Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) 2020. gada 19. februārī apstiprināja parakstu vākšanas tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētajiem likumiem “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” un “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” rezultātus.
Parakstu vākšanas rezultāti liecina, ka par grozījumu Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā nodošanu tautas nobalsošanai parakstījušies 6007 jeb 0,39% vēlētāju, bet par grozījumu likumā “Par pašvaldībām” nodošanu tautas nobalsošanai – 5956 jeb 0,38% vēlētāju.
Līdz ar to tautas nobalsošanas ierosinājumu parakstījusi mazāk nekā viena desmitā daļa vēlētāju, un apturētie likumi nav nododami tautas nobalsošanai.
Galīgos parakstu vākšanas rezultātus CVK šodien ir paziņojusi arī Valsts prezidentam, un CVK lēmums tiks publicēts arī izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Lai būtu jārīko tautas nobalsošana par apturētajiem likumiem, parakstu vākšanā bija jāpiedalās ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējo Saeimas vēlēšanu balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 868 vēlētājiem. Savukārt vēlētāju skaits, kas piedalījās parakstu vākšanā, ir aptuveni 4% no tautas nobalsošanas ierosināšanai nepieciešamā parakstītāju skaita.
Parakstu vākšana notika no 16. janvāra līdz 14. februārim 358 parakstu vākšanas vietās Latvijā un 41 parakstu vākšanas vietā ārvalstīs.
Iespēju parakstīties ārvalstīs izmantoja 15 vēlētāji astoņās valstīs, parakstoties Beļģijā, Kazahstānā, Krievijā, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē, Lietuvā, Nīderlandē, Norvēģijā un Vācijā.
Lai noteiktu galīgo parakstu vākšanas rezultātu, vēlēšanu komisijas ziņas par parakstītājiem no parakstu vākšanas lapām ievadīja CVK parakstu vākšanas sistēmā, un apkopotie dati tika iesniegti pārbaudei Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Pārbaudē tika secināts, ka no visiem ierakstiem, 8 parakstītājiem nebija Latvijas pilsonības, bet 15 parakstītājus nebija iespējams identificēt. Atbilstoši Iedzīvotāju reģistra datiem viena persona parakstu pārbaudes brīdī bija mirusi, taču šis paraksts tika līdzskaitīts, jo šādos gadījumos vērā tiek ņemts parakstīšanās datums.
Uzziņai!
- Parakstu vākšanai nodotie likumi Saeimā tika pieņemti 2019. gada 19. decembrī, un paredz mainīt domes pilnvaru termiņu ārkārtas vēlēšanu sarīkošanas gadījumā. Ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, ārkārtas vēlēšanās jauno domi ievēl uz atlaistās domes pilnvaru termiņu. Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem, jauno domi ievēl uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru gadu pilnvaru termiņu. Savukārt jaunas domes vēlēšanas nerīko, ja līdz kārtējām domes vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā deviņi mēneši. Šajā laikā domes darbu vada pagaidu administrācija.
- Parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par šiem likumiem bija jārīko, jo 41 Saeimas deputāts izmantoja Satversmē paredzēto iespēju lūgt Valsts prezidentam apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Savukārt likums “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” paredz, ka šādā gadījumā, lai noskaidrotu, vai apturēta likuma nodošanu tautas nobalsošanā atbalsta ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju, ir rīkojama parakstu vākšana, kas norisinās 30 dienas, ieskaitot brīvdienas un svētku dienas.
- Satversme noteic, ka šādā kārtībā apturēts likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju.