1922.gada 7. un 8.oktobrī Latvijā notika 1.Saeimas vēlēšanas. Tām gatavojoties, 1922.gada 9.jūnijā Satversmes sapulce pieņēma likumu "Par Saeimas vēlēšanām", kas noteica šo vēlēšanu sarīkošanas un norises kārtību.
1.Saeimas vēlēšanas bija ievērojamas ar to, ka tajās pirmo reizi netika veidoti vēlētāju saraksti un balsot drīkstēja katrs vēlētājs, kurš vēlēšanu iecirknī varēja uzrādīt Latvijas pilsoņa pasi. Savukārt pasē tika izdarīta atzīme par dalību vēlēšanās.
Tāpat tieši 1.Saeimas vēlēšanās vēlētājiem pirmo reizi bija iespēja grozīt kandidātu sarakstus, vēlēšanu zīmē izsvītrojot sev netīkamos kandidātus. Vienlaikus atšķirībā no mūsdienām vēlētāji drīkstēja vēlēšanu zīmē ierakstīt sev tīkamākos kandidātus no dažādiem sarakstiem.
1.Saeimas vēlēšanas raksturoja augsta vēlētāju aktivitāte - tajās piedalījās 800840 jeb 82,2 procenti balsstiesīgo iedzīvotaju. Savus deputātu kandidātu sarakstus iesniedza 31 partija un vēlētāju grupa, no kurām vietas parlamentā ieguva 20 partijas un vēlētāju grupas. Savukārt no septiņiem kandidātu sarakstiem parlamentā ievēlēja tikai pa vienam deputātam.