Nr. 35 Par Eiropas Parlamenta vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcijas apstiprināšanu

LĒMUMS Nr. 35

Rīgā, 2024. gada 21. martā

Par Eiropas Parlamenta vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcijas apstiprināšanu

Centrālā vēlēšanu komisija nolemj:

Apstiprināt instrukciju Nr.5 “Eiropas Parlamenta vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcija”.

Eiropas Parlamenta vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcija

Izdota saskaņā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 34. panta pirmo daļu, 35. pantu un 36. panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Instrukcija nosaka kārtību, kādā notiek balsu skaitīšanas process. Balsu skaitīšana sākas tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas un skaitīšanu izdara iecirkņa komisijas atklātā sēdē. Tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā vēlēšanu iecirkņa komisija aizzīmogo vēlēšanu kastes, slēdz balsotāju sarakstus un sagatavo telpu balsu skaitīšanai.
2. Jautājumos, kas nav atrunāti šajā instrukcijā, iecirkņa komisija rīkojas atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī sazinās ar pašvaldības vēlēšanu komisiju un rīkojas pēc tās norādījumiem.

II. Sagatavošanās balsu skaitīšanai

3. Balsu skaitīšanu izdara iecirkņa komisija atklātā sēdē tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas. Netraucējot komisijas darbu, sēdē vienlaikus var būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās partijas vai politisko partiju apvienības, kas iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.
4. Balsu skaitīšanas gaitā iegūtās ziņas nekavējoties ieraksta balsu skaitīšanas protokolā (turpmāk — protokols).
5. Tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas iecirkņa komisija:
   1. aizzīmogo vēlēšanu kastes spraugu, drošības plombas numuru ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā (turpmāk — žurnāls);
   2. pārliecinās, ka protokolā ierakstīts no pašvaldības vēlēšanu komisijas saņemto vēlēšanu aplokšņu skaits (B1), balsotāju skaits iepriekšējā balsošanā iecirknī (C1) un balsotāju skaits vēlētāju atrašanās vietā (C3),
   3. slēdz visus balsotāju sarakstus, saskaita un ieraksta elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā (turpmāk — ETVR) balsojušo skaitu vēlēšanu dienā, kā arī ieraksta protokolā balsojušo skaitu vēlēšanu dienā vēlēšanu iecirknī (C2);
   4. novieto atsevišķi balsotāju sarakstus;
   5. savāc vienkopus pāri palikušās un sabojātās vēlēšanu aploksnes;
   6. balsu skaitīšanā neizmantojamos vēlēšanu materiālus un veidlapas novieto tā, lai tie netraucētu balsu skaitīšanu.
6. Skaitīšanas laikā balsu skaitīšanas telpā nedrīkst atrasties neizmantotās vēlēšanu zīmes. Atrodoties pie balsu skaitīšanas galdiem, visas piezīmes veic tikai ar zīmuli.

III. Balsotāju un vēlēšanu aplokšņu skaita salīdzināšana

7. Pirms vēlēšanu kastes tiek atvērtas, iecirkņa komisija:
   1. saskaita pāri palikušās vēlēšanu aploksnes (skaitīšana veicama vismaz divas reizes, un katru reizi to dara cits vēlēšanu komisijas loceklis) un pēc šo aplokšņu skaita ierakstīšanas protokolā (B2) tās dzēš, nogriežot aploksnes augšējo labo stūri;
   2. saskaita sabojātās vēlēšanu aploksnes, pret kurām vēlētājiem atkārtoti izsniegtas citas vēlēšanu aploksnes (skaitīšana veicama vismaz divas reizes, un katru reizi to dara cits vēlēšanu komisijas loceklis), un pēc šo aplokšņu skaita ierakstīšanas protokolā (B3) tās dzēš, nogriežot aploksnes augšējo labo stūri;
   3. pārliecinās, ka vēlētājiem izsniegto vēlēšanu aplokšņu skaits (B) ir vienāds ar nobalsojušo vēlētāju skaitu (C).
8. Ja kontrole attiecībā uz vēlēšanu aploksnēm un balsotāju skaitu nesakrīt, skaitīšana jāatkārto. Ja pēc vairākkārtējas skaitīšanas un pārbaudes kontrolskaitļi nesakrīt (B≠C), par to izdara ierakstu protokolā un nekavējoties informē pašvaldības vēlēšanu komisiju. Pēc tam atsevišķi iesaiņo dzēstās neizmantotās vēlēšanu aploksnes un dzēstās sabojātās vēlēšanu aploksnes.
9. Vēlēšanu materiāli iesaiņojami, saini nostiprinot ar uzlīmi, kuru apzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu un paraksta iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs. Uz katra iesaiņojuma norādāms tā saturs (piemēram, sabojātās vēlēšanu aploksnes) un to skaits. Klātesošiem novērotājiem arī ir tiesības parakstīties uz uzlīmes.

IV. Derīgo vēlēšanu aplokšņu skaita noteikšana

10. Vēlēšanu kastes atver pa vienai un šajā nodaļā noteiktajā kārtībā saskaita derīgās vēlēšanu aploksnes. Ja balsošanai vēlētāju atrašanās vietā izmantotas vairākas vēlēšanu kastes, no tām izņemtās aploksnes skaitāmas atsevišķi.
11. Ja notikusi balsošana ar reģistrācijas aploksnēm, vispirms pa vienai atver vēlēšanu kastes, kurās ir reģistrācijas aploksnes. Katras kastes reģistrācijas aploksnes sašķiro divās grupās — derīgās un nederīgās. Reģistrācijas aploksne ir nederīga, ja:
    1. vēlētāju nevar identificēt — uz aploksnes nav norādīts vēlētāja vārds, uzvārds un kārtas numurs balsotāju sarakstā;
    2. tā nav apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu;
    3. balsotāju sarakstā ar burtu “N” (Eiropas Parlamenta vēlēšanu iecirkņa komisijas darbības instrukcijas 46. punkts) atzīmēts, ka vēlētāja balss nav līdzskaitāma.
12. Nederīgās reģistrācijas aploksnes neatvērtas iesaiņo šīs instrukcijas 9. punktā noteiktā kārtībā. Derīgās reģistrācijas aploksnes atver un skaita balsis šajā instrukcijā noteiktā kārtībā. Atvērtās derīgās reģistrācijas aploksnes iesaiņo šīs instrukcijas 9. punktā noteiktā kārtībā. Ja vēlēšanu kastē balsošanai ar reģistrācijas aploksnēm ir vēlēšanu aploksnes, kas nav ieliktas reģistrācijas aploksnē, šīs vēlēšanu aploksnes uzskatāmas par nederīgām (izņemot vēlēšanu kasti balsošanai vēlētāju atrašanās vietā).
13. No katras vēlēšanu kastes izņemtās (reģistrācijas aplokšņu lietošanas gadījumā tās izņemtas arī no reģistrācijas aploksnēm) vēlēšanu aploksnes, tās neatverot, sašķirojamas derīgās un nederīgās vēlēšanu aploksnēs. Nederīgas ir vēlēšanu aploksnes, kuras ir saplēstas vai nav apzīmogotas ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu. Neaizlīmētas vēlēšanu aploksnes ir derīgas.
14. Ja vēlēšanu kastē atrodas vēlēšanu zīmes, kas nav vēlēšanu aploksnēs, tās pēc kastes satura sašķirošanas nekavējoties dzēšamas, nogriežot zīmes augšējo labo stūri, un iesaiņojamas šīs instrukcijas 9. punktā noteiktā kārtībā.
15. No katras vēlēšanu kastes izņemtās derīgās vēlēšanu aploksnes saskaita (skaitīšana veicama vismaz divas reizes, un katru reizi to dara cits vēlēšanu komisijas loceklis). Derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitam jābūt vienādam ar attiecīgo nobalsojušo vēlētāju skaitu vai mazākam par to. Ja nav iespējams noteikt atsevišķai kastei atbilstīgo vēlētāju skaitu balsotāju sarakstos (piemēram, vēlēšanu iecirknī vēlēšanu dienā izmantotas vairākas kastes, un balsotāju saraksti nav tikuši nošķirti), derīgo aplokšņu skaitu tajā apvieno ar pārējām tādām kastēm atbilstīgi balsošanas vietai un laikam un salīdzina ar attiecīgo nobalsojušo vēlētāju skaitu (minētā piemērā — vēlēšanu iecirknī vēlēšanu dienā).
16. Ja kādā vēlēšanu kastē derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits ir lielāks par attiecīgo nobalsojušo vēlētāju skaitu, iecirkņa komisija izdara ierakstu protokolā un nekavējoties informē pašvaldības vēlēšanu komisiju. Turpmākā skaitīšana un visas citas darbības attiecībā uz šādas vēlēšanu kastes saturu veicamas atsevišķi, un par šādas vēlēšanu kastes saturu sagatavo atsevišķu protokolu (divos eksemplāros).
17. Derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitu attiecībā uz katru vēlēšanu kasti atsevišķi (to atvēršanas secībā) ieraksta žurnālā. Protokolā ieraksta derīgo aplokšņu skaitu pa balsošanas veidiem: iepriekšējā balsošana vēlēšanu iecirknī — D1, vēlēšanu dienā vēlēšanu iecirknī — D2, vēlētāju atrašanās vietā — D3. Aritmētiski summē derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaitu (D).
18. Derīgās vēlēšanu aploksnes pēc to skaita ierakstīšanas žurnālā apvieno. Pirms derīgo aplokšņu atvēršanas tām pievieno arī derīgās vēlēšanu aploksnes no reģistrācijas aploksnēm, ja tādas ir.
19. Vēlēšanu kastēs atrastās nederīgās vēlēšanu aploksnes saskaita, neatvērtas iesaiņo šīs instrukcijas 9. punktā noteiktajā kārtībā. Šis skaits ierakstāms žurnālā.

V. Derīgo vēlēšanu aplokšņu atvēršana un vēlēšanu zīmju derīguma noteikšana

20. Iecirkņa komisija atver derīgās aploksnes un vienlaikus konstatē, vai aploksnē:
    1.  ir viena vēlēšanu zīme;
    2.  ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi;
    3.  ir saplēsta vēlēšanu zīme;
    4.  nav vēlēšanu zīmes;
    5.  ir cita apgabala vēlēšanu zīme.
21. Vēlēšanu aploksnes, kurās bija pa vienai vēlēšanu zīmei, pēc zīmju izņemšanas nav jāsaglabā. Vēlēšanu zīmes no šīm aploksnēm novieto vienkopus skaitīšanai.
22. Ja kādā vēlēšanu aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi, par to nekavējoties ziņo klātesošiem, vēlēšanu zīmes ievieto atpakaļ vēlēšanu aploksnē un šādas aploksnes nekavējoties nodod komisijas priekšsēdētājam, kurš pats vai komisijas sekretārs tās numurē, izdara uz tām atzīmi “Vairākas zīmes” un novieto tās atsevišķi. Pēc šķirošanas pabeigšanas šīs aploksnes pārskaita un to skaitu ieraksta protokolā (F).
23. Ja kādā vēlēšanu aploksnē nav vēlēšanu zīmes, par to nekavējoties ziņo klātesošiem, šādas aploksnes nekavējoties nodod komisijas priekšsēdētājam, kurš pats vai komisijas sekretārs tās numurē, izdara uz tām atzīmi “Tukša” un novieto tās atsevišķi. Pēc šķirošanas pabeigšanas šīs aploksnes pārskaita un to skaitu ieraksta protokolā (G2).
24. Ja kādā vēlēšanu aploksnē ir vēlētāja saplēsta vēlēšanu zīme, par to nekavējoties ziņo klātesošajiem, vēlēšanu zīmi ievieto atpakaļ vēlēšanu aploksnē un šādas aploksnes nekavējoties nodod komisijas priekšsēdētājam, kurš pats vai komisijas sekretārs tās numurē, izdara uz tām atzīmi “Saplēstas zīmes” un novieto tās atsevišķi.
25. Ja kādā vēlēšanu aploksnē ir cita apgabala vēlēšanu zīme, par to nekavējoties ziņo klātesošajiem, to ievieto atpakaļ vēlēšanu aploksnē un šādas aploksnes nekavējoties nodod komisijas priekšsēdētājam, kurš pats vai komisijas sekretārs tās numurē, izdara uz tām atzīmi “Cita apgabala zīmes” un novieto tās atsevišķi.
26. Kad atvērtas visas derīgās vēlēšanu aploksnes, iecirkņa komisija lemj par vēlēšanu zīmju derīgumu vēlēšanu aploksnēs ar vairākām vēlēšanu zīmēm, par saplēsto vēlēšanu zīmju un aploksnēs atrasto citu vēlēšanu apgabalu vēlēšanu zīmju derīgumu:
    1. ja vēlēšanu aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi un turklāt tās nav pilnīgi vienādas pēc satura (arī pēc izdarītām atzīmēm), tās visas atzīstamas par nederīgām. Šīs vēlēšanu zīmes iezīmē šīs instrukcijas 28. punktā noteiktā kārtībā un ievieto atpakaļ vēlēšanu aploksnē. Šo aplokšņu skaitu ieraksta protokolā (G1).
    2. ja vēlēšanu aploksnē ir vairākas pilnīgi vienādas vēlēšanu zīmes (arī pēc izdarītām atzīmēm), par derīgu atzīst un skaitīšanai pie derīgajām zīmēm pievieno vienu no tām, bet pārējās atzīst par nederīgām. Par nederīgām atzītās vēlēšanu zīmes iezīmē šīs instrukcijas 28. punktā noteiktā kārtībā, ievieto atpakaļ vēlēšanu aploksnē, un šo aplokšņu skaitu ieraksta protokolā (F1).
    3. balsotāju saplēstās un tādēļ par nederīgām atzītās vēlēšanu zīmes ievieto atpakaļ aploksnēs. Šo aplokšņu skaitu ieraksta protokolā (G3).
    4. vēlēšanu zīmes no citiem vēlēšanu apgabaliem pēc to atzīšanas par nederīgām iezīmē šīs instrukcijas 28. punktā noteiktā kārtībā, ievieto atpakaļ aploksnēs un šo aplokšņu skaitu ieraksta protokolā (G4).
27. Aritmētiski summē vēlēšanu aplokšņu kopskaitu, kurās nav derīgu vēlēšanu zīmju (G=G1+G2+G3+G4).
28. Uz katras nederīgās vēlēšanu zīmes (izņemot saplēstās) izdara atzīmi “Nederīga”, ko paraksta komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs. Nederīgās vēlēšanu zīmes apzīmē ar numuru daļskaitļa veidā, kur skaitītājs ir aploksnes kārtas numurs un saucējs — vēlēšanu zīmes kārtas numurs aploksnē (piemēram, ja 4. aploksnē atrastas trīs dažādas vēlēšanu zīmes, tās numurē šādi: 4/1, 4/2, 4/3).
29. Vēlēšanu aploksnes ar nederīgām vēlēšanu zīmēm, kā arī vēlēšanu kastē atrastās tukšās vēlēšanu aploksnes iesaiņo šīs instrukcijas 9. punktā noteiktā kārtībā, uz iesaiņojuma norādot vēlēšanu aplokšņu un nederīgo vēlēšanu zīmju skaitu.
30. Iecirkņa komisija saskaita derīgās vēlēšanu zīmes un ieraksta to kopskaitu protokolā (H). Skaitīšana veicama vismaz divas reizes, un katru reizi to dara cits vēlēšanu komisijas loceklis. Pēc tam pārbauda, vai derīgo vēlēšanu zīmju kopskaits (H) ir vienāds ar derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaitu (D) vai mazāks par to.
31. Ja kontrolskaitļi attiecībā uz vēlēšanu aploksnēm un derīgo vēlēšanu zīmju skaitu nesakrīt, skaitīšanu atkārto. Ja pēc vairākkārtējas skaitīšanas un pārbaudes kontrolskaitļi nesakrīt, par to izdara ierakstu protokolā un nekavējoties ziņo pašvaldības vēlēšanu komisijai.

VI. Kandidātu sarakstu balsu skaitīšana

32. Iecirkņa komisija derīgās vēlēšanu zīmes sašķiro pa kandidātu sarakstiem. Vēlēšanu zīmes pēc šķirošanas atkārtoti pārbauda cits komisijas loceklis.
33. Pēc tam saskaita par katru kandidātu sarakstu nodotās vēlēšanu zīmes (skaitīšana veicama vismaz divas reizes, un katru reizi to dara cits vēlēšanu komisijas loceklis). Par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu ieraksta protokolā (J). J laukos ierakstīto vēlēšanu zīmju kopskaitam (SUM(J)) jāsakrīt ar H laukā ierakstīto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu.
34. Par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu paziņo klātesošajiem.

VII. Pārtraukums

35. Pēc kandidātu sarakstu balsu saskaitīšanas iecirkņa komisija ar pašvaldības vēlēšanu komisijas atļauju var izsludināt pārtraukumu. Iecirkņa komisija informē klātesošos novērotājus, kad atsāks darbu.
36. Pirms pārtraukuma vienā sainī iesaiņo:
    1. visas nodotās derīgās vēlēšanu zīmes, sagrupētas un iesaiņotas pa kandidātu sarakstiem;
    2. tukšās vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu aploksnes ar nederīgām vēlēšanu zīmēm;
    3. balsotāju sarakstus.

Saini aizzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu. Klātesošiem novērotājiem ir tiesības parakstīties uz saiņa.

37. Iesaiņotie vēlēšanu materiāli pārtraukuma laikā atstājami drošā, slēdzamā, aizzīmogotā telpā.
38. Pēc pārtraukuma iecirkņa komisija pārbauda, vai nav bojāts telpas durvju un iesaiņoto vēlēšanu materiālu zīmogojums, par ko izdarāma atzīme žurnālā. Ja zīmogojums bojāts un sainis bijis atvērts, darbs vēlēšanu iecirknī jāaptur, nekavējoties jāizsauc policija un par notikušo jāziņo attiecīgajai pašvaldības vēlēšanu komisijai, kas par to informē Centrālo vēlēšanu komisiju.
39. Atsākot darbu, pa vienam atver saiņus ar derīgajām par katru kandidātu sarakstu nodotajām vēlēšanu zīmēm un pārskaita tās. Ja skaits nesakrīt ar kādu J lauku, skaitīšanu par šī kandidātu saraksta vēlēšanu zīmēm atkārto. Ja pēc vairākkārtējas skaitīšanas un pārbaudes šie skaitļi nesakrīt, protokola 2. daļas J laukos ieraksta skaitu, kas konstatēts, atsākot darbu. Par nesakritību izdara ierakstu protokolā un ziņo pašvaldības vēlēšanu komisijai.

VIII. Kandidātu balsu skaitīšana

40. Katra saraksta vēlēšanu zīmes sašķiro divās grupās — grozītās un negrozītās:
    1. grozītas ir vēlēšanu zīmes, kurās vēlētājs pretī kaut viena kandidāta uzvārdam izdarījis atzīmi “+” vai svītrojis kaut viena kandidāta vārdu vai uzvārdu;
    2. visas pārējās vēlēšanu zīmes uzskatāmas par negrozītām.
41. Vēlēšanu zīmes pēc šķirošanas atkārtoti pārbauda cits iecirkņa komisijas loceklis.
42. Atsevišķi par katru kandidātu sarakstu saskaitāmas:
    1.  negrozītās vēlēšanu zīmes, un to skaits ierakstāms protokolā (J1);
    2.  grozītās vēlēšanu zīmes, un to skaits ierakstāms protokolā (J2).
43. Par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitam (J) jābūt vienādam ar J1 un J2 laukā ierakstīto skaitļu summu.
44. Pēc tam atsevišķi iesaiņojamas par katru kandidātu sarakstu nodotās negrozītās vēlēšanu zīmes, uz iesaiņojuma norādot, par kuru kandidātu sarakstu nodotas negrozītās vēlēšanu zīmes, un to skaitu.
45. Pēc tam par katru kandidātu sarakstu nodotās grozītās vēlēšanu zīmes šķiro trīs grupās attiecībā uz saraksta pirmo kandidātu:
    1.  pirmā grupā — pretī kandidāta uzvārdam izdarīta atzīme “+” (L);
    2.  otrā grupā — kandidāta vārds vai uzvārds svītrots (M);
    3.  trešā grupā — attiecībā uz kandidātu vēlēšanu zīmē nav atzīmju (N). Šai grupā ieskaitāmas arī vēlēšanu zīmes, kur ir gan pretī kandidāta uzvārdam izdarīta atzīme “+”, gan viņa vārds vai uzvārds svītrots.
46. Ja vēlēšanu zīmē vēlētāja veiktā atzīme vai svītrojums ir neskaidrs, iecirkņa komisija ar balsu vairākumu lemj par atzīmes vai svītrojuma līdzskaitāmību. Uz attiecīgās vēlēšanu zīmes norāda lēmumu.
47. Atzīme “+” līdzskaitāma, ja tā izdarīta paredzētajā vietā (rombā) pretī kandidāta uzvārdam. Krustu veidojošās līnijas var būt jebkādā izvērsumā vai pagrieziena leņķī — “+” vai “×”, bet šo līniju krustpunktam jābūt romba iekšpusē. Atzīme “+” var būt rombā pilnīgi vai daļēji, arī pāri romba malām. Tas, ka līnijas atzīmēs nav novilktas pilnīgi taisni, nevar būt par pamatu tās atzīt par nelīdzskaitāmām.
48. Kandidāta vārda un uzvārda svītrojums līdzskaitāms, ja līnija vilkta attiecībā uz šo kandidātu un skar vismaz vienu kandidāta vārda vai uzvārda burtu.
49. Atzīme “+” nav līdzskaitāma, ja krustu veidojošās līnijas nekrustojas vai krustojas ārpus romba.
50. Jebkādas citas atzīmes vēlēšanu zīmē, piemēram “–”, “⁎”, “˅”, aizkrāsots rombs, pārsvītrota visa vēlēšanu zīme, uzraksti, zīmējumi to nepadara par nederīgu. Skaitot balsis par kandidātu, šādas atzīmes neņem vērā.
51. Pēc tam, kad saraksta grozītās vēlēšanu zīmes sašķirotas attiecībā uz saraksta pirmo kandidātu, tādā pašā veidā no jauna šķiro un skaita secīgi par katru nākamo kandidātu attiecīgajā kandidātu sarakstā.
52. Katra saraksta grozītās vēlēšanu zīmes šķiro un skaita vismaz divas reizes, turklāt otrreiz to dara cits iecirkņa komisijas loceklis. Ja skaitīšanas rezultāti nesakrīt, skaitīšanu atkārto par kandidātiem, kuru rezultāti nesakrīt.
53. Kad par katru saraksta kandidātu saskaitīti plusi, svītrojumi un vēlēšanu zīmju skaits, kur attiecībā uz viņu nav atzīmju, rezultātus attiecībā uz šī saraksta kandidātiem ieraksta protokolā (L, M, N).

IX. Nobeiguma darbi iecirknī

54. Protokolu elektroniski paraksta vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļi, kuri piedalās balsu skaitīšanā. Pēc tam parakstīto protokola datni iecirkņa komisija ielādē balsu skaitīšanas protokolu apstrādes risinājumā. Pēc balsu skaitīšanas iznākumu apstiprināšanas iecirkņa komisija tos paziņo klātesošajiem.
55.  Pēc balsu skaitīšanas protokola parakstīšanas atsevišķi iesaiņo par katru kandidātu sarakstu nodotās grozītās vēlēšanu zīmes, uz iesaiņojuma norādot, par kuru kandidātu sarakstu tās nodotas, un to skaitu.
56. Pēc protokola parakstīšanas iecirkņa komisija noformē žurnālu: ja nepieciešams, žurnālam pievieno papildu lapas Eiropas Parlamenta vēlēšanu iecirkņa komisijas darbības instrukcijas 35. punktā noteiktajā kārtībā.
57. Protokola datnes un to kopijas dzēš tikai pēc tam, kad dati ir publicēti un iecirkņa komisija pārliecinājusies, ka publicētie dati atbilst saskaitītajiem. Par neatbilstībām iecirkņa komisija nekavējoties ziņo pašvaldības vēlēšanu komisijai.
58.  Balsotāju sarakstus sakārto numerācijas secībā.
59. Vienā vai vairākos saiņos iesaiņo pašvaldības vēlēšanu komisijai nogādājamos vēlēšanu materiālus:
    1. par katru kandidātu sarakstu atsevišķi iesaiņotas grozītās un atsevišķi negrozītās zīmes;
    2. nederīgās vēlēšanu zīmes kopā ar aploksnēm;
    3. dzēstās vēlēšanu aploksnes;
    4. nederīgās (neatvērtās) reģistrācijas aploksnes;
    5. balsotāju sarakstus;
    6. žurnālu;
    7. vēlētāju iesniegumus par balsošanas organizēšanu vēlētāja atrašanās vietā;
    8. saņemtās sūdzības;
    9. izmantotās reģistrācijas aploksnes, ja tādas bijušas;
    10. neizmantotās reģistrācijas aploksnes.
60. Atsevišķi iesaiņo neizmantotās vēlēšanu zīmes.
61. Saiņus aizzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu. Tos paraksta iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs. Klātesošiem novērotājiem ir tiesības parakstīties uz saiņu aizzīmogojuma. Nogādājamos vēlēšanu materiālus (59. punkts) ievieto vēlēšanu kastē un to noplombē.

X. Rīcība ar vēlēšanu materiāliem pēc vēlēšanām

62. Ne vēlāk kā nākamā darba dienā pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas iecirkņa komisijas priekšsēdētājs nogādā pašvaldības vēlēšanu komisijai iesaiņotos vēlēšanu materiālus. Pavadrakstā (divos eksemplāros) norādāms saiņu skaits, to saturs, plombu numuri, nosūtīšanas datums un laiks, kā arī personas vārds un uzvārds, ar kuru vēlēšanu materiāli nosūtīti.
63. Pieņemot iesaiņotos vēlēšanu materiālus, pašvaldības vēlēšanu komisija uzraksta uz pavadraksta laiku, kad šie materiāli saņemti, paraksta to un apzīmogo.
64. Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja rīkojuma saņemšanas pašvaldības vēlēšanu komisija atver iesaiņotos vēlēšanu materiālus un, par to sagatavojot aktu divos eksemplāros, iznīcina:
    1. vēlēšanu zīmes;
    2. vēlēšanu aploksnes;
    3.  izmantotās reģistrācijas aploksnes;
    4. vēlētāju iesniegumus par balsošanu to atrašanās vietā;
    5. vēlētāju sūdzības;
    6. žurnālus.
65. Ne vēlāk kā desmit dienu pēc 64. punktā minētā rīkojuma saņemšanas pašvaldības vēlēšanu komisija nogādā Centrālajai vēlēšanu komisijai:
    1. balsotāju sarakstus;
    2. vienu 64. punktā minētā vēlēšanu materiālu iznīcināšanas akta eksemplāru;
    3. ETVR lietotāju saistību rakstus.

XI. Noslēguma jautājumi

66. Ar šīs instrukcijas spēkā stāšanos spēku zaudē ar Centrālās vēlēšanu komisijas 2019. gada 18. aprīļa lēmumu Nr. 39 (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Centrālās vēlēšanu komisijas 2019. gada 25. maija lēmumu Nr. 60) apstiprinātā Eiropas Parlamenta vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcija.

Centrālās vēlēšanu komisijas

priekšsēdētāja                                                        Kristīne Saulīte

Centrālās vēlēšanu komisijas

sekretārs                                                                Ritvars Eglājs

* DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU