Nr. 42. Par Zaļo un Zemnieku savienības deputātu kandidāta sūdzību par Olaines novada pašvaldības domes vēlēšanām

LĒMUMS

Nr. 42

Rīgā, 2021. gada 11. jūnijā

Par Zaļo un Zemnieku savienības deputātu kandidāta sūdzību par Olaines novada pašvaldības domes vēlēšanām

1. 2021. gada 9. jūnijā Centrālajā vēlēšanu komisijā saņemta Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta iesniedzēja un deputāta kandidāta Olaines novada pašvaldības domes vēlēšanās (vārds, uzvārds) (turpmāk – iesniedzējs) sūdzība “Par Olaines novada vēlēšanu komisijas 06.06.2021. protokolu un tajā ietverto lēmumu Nr.1, kā arī par vēlēšanu norisi un vēlēšanu organizēšanas būtiskiem trūkumiem novadā, kas radījuši būtiski sagrozītus vēlēšanu rezultātus un neticību vēlēšanu institūtam kopumā”. Sūdzībā tiek prasīts:
   
   “atzīt Olaines novada vēlēšanu komisijas 06.06.2021. lēmumu Nr. 1 par neatbilstošu dokumentu formālajām prasībām, faktiskajai un tiesiskajai situācijai rezultātu atspoguļošanā, kā arī nenodrošinot imperatīvo prasību pēc sēžu atklātuma; uzlikt par pienākumu veikt balsu pārskaitīšanu; atcelt minēto lēmumu un izsludināt atkārtotas vēlēšanas, bet uzskatot, ka šis līdzeklis ir pārāk skarbs – atkārtotu balsošanu.”
2. Iesniedzējs savu prasījumu pamato ar to, ka:
   1. pašvaldības policija vēlēšanu un iepriekšējās balsošanas dienās esot konstatējusi balsu pirkšanas pazīmes, informāciju nododot arī Valsts policijai. Nesot veikti tūlītēji pasākumi, lai neļautu turpināt kropļot godīgu vēlēšanu rezultātus un traucēt likumisku vēlēšanu norisi. Pašvaldība un policija neesot publiski vērsusi iedzīvotāju uzmanību un brīdinājusi par iespējamu balsu pirkšanu un tās veicēju pazīmēm. 05.06.2021. Jaunolaines vēlēšanu iecirknī ieradušies Valsts drošības dienesta pārstāvji, kas liecinot par novirzi no normas vēlēšanu norisē. Daudzi balsu pirkšanā iesaistītie baidoties policijā dot liecības;
   2. Olaines vēlēšanu komisija 06.06.2021. esot sanākusi, pirmšķietami pārkāpjot Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likuma 15.panta pirmajā daļā noteikto par sēžu atklātību (jo par sēdes laiku un vietu neesot bijusi pieejama informācija, kas liedzis minētā likuma 15.panta otrajā daļā noteiktajām personām izmantot savas tiesības tajā būt klāt), 06.06.2021. Olaines novada vēlēšanu komisijas sēdes protokolā nav norāžu ne uz sapulces sasaucēju, ne par tās paziņošanas laiku, vietu, veidu. Līdz ar to iesniedzējs secinājis, ka sēde nevarot tikt atzīta par likumīgi sasauktu un tajā pieņemtie lēmumi nevarot būt atzīti par spēkā esošiem un tiesiskiem.
      
      Protokolā ietvertais lēmums nesaturot visas Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 67. pantā noteiktās sastāvdaļas (tostarp visus būtiskos faktus, lietderības apsvērumus, par administratīvā akta piemērotību attiecīgā mērķa – vēlēšanu taisnīguma, godīguma un nelabticīgu, krāpniecisku politisko spēku nepielaišanas varai – sasniegšanai), neesot norādīts ceļš, kā tiesiski nonākts līdz protokolā ietvertā 1. darba kārtības jautājuma rezultātiem un kā tos ietekmējuši īpašie pašvaldībai zināmie apstākļi: Drošības policijas apciemojums un masveidīgās balsu iepirkumu procedūras – un kādiem līdzekļiem pirkšanas dēļ deformētais rezultāts ir labots, koriģēts, lai novērstu pircēju prettiesiski radīto netaisnīgumu un tas pēc iespējas atbilstu (būtu pietuvināts) absolūtajam taisnīgumam.
      
      Iesniedzējam neizpratni un bažas radot, ka Olaines novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs (vārds, uzvārds) kā sēdes vadītājs un protokolētāja (vārds, uzvārds), kuriem abiem kā pašvaldības amatpersonām esot e-paraksts, protokolu parakstījuši nelietojot e-parakstu. Šāda rīcība liekot apšaubīt protokola patieso sastādīšanas un parakstīšanas laiku un radot bažas par tā iespējamās modificēšanas iemesliem.
   3. Neizpratni un riskus radījusi Olaines novada vēlēšanu komisijas rīcība, Olaines novada pašvaldības vēlēšanu rezultātus publiskojot vienai no pēdējām.
   4. Olaines novada pašvaldība, izmantojot administratīvos resursus, esot veikusi rupjus likuma pārkāpumus un veikusi slēpto aģitāciju, kas visdrīzāk esot ietekmējusi vairāku deputātu vietu sadalījumu.
   5. Esot notikusi ilgstoša, slēpta “Latvijas attīstībai” saraksta politiskās reklāmas kampaņa.
   6. Esot notikusi vēlētāju masveidīga balsu pirkšanas akcija, kā arī pretlikumīga aģitācija un nomelnošanas kampaņa pret iesniedzēja pārstāvēto kandidātu sarakstu no politiskās partijas “Sadarbība” puses.
   7. Iesniedzējs norāda, ka pēc Olaines novada vēlēšanu komisijas sniegtās informācijas liela daļa darbību ar vēlēšanu materiāliem tika veikta elektroniski, tostarp izmantojot interneta tīklus, par ko liecinot arī pēdējo gadu Centrālās vēlēšanu komisijas EIS sistēmā redzamie iepirkumi. IT jomas speciālisti, neraugoties uz Igaunijas pieredzi, viennozīmīgi un daudzkārt ir apgalvojuši, ka Latvijā interneta vēlēšanas nav realizējamas. Tādējādi šādu nedrošu un jomas speciālistu neatzītu tehnoloģiju izmantošana neesot pieļaujama.
   8. Iesniedzējs pauž uzskatu, ka Centrālā vēlēšanu komisija kā viena no nedaudzajām nacionālajām autonomajām iestādēm ir tiesīga plaši raudzīties (no likuma gara, nevis likuma burta) uz sasniedzamo mērķi – godīgu vēlēšanu norisi valstī, lai tiesībsargājošās iestādes ātri novērstu iespēju turpināt pamanītos pārkāpumus, tā pēc iespējas mazāk ļaujot prettiesisko darbību veicējiem panākt ietekmi uz rezultātu, nepieļautu negodīgu manipulāciju ceļā sasniegtu priekšrocību izmantošanu tajā, un iespēju šādu manipulāciju organizētājiem un veicējiem nonākt pie varas, kur pastāv lieli riski, ka tiks izmantotas līdzīgas metodes publisko resursu izšķērdēšanā un citu nelegālu darbību veikšanā pašlabumam un esot interešu konfliktā.
      
      Ja laicīgi ziņotie un konstatētie pārkāpumi nav novērsti, ļaujot noziedzīgās un citādi prettiesiskās darbības īstenot maksimāli garā periodā, vienīgais ceļš esot balsošanas vai vēlēšanu atkārtota rīkošana, kurās šīs iestādes rīkotos atbildīgi un būtu savu uzdevumu augstumos.
      
      Iesniedzējs norāda, ka policijas, Valsts drošības dienesta, pašvaldības rīcībā esošie dati (pat statistika) par pārkāpumiem nav publiskota kā atklāta informācija, kas liedzot pievienot precīzus datus šai sūdzībai, lai būtu operatīvi iespējams veikt prettiesisko rīcību ietekmes novērtējumu. Rezultātu koriģēšana pēc tiesas sprieduma pēc ilgāka laika nespējot atjaunot tiesiskumu (veikt pilnīgu restitūciju).
      
      Centrālās vēlēšanu komisijas 2021. gada 11. jūnija sēdē iesniedzējs sūdzību uzturēja uz tajā norādītajiem argumentiem. Papildus norādīja, ka iecirkņos nav ievērots drošības iestāžu ieteikums tos aprīkot ar videonovērošanas kamerām.
3. Olaines novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs (vārds, uzvārds) sūdzību neatzina, pamatojoties uz Olaines novada vēlēšanu komisijas 11.06.2021. paskaidrojumu.
   1. Paskaidrojumā attiecībā uz Iesniedzēja iesniegumā minēto par vēlēšanu komisijas sēžu norises un lēmumu pieņemšanas kārtību, Olaines novada vēlēšanu komisija atsaucas uz Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likuma:
      
      16. pantu – vēlēšanu komisija un iecirkņa komisija lēmumus pieņem, atklāti balsojot. Lēmums ir pieņemts, ja "par" nobalso vairākums no komisijas locekļu kopskaita. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss. Komisijas loceklis, kurš nepiekrīt lēmumam, ir tiesīgs pievienot protokolam rakstveidā savu atsevišķo viedokli;
      
      17. panta pirmo daļu – vēlēšanu komisijas un iecirkņa komisijas sēdē raksta sēdes protokolu, kuru paraksta komisijas priekšsēdētājs un sekretārs. Komisijas lēmumi ierakstāmi protokolā (tipveida protokolus likumdevējs nav paredzējis);
      
      29. pantu – vēlēšanu (balsošanas) dienā iecirkņa komisija nodrošina brīvu un netraucētu balsošanas norisi atbilstoši likuma un Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajai kārtībai un izskata vēlētāju (balsotāju) iesniegtās sūdzības un protestus;
      
      30. pantu – par vēlēšanu (balsošanas) gaitu iecirkņa komisija raksta protokolu, atzīmējot tajā visus starpgadījumus un traucējumus, kā arī vēlētāju (balsotāju) sūdzības, protestus un sakarā ar tiem pieņemtos lēmumus;
      
      31. pantu – pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas iecirkņa komisija Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā nodrošina nodoto balsu saskaitīšanu un nogādā balsu skaitīšanas protokolu kopā ar citiem materiāliem vēlēšanu komisijai.
   2. Olaines novada vēlēšanu komisija uzsver, ka ir nodrošinājusi balsu skaitīšanu atbilstoši Centrālās vēlēšanu komisijas Pašvaldības domes vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcijai (apstiprināta ar Centrālās vēlēšanu komisijas 2021. gada 8. aprīļa lēmumu Nr.18) noteiktajai kārtībai (arī ievērojot instrukcijas 65. punktu — pēc iecirkņu protokolu saņemšanas pašvaldības vēlēšanu komisija sagatavo vēlēšanu rezultātu protokolu trīs eksemplāros). Tas nozīmē, ka pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas un vēlētāju balsu saskaitīšanas, vēlēšanu komisija sagatavo komisijas protokolu (2021.gada 6. jūnijā, protokols Nr.15 (sēde sākās pl.5.30), ar protokola 1.punktu, apstiprināti vēlēšanu rezultāti (6.ieraksts: Zaļo un Zemnieku savienība – derīgās zīmes 122; procenti – 3.28%; vietas – 0), ar protokola 2. punktu — noteikti ievēlētie deputāti (alfabēta secībā) un nosūtīti Centrālajai vēlēšanu komisijai.
   3. Attiecībā uz iesniedzēja norādi par sēžu atklātību un dalību tajās komisija paskaidro, ka novērotājiem, vēlētājiem, žurnālistiem, reģistrētām politiskajām partijām un to apvienību pilnvarotām personām, kandidātu saraksta iesniedzējiem ir iespēja piedalīties vēlēšanu procesā līdz galam – vēlēšanu materiālu nodošanā novada vēlēšanu komisijai, piedalīties komisijas sēdē, kurā apstiprina vēlēšanu rezultātus. Papildus komisija atzīmējusi, ka Zaļo un Zemnieku savienības novērotāji nepiedalījās vēlēšanu gaitas novērošanā.
   4. Olaines novada kandidātu saraksti un programmas tika publicētas Centrālās vēlēšanu komisijas interneta vietnē, Olaines novada pašvaldības interneta vietnē, kā arī tika izvietoti Olaines novada pašvaldības informatīvajos stendos ar mērķi, lai Olaines novada vēlētājiem būtu iespēja iepazīties ar iesniegtajiem kandidātu sarakstiem un to programmām.
   5. Papildus Olaines novada vēlēšanu komisija paskaidrojumā norādījusi, ka Olaines novadā vēlēšanu dienās vēlēšanu iecirkņu komisijas ir ziņojušas par aizdomīgiem aģitācijas un balsu pirkšanas gadījumiem pašvaldības policijai un Valsts drošības dienestam (VDD). Norāda, ka VDD ir apkopojis iegūto informāciju par pašvaldību vēlēšanu norisi (skatīt publisko interneta vietni - https://vdd.gov.lv/lv/noderigi/publikacijas/aktuala-informacija-par-pasvaldibu-velesanu-norisi.art207) un nav konstatēti būtiski pārkāpumi vēlēšanu gaitā, t.sk. – vēlētāju balsu pirkšana.
4. 2021. gada 11. jūnija sēdē likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” noteiktās kompetences robežās izvērtējusi sūdzību, iesniedzēja un Olaines novada vēlēšanu komisijas sniegtos paskaidrojumus, Centrālā vēlēšanu komisija konstatē, ka iesniedzēja prasījums nav pamatots.
   1. Šā lēmuma 2.1., 2.4., 2.5. un 2.6. punktos minēto argumentu izskatīšana nav Centrālās vēlēšanu komisijas kompetencē, līdz ar to iesniegums nosūtāms Valsts drošības dienestam un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam izvērtēšanai attiecīgajā daļā.
   2. Attiecībā uz šā lēmuma 2.2. punktā norādīto iesniedzēja argumentu par Olaines vēlēšanu komisijas 06.06.2021. sēdes neatbilstību Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likuma 15. panta pirmajā daļā noteiktajam par sēžu atklātību, Centrālā vēlēšanu komisija nekonstatē, ka sēde bijusi slēgta. Īpašu paziņošanu par sēdes laiku deputāta kandidātiem, novērotājiem un citiem interesentiem likums neparedz. Vēlēšanu komisijai ir tiesības pēc rezultātu noteikšanas nekavējoties lemt par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu. Bieži vien tas notiek vēlēšanu dienas naktī vai nākamās dienas agrā rītā, un šāda paziņošana nemaz nebūtu iespējama.
      
      Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 41. panta pirmā daļa noteic, ka pašvaldības vēlēšanu komisijas vēlēšanu rezultātus aprēķina pēc protokoliem, ko tās saņēmušas no vēlēšanu iecirkņu komisijām. 44. panta pirmajā daļā noteikts, ka vēlēšanu rezultātus apstiprina attiecīgāspašvaldības vēlēšanu komisija ar savu lēmumu. 44. panta otrā daļa paredz, ka visiem kandidātu saraksta iesniedzējiem triju dienu laikā pēc vēlēšanām ir tiesības iepazīties ar balsotāju sarakstiem, bet trīs dienas pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas — ar vēlēšanu komisijas sēžu protokoliem. 44. panta ceturtajā daļā noteikts, ka novada domes vēlēšanu rezultāti ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc vēlēšanām izliekami redzamā vietā novada domes un pagasta vai pilsētas pārvaldes informācijas sniegšanas vietā, kā arī nosūtāmi publicēšanai Centrālās vēlēšanu komisijas tīmekļvietnē. Novada domes vēlēšanu rezultāti triju dienu laikā pēc vēlēšanām nosūtāmi publicēšanai arī pašvaldības izdotajā laikrakstā, bet, ja tāda nav, — citā vietējā laikrakstā.
      
      Nav pamatots iesniedzēja arguments, ka Olaines novada vēlēšanu komisijas 06.06.2021. sēde nevar tikt atzīta par likumīgi sasauktu, noturētu, un tajā taisītie lēmumi nevar būt atzīti par spēkā esošiem un tiesiskiem, jo sēdes protokolā nav norāžu ne uz sapulces sasaucēju, ne paziņošanas laiku, vietu, veidu. Centrālā vēlēšanu komisija norāda, ka šādas ziņas nav obligātas, lai protokolam būtu juridisks spēks. Normatīvie akti izsmeļoši nenosaka, kādas ziņas norādāmas protokolā, līdz ar to vēlēšanu komisijas ievēro Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likuma normas (skat. 14., 16., 17. pantu), pēc kurām nosakāma sēdes lemttiesība (proti, piedalās lēmuma pieņemšanai nepieciešamais komisijas locekļu skaits, sēdi vada priekšsēdētājs, protokolē sekretārs u.tml.). Sagatavojot protokolu, vēlēšanu komisijām jāliek vērā Dokumentu juridiskā spēka likums un Ministru kabineta 04.09.2018. noteikumi Nr. 558 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība”. Centrālā vēlēšanu komisija norāda, ka dokumenta juridisko spēku atbilstoši minētajiem normatīvajiem aktiem nodrošina gan personas pašrocīgi veikts paraksts, gan atbilstoši Elektronisko dokumentu likumam – arī elektroniskais paraksts. Tādējādi iesniedzēja neizpratne un bažas par to, ka vēlēšanu komisijas protokols nav parakstīts elektroniski, nav pamatotas.
      
      Iesniedzējs iesniegumā norāda, ka vēlēšanu komisijas protokolā ietvertais lēmums nesaturot visas APL 67. pantā prasītās sastāvdaļas. Kā jau iepriekš norādīts, speciālā likuma — Pašvaldības domes vēlēšanu likuma — 41. panta pirmā daļa noteic, ka pašvaldības vēlēšanu komisijas vēlēšanu rezultātus aprēķina pēc protokoliem, ko tās saņēmušas no vēlēšanu iecirkņu komisijām. 44. panta pirmajā daļā noteikts, ka vēlēšanu rezultātus apstiprina attiecīgāspašvaldības vēlēšanu komisija ar savu lēmumu. Līdz ar to, arī saskaņā ar APL 65. panta pirmo daļu (ja piemērojamā tiesību normā noteikts, ka izdodams konkrēta satura administratīvais akts (obligātais administratīvais akts), iestāde izdod šādu administratīvo aktu), vēlēšanu komisijai lēmums jāpieņem, neveicot 66. pantā norādītos lietderības apsvērumus. Pēc savas būtības vēlēšanu komisijas lēmums par vēlēšanu rezultātiem ir konstatējošs administratīvais akts. Pašvaldības vēlēšanu komisija lēmumu var pamatot vien ar likuma prasību noteikt vēlēšanu rezultātu, un tajā vairākas APL 67.pantā noteiktās administratīvā akta obligātās sastāvdaļas objektīvi nemaz nav iespējams norādīt, piemēram, iesniedzēja prasījumu, dalībnieku viedokļus un argumentus, arī pārsūdzības kārtību var darīt zināmu citā ceļā, ne obligāti norādot to komisijas sēdes protokolā.
   3. Attiecībā uz šā lēmuma 2.3. punktā minēto iesniedzēja neizpratni par Olaines novada pašvaldības vēlēšanu rezultātu publiskošanas laiku, norādāms, ka Centrālās vēlēšanu komisijas ieskatā iepretim publiskošanas ātrumam un sabiedrības interesei ātrāk uzzināt provizoriskos vēlēšanu rezultātus būtiskāk ir nosūtīt publiskošanai Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā pārbaudītus un precīzus vēlēšanu rezultātus.
   4. Viens no iesniedzēja argumentiem vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanai ir, ka darbības ar vēlēšanu materiāliem tika veiktas elektroniski, tostarp izmantojot interneta tīklus. Iesniedzējs nepamatoti atsaucas uz IT jomas ekspertu atzinumiem, jo tie attiecas uz interneta balsošanu. Interneta balsošana Latvijā netiek organizēta nevienās vēlēšanās. IT sistēmas 2021. gada 5. jūnija pašvaldības domes vēlēšanās tika lietotas deputātu kandidātu sarakstu sagatavošanai, iesniegšanai un publicēšanai, vēlētāju reģistrēšanai un vēlēšanu rezultātu apkopošanai un publicēšanai, savukārt balsošana notika ar papīra vēlēšanu zīmēm. Attiecīgās IT sistēmas un lietojumprogrammas pirms to ieviešanas pārbauda kompetentās iestādes, izvērtējot iespējamos drošības riskus, kā arī šo sistēmu un lietojumprogrammu darbība tiek nepārtraukti uzraudzīta vēlēšanu un balsu skaitīšanas laikā.
   5. Attiecībā uz iesniedzēja pausto, ka vēlēšanu iecirkņos saskaņā ar drošības iestāžu ieteikumiem jābūt videonovērošanai, Centrālā vēlēšanu komisija norāda, ka šis apgalvojums nav patiess, un videonovērošanu vēlēšanu iecirkņos normatīvie akti neparedz.
   6. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2006. gada 3. novembra spriedumā lietā Nr. SA – 5/2006, ir atzinis, ka “par vēlēšanu rezultātus ietekmējošu uzskatāms pārkāpums, ja ar to būtiski tiek ietekmēts vēlēšanu iznākums, proti, ja tiek konstatēts, ka vēlēšanu rezultāts neatspoguļo vēlētāju patieso (brīvo) gribu. Šāds pārkāpums arī atzīstams par būtisku, jo nozīmē brīvu vēlēšanu principa pārkāpumu.”

Centrālā vēlēšanu komisija nepiekrīt iesniedzēja uzskatam, ka, pieņemot lēmumu, tai jāņem vērā iesniedzēja iesniegumā sniegtā informācija, kas ir tiesībsargājošo institūciju kompetencē. Centrālā vēlēšanu komisija uzsver, ka tās rīcībā atšķirībā no tiesas nav instrumentu, lai konstatētu un izvērtētu tāda veida pārkāpumus un to ietekmi uz vēlēšanu rezultātu. Ievērojot, ka Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu konstatēšana tiesas ceļā var prasīt ilgāku laiku, likumdevējs Pašvaldību domes vēlēšanu likuma 47.¹panta pirmajā daļā noteicis, ka pēc tam, kad saņemts notiesājošs spriedums krimināllietā par vēlēšanu tiesību pārkāpumiem, pašvaldības vēlēšanu komisija Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā piecu dienu laikā izvērtē, vai ir bijusi ietekme uz vietu sadalījumu attiecīgajās vēlēšanās, un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1. nepārdalīt vietas starp attiecīgajās vēlēšanās reģistrētajiem kandidātiem;
2. pārdalīt vietas starp attiecīgajās vēlēšanās reģistrētajiem kandidātiem.

Pamatojoties uz augstākminēto, saskaņā ar likuma „Par Centrālo vēlēšanu komisiju” 4., 5. pantu, 6. panta 8. punktu, Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 45.¹ pantu, Administratīvā procesa likuma 81. pantu, Centrālā vēlēšanu komisija

NOLEMJ:

noraidīt Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta iesniedzēja un deputāta kandidāta Olaines novada domes vēlēšanās (vārds, uzvārds) sūdzību.

Lēmumu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas dienas var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, Baldones ielā 1A, Rīgā, LV-1007.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja

Kristīne Bērziņa

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs

Ritvars Eglājs