Nr. 50 Par Eiropas Parlamenta vēlēšanu iecirkņu ārvalstīs balsu skaitīšanas instrukcijas apstiprināšanu

LĒMUMS Nr. 50

Rīgā, 2024. gada 11. aprīlī

Par instrukcijas apstiprināšanu

Centrālā vēlēšanu komisija nolemj:

Apstiprināt instrukciju Nr. 8 “Eiropas Parlamenta vēlēšanu iecirkņu ārvalstīs balsu skaitīšanas instrukcija”.

Eiropas Parlamenta vēlēšanu iecirkņu ārvalstīs balsu skaitīšanas instrukcija

Izdota saskaņā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 34. panta pirmo daļu, 35. pantu un 36. panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Instrukcija nosaka kārtību, kādā notiek balsu skaitīšanas process vēlēšanu iecirkņos (turpmāk — iecirknis) ārvalstīs. Balsu skaitīšana sākas tūlīt pēc iecirkņa slēgšanas, un skaitīšanu izdara iecirkņa komisijas (turpmāk — komisija) atklātā sēdē. Tūlīt pēc iecirkņa slēgšanas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā komisija aizzīmogo vēlēšanu kastes, slēdz balsotāju sarakstus un sagatavo telpu balsu skaitīšanai.
2. Jautājumos, kas nav noteikti šajā instrukcijā, komisija rīkojas atbilstoši spēkā esošajiem Latvijas normatīvajiem aktiem vēlēšanu jomā, kā arī sazinās ar Centrālo vēlēšanu komisiju un rīkojas pēc tās norādījumiem.

II. Sagatavošanās balsu skaitīšanai

3. Balsu skaitīšanu komisija veic atklātā sēdē tūlīt pēc iecirkņa slēgšanas. Netraucējot komisijas darbu, sēdē vienlaikus var būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās partijas vai politisko partiju apvienības, kas iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.
4. Balsu skaitīšanas gaitā iegūtās ziņas nekavējoties ieraksta balsu skaitīšanas protokola datnē (turpmāk — protokols).
5. Tūlīt pēc iecirkņa slēgšanas komisija:
   1. ar drošības plombu aizzīmogo vēlēšanu kastes spraugu, plombas numuru ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā (turpmāk — žurnāls);
   2. pārliecinās, ka protokolā ir ierakstīts saņemto vēlēšanu aplokšņu skaits (B1);
   3. slēdz visus balsotāju sarakstus, saskaita un ieraksta elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā (turpmāk — ETVR) balsojušo skaitu vēlēšanu dienā, ieraksta protokolā balsojušo skaitu vēlēšanu dienā iecirknī (C2), kā arī nulli C1 un C3 laukā;
   4. novieto atsevišķi balsotāju sarakstus;
   5. savāc vienkopus pāri palikušās un sabojātās vēlēšanu aploksnes;
   6. balsu skaitīšanā neizmantojamos vēlēšanu materiālus un veidlapas novieto atsevišķi, lai tie netraucētu balsu skaitīšanu.
6. Neizmantotās vēlēšanu zīmes iznes ārpus balsu skaitīšanas telpas, tās nesaglabā.
7. Atrodoties pie balsu skaitīšanas galdiem, visas piezīmes veic tikai ar zīmuli.

III. Balsotāju un vēlēšanu aplokšņu skaita salīdzināšana

8. Pirms vēlēšanu kastes tiek atvērtas, komisija:
   1. saskaita pāri palikušās vēlēšanu aploksnes (skaitīšana veicama vismaz divas reizes, un katru reizi to dara cits komisijas loceklis) un pēc šo aplokšņu skaita ierakstīšanas protokolā (B2) tās dzēš, nogriežot aploksnes augšējo labo stūri;
   2. saskaita sabojātās vēlēšanu aploksnes, pret kurām vēlētājiem atkārtoti izsniegtas citas vēlēšanu aploksnes (skaitīšana veicama vismaz divas reizes, un katru reizi to dara cits komisijas loceklis), un pēc šo aplokšņu skaita ierakstīšanas protokolā (B3) tās dzēš, nogriežot aploksnes augšējo labo stūri;
   3. pārliecinās, ka vēlētājiem izsniegto vēlēšanu aplokšņu skaits (B) ir vienāds ar nobalsojušo vēlētāju skaitu (C).
9. Ja kontrole attiecībā uz vēlēšanu aploksnēm un balsotāju skaitu nesakrīt, skaitīšana jāatkārto. Ja pēc vairākkārtējas skaitīšanas un pārbaudes kontrolskaitļi nesakrīt (B≠C), par to izdara ierakstu protokolā un nekavējoties informē Centrālo vēlēšanu komisiju. Pēc tam atsevišķi iesaiņo dzēstās neizmantotās vēlēšanu aploksnes un atsevišķi dzēstās sabojātās vēlēšanu aploksnes.
10. Vēlēšanu materiālus iesaiņo, saini nostiprina ar uzlīmi, apzīmogo ar komisijas zīmogu un paraksta komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs. Uz katra iesaiņojuma norāda tā saturu (piemēram, sabojātās vēlēšanu aploksnes) un vienību skaitu. Klātesošajiem novērotājiem arī ir tiesības parakstīties uz uzlīmes.
11. Ja pēc šīs instrukcijas 8.—10. punktā minēto darbību veikšanas un pirms vēlēšanu kastes atvēršanas palicis ievērojams skaits balsotāju, par kuriem nav pārbaudīts, ka ziņas par personu ir iekļautas vēlētāju reģistrā un ka tajā jau nav izdarīta atzīme par šīs personas piedalīšanos attiecīgajās vēlēšanās, komisija ar Centrālās vēlēšanu komisijas atļauju var izsludināt pārtraukumu. Ja tiek izsludināts pārtraukums, pirms tam iesaiņo vai ievieto atsevišķā aizzīmogotā kastē balsotāju sarakstus.

IV. Derīgo vēlēšanu aplokšņu skaita noteikšana

12. Ja notikusi balsošana ar reģistrācijas aploksnēm, vispirms sašķiro divās grupās reģistrācijas aploksnes — derīgās un nederīgās. Reģistrācijas aploksne ir nederīga, ja:
    1. vēlētāju nevar identificēt — uz aploksnes nav norādīts vēlētāja vārds, uzvārds un kārtas numurs balsotāju sarakstā;
    2. tā nav apzīmogota ar attiecīgās komisijas zīmogu;
    3. balsotāju sarakstā ar burtu “N” (Eiropas Parlamenta vēlēšanu iecirkņa komisijas darbības ārvalstīs instrukcijas 36. punkts) atzīmēts, ka vēlētāja balss nav līdzskaitāma.
13. Nederīgās reģistrācijas aploksnes neatvērtas iesaiņo šīs instrukcijas 10. punktā noteiktajā kārtībā. Derīgās reģistrācijas aploksnes atver un skaita balsis šajā instrukcijā noteiktajā kārtībā. Atvērtās derīgās reģistrācijas aploksnes iesaiņo šīs instrukcijas 10. punktā noteiktā kārtībā.
14. No vēlēšanu kastes izņemtās vēlēšanu aploksnes (reģistrācijas aplokšņu lietošanas gadījumā tās izņemtas arī no reģistrācijas aploksnēm), tās neatverot, sašķiro derīgās un nederīgās vēlēšanu aploksnēs. Nederīgas ir vēlēšanu aploksnes, kuras ir saplēstas vai nav apzīmogotas ar attiecīgās komisijas zīmogu. Neaizlīmētas vēlēšanu aploksnes ir derīgas.
15. Ja vēlēšanu kastē atrodas vēlēšanu zīmes, kas nav vēlēšanu aploksnēs, tās pēc kastes satura sašķirošanas nekavējoties dzēš, nogriežot zīmes augšējo labo stūri, un iesaiņo šīs instrukcijas 10. punktā noteiktajā kārtībā.
16. No vēlēšanu kastes izņemtās derīgās vēlēšanu aploksnes saskaita (skaitīšana veicama vismaz divas reizes, un katru reizi to dara cits komisijas loceklis). Derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitam jābūt vienādam ar nobalsojušo vēlētāju skaitu vai mazākam par to.
17. Ja derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits ir lielāks par nobalsojušo vēlētāju skaitu, komisija to ieraksta protokolā un nekavējoties informē Centrālo vēlēšanu komisiju.
18. Derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitu ieraksta žurnālā un protokolā (D2), D1 un D3 laukā ieraksta nulli.
19. Pirms derīgo aplokšņu atvēršanas tām pievieno arī derīgās vēlēšanu aploksnes no reģistrācijas aploksnēm, ja tādas ir.
20. Vēlēšanu kastē atrastās nederīgās vēlēšanu aploksnes saskaita, neatvērtas iesaiņo šīs instrukcijas 10. punktā noteiktajā kārtībā. Šo skaitu ieraksta žurnālā.

V. Derīgo vēlēšanu aplokšņu atvēršana un vēlēšanu zīmju derīguma noteikšana

21. Komisija atver derīgās aploksnes un vienlaikus konstatē, vai aploksnē:
    1.  ir viena vēlēšanu zīme;
    2.  ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi;
    3.  ir vēlētāja saplēsta vēlēšanu zīme;
    4.  nav vēlēšanu zīmes;
    5.  ir cita apgabala (citas ES valsts) vēlēšanu zīme.
22. Vēlēšanu aploksnes, kurās bija pa vienai vēlēšanu zīmei, pēc zīmju izņemšanas nav jāsaglabā. Vēlēšanu zīmes no šīm aploksnēm novieto vienkopus skaitīšanai.
23. Ja kādā vēlēšanu aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi, par to nekavējoties ziņo klātesošajiem, vēlēšanu zīmes ievieto atpakaļ vēlēšanu aploksnē un šādas aploksnes nekavējoties nodod komisijas priekšsēdētājam, kurš pats vai komisijas sekretārs tās numurē, izdara uz tām atzīmi “Vairākas zīmes” un novieto tās atsevišķi. Pēc šķirošanas pabeigšanas šīs aploksnes pārskaita un to skaitu ieraksta protokolā (F).
24. Ja kādā vēlēšanu aploksnē nav vēlēšanu zīmes, par to nekavējoties ziņo klātesošajiem, šādas aploksnes nekavējoties nodod komisijas priekšsēdētājam, kurš pats vai komisijas sekretārs tās numurē, izdara uz tām atzīmi “Tukša” un novieto tās atsevišķi. Pēc šķirošanas pabeigšanas šīs aploksnes pārskaita un to skaitu ieraksta protokolā (G2).
25. Ja kādā vēlēšanu aploksnē ir vēlētāja saplēsta vēlēšanu zīme, par to nekavējoties ziņo klātesošajiem, vēlēšanu zīmi ievieto atpakaļ vēlēšanu aploksnē un šādas aploksnes nekavējoties nodod komisijas priekšsēdētājam, kurš pats vai komisijas sekretārs tās numurē, izdara uz tām atzīmi “Saplēstas zīmes” un novieto tās atsevišķi.
26. Ja kādā vēlēšanu aploksnē ir cita apgabala vēlēšanu zīme, par to nekavējoties ziņo klātesošajiem, to ievieto atpakaļ vēlēšanu aploksnē un šādas aploksnes nekavējoties nodod komisijas priekšsēdētājam, kurš pats vai komisijas sekretārs tās numurē, izdara uz tām atzīmi “Cita apgabala zīmes” un novieto tās atsevišķi.
27. Kad atvērtas visas derīgās vēlēšanu aploksnes, komisija lemj par vēlēšanu zīmju derīgumu vēlēšanu aploksnēs ar vairākām vēlēšanu zīmēm, par vēlētāju saplēsto vēlēšanu zīmju un aploksnēs atrasto citu vēlēšanu apgabalu vēlēšanu zīmju derīgumu:
    1. ja vēlēšanu aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi un turklāt tās nav pilnīgi vienādas pēc satura (arī pēc izdarītām atzīmēm), tās visas atzīstamas par nederīgām. Šīs vēlēšanu zīmes iezīmē šīs instrukcijas 29. punktā noteiktā kārtībā un ievieto atpakaļ vēlēšanu aploksnē. Šo aplokšņu skaitu ieraksta protokolā (G1).
    2. ja vēlēšanu aploksnē ir vairākas pilnīgi vienādas vēlēšanu zīmes (arī pēc izdarītām atzīmēm), par derīgu atzīst un skaitīšanai pie derīgajām zīmēm pievieno vienu no tām, bet pārējās atzīst par nederīgām. Par nederīgām atzītās vēlēšanu zīmes iezīmē šīs instrukcijas 29. punktā noteiktā kārtībā, ievieto atpakaļ vēlēšanu aploksnē un šo aplokšņu skaitu ieraksta protokolā (F1).
    3. ja vēlēšanu zīme vēlēšanu aploksnē ir vēlētāja saplēsta, tā atzīstama par nederīgu. Šo aplokšņu skaitu ieraksta protokolā (G3).
    4. vēlēšanu zīmes no citiem vēlēšanu apgabaliem pēc to atzīšanas par nederīgām iezīmē šīs instrukcijas 29. punktā noteiktā kārtībā, ievieto atpakaļ aploksnē un šo aplokšņu skaitu ieraksta protokolā (G4).
28. Aritmētiski summē vēlēšanu aplokšņu kopskaitu, kurās nav derīgu vēlēšanu zīmju (G=G1+G2+G3+G4).
29. Uz katras nederīgās vēlēšanu zīmes (izņemot saplēstās) izdara atzīmi “Nederīga”, ko paraksta komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs. Nederīgās vēlēšanu zīmes numurē, norādot vēlēšanu zīmes kārtas numuru katrā aploksnē (piemēram, ja 4. aploksnē atrastas trīs dažādas vēlēšanu zīmes, tās numurē šādi: 4/1, 4/2, 4/3).
30. Vēlēšanu aploksnes ar nederīgām vēlēšanu zīmēm, kā arī vēlēšanu kastē atrastās tukšās vēlēšanu aploksnes iesaiņo šīs instrukcijas 10. punktā noteiktā kārtībā, uz iesaiņojuma norādot vēlēšanu aplokšņu un nederīgo vēlēšanu zīmju skaitu.
31. Komisija saskaita derīgās vēlēšanu zīmes un ieraksta to kopskaitu protokolā (H). Skaitīšana veicama vismaz divas reizes, un katru reizi to dara cits komisijas loceklis. Pēc tam pārbauda, vai derīgo vēlēšanu zīmju kopskaits (H) ir vienāds ar derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaitu (D) vai mazāks par to.
32. Ja kontrolskaitļi attiecībā uz vēlēšanu aploksnēm un derīgo vēlēšanu zīmju skaitu nesakrīt, skaitīšanu atkārto. Ja pēc vairākkārtējas skaitīšanas un pārbaudes kontrolskaitļi nesakrīt, par to izdara ierakstu protokolā un nekavējoties ziņo Centrālajai vēlēšanu komisijai.

VI. Kandidātu sarakstu balsu skaitīšana

33. Komisija sašķiro derīgās vēlēšanu zīmes pa kandidātu sarakstiem. Vēlēšanu zīmes pēc šķirošanas atkārtoti pārbauda cits komisijas loceklis.
34. Pēc tam saskaita par katru kandidātu sarakstu nodotās vēlēšanu zīmes (skaitīšana veicama vismaz divas reizes, un katru reizi to dara cits komisijas loceklis). Par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu ieraksta protokolā (J). J laukos ierakstīto vēlēšanu zīmju kopskaitam (SUM(J)) jāsakrīt ar H laukā ierakstīto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu.
35. Par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu paziņo klātesošajiem.

VII. Kandidātu balsu skaitīšana

36. Katra saraksta vēlēšanu zīmes sašķiro divās grupās — grozītās un negrozītās:
    1. grozītas ir vēlēšanu zīmes, kurās vēlētājs pretī kaut viena kandidāta uzvārdam izdarījis atzīmi “+” vai svītrojis kaut viena kandidāta vārdu vai uzvārdu;
    2. visas pārējās vēlēšanu zīmes uzskatāmas par negrozītām.
37. Vēlēšanu zīmes pēc šķirošanas atkārtoti pārbauda cits komisijas loceklis.
38. Atsevišķi par katru kandidātu sarakstu saskaitāmas:
    1.  negrozītās vēlēšanu zīmes, un to skaits ierakstāms protokolā (J1);
    2.  grozītās vēlēšanu zīmes, un to skaits ierakstāms protokolā (J2).
39. Par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitam (J) jābūt vienādam ar J1 un J2 laukā ierakstīto skaitļu summu.
40. Pēc tam atsevišķi iesaiņo par katru kandidātu sarakstu nodotās negrozītās vēlēšanu zīmes, uz iesaiņojuma norādot, par kuru kandidātu sarakstu nodotas negrozītās vēlēšanu zīmes, un to skaitu.
41. Pēc tam par katru kandidātu sarakstu nodotās grozītās vēlēšanu zīmes šķiro trīs grupās attiecībā uz saraksta pirmo kandidātu:
    1.  pirmā grupā — pretī kandidāta uzvārdam izdarīta atzīme “+” (L);
    2.  otrā grupā — kandidāta vārds vai uzvārds svītrots (M);
    3.  trešā grupā — attiecībā uz kandidātu vēlēšanu zīmē nav atzīmju (N). Šai grupā ieskaitāmas arī vēlēšanu zīmes, kur ir gan pretī kandidāta uzvārdam izdarīta atzīme “+”, gan viņa vārds vai uzvārds svītrots.
42. Ja vēlēšanu zīmē vēlētāja veiktā atzīme vai svītrojums ir neskaidrs, komisija ar balsu vairākumu lemj par atzīmes vai svītrojuma līdzskaitāmību. Uz attiecīgās vēlēšanu zīmes norāda lēmumu.
43. Atzīme “+” līdzskaitāma, ja tā izdarīta paredzētajā vietā (rombā) pretī kandidāta uzvārdam. Krustu veidojošās līnijas var būt jebkādā izvērsumā vai pagrieziena leņķī — “+” vai “×”, bet šo līniju krustpunktam jābūt romba iekšpusē. Atzīme “+” var būt rombā pilnīgi vai daļēji, arī pāri romba malām. Tas, ka līnijas atzīmēs nav novilktas pilnīgi taisni, nevar būt par pamatu tās atzīt par nelīdzskaitāmām.
44. Kandidāta vārda un uzvārda svītrojums līdzskaitāms, ja līnija vilkta attiecībā uz šo kandidātu un skar vismaz vienu kandidāta vārda vai uzvārda burtu.
45. Atzīme “+” nav līdzskaitāma, ja krustu veidojošās līnijas nekrustojas vai krustojas ārpus romba.
46. Jebkādas citas atzīmes vēlēšanu zīmē, piemēram “–”, “⁎”, “˅”, aizkrāsots rombs, pārsvītrota visa vēlēšanu zīme, uzraksti, zīmējumi to nepadara nederīgu. Skaitot balsis par kandidātu, šādas atzīmes neņem vērā.
47. Pēc tam, kad saraksta grozītās vēlēšanu zīmes sašķirotas attiecībā uz saraksta pirmo kandidātu, tādā pašā veidā no jauna šķiro un skaita secīgi par katru nākamo kandidātu attiecīgajā kandidātu sarakstā.
48. Katra saraksta grozītās vēlēšanu zīmes šķiro un skaita vismaz divas reizes, turklāt otrreiz to dara cits komisijas loceklis. Ja skaitīšanas rezultāti nesakrīt, skaitīšanu atkārto par kandidātiem, kuru rezultāti nesakrīt.
49. Kad par katru saraksta kandidātu saskaitīti plusi, svītrojumi un vēlēšanu zīmju skaits, kur attiecībā uz viņu nav atzīmju, rezultātus attiecībā uz šī saraksta kandidātiem ieraksta protokolā (L, M, N). Ierakstus protokolā pārbauda cits komisijas loceklis.

VIII. Nobeiguma darbi iecirknī

50. Protokolu elektroniski paraksta komisijas locekļi, kuriem ir elektroniskais paraksts. Pēc balsu skaitīšanas iznākumu apstiprināšanas komisija tos paziņo klātesošajiem. Parakstīto protokola datni komisija ielādē balsu skaitīšanas protokolu apstrādes risinājumā.
51. Pēc protokola parakstīšanas atsevišķi iesaiņo par katru kandidātu sarakstu nodotās grozītās vēlēšanu zīmes, uz iesaiņojuma norādot, par kuru kandidātu sarakstu tās nodotas, un to skaitu.
52. Pēc protokola parakstīšanas komisija noformē žurnālu: ja nepieciešams, žurnālam pievieno papildu lapas Eiropas Parlamenta vēlēšanu iecirkņa komisijas darbības ārvalstīs instrukcijas 26. punktā noteiktajā kārtībā.
53. Komisijas priekšsēdētājs pārliecinās, vai publicētie iecirkņa dati atbilst saskaitītajiem, un par jebkurām neatbilstībām nekavējoties ziņo Centrālajai vēlēšanu komisijai. Protokola datnes un to kopijas komisija dzēš pēc tam, kad gūta pārliecība par publicēto datu atbilstību saskaitītajiem vai — neatbilstību gadījumā — saņemta dzēšanas atļauja no Centrālās vēlēšanu komisijas.
54.  Balsotāju sarakstus sakārto numerācijas secībā un iesaiņo atsevišķi no šīs instrukcijas 55. punktā minētiem vēlēšanu materiāliem.
55. Atsevišķos saiņos iesaiņo vēlēšanu materiālus:
    1. par katru kandidātu sarakstu atsevišķi iesaiņotas grozītās un atsevišķi negrozītās zīmes;
    2. nederīgās vēlēšanu zīmes kopā ar aploksnēm;
    3. dzēstās vēlēšanu aploksnes;
    4. žurnālu;
    5. saņemtās sūdzības;
    6. nederīgās (neatvērtās) reģistrācijas aploksnes, ja tādas bijušas;
    7. izmantotās reģistrācijas aploksnes, ja tādas bijušas;
    8. neizmantotās reģistrācijas aploksnes.
56. Saiņus aizzīmogo ar komisijas zīmogu. Tos paraksta komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs; klātesošajiem novērotājiem arī ir tiesības parakstīties. Pēc tam 55. punktā minētos vēlēšanu materiālus ievieto vēlēšanu kastē un to aizplombē.

IX. Rīcība ar vēlēšanu materiāliem pēc vēlēšanām

57. Ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas komisijas priekšsēdētājs nosūta pa pastu balsotāju sarakstus Centrālajai vēlēšanu komisijai.
58. Šīs instrukcijas 55. punktā minētos vēlēšanu materiālus komisijas priekšsēdētājs glabā līdz Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja rīkojuma saņemšanai. Saņēmis rīkojumu, komisijas priekšsēdētājs atver iesaiņotos vēlēšanu materiālus un, par to sagatavojot un elektroniski parakstot aktu, iznīcina šīs instrukcijas 55.1.—55.7. punktā minētos materiālus. Aktu komisijas priekšsēdētājs nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai.
59. Pēc vēlētāju priekšlikuma izveidota iecirkņa komisijas priekšsēdētājs nosūta Latvijas vēstniecībai attiecīgajā valstī neizmantotās reģistrācijas aploksnes un iecirkņa zīmogu, kā arī virtuālā privātā tīkla (VPN) iekārtu.

Centrālās vēlēšanu komisijas

priekšsēdētāja                                                    Kristīne Saulīte

Centrālās vēlēšanu komisijas

sekretārs                                                            Ritvars Eglājs

* DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU