Nr. 38. Par politiskās partijas “Alternative” iesniegumu

LĒMUMS

Nr. 38

Rīgā, 2020. gada 3. septembrī

Par politiskās partijas “Alternative” iesniegumu

1.

1.1. 2020. gada 2. septembrī Centrālajā vēlēšanu komisijā saņemts politiskās partijas “Alternative”, reģ. Nr. 40008113748, adrese: Raiņa iela 44-61, Jūrmala, LV – 2011 (turpmāk – iesniedzēja) pieteikums par Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanu (turpmāk – iesniegums). Iesniegumā lūgts:

1. Atcelt Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas lēmumu par Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu;
2. Pieņemt lēmumu par atkārtotu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu izsludināšanu.

Minētie lūgumi iesniegumā pamatoti ar to, ka 2020. gada 29. augusta Rīgas domes vēlēšanu “organizācijā un norisē ir pieļauta virkne būtisku pārkāpumu, kā rezultātā daudzu vēlētāju balsis nemaz nav tikušas ņemtas vērā vai vēlētājiem vispār tika liegtas likumīgās tiesības piedalīties vēlēšanās.”

Iesniegumā norādīts, ka Rīgas pilsētas 144.vēlēšanu iecirknī vēlētājiem tika izsniegts ievērojams skaits vēlēšanu aplokšņu bez iecirkņa komisijas zīmoga, kā rezultātā 419 vēlēšanu aploksnes uzskatāmas par nederīgām. Arī Rīgas pilsētas 97.vēlēšanu iecirknī tā paša iemesla dēļ par nederīgām uzskatāmas 208 vēlēšanu aploksnes.

Iesniedzēja atsaucas arī uz publiski pieejamo informāciju, ka personām nav tikusi nodrošināta balsošana viņu atrašanās vietā, lai gan tās laicīgi un atbilstoši procedūrai bija pieteikušās šādai savu vēlēšanu tiesību realizēšanai, minot arī divas konkrētas personas, kurām balsošana nav tikusi nodrošināta.

Iesniedzēja uzskata, ka minēto pārkāpumu raksturs norāda uz būtisku un, iespējams, ļaunprātīgu iejaukšanos Rīgas domes vēlēšanu norisē, ka pastāv varbūtība, ka šādu gadījumu skaits ir ievērojami lielāks, un, ka minētie pārkāpumi atzīstami par būtiskiem un vēlēšanas par neleģitīmām. Atkārtotu vēlēšanu rīkošana iesniedzējas ieskatā “ir vienīgais atbilstošais un tiesiskais veids, kādā konkrētajā gadījumā nodrošināt vēlētāju tiesības atbilstoši tiesiskas un demokrātiskas valsts principiem, cita starpā negraujot arī Latvijas Republikas starptautisko reputāciju.”

1.2. Centrālās vēlēšanu komisijas 2020. gada 3. septembra sēdē (turpmāk – sēde) iesniedzējas pārstāve Viktorija Jarkina iesniegumu uzturēja, pamatojoties uz tajā norādītajiem argumentiem, papildus uzsverot, ka vēlēšanās pieļautās kļūdas no vēlēšanu komisiju puses ir nolaidība, par ko normatīvajos aktos ir paredzēta atbildība. Vairāk kā 600 cilvēkiem tika atņemtas viņu konstitucionālās pamattiesības - tiesības balsot vēlēšanās, tādējādi ir pieļauti cilvēktiesību ierobežojumi. Vērsa uzmanību uz Satversmes 1. un 101. pantu, uzskatot, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jānodrošina ne tikai vēlēšanu likumu, bet arī Satversmes normu ievērošana, pārkāpumu izvērtēšanai nepieejot formāli – pēc likuma normu burta, bet pēc to mērķa. Nav strīda par to, ka pārkāpumi vēlēšanās ir tikuši pieļauti, bet par ietekmi uz vēlēšanu rezultātiem un to, ka vēlētāju tiesības tika aizskartas. Cilvēktiesību aizskāruma dēļ uzskata par samērīgu visu

Rīgas domes vēlēšanu rezultātu atcelšanu.

1.3. Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Kokins sēdē informēja, ka Rīgas pilsētas vēlēšanu komisija saņēma 1327 iesniegumus par balsošanu atrašanās vietā. No tiem netika izpildīti 8. Atzina Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas vainu, paskaidrojot, ka šāda situācija radusies lielā darba apjoma un tehniskas dabas problēmu dēļ, ko lielā mērā var izskaidrot ar to, ka šo Rīgas domes vēlēšanu organizēšanas kārtību papildu Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumam regulē arī Rīgas domes atlaišanas likums, kura normas par iesniegumu iesniegšanas kārtību atšķiras no līdzšinējās kārtības. Arī abu vēlēšanu iecirkņu komisiju pieļautā kļūda, neapzīmogojot vēlēšanu aploksnes ar iecirkņa komisijas zīmogu, nav ļaunprātība. Tās rīkojušās atbilstoši likumam, šīs aploksnes nelīdzskaitot. Papildu stresu radīja arī Covid – 19 infekciju ierobežojošo pasākumu nodrošināšana vēlēšanu iecirkņos.

Rīgas pilsētas 97.vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja Ilze Seņkova sēdē paskaidroja, ka 208 vēlēšanu aploksnes netika apzīmogotas ar vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu apstākļu sagadīšanās dēl. Kopā iecirknī bija saņemtas četras kastes ar vēlēšanu aploksnēm, Trīs kastēs esošās vēlēšanu aploksnes tika apzīmogotas, bet vienas kastes saturs atstāts neapzīmogots. Vēlēšanu dienā nejaušības dēļ tieši šī kaste tika izņemta no seifa un neapzīmogotās aploksnes, sākot no 12.30, izdalītas iecirkņa darbiniekiem, kuri reģistrē vēlētājus. Tas, ka vēlētājiem tiek izsniegtas neapzīmogotas aploksnes, tika pamanīts tikai vēlēšanu dienas vakarā – ap plkst. 20. To pamanīja vēlēšanu komisijas loceklis, kurš dežurēja pie vēlēšanu kastes. Par to nekavējoties ziņots Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam. I. Seņkova apliecināja, ka neapzīmogoto aplokšņu skaits vēlēšanu kastē izskaidrojams tikai ar minēto kļūdu vēlēšanu iecirkņa komisijas darbā.

Rīgas pilsētas 144. vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja Vaira Andra Brensēne sēdē paskaidroja, ka 419 vēlēšanu aploksnes netika apzīmogotas ar vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu tādēļ, ka kļūdījās, domājot, ka ir pietiekami, ja iepriekšējās balsošanas dienās uz aploksnēm tiek uzspiests jaunā veida spiedogs “iepriekšējā balsošana”, un ka iecirkņa komisijas zīmogs šajā gadījumā nav nepieciešams. Apliecināja, ka neapzīmogoto aplokšņu skaits iepriekšējās balsošanas vēlēšanu kastē izskaidrojams tikai ar minēto kļūdu vēlēšanu iecirkņa komisijas darbā. Arī ziņās, ko iecirkņa komisija sniedza par vēlētāju aktivitāti iepriekšējās balsošanas dienās, bija norādīts nobalsojušo vēlētāju skaits – 419 vēlētāju.

2.

2.1. Likuma “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” 4. pants nosaka:

Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina Saeimas vēlēšanu likuma, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma un likuma “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” izpildi, kā arī šo likumu vienveidīgu un pareizu piemērošanu un kontrolē šo likumu precīzu izpildi. Veicot savus pienākumus un realizējot tiesības, Centrālā vēlēšanu komisija rīkojas spēkā esošo normatīvo aktu ietvaros.

Saskaņā ar minētā likuma 6. panta 8.punktu un 8. pantu Centrālā vēlēšanu komisija izskata sūdzības un iesniegumus par citu vēlēšanu komisiju lēmumiem un darbību un atceļ to nelikumīgos lēmumus. Centrālā vēlēšanu komisija savas pilnvaras realizē atbilstoši Saeimas vēlēšanu likuma, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma un likuma “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” normām.

2.2. Likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” noteiktās kompetences ietvaros izvērtējusi iesniegumu un sēdē sniegtos paskaidrojumus, kā arī pārbaudījusi vēlēšanu dokumentus, Centrālā vēlēšanu komisija konstatē:

• 2.2.1. Rīgas pilsētas 97. vēlēšanu iecirknī vēlēšanu kastē balsošanai vēlēšanu dienā atrastas 208 vēlēšanu aploksnes, kuras nav apzīmogotas ar vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu. Rīgas pilsētas 144. vēlēšanu iecirknī vēlēšanu kastē iepriekšējai balsošanai atrastas 419 vēlēšanu aploksnes, kuras nav apzīmogotas ar vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu. Līdz ar to minētās vēlēšanu iecirkņu komisijas nav ievērojušas Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 28. panta trešo daļu, kur noteikts, ka katram vēlētājam izsniedz visu vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes un īpašu vēlēšanu aploksni, kura apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu. Attiecīgi nav ievērots arī Centrālās vēlēšanu komisijas 06.03.2020. ar lēmumu Nr. 16 apstiprinātās Vēlēšanu iecirkņa komisijas darbības instrukcijas republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanās 12.punkts, kurā noteikts: “Republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisija sadala vēlēšanu aploksnes iecirkņa komisijām, atstājot sev rezervi neparedzētai vajadzībai. Saņēmusi no republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijas vēlēšanu aploksnes, iecirkņa komisija tās visas apzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu, pārskaita vismaz divas reizes un izdara vēlēšanu gaitas žurnālā (B1 aile) ierakstu par apzīmogoto aplokšņu skaitu, norādot iecirkņa komisijas locekļu vārdu un uzvārdu, kuri tās skaitījuši”.
• 2.2.2. Republikas pilsētas domes un novada domes 38. panta sestā daļa precīzi noteic: “Par nederīgām uzskatāmas saplēstas vēlēšanu aploksnes un tās vēlēšanu aploksnes, kuras nav apzīmogotas ar vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu”. Balsu skaitīšanas laikā Rīgas pilsētas 97. vēlēšanu iecirkņa komisija un 144. vēlēšanu iecirkņu komisija vēlēšanu kastēs atrastās neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes atzinušas par nederīgām. Šādi rīkojoties, iecirkņa komisijas ir ievērojušas Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 38. panta sesto daļu. Ir ievērots arī Centrālās vēlēšanu komisijas 27.01.2017. ar lēmumu Nr. 7 apstiprinātās Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcijas 5.2. punkts, kurā noteikts, ka par nederīgām uzskatāmas saplēstas vēlēšanu aploksnes un tās vēlēšanu aploksnes, kuras nav apzīmogotas ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu, uz kurām nav norādīts attiecīgo vēlēšanu nosaukums vai kuru forma nav apstiprināta Centrālajā vēlēšanu komisijā.
• 2.2.3. Tādējādi, ievērojot šā lēmuma 2.2.2. punktā noteikto, jāatzīst, ka Rīgas pilsētas 97. un 144. vēlēšanu iecirkņu balsu skaitīšanas protokoli sastādīti pareizi, aprēķinu vai citas kļūdas tajos nav konstatētas, balsu skaitīšana notikusi likumā noteiktajā kārtībā.
• 2.2.4. Pārbaudot iecirkņos saņemto vēlēšanu aplokšņu skaitu, vēlētāju parakstu skaitu sarakstos un vēlēšanu kastēs atrasto vēlēšanu aplokšņu skaitu, nav konstatējams, ka iecirkņu komisijas kādu daļu aplokšņu būtu nozaudējušas vai nepieskaitījušas, jo tās visas fiksētas vēlēšanu dokumentos.
• 2.2.5. 97. vēlēšanu iecirknī no Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas saņemtas 1997 vēlēšanu aploksnes. Izsniegts vēlētājiem: iepriekšējā balsošanā vēlēšanu iecirknī - 464, vēlētāju atrašanās vietā - 3, vēlēšanu dienā vēlēšanu iecirknī - 557, kopā - 1024 vēlēšanu aploksnes. Sabojāta 1 vēlēšanu aploksne, pāri palikušas 972 vēlēšanu aploksnes. Par dalību vēlēšanās un vēlēšanu materiālu (ieskaitot vēlēšanu aploksni) saņemšanu vēlētāju sarakstos ir 1024 vēlētāju paraksti, to skaitā iepriekšējā balsošanā vēlēšanu iecirknī - 464, vēlētāju atrašanās vietā - 3, vēlēšanu dienā vēlēšanu iecirknī - 557. Vēlēšanu kastēs atrastas 1023 vēlēšanu aploksnes: iepriekšējās balsošanas kastē - 464, kastē balsošanai vēlētāju atrašanās vietā - 3, vēlēšanu dienas kastē balsošanai vēlēšanu iecirknī - 556, no tām 348 derīgas un 208 nederīgas.
• 2.2.6. 144. vēlēšanu iecirknī no Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas saņemtas 1992 vēlēšanu aploksnes. Izsniegts vēlētājiem: iepriekšējā balsošanā vēlēšanu iecirknī - 419, vēlētāju atrašanās vietā - 4, vēlēšanu dienā vēlēšanu iecirknī - 510, kopā - 933 vēlēšanu aploksnes. Sabojātas 5 vēlēšanu aploksnes, pāri palikušas 1054 vēlēšanu aploksnes. Par dalību vēlēšanās un vēlēšanu materiālu (ieskaitot vēlēšanu aploksni) saņemšanu vēlētāju sarakstos ir 933 vēlētāju paraksti, to skaitā iepriekšējā balsošanā vēlēšanu iecirknī - 419, vēlētāju atrašanās vietā - 4, vēlēšanu dienā vēlēšanu iecirknī - 510. Vēlēšanu kastēs atrastas 933 vēlēšanu aploksnes: iepriekšējās balsošanas kastē - 419, visas nederīgas, kastē balsošanai vēlētāju atrašanās vietā - 4, vēlēšanu dienas kastē balsošanai vēlēšanu iecirknī - 510.
• 2.2.7. Nav šaubu, ka vēlēšanu aplokšņu neapzīmogošana divos vēlēšanu iecirkņos un 8 vēlētāju iesniegumu neizpilde par balsošanas organizēšanu viņu atrašanās vietā ir Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma pārkāpums. Tomēr attiecībā uz vēlēšanu tiesiskuma pārbaudi judikatūrā ir nostiprinājusies atziņa, ka ne jebkurš vēlēšanu tiesību pārkāpums ir pamats vēlēšanu rezultātu atcelšanai, bet tikai tāds, kas ir ietekmējis vēlēšanu rezultātus (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2005. gada 29. novembra sprieduma lietā Nr.SKA-468/2005 14.punktu; 2006.gada 3.novembra sprieduma lietā Nr.SA-5/2006 12.punktu; 2014.gada 31.oktobra sprieduma lietā Nr.SA-0005-25 24.punktu).
• 2.2.8. Veicot aprēķinus, vietu sadalījuma maiņa starp politiskajām partijām un to apvienībām, kas piedalījās 2020. gada 29. augusta vēlēšanās, varētu rasties, ja, “Saskaņai” sociāldemokrātiskajai partijai nesaņemot nevienu papildu balsi, Jaunā VIENOTĪBA gūtu 320 balsu (jeb 51,0% no 627 vēlēšanu aploksnēm, kas 97. un 144. vēlēšanu iecirknī atzītas par nederīgām) vairāk, "Latvijas Krievu savienība" — 162 balsis (25,8%) vairāk, Jaunā konservatīvā partija — 371 balsi (59,2%) vairāk vai partija "Gods kalpot Rīgai" — 617 balsis (98,4%) vairāk. Tomēr, ievērojot kandidātu sarakstu gūto balsu sadalījumu Rīgas domes vēlēšanās, šāda iespēja atzīstama tikai par teorētisku. Nav neviena vēlēšanu iecirkņa, kur "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija nebūtu guvusi balsu, zemākais tās derīgo balsu īpatsvars kādā iecirknī ir 3,3%. Augstākais Jaunās VIENOTĪBAS derīgo balsu īpatsvars kādā iecirknī ir 26,9%, augstākais "Latvijas Krievu savienības" balsu īpatsvars — 13,8%, augstākais partijas "Gods kalpot Rīgai" īpatsvars — 12,7%, augstākais Jaunās konservatīvās partijas balsu īpatsvars — 12,0%. Tāpat 97. un 144. iecirkņa derīgo vēlēšanu zīmju sadalījums norāda, ka šo iecirkņu nederīgo vēlēšanu aplokšņu atzīšana par derīgām negrozītu mandātu sadalījumu starp kandidātu sarakstiem.
• 2.2.9. Pārkāpumu ietekmes izvērtēšanā tiesai ir daudz plašākas pilnvaras nekā Centrālajai vēlēšanu komisijai. Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 37.¹ pants noteic: “Ja tiesa, izskatot pieteikumu, konstatē, ka ir pieļauti tādi likuma pārkāpumi, kas ietekmējuši attiecīgās domes deputātu vietu sadalījumu starp politiskajām partijām, politisko partiju apvienībām un vēlētāju apvienībām, tā atceļ lēmumu par attiecīgā vēlēšanu iecirkņa rezultātu apstiprināšanu un pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:
  1. uzdot republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijai pārskaitīt balsis;
  2. uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai izsludināt atkārtotu balsošanu;
  3. citu nolēmumu.”
• Savukārt 45.³ pants paredz: “Ja tiesa, izskatot sūdzību, konstatē, ka vēlēšanu organizēšanā vai balsu skaitīšanā un vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā ir pieļauti tādi likuma pārkāpumi, kas ietekmējuši attiecīgās domes deputātu vietu sadalījumu starp politiskajām partijām, politisko partiju apvienībām un vēlētāju apvienībām, tā atceļ lēmumu par attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu un pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:
  1. uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai nodrošināt balsu pārskaitīšanu;
  2. uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai izsludināt atkārtotu balsošanu;
  3. uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai izsludināt atkārtotas vēlēšanas.”
• 2.2.10. Iesniedzēja nav norādījusi, ka šajā lēmumā neminētos citos Rīgas pilsētas vēlēšanu iecirkņos būtu pieļauti likuma pārkāpumi, kas varētu ietekmēt vēlēšanu rezultātus.

2.3. Ņemot vērā šajā lēmumā konstatēto, Centrālajai vēlēšanu komisijai nav pamata atzīt par nelikumīgu un atcelt Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas 2020. gada 30. augusta lēmumu par Rīgas domes vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, kā arī pieņemt lēmumu izsludināt atkārtotas Rīgas domes vēlēšanas.

4.

Pamatojoties uz augstākminēto, saskaņā ar likuma „Par Centrālo vēlēšanu komisiju” 4., 5. pantu, 6. panta 8. punktu, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 45.¹ pantu, Administratīvā procesa likuma 81. pantu, Centrālā vēlēšanu komisija

NOLĒMA:

noraidīt politiskās partijas “Alternative” iesniegumu.

Lēmumu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas dienas var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, Baldones ielā 1A, Rīgā, LV- 1007.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja

Kristīne Bērziņa

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs

Ritvars Eglājs