Saeimas vēlēšanu pasta balsošanas instrukcija

1. Saeimas vēlēšanās balsot pa pastu var vēlētāji, kas vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs.
2. Ārlietu ministrija ne vēlāk kā 75 dienas pirms vēlēšanām (ārkārtas vēlēšanu gadījumā – ne vēlāk kā piecas dienas pēc vēlēšanu izsludināšanas) iesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai priekšlikumu, kurās Latvijas Republikas diplomātiskajās vai konsulārajās pārstāvniecībās (turpmāk – pārstāvniecības) ārvalstīs organizēs balsošanu pa pastu, norādot arī kontaktinformāciju un darba laikus, kādos vēlētājs varēs iesniegt iesniegumu par balsošanu pa pastu (turpmāk – iesniegums).
3. Ne vēlāk kā 70 dienu pirms vēlēšanām (ārkārtas vēlēšanu gadījumā – ne vēlāk kā nedēļu pēc vēlēšanu izsludināšanas) Centrālā vēlēšanu komisija pieņem lēmumu, kurās pārstāvniecībās organizēs balsošanu pa pastu, un nosūta to Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un Ārlietu ministrijai.
4. Vēlētājs pieteikties balsošanai pa pastu var:
   1. iesniedzot iesniegumu attiecīgajā pārstāvniecībā;
   2. izmantojot valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – PMLP) oficiālajā tīmekļvietnē pieejamu bezmaksas elektronisko pakalpojumu (turpmāk – e-pakalpojums).
5. Iesniegumu attiecīgai pārstāvniecībai var iesniegt:
   1. klātienē;
   2. pa pastu;
   3. elektroniski – uz attiecīgās pārstāvniecības elektroniskā pasta adresi, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu.
6. Balsošanai pa pastu var pieteikties ne agrāk kā 70 dienu pirms vēlēšanu dienas, bet ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms vēlēšanu dienas. Izmantojot e-pakalpojumu, balsošanai pa pastu var pieteikties ne agrāk kā 35 dienas pirms vēlēšanu dienas, bet ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms vēlēšanu dienas. Ārkārtas vēlēšanu gadījumā vēlētājs var pieteikties balsošanai pa pastu ne agrāk kā nedēļu pēc vēlēšanu izsludināšanas dienas un ne vēlāk kā divas nedēļas pirms vēlēšanām.
7. Piesakoties balsošanai pa pastu, vēlētājs norāda savu:
   1. vārdu, uzvārdu;
   2. personas kodu;
   3. elektroniskā pasta adresi vai norādi, ka tam ir aktivizēta oficiālā elektroniskā adrese (vai ka tas ir oficiālās elektroniskās adreses lietotājs);
   4. piesakoties balsošanai pa pastu e-pakalpojumā – ārvalsti, no kuras plāno nosūtīt savu balsojumu.
8. Balsošanai pa pastu reģistrēts vēlētājs var mainīt norādīto elektroniskā pasta adresi vai norādi par oficiālās elektroniskās adreses esību, kā arī ārvalsti, no kuras plāno nosūtīt savu balsojumu, ne vēlāk kā trīs nedēļas (ārkārtas vēlēšanu gadījumā – ne vēlāk kā divas nedēļas) pirms vēlēšanu dienas, piesakoties balsošanai pa pastu vēlreiz.

9. Pārstāvniecībā saņemtos iesniegumus pārstāvniecība nodod attiecīgajai vēlēšanu iecirkņa komisijai (turpmāk – iecirkņa komisija). Iecirkņa komisija:
   1. pārbauda, vai iesniegumā norādīta 7. punktā minētā informācija;
   2. ja iesniegums iesniegts elektroniski – pārbauda elektroniskā paraksta derīgumu (tīmekļvietnes https://ec.europa.eu/digital-building-blocks/DSS/webapp-demo/validation un https://www.eparaksts.lv/lv/);
   3. sāk pildīt sarakstu balsošanai pa pastu, kura paraugu sagatavo Centrālā vēlēšanu komisija, un reģistrē tajā informāciju par iesnieguma saņemšanu;
   4. trīs darbdienu laikā nosūta iesniedzējam uz iesniegumā norādīto elektroniskā pasta adresi vai oficiālo elektronisko adresi:
      1. apstiprinājumu par iesnieguma saņemšanu un informē, ka apliecinājums par vēlētāja reģistrēšanu balsošanai pa pastu un balsošanas kārtība vēlētājam tiks nosūtīti ne agrāk kā 21 dienu un ne vēlāk kā 15 dienu (ārkārtas vēlēšanu gadījumā – ne vēlāk kā 10 dienu) pirms vēlēšanu dienas;
      2. informāciju par trūkumiem iesniegumā, lai pieteiktos pasta balsošanai, ja tādi konstatēti.
10. Piekļuve Vēlētāju reģistra informācijas sistēmai (turpmāk – VRIS) iecirkņu komisijām tiek piešķirta šādā kārtībā:
    1. Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments ne vēlāk kā 50 dienu pirms vēlēšanu dienas (ārkārtas vēlēšanu gadījumā – ne vēlāk kā nedēļu pēc vēlēšanu izsludināšanas) iesniedz PMLP oficiālajā elektroniskajā adresē aizpildītu VRIS lietotāju tiesību pieprasījuma veidlapu iecirkņu komisijām, kura parakstīta ar drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu;
    2. VRIS lietotāja rekvizītus PMLP izsniedz elektroniski, ne vēlāk kā 35 dienas pirms vēlēšanu dienas nosūtot uz darbinieka oficiālo elektronisko adresi vai šifrēti uz darbinieka elektroniskā pasta adresi (izmantojot Open PGP šifrēšanas atslēgu).
11. Pēc VRIS darbības uzsākšanas (35 dienas pirms vēlēšanu dienas) iecirkņa komisija:
    1. VRIS pārbauda, vai iesnieguma iesniedzējs ir vēlētājs un vai vēlētājam jau nav reģistrēta atzīme balsošanai pa pastu;
    2. VRIS izdara atzīmi par vēlētāja pieteikšanos balsošanai pa pastu un ieraksta vēlētāja norādīto elektroniskā pasta adresi vai izdara atzīmi par oficiālās elektroniskās adreses esību;
    3. VRIS ieraksta balsošanas valsti – valsti, kurā darbojas iecirkņa komisija;
    4.  sarakstā balsošanai pa pastu izdara atzīmi, ka vēlētājs reģistrēts VRIS balsošanai pa pastu.
12. Ja iecirkņa komisija konstatē, ka par attiecīgo vēlētāju datus VRIS jau ievadījusi cita iecirkņa komisija, tā sazinās ar iecirkņa komisiju, kas ievadījusi datus, un salīdzina vēlētāja iesniegumu saņemšanas laikus. Tiek ņemts vērā tas iesniegums, kurš iesniegts pēdējais.
13. Ja iesniegums iesniegts, neievērojot 4. – 7. punktā noteikto kārtību, vai iesniedzējs nav vēlētājs, iecirkņa komisija ar motivētu lēmumu, ko paraksta komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs, atsaka nosūtīt vēlēšanu dokumentus. Šo lēmumu paraksta ar drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu, un nosūta iesniedzējam uz pieteikumā norādīto e-pasta adresi vai oficiālo elektronisko adresi, ja pieteikums iesniegts, izmantojot oficiālo elektronisko adresi.
14. Iecirkņa komisija ne vēlāk kā 15 dienu (ārkārtas vēlēšanu gadījumā – ne vēlāk kā 10 dienu) pirms vēlēšanu dienas nosūta vēlētājam uz VRIS iekļauto elektroniskā pasta adresi (ja pieteikumā norādīta oficiālā elektroniskā adrese – uz vēlētāja oficiālo elektronisko adresi) VRIS piešķirto kārtas numuru, ar kādu viņš reģistrēts balsošanai pa pastu, (turpmāk – pasta balsošanas numurs) un Centrālās vēlēšanu komisijas izveidotu tīmekļvietnes adresi, kurā pieejami balsošanas materiāli:
    1. visu Rīgas vēlēšanu apgabala kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes;
    2. apliecinājuma veidlapa, ka vēlētājs balso personiski;
    3. informācija par ziņām, kas obligāti norādāmas uz pasta aploksnes – atzīme, ka tajā ir vēlēšanu aploksne, vēlētāja vārds, uzvārds, adrese un pasta balsošanas numurs, pasta balsojuma iesūtīšanas (attiecīgās iecirkņa komisijas) adrese;
    4. informācija par kārtību, kādā izdarāma balsošana.

Iecirkņa komisija savā sarakstā balsošanai pa pastu izdara atzīmi par šajā punktā minētās vēstules nosūtīšanu.

15. Attiecībā uz e-pakalpojumā vēlētāju iesniegtiem pieteikumiem balsošanai pa pastu 11., 13. un 14.punktā minētās darbības veic Centrālā vēlēšanu komisija. Centrālā vēlēšanu komisija nosūta attiecīgajām iecirkņa komisijām ziņas par vēlētājiem, kas pieteikušies balsošanai pa pastu e-pakalpojumā. Iecirkņa komisijas attiecīgi papildina savu vēlētāju sarakstu balsošanai pa pastu.

16. Vēlētājs, kurš saņēmis tīmekļvietnes adresi balsošanai pa pastu, izdrukā vēlēšanu zīmi, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso.
17. Vēlēšanu zīmē vēlētājs pēc savas izvēles pretī kandidātu uzvārdiem atzīmei paredzētā vietā var izdarīt atzīmi “+”, neizdarīt atzīmi vai svītrot kandidāta vārdu vai uzvārdu. Atzīmi “+” pretī kāda kandidāta uzvārdam vēlētājs izdara, ja viņš īpaši atbalsta šā kandidāta ievēlēšanu. Ja vēlētājs neatbalsta kādu no šajā vēlēšanu zīmē iekļautiem kandidātiem, viņš svītro šā kandidāta vārdu vai uzvārdu. Vēlētājs vēlēšanu zīmi var atstāt arī negrozītu (bez atzīmēm).
18. Pēc tam vēlētājs ieliek vēlēšanu zīmi paša izraudzītā vēlēšanu aploksnē un šo aploksni aizlīmē. Aizlīmēto vēlēšanu aploksni vēlētājs ievieto paša izraudzītā pasta aploksnē kopā ar pašrocīgi parakstītu apliecinājuma veidlapu, kurā apliecina, ka balso personiski, un norāda savu vārdu, uzvārdu un personas kodu. Uz pasta aploksnes vēlētājs norāda:
    1. ka tajā ir vēlēšanu aploksne;
    2. savu vārdu un uzvārdu;
    3. savu adresi;
    4. savu pasta balsošanas numuru;
    5. pasta balsojuma iesūtīšanas (attiecīgās iecirkņa komisijas) adresi.

Pasta aploksni nekavējoties nosūta vai citādi nogādā iecirkņa komisijai, kas norādīta atsūtītajā tīmekļvietnes adresē pieejamos balsošanas materiālos.

19. Vairāki vēlētāji drīkst sūtīt savas pasta aploksnes vienā sūtījumā. Šo vēlētāju atsevišķās pasta aploksnes jāievieto kopīgā pasta aploksnē, uz kuras jānorāda, ka tajā ir vairākas vēlēšanu aploksnes.

20. Iecirkņa komisija saņemtās pasta aploksnes reģistrē savā sarakstā balsošanai pa pastu un uzglabā aizzīmogotā kastē neatvērtas līdz balsu skaitīšanas sākšanai. Kad saņemta pirmā pasta aploksne, iecirkņa komisija sagatavo kasti, pārliecinoties, vai tā ir tukša, un tās atveramo daļu nostiprina ar numurētām drošības plombām, kuru numurus ieraksta aktā par kastes aizzīmogošanu. Ja tiek saņemta kopīga pasta aploksne, to atver, un uzglabā tajā ievietotās atsevišķās pasta aploksnes.
21. Iecirkņa komisija pa pastu saņemtās balsis sāk skaitīt, kad beigusies balsošana visos ārvalstīs izveidotos vēlēšanu iecirkņos. Pa pastu balsot pieteikušos vēlētāju dalību vēlēšanās elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā (turpmāk – ETVR) atzīmē automatizēti, bez iecirkņa komisijas rīcības. Pa pastu saņemtās balsis skaita atsevišķi, sagatavojot atsevišķu balsu skaitīšanas protokolu.
22. Skaitīšana notiek atklātā iecirkņa komisijas sēdē. Netraucējot balsu skaitīšanu, sēdē vienlaikus drīkst būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās partijas vai politisko partiju apvienības, kas Rīgas vēlēšanu apgabalā iesniegusi kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas minētajām personām ir tiesības iepazīties ar balsu skaitīšanas protokolu.
23. Sākot pasta aplokšņu skaitīšanu, tās neatverot sašķiro derīgās un nederīgās pasta aploksnēs.
24. Par nederīgām uzskatāmas pasta aploksnes:
    1. ko atsūtījuši vēlētāji, kas nav pieteikušies balsošanai pa pastu;
    2. ko atsūtījuši vēlētāji, kas, pēc ETVR ziņām, nobalsojuši vēlēšanu iecirknī;
    3. pēc kurām nav iespējams noteikt, kurš vēlētājs balsojis (nav norādīts vēlētāja vārds, uzvārds, pasta balsošanas numurs);
    4. kas saņemtas pēc balsu skaitīšanas sākšanas;
    5. kas atsūtītas no Latvijas Republikas;
    6. kas saņemtas no vēlētājiem, kuri atsūtījuši vairākas pasta aploksnes.
25. Nederīgās pasta aploksnes neatver, izdara uz tām atzīmi “Nederīga” un novieto atsevišķi no pārējām pasta aploksnēm. Nederīgās pasta aploksnes pārskaita vismaz divreiz un to kopskaitu ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā. Iecirkņa komisija savā sarakstā balsošanai pa pastu atzīmē, ka saņemta nederīga pasta aploksne, un norāda nederīguma cēloni.
26. Derīgās pasta aploksnes iecirkņa komisija novieto vienkopus un savā sarakstā balsošanai pa pastu atzīmē, ka saņemta derīga pasta aploksne. Derīgās pasta aploksnes pārskaita vismaz divreiz un to kopskaitu ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā.
27. Nederīgās pasta aploksnes iesaiņo, saini nostiprina ar uzlīmi, ko apzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu un paraksta komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs. Uz iesaiņojuma norādāms tā saturs (piemēram, nederīgas pasta aploksnes) un to skaits.
28. Pirms pasta aplokšņu atvēršanas iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs komisijas un novērotāju klātbūtnē, ja tādi ir ieradušies, pārliecinās, vai vēlēšanu kaste, kurā paredzēts iemest vēlēšanu aploksnes, ir tukša. Pēc tam vēlēšanu kasti aizzīmogo, un to atzīmē vēlēšanu gaitas žurnālā.
29. Atverot derīgu pasta aploksni, pārbauda, vai tajā ir derīga vēlēšanu aploksne:
    1. ja pasta aploksnē ir vairākas vēlēšanu aploksnes, tās ievieto atpakaļ pasta aploksnē un nodod iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, kurš uz pasta aploksnes un vēlēšanu aploksnēm izdara atzīmi par šo aplokšņu nederīgumu un ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā, ka pasta aploksnē bijušas vairākas vēlēšanu aploksnes;
    2. ja pasta aploksnē nav vēlēšanu aploksnes, to nodod iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, kurš izdara uz tās atzīmi par aploksnes saturu un ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā, ka nav bijis vēlēšanu aploksnes;
    3. ja pasta aploksnē ir vēlēšanu zīmes, kas neatrodas vēlēšanu aploksnē, tās nekavējoties dzēš, nogriežot augšējo labo stūri. Tad tās ievieto atpakaļ pasta aploksnē un nodod iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, kurš izdara atzīmi par šīs pasta aploksnes saturu un ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā, ka pasta aploksnē bijušas vēlēšanu zīmes, kas neatrodas vēlēšanu aploksnē;
    4. vēlēšanu aploksne uzskatāma par nederīgu, ja pasta aploksnē nav attiecīgā vēlētāja parakstītas apliecinājuma veidlapas par to, ka viņš balsojis personiski.
30. Atvērtās pasta aploksnes, kurās nebija derīgas vēlēšanu aploksnes, novieto atsevišķi un iesaiņo 27. punktā minētā kārtībā. Derīgās vēlēšanu aploksnes iemet aizzīmogotajā vēlēšanu kastē.
31. Iecirkņa komisija atver vēlēšanu aploksnes un turpina balsu skaitīšanu pēc tam, kad visas derīgās pasta aploksnes atvērtas un tajās esošās derīgās vēlēšanu aploksnes iemestas vēlēšanu kastē. Skaitīšana notiek Saeimas vēlēšanu likuma IV nodaļā un Saeimas vēlēšanu ārvalstu balsu skaitīšanas instrukcijas noteiktā kārtībā.
32. Skaitot pa pastu saņemtās balsis, klātesošo pienākums ir sargāt vēlēšanu aizklātumu un nekādos apstākļos neizpaust vēlētāja izvēli, pat ja tā nejauši tapusi zināma.
33. Pēc balsu saskaitīšanas un balsu skaitīšanas protokola pabeigšanas iecirkņa komisija 27. punktā minētā kārtībā iesaiņo:
    1. sarakstu balsošanai pa pastu;
    2. visas derīgās vēlēšanu zīmes;
    3. nederīgās vēlēšanu zīmes kopā ar vēlēšanu aploksnēm;
    4. nederīgās vēlēšanu aploksnes;
    5. vēlēšanu gaitas žurnālu;
    6. balsu skaitīšanas protokolu;
    7. no atvērtajām pasta aploksnēm izņemtos apliecinājumus, ka vēlētājs balso personiski.
34. Darba beigšana un rīcība ar vēlēšanu materiāliem pēc balsu skaitīšanas notiek Saeimas vēlēšanu ārvalstu balsu skaitīšanas instrukcijas noteiktā kārtībā.