritvars Eglājs

Par politiskās partijas ““Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija” 14. Saeimas deputāta kandidātes Regīnas Ločmeles apstrīdēšanas iesniegumu

 [1] 2022. gada 5. oktobrī Centrālajā vēlēšanu komisijā ir saņemts politiskās partijas ““Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija” 14. Saeimas vēlēšanu deputāta kandidātes Regīnas Ločmeles (turpmāk – iesniedzēja) apstrīdēšanas iesniegums (turpmāk – iesniegums). Iesniegumā lūgts:

1. Atcelt 14. Saeimas visu vēlēšanu apgabala iecirkņu komisiju lēmumus par balsu skaitīšanas protokolu rezultātu apstiprināšanu un veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu vēlēšanu iecirkņu nodoto vēlēšanu zīmju par sarakstu Nr. 7, “Saskaņa” pārskaitīšanu.
2. Pirmā lūguma noraidoša lēmumā gadījumā, veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu vēlēšanu iecirkņu nodoto vēlēšanu zīmju par sarakstu Nr. 7, “Saskaņa” pārskaitīšanu vēlēšanu iecirkņos Nr. 17, 19, 23, 25, 37, 55, 56, 118, 902, 328, 334, 948, 777, 321, 28, 29, 112, 113).
3. Izskaidrot situāciju, kas bija par pamatu Iesniedzējas šaubām, ka Latvijā, patiešām tiek nodrošinātas Latvijas Republikas Satversmes 6. pantā noteiktās vispārīgas, vienlīdzīgas, tiešas, aizklātas un proporcionālas vēlēšanas.

[2] Iesniedzēja savu prasījumu pamato ar to, ka:

2022. gada 4. oktobrī iesniedzējas partijas biedriem radusies iespēja iepazīties ar Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) rīcībā esošajiem 14. Saeimas vēlēšanu balsu skaitīšanas protokoliem (turpmāk – Protokoli) un izdarīt fotokopijas no tiem.

Iesniedzēja tikusi informēta par iespējamiem pārkāpumiem Protokolos.

Iesniedzēja esot konstatējusi iespējamus pārkāpumus Protokolu kā juridisku dokumentu sastādīšanas procesā:

1. atsaucoties uz Centrālās vēlēšanu komisijas 13.07.2022. ar lēmumu Nr. 27 apstiprinātās Saeimas vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcijas (turpmāk – Instrukcija) 37.punktā noteikto, ka protokola pirmo daļu izdrukā divos eksemplāros un paraksta visi iecirkņa komisijas locekļi, kuri piedalās balsu skaitīšanā, iesniedzēja norāda, ka vairākos Protokolos (vēlēšanu iecirkņos Nr. 17, 19, 23, 25, 37, 55, 56, 118, 902, 328, 334, 948, 777, 321 u.c.) vēlēšanu komisijas locekļi nav parakstījuši Protokola pirmās daļas katru lapu, kā arī nav tās cauršuvuši kopā, kā to paredz Latvijas Republikas tiesību akti par dokumentu noformēšanu.

Iesniedzēja norādījusi, ka atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likuma 4. panta ceturtajai daļai, ja saskaņā ar tiesību aktu prasībām dokumentā jābūt vairāku personu parakstam, dokuments iegūst juridisku spēku, kad to parakstījušas visas attiecīgās personas.

Tāpat iesniedzēja atsaukusies uz Ministru kabineta 04.09.2018.noteikumu Nr. 558 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi):

55. punktu, kas nosaka,  ja dokumenta atvasinājums ir uz vairākām lapām, pirms tā pareizības apliecināšanas visas dokumenta atvasinājuma lapas sanumurē ar arābu cipariem, sākot ar pirmo lapu, un veic vienu no šādām darbībām:

55.1. paraksta katru lapu un norāda paraksta atšifrējumu (šo apakšpunktu nepiemēro dokumentiem, kurus legalizē izmantošanai ārvalstu iestādēs);

55.2. visas lapas cauršuj ar diegu vai caurauklo ar auklu;

56. punktu, kas nosaka, ka šo noteikumu 55.1. apakšpunktā minētajā gadījumā ievēro šādas prasības:

56.1. dokumenta atvasinājuma pēdējās lapas otrā pusē neaprakstītajā daļā izvieto apliecinājuma tekstu "Sanumurētas un parakstītas X (XX) lapas", zīmes "X" vietā norādot ar cipariem, bet zīmes "XX" vietā – ar vārdiem rakstītu atbilstošo lapu skaitu;

56.2. šo noteikumu 56.1. apakšpunktā minēto tekstu ar personisko parakstu apliecina persona, kura sanumurēja un parakstīja dokumenta atvasinājuma lapas (norāda paraksta atšifrējumu un pievieno ziņas, kas ļauj nepārprotami identificēt šo personu), kā arī norāda datumu, kad izdarīts apliecinājums.

2) Iesniedzēja esot informēta, ka vairākos Protokolos esot konstatēta lapu skaita neatbilstība apliecinātajam lapu skaitam.

3) Iesniedzēja norādījusi, ka saskaņā ar Instrukcijas 79. punktu ne vēlāk kā divdesmit dienu pēc jaunievēlētās Saeimas sanākšanas pašvaldības vēlēšanu komisija nogādā Centrālajai vēlēšanu komisijai:

1. balsotāju sarakstus;
2. balsu skaitīšanas protokolus (otros, iesaiņotos eksemplārus);
3. 70. un 78. punktā minēto aktu vienu eksemplāru.

Attiecīgi pirmie eksemplāri ir nekavējoties jānogādā CVK.

Iesniedzēja esot informēta, ka CVK rīcībā atrodas vairāki otrie, nevis pirmie  eksemplāri (iecirkņos Nr. 28, 112), 29. iecirknī trūkstot iecirkņa zīmoga uz cauršūtā apliecinājuma, iespējams, 113. iecirknī trūkstot viena komisijas locekļa paraksta uz protokola pirmās daļas pēdējās lapas.

Iesniedzējas ieskatā, ir jāgūst pārliecība, ka Latvijā patiešām tiek nodrošinātas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 6. pantā noteiktās vispārīgas, vienlīdzīgas, tiešas, aizklātas un proporcionālas vēlēšanas.

Visa iepriekš minētā kopums iesniedzējai radot šaubas par minēto un liekot secināt, ka Protokoli visos vēlēšanu apgabalos esot sastādīti nekorekti un neatbilstot juridiskā spēka dokumenta noformēšanas regulējumam, kas, iespējams, nenodrošinot Satversmes 6. pantā noteikto.

[3] Centrālās vēlēšanu komisijas 2022. gada 7. oktobra sēdē iesniedzēja iesniegumā norādīto prasījumu uzturēja uz iesniegumā norādītajiem argumentiem.

[4] 2022. gada 7. oktobra sēdē likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” noteiktās kompetences robežās izvērtējusi apstrīdēšanas iesniegumu, noklausījusies iesniedzējas argumentus, Centrālā vēlēšanu komisija konstatē, ka iesniedzējas prasījums nav pamatots.

[4.1] Atbilstoši likuma “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” 4. pantam Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina Saeimas vēlēšanu likuma, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma, Pašvaldības domes vēlēšanu likuma un likuma “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” izpildi, kā arī šo likumu vienveidīgu un pareizu piemērošanu un kontrolē šo likumu precīzu izpildi. Minētā panta otrā daļa noteic, ka veicot savus pienākumus un realizējot tiesības, Centrālā vēlēšanu komisija rīkojas spēkā esošo normatīvo aktu ietvaros.

Likuma “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” 5. pants noteic, ka Centrālā vēlēšanu komisija likumu un savas kompetences ietvaros pieņem lēmumus, izdod nepieciešamos rīkojumus un instrukcijas, kas tiek publicētas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Lēmumi un rīkojumi stājas spēkā to pieņemšanas dienā, instrukcijas — to publicēšanas dienā. Lēmumi, rīkojumi un instrukcijas ir jāievēro visām vēlēšanu komisijām, kā arī valsts un pašvaldību institūcijām un to amatpersonām.

Atbilstoši minētā likuma 6. panta 3., 4. un 5. punktam Centrālā vēlēšanu komisija nosaka, kādām jābūt vēlēšanu kastēm un ar vēlēšanu norisi saistīto dokumentu paraugiem; nosaka kārtību, kādā vēlēšanu materiāli nosūtāmi vēlēšanu komisijām; nosaka kārtību, kādā vēlēšanu komisijas nosūta protokolus un citus vēlēšanu materiālus Centrālajai vēlēšanu komisijai.

Saeimas vēlēšanu likuma 31. panta pirmā daļa noteic, ka balsu skaitīšanas laikā iegūtos datus vēlēšanu iecirkņa komisija ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā. Par balsu skaitīšanu vēlēšanu iecirkņa komisija sagatavo balsu skaitīšanas protokolu, kas sastāv no divām daļām. Balsu skaitīšanas protokola pirmajā daļā no vēlēšanu gaitas žurnāla ierakstāms katra kandidātu saraksta saņemto balsu skaits. Balsu skaitīšanas protokola otrajā daļā no vēlēšanu gaitas žurnāla ierakstāms katra kandidāta saņemto balsu skaits.

Šā likuma 35. panta otrā daļa paredz, ka katra kandidāta saņemto atzīmju skaitu iecirkņa komisija ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā. Pēc skaitīšanas pabeigšanas tā sagatavo balsu skaitīšanas protokola otro daļu.

Centrālās vēlēšanu komisijas 13.07.2022. ar lēmumu Nr. 27 apstiprinātās Saeimas vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcijas (turpmāk – Instrukcija) 37.punktā noteikts, ka balsu skaitīšanas protokola pirmo daļu izdrukā divos eksemplāros un paraksta visi iecirkņa komisijas locekļi, kuri piedalās balsu skaitīšanā. Savukārt Instrukcijas 53. punktā noteikts, ka no žurnāla izdrukā aizpildīto protokola otro daļu divos eksemplāros. Katru protokola otrās daļas eksemplāru paraksta vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļi, kuri piedalās balsu skaitīšanā. Pēc tam apvieno protokola pirmo daļu ar protokola otro daļu, tās kopā caurauklojot, auklas galus sasienot, nostiprinot ar uzlīmi, apzīmogojot un parakstot, norādot vietu, datumu un cauršūto lapu skaitu. Pēc tam protokola otrās daļas datus iecirkņa komisija nekavējoties lietojumprogrammā nosūta pašvaldības vēlēšanu komisijai. Pēc balsu skaitīšanas iznākumu apstiprināšanas iecirkņa komisija tos paziņo klātesošiem novērotājiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.

[4.2] Ievērojot minēto, iesniedzējas norāde, ka vairākos Protokolos (vēlēšanu iecirkņos Nr. 17, 19, 23, 25, 37, 55, 56, 118, 902, 328, 334, 948, 777, 321 u.c.) vēlēšanu komisijas locekļi nav parakstījuši Protokola pirmās daļas katru lapu, kā arī nav tās cauršuvuši kopā, kā to paredz Latvijas Republikas tiesību akti par dokumentu noformēšanu, nav pamatota. Instrukcija neparedz, ka vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļiem jāparaksta katra balsu skaitīšanas protokola pirmās daļas lapa, kā arī neparedz to, ka pirmā protokola daļa ir cauršujama.

[4.3] Iesniedzēja norādījusi, ka atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likuma 4. panta ceturtajai daļai, ja saskaņā ar tiesību aktu prasībām dokumentā jābūt vairāku personu parakstam, dokuments iegūst juridisku spēku, kad to parakstījušas visas attiecīgās personas.

Tāpat iesniedzēja atsaukusies uz Noteikumu 55. punktu, kas nosaka, ja dokumenta atvasinājums ir uz vairākām lapām, pirms tā pareizības apliecināšanas visas dokumenta atvasinājuma lapas sanumurē ar arābu cipariem, sākot ar pirmo lapu, un veic vienu no šādām darbībām:

55.1. paraksta katru lapu un norāda paraksta atšifrējumu (šo apakšpunktu nepiemēro dokumentiem, kurus legalizē izmantošanai ārvalstu iestādēs);

55.2. visas lapas cauršuj ar diegu vai caurauklo ar auklu;

56. punktu, kas noteic, ka šo noteikumu 55.1. apakšpunktā minētajā gadījumā ievēro šādas prasības:

56.1. dokumenta atvasinājuma pēdējās lapas otrā pusē neaprakstītajā daļā izvieto apliecinājuma tekstu "Sanumurētas un parakstītas X (XX) lapas", zīmes "X" vietā norādot ar cipariem, bet zīmes "XX" vietā – ar vārdiem rakstītu atbilstošo lapu skaitu;

56.2. šo noteikumu 56.1. apakšpunktā minēto tekstu ar personisko parakstu apliecina persona, kura sanumurēja un parakstīja dokumenta atvasinājuma lapas (norāda paraksta atšifrējumu un pievieno ziņas, kas ļauj nepārprotami identificēt šo personu), kā arī norāda datumu, kad izdarīts apliecinājums.;

Pārbaudot vēlēšanu iecirkņu Nr. 17, 19, 23, 25, 37, 55, 56, 118, 902, 328, 334, 948, 777, 321 balsu skaitīšanas protokolus, konstatēts, ka tie ir pienācīgi parakstīti, proti, tos parakstījuši tie komisijas locekļi, kas piedalījušies balsu skaitīšanā. Norādāms, ka saskaņā ar Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likuma 1. panta otro daļu vēlēšanu un tautas nobalsošanas sarīkošanai valstspilsētu pašvaldībās un novadu pašvaldībās Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajos termiņos tiek izveidotas vēlēšanu iecirkņu komisijas — katra piecu līdz septiņu locekļu sastāvā. Protams, pastāv iespēja, ka visi komisijas locekļi nevar piedalīties balsu skaitīšanā (slimības vai citu iemeslu dēļ), bet būtiskākais, kas jāņem vērā, ir tas, lai komisija būtu lemttiesīga, resp., balsu skaitīšanā piedalītos komisijas locekļu vairākums.

Nav pamatoti iesniedzējas argumenti, ka nav ievērots Noteikumu 55. un 56. punkts. Tie attiecas uz dokumentu atvasinājumu noformēšanu, bet ne uz dokumentu oriģināleksemplāriem (resp. balsu skaitīšanas protokolu divu oriģināleksemplāru noformēšanu, kur noformējumu jau savā instrukcijā atbilstoši kompetencei ir noteikusi Centrālā vēlēšanu komisija).

Iesniedzējas rīcībā esošā informācija, ka Centrālās vēlēšanu komisijas rīcībā atrodas vairāki otrie, nevis pirmie eksemplāri (iecirkņos Nr. 28, 112) atbilst patiesībai, tomēr šis apstāklis uzskatāms par nebūtisku, jo abi balsu skaitīšanas protokolu oriģināleksemplāri ir identiski.

Pēc iesniedzējas rīcībā esošās informācijas, 29. iecirknī trūkstot iecirkņa zīmoga uz cauršūtā apliecinājuma. Pārbaudot konstatēts, ka ir apzīmogota un parakstīta pat katra protokola lapa.

Iesniedzējas rīcībā esošā informācija, ka 113. iecirknī trūkstot viena komisijas locekļa paraksta uz protokola pirmās daļas pēdējās lapas, neatbilst patiesībai.

[4.4.] Dokumentu juridiskā spēka likuma 4. panta pirmā daļa noteic, lai dokumentam būtu juridisks spēks, tajā iekļauj šādus rekvizītus:

1. dokumenta autoru nosaukums;
2. dokumenta datums;
3. paraksts (izņemot likumā paredzētus gadījumus).

Centrālā vēlēšanu komisija nav konstatējusi tādas kļūdas 14. Saeimas vēlēšanu iecirkņu komisiju balsu skaitīšanas protokolos, kas varētu būt par pamatu to juridiskā spēka apšaubīšanai. Tādējādi iesniedzējas secinājums, ka Protokoli visos vēlēšanu apgabalos ir sastādīti nekorekti un neatbilst juridiskā spēka dokumenta noformēšanas regulējumam, nav pamatots.

Kā atzinis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, atbilstoši vēlēšanu tiesiskuma pārbaudes praksei tiesību normu pārkāpums pats par sevi nav ne noteicošais, ne pietiekamais priekšnoteikums, lai vēlēšanu rezultātus uzskatītu par ietekmētiem (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2005. gada 29. novembra sprieduma lietā Nr. SKA-468 14. punktu; Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas sprieduma lietā BVerfGE 103, 111 98. punktu). Administratīvo lietu departaments atzīst, ka, izvērtējot vēlēšanu norises tiesiskumu, nepietiek ar pārkāpuma konstatēšanu vēlēšanu norisē, bet jāvērtē konkrētā pārkāpuma būtība un sekas. Satversmes projekta apspriešanas un pieņemšanas gaitā Satversmes sapulcē, lemjot par Satversmes 17. pantu (pašlaik 18. pants), tika norādīts, ka par vēlēšanu prettiesiskumu kopumā varētu runāt, ja vēlēšanu iznākums pieļauto pārkāpumu dēļ būtu citāds (sk. Satversmes I daļas lasīšanu pa pantiem IV sesijas 11. sēdē 1921. gada 12. oktobrī. Satversmes sapulces stenogrammas: Rīga: Satversmes Sapulce, 1921. – 1922.). Administratīvo lietu departamenta ieskatā, pretējā gadījumā tiktu padarīta par neiespējamu parlamenta netraucēta un efektīva funkcionēšana, kā arī valsts politiskās sistēmas stabilitāte kopumā. Ievērojot iepriekš minēto, Administratīvo lietu departaments atzīst, ka par vēlēšanu rezultātus ietekmējošu uzskatāms pārkāpums, ja ar to būtiski tiek ietekmēts vēlēšanu iznākums, proti, ja tiek konstatēts, ka vēlēšanu rezultāts neatspoguļo vēlētāju patieso (brīvo) gribu. Šāds pārkāpums arī atzīstams par būtisku, jo nozīmē brīvu vēlēšanu principa pārkāpumu (skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006. gada 3. novembra spriedumu lietā Nr. SA – 5/2006).

Nav konstatēts, ka vēlēšanu iecirkņos 14. Saeimas vēlēšanās balsošanas un balsu skaitīšanas laikā būtu pieļauti vēlēšanu norisi un balsu skaitīšanu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumi, kas varētu būt ietekmējuši vēlēšanu iecirkņu balsu skaitīšanas rezultātu un varētu būt par pamatu to atcelšanai un balsu pārskaitīšanai. Arī iesniedzēja uz tādiem nav norādījusi.

Saeimas vēlēšanu likuma 54. panta ceturtajā daļā ir noteikts pieteikuma iesniedzēja pienākums pieteikumu pamatot, kā arī tas, ka pierādīšanas pienākums ir administratīvā procesa dalībniekiem. Līdz ar to, jau vērošoties ar apstrīdēšanas iesniegumu Centrālajā vēlēšanu komisijā, iesniedzēja prasījumam jābūt pamatotam un pierādāmam.

Pamatojoties uz augstākminēto, saskaņā ar likuma „Par Centrālo vēlēšanu komisiju” 4., 5. pantu, Saeimas vēlēšanu likuma 35.¹ pantu, Administratīvā procesa likuma 81. pantu, Centrālā vēlēšanu komisija

NOLEMJ:

noraidīt politiskās partijas ““Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija” 14. Saeimas vēlēšanu deputāta kandidāta Regīnas Ločmeles apstrīdēšanas iesniegumu.

Šo lēmumu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas dienas var pārsūdzēt Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamentā (Brīvības bulvārī 36, Rīgā, LV-1511).

Centrālās vēlēšanu komisijas
priekšsēdētāja
Kristīne Bērziņa

Centrālās vēlēšanu komisijas
sekretārs
Ritvars Eglājs

Par politiskās partijas "Tautas varas spēks" kandidātu saraksta iesniedzēja Valentīna Jeremejeva sūdzībām par lēmumiem par protokolu rezultātu apstiprināšanu vēlēšanu iecirkņos Nr. 1000, 1001, 1002, 1003, 1004, 1005, 1007, 1008, 1009, 1010, 1011, 1012, 1013, 1014, 1015, 1016, 1017, 1018, 1019, 1020, 1021, 1022, 1023, 1024, 1025, 1026, 1027, 1028, 1029, 1030, 1031, 1032, 1033, 1034, 1035, 1036, 1037, 1038, 1039, 1040, 1041, 1042, 1043, 1044, 1045, 1046, 1047, 1048, 1049, 1050, 1051, 1052, 1053, 1054, 1055, 1056, 1057, 1058, 1059, 1060, 1061, 1062, 1063, 1064, 1065, 1066, 1067, 1068, 1069, 1070, 1071, 1072, 1073, 1074, 1075, 1076, 1077, 1078, 1079, 1080

[1] 2022. gada 5. oktobrī Centrālajā vēlēšanu komisijā (turpmāk – komisija) saņemtas 38 politiskās partijas "Tautas varas spēks" kandidātu saraksta iesniedzēja Valentīna Jeremejeva (turpmāk – iesniedzējs) sūdzības par 14. Saeimas vēlēšanu iecirkņu Nr. 1000, 1001, 1002, 1003, 1004, 1005, 1007, 1008, 1009, 1010, 1011, 1012, 1013, 1014, 1015, 1016, 1017, 1018, 1019, 1020, 1021, 1022, 1023, 1024, 1025, 1026, 1027, 1028, 1029, 1030, 1031, 1032, 1033, 1034, 1035, 1036, 1037, 1038, 1039, 1040, 1041, 1042, 1043, 1044, 1045, 1046, 1047, 1048, 1049, 1050, 1051, 1052, 1053, 1054, 1055, 1056, 1057, 1058, 1059, 1060, 1061, 1062, 1063, 1064, 1065, 1066, 1067, 1068, 1069, 1070, 1071, 1072, 1073, 1074, 1075, 1076, 1077, 1078, 1079, 1080 lēmumiem par protokolu rezultātu apstiprināšanu (turpmāk – Sūdzības). Sūdzībās iesniedzējs prasa:

1. ļaut iepazīties ar šī iecirkņa vēlēšanu žurnālu, izsniedzot tā e-parakstītu kopiju;
2. izsniegt iecirkņa Vēlēšanu gaitas žurnālu (e-parakstītu kopiju);
3. atbilstoši APL 62. p. pirms CVK administratīvā akta izdošanas (kurš varētu būt nelabvēlīgs), uz apstrīdējuma izskatīšanu uzaicināt un uzklausīt adresātu un visus iecirkņa novērotājus (kā trešās personas, lieciniekus);
4. ļaut pārskaitīt iecirknī nodotās balsis;
5. atzīt vēlēšanas par nenotikušām, vismaz reģionā, kurā atrodas šis vēlēšanu iecirknis un rīkot atkārtotu balsošanu, ievērojot godīguma un caurspīdīguma principus.

[2] Pārbaudījusi un salīdzinājusi Sūdzības, komisija konstatēja, ka to saturs neatšķiras, izņemot iecirkņu numurus un to, ka sūdzībā par 1036. vēlēšanu iecirkņa lēmumu prasījuma 5. punkts papildināts ar vārdiem "godīguma un caurspīdīguma principus", kuru pārējos lēmumos, acīmredzot, tehniskas kļūdas dēļ, trūkst. Līdz ar to komisija Sūdzības apvieno, neizskatot katru atsevišķi, bet visas kopā.

[3] Iesniedzējs Sūdzībās savu prasījumu pamato ar to, ka:

[3.1] Nedz komisija, nedz dažāda līmeņa vēlēšanu iecirkņu komisijas lēmumus par protokolu rezultātu apstiprināšanu nepubliskojot, nepaziņojot ziņas par to pieņemšanu un pārsūdzības termiņu, radot pēc iespējas vairāk šķēršļu to pārsūdzībai, kas neatbilstot labai pārvaldībai.

[3.2] Lai arī IT sistēmas izstrādē esot "apgūti" pāri par €10 000 000, bet tiesīgajām personām (kandidātu saraksta iesniedzējam un pieteiktajam kandidātam) tajā neesot nodrošināta iespēja piekļūt šiem lēmumiem par protokola rezultātu apstiprināšanu. Vēl vairāk, komisija nedodot vēlēšanu iecirkņu komisiju kontaktinformāciju¹, tādējādi liedzot efektīvas kontakta iespējas, lai varētu iegūt šos protokolus un lēmumus par protokola rezultātu apstiprināšanu, komisija slēpjot datus par šo lēmumu par protokolu rezultātu apstiprināšanu parakstīšanas datumiem, tādējādi apzināti apdraudot (apgrūtinot) efektīvu to pārsūdzēšanu, jo nezinot to parakstīšanas datumu (no kura sākas pārsūdzības atskaites laiks – 3 darba dienas), nevarot būt zināms apstrīdējuma iesniegšanas termiņš.

[3.3] Ņemot vērā šo privātpersonai speciāli radīto neērto sistēmu, iepazīšanās ar protokolu un lēmumu par protokola rezultātu apstiprināšanu esot bijusi apgrūtināta.

[3.4] Ņemot vērā līdzšinēji sastapto visai paviršo komisijas attieksmi pret darbu, tostarp dokumentu radīšanas jomā, esot jāatgādina, ka tā kā komisijas lēmums šajās lietās ir administratīvais akts un tam tādējādi esot jāatbilst Administratīvā procesa likuma 67. pantā noteiktajām administratīvā akta formas un sastāvdaļu prasībām, jo citādi komisija rupji būšot pārkāpusi Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. p. prasības – valsts pārvaldes principus (klaji paužot savu resorisko interesi pēc iespējas mazāk strādāt, pašierobežot savas kompetences, īstenot sliktu pārvaldību, netaisnīgas procedūras, ilgstoši neuzlabot sava darba kvalitāti, ignorēt privātpersonas tiesiskās intereses), kā arī MK ieteikumus Nr. 1 "Valsts pārvaldes vērtības un ētikas principi". Norāda, ka kā adresāti lēmumā par protokolu rezultātu apstiprināšanu būtu norādāmas personas, kurām esot tiesības to apstrīdēt (vispārējs tiesību princips vēstot, ka administratīvo aktu varot apstrīdēt tā adresāts), kā arī adresātam šis administratīvais akts esot bija jādara zināms (jānosūta). Tas neesot ticis izdarīts. Tālāk norāda, ka esot vispārzināms fakts, ka vēlēšanu jautājumi tiekot uzskatīti par ļoti būtiskiem, īpašas, pat kritiskas nozīmes un valsts drošību un labklājību skarošiem jautājumiem. Tādēļ, vismaz šoreiz, sagaidot īpašu rūpību no komisijas, kurai jāizpaužoties ļoti rūpīgā, izvērstā, individualizētā (neaizmirstot minēt katra iecirkņa individuālās īpatnības, kuras varējušas ietekmēt vēlēšanu rezultātus) izdodamā administratīvā akta pamatojumā un argumentācijā (par paraugu silti iesakot ņemt Satversmes tiesas argumentācijas latviski izvērsto stilu, arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas motivācijas pieeja varot būt pieņemama).

[3.5] Iesniedzējs norāda, ka tiesību teorijā (skat. E. Meļķiša, D. Iljanovas u.c. tiesībzinātnieku darbus), kā arī Administratīvā procesa likuma 15.1. p., 15.5. p. un 4.2. p. esot atzīts, ka tiesību principi Latvijas tiesību sistēmā ir ne mazāk respektējami par pozitīvo tiesību normām. Tādējādi to pārkāpumi pelnot ne mazāku juridisko aizsardzību (apstrīdēšanas, pārsūdzēšanas iespēju) par pozitīvajās tiesību normās (piemēram, Saeimas vēlēšanu likumā) ierakstīto tiesību aizsardzība, kurus juridiskās zinātnes nepārzinātājs varot pieņemt kā vienīgos īstos. Tālāk norāda, ka tiesiskā valstī (valstī ar likuma varas elementu klātbūtni), kurā turklāt esot ieviests Monteskjē varas dalīšanas princips, nevarot būt situācija, kad kāda valsts varas darbība neesot pakļauta cita varas atzara kontrolei, tostarp pēc indivīdu/privātpersonu iniciatīvas. Tādējādi arī tiesību principu, tostarp vēlēšanu tiesību principu pārkāpumu gadījumos indivīda intereses esot aizsargājamas taisnīgā tiesā, kā to paredzot Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. p. Administratīvā procesa likuma 15. p. noteicot, ka starptautisko tiesību normas (kurās atrodam vēlēšanu godīguma principu, kurš tiekot īstenots caur novērošanas institūtu), neatkarīgi no avota, prevalējot pār nacionālo tiesību normām, tostarp Saeimas vēlēšanu likumā norādītām. Iesniedzējs rezumē – aizsargājams tiesā (un komisijā) ir ne tikai (kā no super šaura redzējuma raugoties varētu šķist) lēmums par protokola rezultātu apstiprināšanu (kurā atspoguļota tikai neliela daļa no iecirknī notiekošā), bet ikviena novirze no vēlēšanu godīguma un tiesiskuma principa (likumā noteiktās kārtības, vispārējā tiesību principa, starptautisko tiesību normas), kuru iecirknī kā kritiskā infrastruktūrā esot veikušas/pieļāvušas algotas valstiskas (vēlēšanu komisijas) amatpersonas (tostarp par notikumiem, kuri ietverti iecirkņa Vēlēšanu gaitas žurnālā). Norāda, ka ņemot vērā šo Vēlēšanu gaitas žurnālam kā novērotājiem, tā notikumu/lēmuma par protokola rezultātu apstiprināšanu apstrīdētājiem esot jābūt brīvi pieejamam.

[3.6] Iesniedzējs norāda, ka gan atbilstoši valsts respektētu mediju (NRA, LA, Apollo.lv, Jauns.lv) publikācijām (pēc LETA datiem) par vēlēšanu tehniskām problēmām², gan atbilstoši novērotāju novērojumiem šajās vēlēšanās esot bijis daudz tehnisku problēmu. Tālāk norāda, ka tajā pašā laikā komisija jau iepriekš laicīgi 01.09.2022. tika brīdināta par iespējamajām tehniskajām problēmām un nepieciešamību dot novērotājiem iespēju vērot arī e-vēlēšanu tehnisko pusi (tā palīdzot vēlēšanu komisiju darbiniekiem saprast), kas notiek. Tas esot ticis atteikts. Norāda, ka no LETA ziņas izrietot, ka iesaistītās amatpersonas neesot pat aptuveni sapratušas problēmu cēloni, par ko liecinot teksti "katrā no septiņām reizēm nav izdevies iegūt vienādu skaitli [..]. To varēja izraisīt kāda kļūda skenēšanas procesā", "37. vēlēšanu iecirknī [..] radušās problēmas ar izmantoto informācijas sistēmu. Vienā no informācijas nodošanas posmiem kaut kas ir nojucis un pašlaik ar IT speciālistiem tiek strādāts, lai atgūtu jau nodotos datus." un "cer, ka datus atgūt izdosies. Vaicāts, vai teorētiski iespējams, ka šo problēmu var nākties turpināt risināt pirmdien, 3. oktobrī, Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs šādu iespēju pilnībā neizslēdza." Proti, gan IT sistēma neesot darbojusies atbilstoši aprakstam, gan piekomandētie speciālisti esot bijuši pilnībā nekompetenti un neesot bijuši gatavi ne tikai novērst radušās IT problēmas, bet pat saprast problēmu būtību. Tālāk norāda, ka pēc vispārpieejamās informācijas, tostarp Valsts kontroles ziņojumā ietvertās³, visos vēlēšanu iecirkņos esot lietota viena un tā pati e-vēlēšanu lietojumprogramma (ar skeneru u.c. moduļiem), tādējādi gan LETA ziņā minētie riski, gan novērotāju novērojumi liecinot, ka tādējādi šie IT sistēmas riski esot bijuši izplatīti ne vien pa visiem vēlēšanu iecirkņiem, bet arī 2. un 3. līmeņa vēlēšanu komisiju IT infrastruktūrās. Norāda, ka atbilstoši publiskotai komisijas 26.09.2022. vēstulei Nr. 01-02/23e "vēlēšanu informācijas sistēmas [..] noteiktas par kritisko infrastruktūru". Tālāk norāda, ka pat VDD esot atzinis⁴, ka "Galvenokārt dienests ieguva informāciju par organizatoriskām nepilnībām konkrētos vēlēšanu iecirkņos, kas [..] tika novērstas." Proti, no 40 vēlēšanu dienas signāliem un VDD rūpēm vairumu bija izraisījušas tieši algotās iecirkņu vēlēšanu komisijas, nevis ļaunprātīgas privātpersonas. Tas tikai apliecinot komisijas akceptētā / apmācītā personāla nepiemērotību (zemo sagatavotības līmeni) šim darbam ar tiem lietošanā nodoto valsts kritisko infrastruktūru. MK noteikumu #100/2011 "Informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība" 10. p. noteic nepieciešamību pēc "aktuālo risku pārvaldīšanas plāna" un "kritiskās infrastruktūras darbības atjaunošanas plāna". Šo plānu neīstenošana situācijās, kad tas ir nepieciešams, esot kvalificējama kā noziedzīgu nodarījumu kopība – KK 80. pants. Pret Latvijas Republiku vērsta darbība, 89. pants. Kaitniecība, 90. pants. Kavēšana realizēt vēlēšanu tiesības, tiesības piedalīties likuma ierosināšanā, tautas nobalsošanas ierosināšanā, tautas nobalsošanā un Eiropas pilsoņu iniciatīvas atbalstīšanā un 92. pants. Parakstu vākšanas, vēlēšanu un tautas nobalsošanas dokumentu viltošana, nepareiza balsu saskaitīšana un aizklātas balsošanas pārkāpšana. Norāda, ka no Valsts kontroles 2022. gada revīzijas ziņojuma⁵, kā arī citas esot tapis skaidrs, ka rūpība neesot komisijas stiprā puse. Tāpat Valsts kontrole jau pirms vēlēšanām esot apstiprinājusi, ka komisija neesot gatava šo vēlēšanu pienācīgai noorganizēšanai. Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere esot norādījusi, ka: "Līdz 14. Saeimas vēlēšanām š.g. 1. oktobrī palikuši vien 3 mēneši, bet – vai šoreiz tehniskā sagatavošanās vēlēšanām ritēs veiksmīgāk un būs novērstas iepriekš konstatētās nepilnības, plānojot budžetu, organizējot iepirkumus vēlēšanu tehniskai pavadīšanai un ieviešot vēlēšanu vadības sistēmu? Diemžēl, nē."⁶

[3.7] Iesniedzējs norāda, ka pašlaik komisijas darbinātā (SOAAR izstrādātā) digitālā e-vēlēšanu sistēma, pirmsšķietami, neatbilstot arī MK noteikumiem # 442/2015 "Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām", jo tā nenodrošinot novērotājiem nepieciešamo informācijas pieejamību (5.1. p.), informācijas integritāti (5.2. p.), informācijas konfidencialitāti (5.3. p.), datņu aizsardzību (5.4. p.) un, ļoti iespējams, arī 5.5.p.–5.8. p. prasīto.

[3.8] Tālāk norāda, ka bez vēlēšanu novērošanas un novērotāju iespēju pārliecināties par to godīgumu visās tās stadijās (ieskaitot elektronisko balsu skaitīšanu, elektronisko datu pārsūtīšanu, izmantotās aparatūras drošību un "balsošanu pa pastu), vēlēšanas nevarot tikt atzītas par godīgām un caurspīdīgām (ko prasa gan Latvijas starptautiskajās saistībās noteiktais, gan kuras par pamatvērtībām atzinusi komisijas vadītāja K.Bērziņa).⁷ Norāda, ka ar komisijas 13.07.2022. lēmumu Nr. 27 apstiprinātā Saeimas vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcija paredz, ka novērotājiem nodrošina:

1. "iespēju netraucēti vērot skenēšanu un balsu skaitīšanu (57);
2. Vēlēšanu zīmju skenēšana, šķirošana, atzīmju "+" un svītrojumu skaitīšana, kā arī protokola noformēšana, drukāšana un nosūtīšana atspoguļojamas pārredzami klātesošajiem (58);

Realitātē, atbilstoši komisijas 03.08.2018. Informācijai "Par vēlēšanu novērošanu", vēlēšanu norisi vienīgi tiek dota iespēja novērot iecirknī un izbraukumos pie vēlētājiem (7) un tas pats izriet no novērotāju aizpildāmās "pieteikuma formas" komisijas lapā. Lai arī komisijas instrukcijā novērotājiem esot paredzēts kontrolēt vēlēšanu komisijas rīcības atbilstību e-vēlēšanu sistēmas rokasgrāmatai, vēlēšanu iecirknī novērotājiem neesot tikusi dota iespēja iepazīties ar e-vēlēšanu sistēmas rokasgrāmatu, tā faktiski esot tikusi slēpta. Tālāk norāda, ka no visas vēlēšanu procesa (jeb ķēdes) aktivitātēm:

1. iecirkņos: ieraksti vēlēšanu lietojumprogrammā un vēlēšanu gaitas žurnāla aizpilde, rīcības atbilstības nepubliskotajai "lietojumprogrammas lietotāja rokasgrāmatai" pārbaude, vēlētāju reģistrācija, vēlētāju saraksta žurnalēšana, balsošana, aplokšņu/vēlēšanu zīmju/balsu skaitīšana, vēlēšanu zīmju elektroniskā skenēšana un tās atpazīšanas algoritmi, iecirkņa rezultātu elektroniska aprēķināšana, rezultātu nosūtīšana;
2. republikas pilsētas / novada vēlēšanu komisijās: to rīkojumi, norādījumi, atļaujas, sūdzību procedūra;
3. komisija: saņemto rezultātu, datu kopu integritātes pārbaude, rezultātu apkopošana, sūdzību procedūra.
4. Dažādu valstu pasta pakalpojuma sniedzējos un iecirkņos: "balsojumu pa pastu" integritātes uzraudzība un aizklātības principa nodrošināšana.

Novērotājiem esot bijusi iespēja redzēt/monitorēt tik nelielu tās daļu, bet ķēde esot tik stipra cik tās vājākais posms.

Tālāk norāda, ka kopš "SOAAR" SIA digitālās vēlēšanu sistēmas izmantošanas Latvijā faktiski esot ieviestas/notiekot elektroniskās vēlēšanas (ko likums neparedzēja un faktiski esot komisijas vadības patvarība), taču vēlēšanu novērošanas jomā šīs izmaiņas esot pilnībā ignorētas un viss notiekot "pa vecam". Secina, ka vēlēšanu novērošana un to godīgums (datu plūsmu pārbaude) faktiski esot padarīti par iluzoriem, jo izmantotajās datorsistēmās datu plūšanu/apstrādi novērotājs "ar neapbruņotu aci" neesot spējīgs novērot. Šī "melnā kaste" nenodrošinot pašas Bērziņas kundzes daudzināto vēlēšanu "procesu atklātību un caurspīdīgumu", tostarp dēļ brīvās/atklātās programmatūras neizmantošanas un neveikta datorsistēmu (kurās instalēta e-vēlēšanu sistēma un tās moduļi) audita. Norāda, ka pašreizējā novērošana nodrošinot pārskatu pār tik nelielu daļu no vēlēšanu norisēm, ka vēlēšanas, tostarp šajā iecirknī, neesot atbildušas godīgu vēlēšanu principam, kuru ievērošanu prasot arī EDSO ODIHR.

[3.9] Papildus norāda, ka Vidzemes reģiona balsstiesīgo un nobalsojušo skaits (~ 400 000) krietni esot pārsniedzis Centrālās Statistikas pārvaldes konstatēto Vidzemes reģiona iedzīvotāju skaitu ~180 000), kas liecinot par lielu manipulāciju ar datiem.

[4] 10.10.2022. Iesniedzējs iesniedza papildinājumus 05.10.2022. Lēmuma par protokola rezultātu apstiprināšanu "virtuālās jeb pseido Rīgas" vēlēšanu iecirknī #1000 apstrīdējumam.

[5] Centrālās vēlēšanu komisijas 2022. gada 10. oktobra sēdē iesniedzējs nepiedalījās, tika uzklausīts politiskās partijas "Tautas varas spēks" deputāta kandidāts Jānis Sondars, kurš Sūdzības uzturēja uz tajā norādītajiem argumentiem.

[6] 2022. gada 10. oktobra sēdē likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" noteiktās kompetences robežās izvērtējusi Sūdzības, sniegtos paskaidrojumus, Centrālā vēlēšanu komisija konstatē, ka iesniedzēja prasījums nav pamatots.

[6.1] Par Centrālās vēlēšanu komisijas kompetenci

Atbilstoši likuma "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" 4. pantam Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina Saeimas vēlēšanu likuma, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma, Pašvaldības domes vēlēšanu likuma un likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" izpildi, kā arī šo likumu vienveidīgu un pareizu piemērošanu un kontrolē šo likumu precīzu izpildi. Minētā panta otrā daļa noteic, ka veicot savus pienākumus un realizējot tiesības, Centrālā vēlēšanu komisija rīkojas spēkā esošo normatīvo aktu ietvaros.

Likuma "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" 5. pants noteic, ka Centrālā vēlēšanu komisija likumu un savas kompetences ietvaros pieņem lēmumus, izdod nepieciešamos rīkojumus un instrukcijas, kas tiek publicētas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Lēmumi un rīkojumi stājas spēkā to pieņemšanas dienā, instrukcijas – to publicēšanas dienā. Lēmumi, rīkojumi un instrukcijas ir jāievēro visām vēlēšanu komisijām, kā arī valsts un pašvaldību institūcijām un to amatpersonām.

Atbilstoši minētā likuma 6. panta 3., 4. un 5. punktam Centrālā vēlēšanu komisija nosaka, kādām jābūt vēlēšanu kastēm un ar vēlēšanu norisi saistīto dokumentu paraugiem; nosaka kārtību, kādā vēlēšanu materiāli nosūtāmi vēlēšanu komisijām; nosaka kārtību, kādā vēlēšanu komisijas nosūta protokolus un citus vēlēšanu materiālus Centrālajai vēlēšanu komisijai.

[6.2] Par vēlēšanu iecirkņa balsu skaitīšanas rezultātu paziņošanu un iepazīšanās iespējām ar vēlēšanu iecirkņu komisiju balsu skaitīšanas protokoliem

Saeimas vēlēšanu likuma (turpmāk – Likums) 27. panta pirmā daļa noteic, ka vēlēšanu dienā pēc pulksten 8 vakarā vēlēšanu zīmes var nodot tikai tie vēlētāji, kuri bija ieradušies vēlēšanu telpās pirms pulksten 8 vakarā. Pēc tam vēlēšanu telpas slēdz. Tātad vēlēšanu iecirkņi tiek slēgti, tiklīdz nobalsojuši visi vēlētāji, kas ieradušies vēlēšanu iecirknī līdz pulksten 8 vakarā. Saskaņā ar Likuma 29. pantu balsu skaitīšana sākas tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas. Skaitīšanu izdara iecirkņa komisijas atklātā sēdē, kur vienlaikus var būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās partijas vai politisko partiju apvienības, kas attiecīgajā vēlēšanu apgabalā ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas, attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

Likuma 35. panta trešā daļa noteic, ka pēc balsu skaitīšanas rezultātu apstiprināšanas iecirkņa komisija tos paziņo klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.

Papildus norādāms, ka vēlēšanu iecirkņu komisijas gan pēc kandidātu sarakstu gūto balsu saskaitīšanas, gan pēc tam, kad saskaitītas par katru deputāta kandidātu nodotās balsis, rezultātus nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai, un tie pakāpeniski tiek ievietoti un tiem var sekot līdzi Centrālās vēlēšanu komisijas tīmekļvietnē. Attiecīgi arī pilnvarotie novērotāji var salīdzināt attiecīgā iecirkņa balsu skaitīšanas rezultātus ar publiskotajiem rezultātiem.

Likuma 35.¹ panta pirmā daļa paredz, ka kandidātu saraksta iesniedzējam un pieteiktajam kandidātam ir tiesības iepazīties ar balsu skaitīšanas protokolu un triju darbdienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par protokola rezultātu apstiprināšanu, apstrīdēt to Centrālajā vēlēšanu komisijā. Centrālā vēlēšanu komisija iesniegumu izskata un lēmumu pieņem triju darbdienu laikā.

Likuma 36. pantā noteikts, ka pēc balsu saskaitīšanas un balsu skaitīšanas protokola pabeigšanas visas nodotās derīgās un nederīgās vēlēšanu zīmes kopā ar vēlēšanu aploksnēm, neizlietotās apzīmogotās un nederīgās vēlēšanu aploksnes un viens iecirkņa komisijas balsu skaitīšanas protokola eksemplārs iesaiņojams un aizzīmogojams. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem ir tiesības aizzīmogot šo saini ar saviem zīmogiem vai parakstīties uz tā, ja aizzīmogošanai netiek izmantotas balsošanas kastes un numurētas plombas. Par to jābūt atsaucei vēlēšanu gaitas žurnālā. Pēc tam Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā iecirkņa komisija nosūta vēlēšanu materiālus Centrālajai vēlēšanu komisijai.

Centrālās vēlēšanu komisijas 13.07.2022. ar lēmumu Nr. 27 apstiprinātās Saeimas vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcijas (turpmāk – Instrukcija) 53. punktā noteikts, ka pēc balsu skaitīšanas iznākumu apstiprināšanas iecirkņa komisija tos paziņo klātesošiem novērotājiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem. Saskaņā ar minētās instrukcijas 75., 76. un 77. punktu ne vēlāk kā nākamā darba dienā pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas iecirkņa komisijas priekšsēdētājs nogādā attiecīgajai pašvaldības vēlēšanu komisijai iesaiņotos vēlēšanu materiālus, kā arī protokola neiesaiņoto eksemplāru. Pavadrakstā (divos eksemplāros) norādāms saiņu skaits, to saturs, plombu numuri, nosūtīšanas datums un laiks, kā arī tās personas vārds un uzvārds, ar kuru vēlēšanu materiāli nosūtīti. Pieņemot neiesaiņoto protokola eksemplāru un iesaiņotos vēlēšanu materiālus, pašvaldības vēlēšanu komisija uzraksta attiecīgi uz protokola un pavadraksta laiku, kad šie materiāli saņemti, paraksta tos un apzīmogo. Pašvaldības vēlēšanu komisija vēlēšanu iecirkņu protokolus nogādā Centrālajā vēlēšanu komisijā ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc to saņemšanas. Centrālās vēlēšanu komisijas 25.08.2022. ar lēmumu Nr. 68 apstiprinātās Saeimas vēlēšanu iecirkņa komisijas darbības instrukcijas ārvalstīs 97. punkts noteic, ka balsu skaitīšanas protokolu ne vēlāk kā nākamā darba dienā pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas iecirkņa komisijas priekšsēdētājs ar Ārlietu ministrijas starpniecību nosūta šajā punktā minētos materiālus Centrālajai vēlēšanu komisijai.

Līdz ar to, ievērojot, ka 14. Saeimas vēlēšanas notika 2022. gada 1. oktobrī, balsu skaitīšana iecirkņos tika pabeigta pārsvarā 2022. gada 2. oktobrī, tad kandidātu sarakstu iesniedzējiem bija iespējams ar vēlēšanu iecirkņu komisiju balsu skaitīšanas protokoliem iepazīties attiecīgi valstspilsētu vai novadu vēlēšanu komisijās, ārvalstīs izveidotajās vēlēšanu iecirkņu komisijās vai arī Centrālajā vēlēšanu komisijā – atkarībā no tā, kur protokoli konkrētajā brīdī atrodas. Sūdzībās nav norādīts, vai kāda vēlēšanu komisija atteikusi ļaut iepazīties ar balsu skaitīšanas protokoliem un ar kurām vēlēšanu komisijām nav bijis iespējams sazināties. Norādāms, ka Centrālajā vēlēšanu komisijā ar lūgumu iepazīties ar balsu skaitīšanas protokoliem ir vērsušies tikai viena kandidātu saraksta pārstāvji. Iesniedzējs vai deputāta kandidāti no Iesniedzēja pārstāvētā kandidātu saraksta ar šādu lūgumu Centrālajā vēlēšanu komisijā nav vērsušies.

[6.3] Par iesniedzēja norādēm uz tehniskām problēmām 14. Saeimas vēlēšanu laikā

Centrālā vēlēšanu komisija paskaidro, ka vēlēšanu dienā, 2022. gada 1. oktobrī, bija novērojami četri īslaicīgi, ne garāki par desmit minūtēm, pārtraukumi Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra darbībā, kas bija saitīti ar interneta drošības risinājumiem, nevis problēmām sistēmā. Šajā laikā bija traucēta vai ierobežota balsotāju pārbaude un reģistrācija vēlētāju reģistrā. Minētais bija saistīts ar paaugstinātas drošības pasākumiem un neradās ārējas ietekmes rezultātā. Nekādas nelabvēlīgas sekas šie īslaicīgie traucējumi neradīja.

Nav konstatēts, ka tehniska rakstura problēmas, kas radušās atsevišķām vēlēšanu iecirkņu komisijām balsu skaitīšanas procesā (piemēram, skenējot vēlēšanu zīmes vai nosūtot datus Centrālajai vēlēšanu komisijai), nebūtu tikušas atrisinātas.

[6.4] Par vēlēšanu vadības sistēmas novērošanu

Iesniedzējs norādījis, ka novērotājiem ticis atteikts "vērot arī e-vēlēšanu tehnisko pusi", ar ko, visticamāk, saprotams atteikums izsniegt piekļuvi Centrālās vēlēšanu komisijas Vēlēšanu vadības sistēmai. Kā jau tika minēts Centrālās vēlēšanu komisijas 26.09.2022. vēstulē Nr. 01-02/23e, uz kuru iesniedzējs Sūdzībās norādījis, Saeimas vēlēšanu likums neparedz vēlēšanu informācijas sistēmu novērošanu vai datu publicēšanu. Vēlēšanu informācijas sistēmas atbilstīgi Nacionālās drošības likuma 22.² pantam noteiktas par kritisko infrastruktūru un uz tām attiecina Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumus Nr. 508 "Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība", Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumus Nr. 100 "Informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība" un Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumus Nr. 442 "Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām".

Pārmetums, ka novērotājiem nav tikusi dota iespēja ar Vēlēšanu vadības sistēmas rokasgrāmatu, nav pamatots. Rokasgrāmata paredzēta sistēmas lietotājiem.

[6.5] Par statistikas datiem

Attiecībā uz iesniedzēja apgalvojumu, ka Vidzemes reģiona balsstiesīgo un nobalsojušo skaits (~ 400 000) krietni esot pārsniedzis Centrālās Statistikas pārvaldes konstatēto Vidzemes reģiona iedzīvotāju skaitu ~180 000), kas liecinot par lielu manipulāciju ar datiem, norādāms, ka Centrālās statistikas pārvaldes uzskaitītos statistiskajos vai plānošanas reģionos ietvertās administratīvās teritorijas atšķiras no Likuma 7. panta otrajā daļā noteiktā, kādi novadi un valstspilsētas ietilpst Saeimas vēlēšanu apgabalos.

Vidzemes vēlēšanu apgabalā ietilpst vairāk administratīvo teritoriju nekā Vidzemes reģionā. Pēc Saeimas vēlēšanās izmantotiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, Vidzemes vēlēšanu apgabalā bija 396 278 balsstiesīgie. Savukārt pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šī gada sākumā Vidzemes vēlēšanu apgabalā ietilpstošajās pašvaldībās bija 520 588 iedzīvotāju, bet Vidzemes plānošanas reģionā – 276 037 un Vidzemes statistiskajā reģionā – 180 766 iedzīvotāju.

Jāņem vērā, ka Saeimas vēlēšanās vēlētāji var balsot pēc izvēles jebkurā vēlēšanu apgabalā un iecirknī, tāpēc atsevišķās vietās vēlētāju aktivitāte reizēm pārsniedza balsstiesīgo skaitu, piemēram, Rīgas Centra rajonā, Saulkrastu pilsētā.

[6.6] Par prasību iepazīties ar vēlēšanu gaitas žurnāliem

Saskaņā ar Likuma 36. pantu iecirkņu komisijas Centrālajai vēlēšanu komisijai nosūta vēlēšanu materiālus Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā. Kārtība, kādā materiāli nododami augstākstāvošai vēlēšanu komisijai un glabājami, noteikta Centrālās vēlēšanu komisijas 13.07.2022. ar lēmumu Nr. 27 apstiprinātās Saeimas vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcijas 75.–79. punktā, kā arī – attiecībā uz ārvalstīs izveidotajā vēlēšanu iecirkņu komisijām – Centrālās vēlēšanu komisijas 25.08.2022. ar lēmumu Nr. 68 apstiprinātās Saeimas vēlēšanu iecirkņa komisijas darbības instrukcijas ārvalstīs 97.–99. punktā.

Līdz ar to vēlēšanu gaitas žurnāli atrodas noplombētās vēlēšanu kastēs kopā ar citiem vēlēšanu materiāliem, lai nodrošinātu to drošu saglabāšanu līdz laikam, kad vēlēšanu rezultāti būs kļuvuši neapstrīdami. Lai Centrālā vēlēšanu komisija dotu rīkojumu visām Sūdzībās minētajām vēlēšanu komisijām šīs kastes atvērt, nepieciešams konkrēts pamatojums, kā piemēram, pierādījumu pārbaudei tiesā vai tiesībsargājošajās institūcijās. Iesniedzējs nav pamatojis prasību ļaut iepazīties un saņemt vēlēšanu gaitas žurnāla kopiju. Saeimas vēlēšanu likums neparedz šādas tiesības, un, tā kā prasība nav pamatota ar konkrētiem pārbaudāmiem faktiem, šāda prasība noraidāma.

[7] Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2006. gada 3. novembra spriedumā lietā Nr. SA – 5/2006 atzinis:

"[12] Atbilstoši vēlēšanu tiesiskuma pārbaudes praksei tiesību normu pārkāpums pats par sevi nav ne noteicošais, ne pietiekamais priekšnoteikums, lai vēlēšanu rezultātus uzskatītu par ietekmētiem (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2005. gada 29. novembra sprieduma lietā Nr. SKA-468 14. punktu; Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas sprieduma lietā BVerfGE 103, 111 98. punktu). Administratīvo lietu departaments atzīst, ka, izvērtējot vēlēšanu norises tiesiskumu, nepietiek ar pārkāpuma konstatēšanu vēlēšanu norisē, bet jāvērtē konkrētā pārkāpuma būtība un sekas.[..] Par vēlēšanu rezultātus ietekmējošu uzskatāms pārkāpums, ja ar to būtiski tiek ietekmēts vēlēšanu iznākums, proti, ja tiek konstatēts, ka vēlēšanu rezultāts neatspoguļo vēlētāju patieso (brīvo) gribu. Šāds pārkāpums arī atzīstams par būtisku, jo nozīmē brīvu vēlēšanu principa pārkāpumu."

Nav konstatēts, ka Sūdzībās norādītajos vēlēšanu iecirkņos 14. Saeimas vēlēšanās balsošanas un balsu skaitīšanas laikā būtu pieļauti vēlēšanu norisi un balsu skaitīšanu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumi, kas varētu būt ietekmējuši konkrēto vēlēšanu iecirkņu balsu skaitīšanas rezultātu un varētu būt par pamatu to atcelšanai un balsu pārskaitīšanai. Arī iesniedzējs uz tādiem nav norādījis.

Saeimas vēlēšanu likuma 54. panta ceturtajā daļā ir noteikts pieteikuma iesniedzēja pienākums pieteikumu pamatot, kā arī tas, ka pierādīšanas pienākums ir administratīvā procesa dalībniekiem. Līdz ar to, jau vērošoties ar sūdzībām Centrālajā vēlēšanu komisijā apstrīdot vēlēšanu iecirkņu balsu skaitīšanas rezultātus, iesniedzēja prasījumam jābūt pamatotam un pierādāmam.

Pamatojoties uz augstākminēto, saskaņā ar likuma "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" 4., 5. pantu, Saeimas vēlēšanu likuma 35.¹ pantu, Administratīvā procesa likuma 81. pantu, Centrālā vēlēšanu komisija

nolemj:

noraidīt kandidātu saraksta iesniedzēja no politiskās partijas "Tautas varas spēks" Valentīna Jeremejeva sūdzības par lēmumu par protokolu rezultātu apstiprināšanu vēlēšanu iecirkņos Nr. 1000, 1001, 1002, 1003, 1004, 1005, 1007, 1008, 1009, 1010, 1011, 1012, 1013, 1014, 1015, 1016, 1017, 1018, 1019, 1020, 1021, 1022, 1023, 1024, 1025, 1026, 1027, 1028, 1029, 1030, 1031, 1032, 1033, 1034, 1035, 1036, 1037, 1038, 1039, 1040, 1041, 1042, 1043, 1044, 1045, 1046, 1047, 1048, 1049, 1050, 1051, 1052, 1053, 1054, 1055, 1056, 1057, 1058, 1059, 1060, 1061, 1062, 1063, 1064, 1065, 1066, 1067, 1068, 1069, 1070, 1071, 1072, 1073, 1074, 1075, 1076, 1077, 1078, 1079, 1080 apstrīdēšanu.

Šo lēmumu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas dienas var pārsūdzēt Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamentā (Brīvības bulvārī 36, Rīgā, LV-1511).

¹ CVK. Vēlēšanas > Vēlēšanu iecirkņi. https://www.cvk.lv/lv/velesanas/velesanu-iecirkni

² Piem., "Atbildīgie nav devušies gulēt." Divos vēlēšanu iecirkņos Rīgā radušās tehniskas problēmas. Apollo.lv. 02.10.2022. https://www.apollo.lv/7618122/atbildigie-nav-devusies-gulet-divos-velesanu-iecirknos-riga-radusas-tehniskas-problemas

³ "CVK nav atbilstošas kapacitātes, lai varētu [..] prasīt pakalpojuma sniedzējam (SOAAR), ko tas plāno darīt un kas tieši pakalpojumā ietilpst." CVK rīcība "neatbilst ne labas pārvaldības, ne IT izstrādes labās prakses, ne atbilstošas drošības principiem." VK nevarēja izsekot, vai CVK ir pārliecinājusies par vēlēšanu nodrošināšanai svarīgas funkcionalitātes atbilstošu darbību", konstatēja, ka "sistēmas izstrādei definētās prasības nav bijušas pilnīgas un kvalitatīvas". Sistēmas akcepttestēšanu veica tikai pats izstrādātājs [..]. No CVK akcepttestēšanai vistuvāk pietuvināta bija ģenerālmēģinājuma norise, bet tā netiek dokumentēta", "sistēmas nepieciešamās drošības pārbaudes netiek veiktas", "izstrādātājs sistēmas darbības uzraudzības atskaitēs norādīja uz vairāk nekā tūkstoti sistēmā konstatētām kļūdām"!

⁴ https://vdd.gov.lv/aktualitates/jaunumi/vdd-nav-identificejis-prettiesiskas-darbibas-14-saeimas-velesanas

⁵ Revīzijas ziņojums "Par Centrālās vēlēšanu komisijas 2021.gada pārskatu" Rīga, 2022. 20.-24. lpp. https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29673-M53tvBk0I1hfy-ezsNSJejKLw_KzDr6l.pdf

⁶ Kapacitātes trūkuma dēļ CVK nespēj atrisināt gadiem zināmus trūkumus. 04.07.2022. https://lrvk.gov.lv/lv/aktualitates/kapacitates-trukuma-del-cvk-nespej-atrisinat-gadiem-zinamus-trukumus

⁷ "Gan pirms simts gadiem, gan šodien nemainīgas ir mūsu vērtības – demokrātija, brīvība un godīgas vēlēšanas. Gadu gaitā iestādē ir uzkrātas profesionālās zināšanas un pieredze, kas ļāvusi nodrošināt vēlēšanu likumu vienveidīgu un pareizu piemērošanu, procesu atklātību un caurspīdīgumu, vienlīdzības principu, kā arī sekmēt ikviena vēlētāja iespējas sev ērtā veidā piedalīties vēlēšanās, tautas nobalsošanās un parakstu vākšanās. [..] saka CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa."

"Atzīmējot iestādes dibināšanas simtgadi, CVK aicina dalīties atmiņās par vēlēšanu vēsturi". Latvijas vēstnesis. 19.07.2022. https://lvportals.lv/dienaskartiba/343122-atzimejot-iestades-dibinasanas-simtgadi-cvk-aicina-dalities-atminas-par-velesanu-vesturi-2022

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja
Kristīne Bērziņa

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs
Ritvars Eglājs