Tips
Lēmumi
Mēnesis
Marts

LĒMUMS Nr. 28

Rīgā, 2024. gada 7. martā

 

 

Par Eiropas Parlamenta vēlēšanu novērošanas instrukcijas apstiprināšanu

 

 

Centrālā vēlēšanu komisija nolemj:

 

Apstiprināt instrukciju Nr.4. “Eiropas Parlamenta vēlēšanu novērošanas instrukcija”.

 

Eiropas Parlamenta vēlēšanu novērošanas instrukcija

 

Izdota saskaņā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 20. panta otro daļu

 

 

I. Prasības novērotājiem un pilnvarošanas kārtība

  1. Vēlēšanu norisi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var novērot:
    1. politisko partiju un politisko partiju apvienību, kuras ir iesniegušas kandidātu sarakstu, pilnvarotie novērotāji;
    2. Centrālās vēlēšanu komisijas locekļi un tās pilnvarotas personas;
    3. attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas;
    4. plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.
  2. Vēlēšanu novērošanai politiskās partijas vai to apvienības var pilnvarot Latvijas Republikas pilsoņus, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu.
  3. Centrālās vēlēšanu komisijas pilnvarojuma saņemšanai vēlēšanu novērošanai var pieteikties:
    1. Latvijas Republikas pilsoņi, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu un apguvuši Centrālās vēlēšanu komisijas mācību kursu vēlēšanu novērotājiem;
    2. organizāciju un citu institūciju pārstāvji, kurus uzaicinājusi Centrālā vēlēšanu komisija;
    3. starptautisku organizāciju un citu ārvalstu institūciju pārstāvji, kurus uzaicinājusi Ārlietu ministrija.
  4. Pilnvarojuma saņemšanai 3.1. apakšpunktā minētās personas ne vēlāk kā divas nedēļas pirms vēlēšanām iesniedz noteiktas formas pieteikumu (1. pielikums) Centrālajai vēlēšanu komisijai, norādot vēlamo vēlēšanu iecirkni (Nr., nosaukums, adrese), nosūtot elektroniski uz pieteikuma veidlapā norādīto adresi.
  5. Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs izskata pieteikumus un izdod pilnvarojumu novērot vēlēšanu norisi noteiktā iecirknī vai atsaka tā izdošanu.
  6. Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam ir tiesības atteikt izdot pilnvarojumu gadījumā, ja uz konkrēto vēlēšanu iecirkni ir jau izdoti 5 (pieci) Centrālās vēlēšanu komisijas pilnvarojumi.
  7. Pašvaldības vēlēšanu komisijas pilnvarojuma saņemšanai vēlēšanu novērošanai attiecīgās pašvaldības teritorijā var pieteikties:
    1. Latvijas Republikas pilsoņi, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu un apguvuši Centrālās vēlēšanu komisijas mācību kursu vēlēšanu novērotājiem;
    2. organizāciju un citu institūciju pārstāvji, kurus uzaicinājusi attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija.
  8. Pilnvarojuma saņemšanai 7.1. apakšpunktā minētās personas ne vēlāk kā divas nedēļas pirms vēlēšanām iesniedz noteiktas formas pieteikumu (2. pielikums) pašvaldības vēlēšanu komisijai, norādot vēlamo vēlēšanu iecirkni (Nr., nosaukums, adrese).
  9. Šīs instrukcijas 8.punktā minēto pieteikumu izskata un pilnvarojumu izdod vai atsaka tā izdošanu attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs.
  10.  

II. Novērotāju tiesības

 

  1. Novērotājiem ir šādas tiesības:
    1. novērot vēlēšanu norisi iecirknī;
    2. uzraudzīt balsošanu to vēlētāju atrašanās vietā, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās;
    3. būt klāt vēlēšanu iecirkņa komisijas atklātajā sēdē, kurā vēlēšanu iecirkņa komisija veic balsu skaitīšanu;
    4. aizzīmogot ar saviem zīmogiem saiņus, kuros iesaiņoti vēlēšanu materiāli pēc balsu skaitīšanas, vai parakstīties uz tiem;
    5. uzzināt balsu skaitīšanas rezultātus uzreiz pēc tam, kad vēlēšanu iecirkņa komisija tos apstiprinājusi;
    6. vērsties pie vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja ar mutisku vai rakstveida sūdzību par vēlēšanu likuma pārkāpumiem un saņemt atbildi no vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja;
    7. pārliecināties, ka sūdzība un sniegtā atbilde tiek reģistrēta vēlēšanu gaitas žurnālā;
    8. ja vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs nesniedz atbildi, vērsties pašvaldības vēlēšanu komisijā;
    9. uzdot jautājumus vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļiem un citiem novērotājiem, kā arī atbildēt uz jautājumiem par savu darbību, uzdot jautājumus un atbildēt uz vēlētāju jautājumiem (izņemot jautājumus, par ko balsoja vai plāno balsot);
    10. iesniedzot pieteikumu, novērotāji var izvēlēties jebkuru vēlēšanu iecirkni novērošanai.

 

III. Novērotāju pienākumi, novērošanas kārtība

 

  1. Novērotāju pienākums ir novērot vēlēšanu un balsu skaitīšanas norisi, lai gūtu pārliecību par to atbilstību likuma prasībām. Šajā nolūkā novērotāja pienākums ir iepazīties ar vēlēšanu procesu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.
  2. Novērotājam ar cieņu jāizturas pret vēlētājiem un viņu tiesībām izdarīt brīvu izvēli, turklāt jāievēro aizklātas balsošanas princips un vēlētāju tiesības uz privātumu. Tāpat ar cieņu jāizturas arī pret vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļiem un viņu darba pienākumiem.
  3. Veicot novērošanu, aizliegts ietekmēt vēlētāju izvēli, paust savus politiskos uzskatus, kā arī veikt aģitāciju.
  4. Novērotāji savā darbībā balstās uz tiesību aktos noteiktajām tiesībām un pienākumiem. Novērotāju spriedumiem jābūt balstītiem uz precīzu informāciju, nodalot subjektīvos faktorus no objektīvām liecībām.
  5. Novērotājiem jāseko, lai balsošana un iecirkņa vēlēšanu komisijas rīcība atbilst Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumam un Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcijām — vēlēšanu kastes aizzīmogošana, dokumentu pārbaude pie ieejas, vēlētāju reģistrēšana, vēlēšanu materiālu izsniegšana, balsošanas aizklātums, aplokšņu ievietošana vēlēšanu kastē, balsu skaitīšana u.c. ar vēlēšanu procesu saistītām darbībām.
  6. Novērotājiem jāturas tādā attālumā no iecirkņa vēlēšanu komisijas locekļiem un vēlētājiem, lai netraucētu balsošanu un balsu skaitīšanu. Ieteicama distance ne tuvāk kā 2 (divu) metru attālumā. Novērotāji nedrīkst traucē vēlētāju plūsmu.
  7. Novērotāji nedrīkst ar skaļu uzvedību traucēt iecirkņa vēlēšanu komisiju un vēlētājus, un tiem jāpakļaujas iecirkņa vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja aizrādījumiem ievērot klusumu. Novērotāji drīkst klusi sarunāties.
  8. Iecirkņa vēlēšanu komisija novērotājiem ierāda uzturēšanās vietu.
  9. Ja novērotājs pamana kļūdas vai pārkāpumus vēlēšanu iecirkņa komisijas darbā, novērotāja pienākums ir nekavējoties informēt komisijas priekšsēdētāju. Ja novērojums ir pamatots, tad komisijas priekšsēdētājs rīkojas saskaņā ar tiesību aktiem.
  10. Ja iecirkņa komisijas skaidrojums vai atbilde novērotāju neapmierina, tad novērotājs drīkst iesniegt rakstveida sūdzību pašvaldības vēlēšanu komisijai, uz ko jāsniedz rakstveida atbilde. Būtiska pārkāpuma gadījumā, kas var būt par pamatu apšaubīt vēlēšanu rezultātus, pašvaldības vēlēšanu komisija nekavējoties par to informē Centrālo vēlēšanu komisiju.
  11. Ja novērotājam ir pierādījumi, ka varētu būt notikuši tādi nozīmīgi vēlēšanu procesa pārkāpumi kā, piemēram, balsu pirkšana vai balsu viltošana, vēršas Valsts policijā vai Valsts drošības dienestā, un par to informē iecirkņa komisijas priekšsēdētāju.
  12. Novērotājam ir pienākums ievērot vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja norādījumus.
  13. Gadījumos, kad novērotājs neievēro šajā instrukcijā noteikto kārtību, vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājam ir tiesības izraidīt no iecirkņa novērotāju, nepieciešamības gadījumā vēršoties policijā.

 

IV. Filmēšana, fotografēšana vēlēšanu iecirknī, vēlētāja atrašanās vietā

 

  1. Novērotāji drīkst filmēt un fotografēt vēlēšanu iecirknī, ja tas netraucē iecirkņa komisijas darbu, ievērojot vēlēšanu aizklātuma un personas datu aizsardzības principus, un par to informējot iecirkņa komisijas priekšsēdētāju.
  2. Novērotāji drīkst filmēt vai fotografēt personas, ja iegūta nepārprotami izteikta personas piekrišana savu personas datu apstrādei (fotografēt, filmēt).
  3. Vēlētāja atrašanās vietā novērotāji, kuri novēro balsošanas norisi vēlētāja atrašanās vietā un pilnvaroti filmēt un fotografēt, drīkst to darīt tikai, ja vēlētājam izskaidrotas viņa tiesības un saņemta nepārprotama atļauja.
  4. Pirms fotografēšanas un filmēšanas vēlētāja dzīvesvietā novērotājs informē vēlētāju par:
    1. nolūku, tiesisko pamatu, datu pārzini un apstrādātāju;
    2. datu saņēmēju un iegūto datu izmantošanu;
    3. iespēju atsaukt savu piekrišanu datu apstrādei (datu dzēšanu).
  5. Slimnīcās, pansionātos, sociālās aprūpes centros un ieslodzījuma vietās balsošanas norisi un vēlētājus filmēt, fotografēt aizliegts. 

Centrālās vēlēšanu komisijas

priekšsēdētāja                                                               Kristīne Saulīte

 

Centrālās vēlēšanu komisijas

sekretāra p.i.                                                              Aldis Austers

 

 

* DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU