Nr. 37. Par Latvijas Krievu savienības iesniegumu

LĒMUMS

Nr. 37

Rīgā,2020. gada 3. septembrī

Par Latvijas Krievu savienības iesniegumu

1.

1.1. 2020. gada 2. septembrī Centrālajā vēlēšanu komisijā saņemts Latvijas Krievu savienības, reģ. Nr. 40008120059, adrese: Rūpniecības iela 9, Rīga, LV – 1010, (turpmāk – iesniedzēja) iesniegums, ar kuru pamatojoties uz Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 45.¹ pantu tiek apstrīdēts daļā Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas 30.08.2020. lēmums par Rīgas domes 29.08.2020. vēlēšanu rezultātiem (turpmāk – iesniegums). Iesniegumā lūgts Centrālajai vēlēšanu komisijai nodrošināt balsu pārskaitīšanu Rīgas pilsētas 97. un 144.vēlēšanu iecirknī, uzskatot neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes par derīgām.

1.2. Iesniegums pamatots ar to, ka 97. vēlēšanu iecirknī konstatētas 208 vēlēšanu aploksnes, kas nav apzīmogotas ar attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu un 144. vēlēšanu iecirknī konstatētas 419 vēlēšanu aploksnes, kas nav apzīmogotas ar attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu, norādot, ka “tās tika uzskatītas par nederīgām, lai gan atrasto aplokšņu skaits neliecina par to, ka notiktu prettiesiska iejaukšanās vēlētāju gribas paušanā – ne par to, ka katrā aploksnē ir zīme, kas pauž viena atsevišķa pilntiesīgā vēlētāja gribu, ne par to, ka kādas apzīmogotas aploksnes būtu prettiesiski izņemtas no kastes”. Iesniegumā iesniedzēja atsaucas uz Satversmes 101.pantu, kas paredz, ka “ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu. Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā”. Iesniedzēja norāda, ka Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 38.panta sestā daļa paredz, ka par nederīgām uzskatāmas tās vēlēšanu aploksnes, kuras nav apzīmogotas ar vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu. Administratīvā procesa likuma 15.pants paredz, ka Satversmei ir augstāks juridiskais spēks nekā likumam un ka “(6) Ja konstatē pretrunu starp dažāda juridiska spēka tiesību normām, piemēro to tiesību normu, kurai ir augstāks juridiskais spēks”. Iesniedzēja iesniegumā paudusi viedokli, ka konstatējama pretruna starp Satversmes 101.pantu un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 38.panta sesto daļu, pielietojot Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 38.pantu “gadījumos, kad vienlaikus tiek izpildīti šādi nosacījumi:

• a) nav pamata domāt, ka neapzīmogotas aploksnes nokļuva balsošanas kastē vēlēšanu apzinātas falsificēšanas gaitā vai ka to saturs mazākā mērā atspoguļo patieso vēlētāju gribu nekā apzīmogoto aplokšņu saturs;
• b) vēlētāju, kam tika izdotas neapzīmogotas aploksnes, gribu ir iespējams noskaidrot,
• Latvijas un ES pilsoņiem tiek liegtas konstitucionālās tiesības ievēlēt pašvaldību, trūkstot leģitīmajam pamatam.

Secināms, ka 97. un 144.vēlēšanu iecirknī Likuma 38. panta vārdu “un tās vēlēšanu aploksnes, kuras nav apzīmogotas ar attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu” piemērošana nonāk pretrunā ar Satversmi un nav pieļaujama”.

Papildus iesniedzēja norāda, ka tai precizēti vēlēšanu rezultāti var būt izšķiroši. Ja zīmes, kas atrodamas neapzīmogotajās aploksnēs, tiktu atzītas par derīgām, iespējams, iesniedzēja iegūtu 5 vietas Rīgas domē. Tāpat iesniedzēja izsaka pieņēmumu, ka minēto 627 aplokšņu ņemšana vērā varētu ietekmēt arī deputātu kandidātu secību.

1.3. Centrālās vēlēšanu komisijas 2020. gada 3. septembra sēdē (turpmāk – sēde) iesniedzējas pārstāvis Miroslavs Mitrofanovs iesniegumu uzturēja, pamatojoties uz tajā norādītajiem argumentiem, papildus vēršot uzmanību uz zemo aktivitāti šajās vēlēšanās. Ja šīs 627 aploksnes netiks ieskaitītas, pilsoņi varētu zaudēt uzticību valsts varai un politiskajai sistēmai. Novērotāji liecinājuši, ka tā bijusi iecirkņa vēlēšanu komisiju kļūda, un vēlētāji pie tā nav vainīgi. Attiecīgi vēlētāju balsojumi vēlēšanu aploksnēs, kuras iecirkņa komisijas vainas dēļ nav apzīmogotas ar iecirkņa komisijas zīmogu, būtu pieskaitāmas. Otrs iesniedzējas pārstāvis Aleksandrs Kuzmins izteica viedokli, ka nav nepārvaramu šķēršļu, lai ievērotu Satversmes normas, jo ir iespējams pilnvērtīgi noskaidrot vēlētāju gribu, saskaitot balsis, kas nodotas labā ticībā. Uzskata, ka Centrālā vēlēšanu komisija var pieņemt lēmumu šajā jautājumā. Atkārtota balsošana vai atkārtotas vēlēšanas tik precīzi vairs neatbilstu šo vēlēšanu rezultātam.

1.4. Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Kokins sēdē informēja, ka abu vēlēšanu iecirkņu komisiju pieļautā kļūda, neapzīmogojot vēlēšanu aploksnes ar iecirkņa komisijas zīmogu, nav ļaunprātība. Tās rīkojušās atbilstoši likumam, šīs aploksnes nelīdzskaitot. Papildu stresu radīja arī Covid – 19 infekciju ierobežojošo pasākumu nodrošināšana vēlēšanu iecirkņos.

Rīgas pilsētas 97.vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja Ilze Seņkova sēdē paskaidroja, ka 208 vēlēšanu aploksnes netika apzīmogotas ar vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu apstākļu sagadīšanās dēļ. Kopā iecirknī bija saņemtas četras kastes ar vēlēšanu aploksnēm, Trīs kastēs esošās vēlēšanu aploksnes tika apzīmogotas, bet vienas kastes saturs atstāts neapzīmogots. Vēlēšanu dienā nejaušības dēļ tieši šī kaste tika izņemta no seifa un neapzīmogotās aploksnes, sākot no 12.30, izdalītas iecirkņa darbiniekiem, kuri reģistrē vēlētājus. Tas, ka vēlētājiem tiek izsniegtas neapzīmogotas aploksnes, tika pamanīts tikai vēlēšanu dienas vakarā – ap plkst. 20. To pamanīja vēlēšanu komisijas loceklis, kurš dežurēja pie vēlēšanu kastes. Par to nekavējoties ziņots Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam. I. Seņkova apliecināja, ka neapzīmogoto aplokšņu skaits vēlēšanu kastē izskaidrojams tikai ar minēto kļūdu vēlēšanu iecirkņa komisijas darbā.

Rīgas pilsētas 144. vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja Vaira Andra Brensēne sēdē paskaidroja, ka 419 vēlēšanu aploksnes netika apzīmogotas ar vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu tādēļ, ka kļūdījās, domājot, ka ir pietiekami, ja iepriekšējās balsošanas dienās uz aploksnēm tiek uzspiests jaunā veida spiedogs “iepriekšējā balsošana”, un ka iecirkņa komisijas zīmogs šajā gadījumā nav nepieciešams. Apliecināja, ka neapzīmogoto aplokšņu skaits iepriekšējās balsošanas vēlēšanu kastē izskaidrojams tikai ar minēto kļūdu vēlēšanu iecirkņa komisijas darbā. Arī ziņās, ko iecirkņa komisija sniedza par vēlētāju aktivitāti iepriekšējās balsošanas dienās, bija norādīts nobalsojušo vēlētāju skaits – 419 vēlētāju.

2.

2.1. Likuma “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” 4. pants nosaka:

Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina Saeimas vēlēšanu likuma, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma un likuma “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” izpildi, kā arī šo likumu vienveidīgu un pareizu piemērošanu un kontrolē šo likumu precīzu izpildi. Veicot savus pienākumus un realizējot tiesības, Centrālā vēlēšanu komisija rīkojas spēkā esošo normatīvo aktu ietvaros.

Saskaņā ar minētā likuma 6. panta 8.punktu un 8. pantu Centrālā vēlēšanu komisija izskata sūdzības un iesniegumus par citu vēlēšanu komisiju lēmumiem un darbību un atceļ to nelikumīgos lēmumus. Centrālā vēlēšanu komisija savas pilnvaras realizē atbilstoši Saeimas vēlēšanu likuma, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma un likuma “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” normām.

2.2. Likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” noteiktās kompetences ietvaros izvērtējusi iesniegumu un sēdē sniegtos paskaidrojumus, kā arī pārbaudījusi vēlēšanu dokumentus, Centrālā vēlēšanu komisija konstatē:

• 2.2.1. Rīgas pilsētas 97. vēlēšanu iecirknī vēlēšanu kastē balsošanai vēlēšanu dienā atrastas 208 vēlēšanu aploksnes, kuras nav apzīmogotas ar vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu. Rīgas pilsētas 144. vēlēšanu iecirknī vēlēšanu kastē iepriekšējai balsošanai atrastas 419 vēlēšanu aploksnes, kuras nav apzīmogotas ar vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu. Līdz ar to minētās vēlēšanu iecirkņu komisijas nav ievērojušas Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 28. panta trešo daļu, kur noteikts, ka katram vēlētājam izsniedz visu vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes un īpašu vēlēšanu aploksni, kura apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu. Attiecīgi nav ievērots arī Centrālās vēlēšanu komisijas 06.03.2020. ar lēmumu Nr. 16 apstiprinātās Vēlēšanu iecirkņa komisijas darbības instrukcijas republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanās 12.punkts, kurā noteikts: “Republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisija sadala vēlēšanu aploksnes iecirkņa komisijām, atstājot sev rezervi neparedzētai vajadzībai. Saņēmusi no republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijas vēlēšanu aploksnes, iecirkņa komisija tās visas apzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu, pārskaita vismaz divas reizes un izdara vēlēšanu gaitas žurnālā (B1 aile) ierakstu par apzīmogoto aplokšņu skaitu, norādot iecirkņa komisijas locekļu vārdu un uzvārdu, kuri tās skaitījuši”.
• 2.2.2. Republikas pilsētas domes un novada domes 38. panta sestā daļa precīzi noteic: “Par nederīgām uzskatāmas saplēstas vēlēšanu aploksnes un tās vēlēšanu aploksnes, kuras nav apzīmogotas ar vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu”. Balsu skaitīšanas laikā Rīgas pilsētas 97. vēlēšanu iecirkņa komisija un 144. vēlēšanu iecirkņu komisija vēlēšanu kastēs atrastās neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes atzinušas par nederīgām. Šādi rīkojoties, iecirkņa komisijas ir ievērojušas Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 38. panta sesto daļu. Ir ievērots arī Centrālās vēlēšanu komisijas 27.01.2017. ar lēmumu Nr. 7 apstiprinātās Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcijas 5.2. punkts, kurā noteikts, ka par nederīgām uzskatāmas saplēstas vēlēšanu aploksnes un tās vēlēšanu aploksnes, kuras nav apzīmogotas ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu, uz kurām nav norādīts attiecīgo vēlēšanu nosaukums vai kuru forma nav apstiprināta Centrālajā vēlēšanu komisijā.
• 2.2.3. Tādējādi, ievērojot šā lēmuma 2.2.2. punktā noteikto, jāatzīst, ka Rīgas pilsētas 97. un 144. vēlēšanu iecirkņu balsu skaitīšanas protokoli sastādīti pareizi, aprēķinu vai citas kļūdas tajos nav konstatētas, balsu skaitīšana notikusi likumā noteiktajā kārtībā.
• 2.2.4. Pārbaudot iecirkņos saņemto vēlēšanu aplokšņu skaitu, vēlētāju parakstu skaitu sarakstos un vēlēšanu kastēs atrasto vēlēšanu aplokšņu skaitu, nav konstatējams, ka iecirkņu komisijas kādu daļu aplokšņu būtu nozaudējušas vai nepieskaitījušas, jo tās visas fiksētas vēlēšanu dokumentos.
• 2.2.5. 97. vēlēšanu iecirknī no Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas saņemtas 1997 vēlēšanu aploksnes. Izsniegts vēlētājiem: iepriekšējā balsošanā vēlēšanu iecirknī - 464, vēlētāju atrašanās vietā - 3, vēlēšanu dienā vēlēšanu iecirknī - 557, kopā - 1024 vēlēšanu aploksnes. Sabojāta 1 vēlēšanu aploksne, pāri palikušas 972 vēlēšanu aploksnes. Par dalību vēlēšanās un vēlēšanu materiālu (ieskaitot vēlēšanu aploksni) saņemšanu vēlētāju sarakstos ir 1024 vēlētāju paraksti, to skaitā iepriekšējā balsošanā vēlēšanu iecirknī - 464, vēlētāju atrašanās vietā - 3, vēlēšanu dienā vēlēšanu iecirknī - 557. Vēlēšanu kastēs atrastas 1023 vēlēšanu aploksnes: iepriekšējās balsošanas kastē - 464, kastē balsošanai vēlētāju atrašanās vietā - 3, vēlēšanu dienas kastē balsošanai vēlēšanu iecirknī - 556, no tām 348 derīgas un 208 nederīgas.
• 2.2.6. 144. vēlēšanu iecirknī no Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas saņemtas 1992 vēlēšanu aploksnes. Izsniegts vēlētājiem: iepriekšējā balsošanā vēlēšanu iecirknī - 419, vēlētāju atrašanās vietā - 4, vēlēšanu dienā vēlēšanu iecirknī - 510, kopā - 933 vēlēšanu aploksnes. Sabojātas 5 vēlēšanu aploksnes, pāri palikušas 1054 vēlēšanu aploksnes. Par dalību vēlēšanās un vēlēšanu materiālu (ieskaitot vēlēšanu aploksni) saņemšanu vēlētāju sarakstos ir 933 vēlētāju paraksti, to skaitā iepriekšējā balsošanā vēlēšanu iecirknī - 419, vēlētāju atrašanās vietā - 4, vēlēšanu dienā vēlēšanu iecirknī - 510. Vēlēšanu kastēs atrastas 933 vēlēšanu aploksnes: iepriekšējās balsošanas kastē - 419, visas nederīgas, kastē balsošanai vēlētāju atrašanās vietā - 4, vēlēšanu dienas kastē balsošanai vēlēšanu iecirknī - 510.
• 2.2.7. Nav šaubu, ka vēlēšanu aplokšņu neapzīmogošana divos vēlēšanu iecirkņos ir Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma pārkāpums. Tomēr attiecībā uz vēlēšanu tiesiskuma pārbaudi judikatūrā ir nostiprinājusies atziņa, ka ne jebkurš vēlēšanu tiesību pārkāpums ir pamats vēlēšanu rezultātu atcelšanai, bet tikai tāds, kas ir ietekmējis vēlēšanu rezultātus (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2005. gada 29. novembra sprieduma lietā Nr.SKA-468/2005 14.punktu; 2006.gada 3.novembra sprieduma lietā Nr.SA-5/2006 12.punktu; 2014.gada 31.oktobra sprieduma lietā Nr.SA-0005-25 24.punktu).
• 2.2.8. Veicot aprēķinus, vietu sadalījuma maiņa starp politiskajām partijām un to apvienībām, kas piedalījās 2020. gada 29. augusta vēlēšanās, varētu rasties, ja, “Saskaņai” sociāldemokrātiskajai partijai nesaņemot nevienu papildu balsi, Jaunā VIENOTĪBA gūtu 320 balsu (jeb 51,0% no 627 vēlēšanu aploksnēm, kas 97. un 144. vēlēšanu iecirknī atzītas par nederīgām) vairāk, "Latvijas Krievu savienība" — 162 balsis (25,8%) vairāk, Jaunā konservatīvā partija — 371 balsi (59,2%) vairāk vai partija "Gods kalpot Rīgai" — 617 balsis (98,4%) vairāk. Tomēr, ievērojot kandidātu sarakstu gūto balsu sadalījumu Rīgas domes vēlēšanās, šāda iespēja atzīstama tikai par teorētisku. Nav neviena vēlēšanu iecirkņa, kur "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija nebūtu guvusi balsu, zemākais tās derīgo balsu īpatsvars kādā iecirknī ir 3,3%. Augstākais Jaunās VIENOTĪBAS derīgo balsu īpatsvars kādā iecirknī ir 26,9%, augstākais "Latvijas Krievu savienības" balsu īpatsvars — 13,8%, augstākais partijas "Gods kalpot Rīgai" īpatsvars — 12,7%, augstākais Jaunās konservatīvās partijas balsu īpatsvars — 12,0%. Tāpat 97. un 144. iecirkņa derīgo vēlēšanu zīmju sadalījums norāda, ka šo iecirkņu nederīgo vēlēšanu aplokšņu atzīšana par derīgām negrozītu mandātu sadalījumu starp kandidātu sarakstiem.
• 2.2.9. Pārkāpumu ietekmes izvērtēšanā tiesai ir daudz plašākas pilnvaras nekā Centrālajai vēlēšanu komisijai. Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 37.¹ pants noteic: “Ja tiesa, izskatot pieteikumu, konstatē, ka ir pieļauti tādi likuma pārkāpumi, kas ietekmējuši attiecīgās domes deputātu vietu sadalījumu starp politiskajām partijām, politisko partiju apvienībām un vēlētāju apvienībām, tā atceļ lēmumu par attiecīgā vēlēšanu iecirkņa rezultātu apstiprināšanu un pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:
  1. uzdot republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijai pārskaitīt balsis;
  2. uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai izsludināt atkārtotu balsošanu;
  3. citu nolēmumu.”
• Savukārt 45.³ pants paredz: “Ja tiesa, izskatot sūdzību, konstatē, ka vēlēšanu organizēšanā vai balsu skaitīšanā un vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā ir pieļauti tādi likuma pārkāpumi, kas ietekmējuši attiecīgās domes deputātu vietu sadalījumu starp politiskajām partijām, politisko partiju apvienībām un vēlētāju apvienībām, tā atceļ lēmumu par attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu un pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:
  1. uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai nodrošināt balsu pārskaitīšanu;
  2. uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai izsludināt atkārtotu balsošanu;
  3. uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai izsludināt atkārtotas vēlēšanas.”
• 2.2.10. Rīgas domes vēlēšanu balsu skaitīšanas laikā, naktī no 29. uz 30.augustu, Centrālā vēlēšanu komisija vērsās Valsts drošības dienestā, lūdzot veikt apstākļu pārbaudi sakarā ar saņemto informāciju par neapzīmogotajām vēlēšanu aploksnēm Rīgas pilsētas 97. un 144. vēlēšanu iecirknī, ievērojot, ka nevar izslēgt iespējamu noziedzīgu nodarījumu. Līdz ar to Centrālā vēlēšanu komisija nevar veikt jebkādas darbības ar attiecīgajām vēlēšanu aploksnēm līdz pārbaudes beigām.

2.3. Ņemot vērā šajā lēmumā konstatēto, Centrālajai vēlēšanu komisijai nav pamata atzīt par nelikumīgiem un atcelt ne Rīgas pilsētas 97. un 144. vēlēšanu iecirkņu komisiju lēmumus par iecirkņa rezultātu apstiprināšanu, ne arī Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas 2020. gada 30. augusta lēmumu par Rīgas domes vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, kas iecirkņu komisiju lēmumu atcelšanas gadījumā būtu nepieciešams, kā arī Centrālajai vēlēšanu komisijai nav tiesību organizēt balsu pārskaitīšanu 97. un 144.vēlēšanu iecirknī, uzskatot neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes par derīgām.

4.

Pamatojoties uz augstākminēto, saskaņā ar likuma „Par Centrālo vēlēšanu komisiju” 4., 5. pantu, 6. panta 8. punktu, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 37. panta trešo daļu un 45.¹ pantu, Administratīvā procesa likuma 81. pantu, Centrālā vēlēšanu komisija

NOLĒMA:

noraidīt Latvijas Krievu savienības iesniegumu.

Lēmumu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas dienas var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, Baldones ielā 1A, Rīgā, LV- 1007.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja

Kristīne Bērziņa

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs

Ritvars Eglājs