Kam ir tiesības ierosināt parakstu vākšanu tautas nobalsošanas rīkošanai par Saeimas atsaukšanu?
Latvijas Republikas Satversme paredz, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Lai izmantotu šīs tiesības, Centrālajā vēlēšanu komisijā ir jāpiereģistrē iniciatīvas grupa, kurai 12 mēnešu laikā jāsavāc un jāiesniedz Centrālajā vēlēšanu komisijā ne mazāk kā vienas desmitās daļas (154 868) vēlētāju paraksti.
Kādām prasībām jāatbilst parakstu vākšanas ierosinātājiem?
Iniciatīvas grupai ir jāatbilst likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” noteiktajām prasībām. Iniciatīvas grupa var būt:
- politiskā partija vai politisko partiju apvienība;
- Biedrību un nodibinājumu likumā noteiktajā kārtībā izveidota un reģistrēta ne mazāk kā 10 vēlētāju izveidota biedrība.
Kam ir tiesības piedalīties parakstu vākšanā?
Likums “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” nosaka, ka tautas nobalsošanā un likumu ierosināšanā var piedalīties visi Latvijas pilsoņi, kuriem ir tiesības vēlēt Saeimu, un tie ir balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, sākot no 18 gadu vecuma.
Kur var parakstīties par iniciatīvu?
Parakstīties par Saeimas atsaukšanas iniciatīvu iespējams:
- portālā www.Latvija.lv
- dzīvesvietas deklarēšanas vietās pašvaldībā;
- novados pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja;
- bāriņtiesā, kura veic notariālas darbības, ja novadā, novada pilsētā vai pagastā nav zvērināta notāra. (Apliecināt parakstu bāriņtiesā var, ja vēlētājam ir deklarēta dzīvesvieta attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā.)
- pie zvērināta notāra;
Konkrētu parakstīšanās vietu atradīsi te:
PARAKSTU VĀKŠANAS E-PAKALPOJUMS www.Latvija.lv
PARAKSTĪŠANĀS VIETAS PAŠVALDĪBĀS
PARAKSTĪŠANĀS PIE ZVĒRINĀTA NOTĀRA
Kas ir jāņem līdzi, dodoties parakstīties klātienē?
Lai dotos parakstīties, vēlētājam līdzi nepieciešams derīgs personu apliecinošs dokuments - pase vai eID karte. Parakstoties pašvaldībā, paraksta apliecinātājs paraksta veidlapu izdrukās no Centrālās vēlēšanu komisijas parakstu vākšanas sistēmas.
Savukārt parakstoties pie notāra var būt atšķirīga situācija, jo ne visi notāri izvēlējušies lietot Centrālās vēlēšanu komisijas parakstu apliecināšanas sistēmu. Šajā gadījumā iesakām veidlapu izdrukāt no Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapas, aizpildīt, bet neparakstīt. Rīkojoties šādi ir iespēja samazināt notāra pakalpojuma izmaksas.
Vai pēc parakstīšanās klātienē vēlētājam pašam paraksta apliecinājuma veidlapa jānogādā iniciatīvas grupai?
Jā, vēlētājam, kurs parakstījies klātienē, paraksta apliecinājuma veidlapa jāiesniedz iniciatīvas grupai. Iniciatīvu grupu adreses un kontaktinformācija atrodama sadaļā “Reģistrētās iniciatīvas”.
Normatīvajā regulējumā nav noteikts veids, kā jānogādā veidlapa – to var nogādāt personīgi vai sūtīt pa pastu. Galvenais ir nogādāt veidlapas oriģinālu, līdz ar to skenēta vai kopēta tā nebūs derīga.
Šis nosacījums neattiecas uz gadījumiem, kad vēlētājs parakstās elektroniski, portālā Latvija.lv.
Cik maksā paraksta apliecināšana pašvaldībās un bāriņtiesās?
Saskaņā ar likumu “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” maksu par paraksta apliecināšanu saistībā ar parakstu vākšanu par ierosinājumu rīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu bāriņtiesā vai pašvaldības institūcijā nosaka, ņemot vērā paraksta apliecināšanas tiešās administratīvās izmaksas, taču ne lielāku par pusi no summas, kas likumā noteikta paraksta īstuma apliecināšanai bāriņtiesā. Paraktus vākšanas vietas un cenas ir pieejamas šeit: https://www.cvk.lv/pv/apliecinataji
Cik maksā paraksta apliecināšana pie zvērināta notāra?
Par paraksta apliecināšanu pie zvērināta notāra jāmaksā nodeva:
- 12,10 eiro, ja notārs sagatavo paraksta apliecinājuma veidlapu, apliecina parakstu un ievada datus Centrālās vēlēšanu komisijas parakstu vākšanas sistēmā;
- 2,42 eiro, ja vēlētājs pats izdrukā paraksta apliecinājuma veidlapu Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā, to aizpilda, bet notārs vēlētāja klātbūtnē apliecina tikai viņa parakstu.
Kas jāievēro, aizpildot un izdrukājot paraksta apliecinājuma veidlapu paraksta apliecināšanai pie zvērināta notāra?
Veidlapu aicinām aizpildīt datorrakstā un izdrukāt. Veidlapu atļauts izdrukāt un aizpildīt arī rokrakstā ar drukātiem burtiem. Svarīgi atcerēties, ka veidlapa jāparaksta notāra klātbūtnē, pretējā gadījumā gājiens pie notāra būs veltīgs un parakstu apliecināt par samaksu 2,42 € nebūs iespējams.
Vai ir iespējams atsaukt savu parakstu?
Nē, pēc pašreiz spēkā esošas kārtības likumdevējs nav paredzējis šādu iespēju - atsaukt parakstu.
Ja nepieciešamais parakstu skaits tiek savākts pirms noteiktā beigu termiņa, vai parakstu pārbaude tādā gadījumā notiek ātrāk?
Ja iniciatīvas grupa Centrālo vēlēšanu komisiju informē, ka paraksti ir savākti, to pārbaude notiek agrāk par termiņu, kurš noteikts kā parakstu vākšanas beigu datums.
Vai iniciatīvas grupu savāktie paraksti tiek skaitīti kopā vai atsevišķi?
Pašreiz parakstu vākšanai tautas nobalsošanas ierosināšanai par Saeimas atsaukšanu ir reģistrētas divas iniciatīvas grupas, bet viena iniciatīva. Izskatot abus saņemtus iesniegumus, tika secināts, ka tie ir identiski un vēlētāju interesēs būtu nodrošināt parakstīšanos par vienu iniciatīvu, nevis divām atsevišķām vienādām iniciatīvām, jo šajā gadījumā arī paraksti būtu skaitāmi atsevišķi.
Kas notiek, ja tiek saņemts iesniegums parakstu vākšanai par tādu pašu tēmu no vēl kādas iniciatīvas grupas?
Atbilstoši likumam “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” Centrālajai vēlēšanu komisijai lēmums jāpieņem 10 dienu laikā pēc iniciatīvas grupas iesnieguma saņemšanas. Viens no risinājumiem ir reģistrēt vēl vienu iniciatīvas grupu jau esošajai iniciatīvai, taču par šo lēmums jāpieņem Centrālās vēlēšanu komisijas sēdē, likums nenosaka kārtību, kā būtu jārīkojas šajā gadījumā.
Kādos gadījumos Centrālā vēlēšanu komisija var atteikt reģistrēt iniciatīvas grupu tautas nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu ierosināšanu?
Centrālā vēlēšanu komisija var atteikt reģistrēt iniciatīvas grupu, ja tā neatbilst likuma “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” 23. panta otrās daļas prasībām (nav politiskā partija vai likumā noteiktā kārtībā izveidota un reģistrēta vismaz 10 vēlētāju izveidota biedrība) un, ja dienā, kad iesniegts iesniegums par reģistrāciju, ir iestājies Satversmes 14. pantā noteiktais termiņš, kad nevar ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu.
Saskaņā ar Satversmes 14.pantu šo tiesību vēlētāji nedrīkst izmantot gadu pēc Saeimas sanākšanas, gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām, Valsts prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā, kā arī agrāk par sešiem mēnešiem pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu.
Cik ilgā laikā pēc parakstu saņemšanas Centrālā vēlēšanu komisija pieņems lēmumu?
Likumā nav noteikts konkrēts laiks, cik ilgā laikā pēc parakstu saņemšanas Centrālajai vēlēšanu komisijai jāpieņem lēmums, taču parakstu pārbaude vienmēr tiek veikta iespējami īsā laikā. Kopš 2015. gada, kad spēkā šī parakstu vākšanas kārtība, nevienā parakstu vākšanā nav savākts nepieciešamais parakstu skaits, lai tiktu rosināts referendums. Indikatīvi parakstu pārbaude varētu būt paveicama dažu nedēļu laikā.
Likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” noteikts, ka Centrālā vēlēšanu komisija oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” paziņo to vēlētāju skaitu, kuri parakstījuši ierosinājumu rīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu, kā arī publicē lēmumu rīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu vai lēmumu nerīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu.
Ja tiek savākts nepieciešamo parakstu skaits, kad notiks referendums?
Atbilstoši likumam “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” tautas nobalsošana par Saeimas atsaukšanu rīkojama ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus no dienas, kad Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums rīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Tautas nobalsošana rīkojama sestdienā, un tās datumu nosaka un paziņo Saeima. Ņemot vērā darba apjomu referenduma sagatavošanai, līdz šim tautas nobalsošanas rīkotas pēdējā sestdienā pirms divu mēnešu termiņa.
Cik izmaksās referendums par Saeimas atsaukšanu?
Provizoriskās tautas nobalsošanas izmaksas varētu būt aptuveni 3 miljoni eiro. Lielākās izmaksas tautas nobalsošanas rīkošanā, tāpat kā vēlēšanās veido atalgojums vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju darbiniekiem.
Kad Saeima uzskatāma par atsauktu?
Ja likumā noteiktajā termiņā tautas nobalsošanas ierosināšanai nepieciešamais parakstu skaits tiek savākts, jānotiek tautas nobalsošanai par šo jautājumu.
Lai Saeima būtu atsaukta tautas nobalsošanā, jāizpildās diviem nosacījumiem:
- par balsīm jābūt vismaz divām trešdaļām no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos skaita (562 614);
- par balsīm tautas nobalsošanā jābūt vairākumā no tautas nobalsošanā piedalījušos vēlētāju skaita.
Kas notiek pēc tam, ja referendumā Saeima tiek atsaukta?
Pēc tautas nobalsošanas, kurā parlaments atsaukts, notiks Saeimas ārkārtas vēlēšanas. Saeimas vēlēšanu diena šajā gadījumā būs jānosaka Centrālajai vēlēšanu komisijai.
Kur pieejama informācija citām līdz šim reģistrētajām iniciatīvām?
Šī informācija pieejama Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā www.cvk.lv sadaļā “Iniciatīvas/Vēlētāju iniciatīvas”.