LĒMUMS Nr. 72
Rīgā, 2024. gada 24. oktobrī
Par biedrības “Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā” iesniegto likumprojektu “Likums par2012. gada 8. novembra likuma “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” atcelšanu”
[1] 2024. gada 7. oktobrī Centrālajā vēlēšanu komisijā (turpmāk – CVK) saņemts biedrības “Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā”, reģ. Nr. 40008218958, adrese: Rīga, Graudu iela 68A, LV-1058 (turpmāk – Iesniedzējs) iesniegums par likumprojekta “Likums par 2012. gada 8. novembra likuma “Grozījumi likumā “Likums par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” atcelšanu” reģistrāciju parakstu vākšanai. Iesniegumā norādīts, ka pielikumā ir pievienots likumprojekts “Likums par 2012. gada 8. novembra likuma “Grozījumi likumā “Likums par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” atcelšanu” (turpmāk – Likumprojekts), taču faktiski tas nav pievienots. 2024. gada 22. oktobrī Iesniedzējs papildus iesniedza arī Likumprojektu (pielikumā).
[2] Saskaņā ar likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. panta ceturto daļu CVK 45 dienu laikā pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
1) reģistrēt likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu;
2) noteikt termiņu iesniegumā un likumprojektā vai Satversmes grozījumu projektā konstatēto trūkumu novēršanai;
3) atteikt likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta reģistrāciju šā panta piektajā daļā minētajos gadījumos.
Šā panta piektā daļa noteic, ka Centrālā vēlēšanu komisija atsaka likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta reģistrāciju, ja:
- iniciatīvas grupa neatbilst šā panta otrās daļas prasībām;
- likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts pēc formas vai satura nav pilnībā izstrādāts.
[3] Likuma “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” 23. panta otrās daļas 2. punkts nosaka, ka iniciatīvas grupa var būt Biedrību un nodibinājumu likumā noteiktajā kārtībā izveidota un reģistrēta ne mazāk kā 10 vēlētāju izveidota biedrība.
[4] Iesniedzējs ir reģistrēts biedrību un nodibinājumu reģistrā 2014. gada 3. janvārī ar Nr. 40008218958. Biedrību dibinājuši 16 dibinātāji. Līdz ar to Iesniedzējs atbilst likuma “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” 23. panta otrās daļas 2. punkta nosacījumiem un ir tiesīgs iesniegt CVK iesniegumu un likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, par kuru plānots vākt vēlētāju parakstus.
[5] Iesniedzējs tika uzaicināts savu argumentu sniegšanai Centrālās vēlēšanu komisijas sēdē un sēdē uzturēja lūgumu reģistrēt Likumprojektu parakstu vākšanai, lai atjaunotu pilsoņu uzticēšanos Satversmei un iesaistīšanos politiskā dzīvē.
Izvērtējusi likumprojektu, Centrālā vēlēšanu komisija konstatē:
[6] Centrālās vēlēšanu komisijas pienākumi un tiesības ir noteikti likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”. Minētā likuma 4. pants nosaka, ka Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina Saeimas vēlēšanu likuma, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma, Pašvaldības domes vēlēšanu likuma un likuma “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” izpildi, kā arī šo likumu vienveidīgu un pareizu piemērošanu un kontrolē šo likumu precīzu izpildi.
[7] Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāpārliecinās, ka iesniegtais likumprojekts pēc formas un satura ir pilnībā izstrādāts. Ja tas kaut vai kādā daļā neatbilst jēdzienam pilnībā izstrādāts, tad šo trūkumu novērst nav iespējams un jāatzīst, ka likumprojekts kopumā neatbilst Satversmes 78. panta prasībām. Tādējādi likumprojekta saturam un kvalitātei jau sākotnēji jābūt tādai, ka tas ir tiesiski derīgs, lai par to balsotu Saeima vai tauta.[1] Pilsoņu kopuma iniciēts likuma vai Satversmes grozījumu projekts ir likumprojekts. Tādēļ tam jāatbilst tiem pašiem kritērijiem, kuriem jāatbilst jebkuram normatīvajam aktam, lai tas būtu piemērojams.[2] Vajadzība jau sākotnēji ievērot likumprojektam nepieciešamās formas un satura prasības ir pamatota ar to, ka pēc likumdošanas iniciatīvas nodošanas Centrālajai vēlēšanu komisijai tā negrozītā veidā tiek nodota parakstu vākšanai turpmākajai likumprojekta virzībai. Likumdošanas iniciatīvas īstenošanas kārtība demokrātiskā un tiesiskā valstī ir nepieciešama, lai nodrošinātu tautas gribas izteikuma īstumu un derīgumu, samazinot iespēju prettiesiskā veidā ietekmēt tautas likumdošanas procesu un tādējādi aizsargājot demokrātiskas valsts iekārtu.
[8] Vērtējot, vai likumprojekts ir pilnībā izstrādāts pēc formas, Centrālā vēlēšanu komisija nekonstatē būtiskas nepilnības, kuru dēļ likumprojektu nevarētu uzskatīt par pilnīgi izstrādātu pēc formas.
[9] Kritērijs, ka likumprojektam jābūt pilnīgi izstrādātam pēc satura, saprotams šādi – lai tiesību sistēma varētu funkcionēt, tā būtu efektīva un varētu tikt piemērota, tā nedrīkst būt pretrunīga. Tādēļ jebkuram likumam pēc sava satura ir jāiekļaujas tiesību sistēmā. Satversme ir vienots veselums, un tajā ietvertās normas tulkojamas sistēmiski.[3]
[10] Līdz ar to, lai noteiktu vai likumprojekts ir pilnībā izstrādāts pēc satura, Centrālajai vēlēšanu komisijai cita starpā jāpārbauda, vai likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā nenonāktu pretrunā ar Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām.
[11] Centrālās vēlēšanu komisijas kompetence neaprobežojas ar iespēju likumdošanas iniciatīvu apturēt tikai acīmredzamas neatbilstības gadījumā, Satversmes tiesa norāda arī uz Centrālās vēlēšanu komisijas kompetenci likumprojekta saturiskā vērtēšanā.[4] Satversmes tiesa arī norāda uz to, ka lēmumu vai vēlētāju iesniegts likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts var kļūt par likumu, pieņem pats suverēns – tauta – Satversmē un likumā noteiktajā kārtībā. Paužot savu viedokli, tauta pati izlemj, vai iesniegtais likumprojekts ir saderīgs ar demokrātiskas un tiesiskas valsts vērtībām.
[12] Likumprojekts ir identisks likumprojektam “Likums par 2012. gada 8. novembra likuma “Grozījumi likumā “Likums par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” atcelšanu”, kuru pēc tā satura un formas izvērtēšanas 2014. gada 31. jūlijā un 6. augustā Centrālā vēlēšanu komisija reģistrēja ar 2014. gada 6. augusta lēmumu Nr. 81, kā arī likumprojektiem, kurus Centrālā vēlēšanu komisija reģistrēja ar 2015. gada 18. septembra lēmumu Nr. 8, 2016. gada 16. septembra lēmumu Nr. 3, 2017. gada 18. septembra lēmumu Nr. 28, 2018. gada 18. septembra lēmumu Nr. 63, 2019. gada 19. septembra lēmumu Nr. 72, 2020. gada 24. septembra lēmumu Nr. 39, 2021. gada 24. septembra lēmumu Nr. 51, 2022. gada 29. septembra lēmumu Nr. 87 un 2023. gada 19. oktobra lēmumu Nr. 7.
[13] Lietas faktisko vai tiesisko apstākļu maiņa nav konstatēta.
[14] Izvērtējot likumprojektu, Centrālā vēlēšanu komisija nekonstatē, ka likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām, Centrālā vēlēšanu komisija konstatē, ka likumprojekts pēc formas un satura ir pilnībā izstrādāts.
Saskaņā ar likuma “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” 23. panta ceturtās daļas 1. punktu Centrālā vēlēšanu komisija
nolemj:
- Reģistrēt iniciatīvas grupas 2024. gada 22. oktobrī iesniegto likumprojektu “Likums par 2012. gada 8. novembra likuma “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” atcelšanu”.
- Piešķirt Likumprojektam iniciatīvas numuru 20241024-072.
Pielikumā: likumprojekts “Likums par 2012. gada 8. novembra likuma “Grozījumi likumā “Likums par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” atcelšanu” uz 1 (vienas) lapas.
Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Saulīte
Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs Ritvars Eglājs
[1] Skat. Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2020. gada 2. marta sprieduma lietā Nr. SA-1/2020 8. punktu.
[2] Skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2014. gada 28. marta sprieduma lietā Nr. SA-3/2014 8. punktu.
[3] Skat. Satversmes tiesas 2002. gada 22. oktobra spriedumu lietā Nr. 2002-04-03 un Satversmes tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumu lietā Nr. 2008-02-01.
[4] Satversmes tiesas 2012.gada 19.decembra lēmums par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2012-03-01, 23. punkts.