Publicēts: 01.03.2023.

APSTIPRINĀTA

ar Centrālās vēlēšanu komisijas

2022. gada 13. jūlija lēmumu Nr. 27

Saeimas vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcija

  1. Balsu skaitīšanu izdara iecirkņa komisija atklātā sēdē tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas. Netraucējot komisijas darbu, sēdē vienlaikus var būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās partijas vai politisko partiju apvienības, kas attiecīgajā vēlēšanu apgabalā ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.
  2. Balsu skaitīšanas laikā iegūtās ziņas ieraksta Centrālās vēlēšanu komisijas lietojumprogrammas (turpmāk — lietojumprogramma) vēlēšanu gaitas žurnālā (turpmāk — žurnāls). Balsu skaitīšanas protokola (turpmāk — protokols) sagatavošanai izmanto lietojumprogrammu un tajā ievadītos datus. Protokola pirmajā daļā no žurnāla ierakstāms katra kandidātu saraksta saņemto balsu skaits. Protokola otrajā daļā no žurnāla ierakstāms katra kandidāta saņemto balsu skaits.
  3. Tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas iecirkņa komisija:
    1. aizzīmogo vēlēšanu kastes spraugu, drošības plombas numuru ieraksta žurnālā;
    2. slēdz visus balsotāju sarakstus, saskaita, ieraksta un nosūta žurnālā balsojušo skaitu vēlēšanu iecirknī (C2 aile);
    3. novieto atsevišķi:
      1. balsotāju sarakstus balsošanai iecirknī,
      2. sarakstus balsošanai vēlētāju atrašanās vietā (arī ieslodzījuma vietā),
      3. balsi glabāšanā nodevušo personu sarakstus (ja tādi ir);
    4. savāc vienkopus pāri palikušās un sabojātās vēlēšanu aploksnes;
    5. balsu skaitīšanā neizmantojamos vēlēšanu materiālus un veidlapas novieto tā, lai tie netraucētu balsu skaitīšanu.
  4. Balsu skaitīšanas telpā nedrīkst atrasties neizmantotās vēlēšanu zīmes.
  5. Pirms vēlēšanu kastes tiek atvērtas, iecirkņa komisija:
    1. saskaita pāri palikušās vēlēšanu aploksnes (skaitīšana veicama vismaz divas reizes) un pēc šo aplokšņu skaita ierakstīšanas žurnālā (B2 aile) tās dzēš, nogriežot aploksnes augšējo labo stūri;
    2. sabojātās vēlēšanu aploksnes, pret kurām vēlētājiem atkārtoti izsniegtas citas vēlēšanu aploksnes (B3 aile), saskaita (skaitīšana veicama vismaz divas reizes), un pēc šo aplokšņu skaita salīdzināšanas ar ierakstu žurnālā tās dzēš, nogriežot aploksnes augšējo labo stūri;
    3. pārliecinās, ka vēlētājiem izsniegto vēlēšanu aplokšņu skaits (B rinda) ir vienāds ar nobalsojušo vēlētāju skaitu (C rinda), kam pieskaitīts anulēto glabāšanā nodoto balsu skaits (C4 aile), ja kādas no tām anulētas (B=C+C4).
  6. Ja kontrole attiecībā uz vēlēšanu aploksnēm un balsotāju skaitu nesakrīt, skaitīšana jāatkārto. Ja pēc vairākkārtējas skaitīšanas un pārbaudes kontrolskaitļi nesakrīt (B≠C+C4), par to izdara ierakstu žurnālā un nekavējoties informē attiecīgo pašvaldības vēlēšanu komisiju. Pēc tam atsevišķi iesaiņo dzēstās neizmantotās vēlēšanu aploksnes un dzēstās sabojātās vēlēšanu aploksnes.
  7. Vēlēšanu materiāli iesaiņojami, saini nostiprinot ar uzlīmi, kuru apzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu un paraksta iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs. Uz katra iesaiņojuma norādāms tā saturs (piemēram, sabojātās vēlēšanu aploksnes) un to skaits. Klātesošajiem novērotājiem arī ir tiesības parakstīties uz uzlīmes.
  8. Ja pēc 5.—7. punktā minēto darbību veikšanas un pirms vēlēšanu kastu atvēršanas palicis ievērojams skaits balsotāju, par kuriem nav pārbaudīts, ka ziņas par personu ir iekļautas vēlētāju reģistrā un ka tajā jau nav izdarīta atzīme par šīs personas piedalīšanos attiecīgajās vēlēšanās, iecirkņa komisija ar attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas atļauju var izsludināt pārtraukumu. Ja tiek izsludināts pārtraukums, pirms tam iesaiņo vai ievieto atsevišķā aizzīmogotā kastē balsotāju sarakstus. Attiecīgā pašvaldības vēlēšanu komisija var noteikt citu vietu, kur atsākt balsu skaitīšanu, un, ja nepieciešams, pieaicināt papildu izpildītājus.
  1. Vēlēšanu kastes atver pa vienai un šajā nodaļā noteiktajā kārtībā saskaita derīgās vēlēšanu aploksnes. Ja balsošanai vēlētāju atrašanās vietā izmantotas vairākas vēlēšanu kastes, no tām izņemtās aploksnes skaitāmas atsevišķi.
  2. Ja notikusi balsošana ar reģistrācijas aploksnēm, vispirms pa vienai atver vēlēšanu kastes, kurās ir reģistrācijas aploksnes. Katras kastes reģistrācijas aploksnes sašķiro divās grupās — derīgās un nederīgās. Reģistrācijas aploksne ir nederīga, ja:
    1. uz tās nav norādīts vēlētāja vārds, uzvārds un kārtas numurs balsotāju sarakstā;
    2. tā nav apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu;
    3. balsotāju sarakstā balsošanai ar reģistrācijas aploksnēm atzīmēts, ka vēlētāja balss nav līdzskaitāma.
  3. Nederīgās reģistrācijas aploksnes saskaita un neatvērtas iesaiņo šīs instrukcijas 7. punktā noteiktā kārtībā. Kastēs atrasto reģistrācijas aplokšņu kopskaitu un nederīgo reģistrācijas aplokšņu kopskaitu ieraksta žurnālā. Derīgās reģistrācijas aploksnes atver un skaita balsis šajā instrukcijā noteiktā kārtībā. Ja vēlēšanu kastē balsošanai ar reģistrācijas aploksnēm ir vēlēšanu aploksnes, kas nav ieliktas reģistrācijas aploksnē, šīs vēlēšanu aploksnes uzskatāmas par nederīgām (izņemot vēlēšanu kasti balsošanai vēlētāju atrašanās vietā).
  4. No katras vēlēšanu kastes izņemtās vēlēšanu aploksnes, tās neatverot, sašķirojamas derīgajās un nederīgajās vēlēšanu aploksnēs. Par nederīgām uzskatāmas vēlēšanu aploksnes, kuras ir saplēstas vai nav apzīmogotas ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu, kā arī vēlēšanu aploksnes, uz kurām nav norādīts attiecīgo vēlēšanu nosaukums un ievēlējamās Saeimas kārtas numurs. Neaizlīmētas vēlēšanu aploksnes uzskatāmas par derīgām.
  5. Ja vēlēšanu kastē atrodas vēlēšanu zīmes, kas nav vēlēšanu aploksnēs, tās pēc kastes satura sašķirošanas nekavējoties dzēšamas, nogriežot zīmes augšējo labo stūri, un iesaiņojamas, saini nostiprinot ar uzlīmi, kuru apzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu un paraksta iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs. Uz katra iesaiņojuma norādāms tā saturs (piemēram, sabojātās vēlēšanu aploksnes) un to skaits. Klātesošajiem novērotājiem arī ir tiesības parakstīties uz uzlīmes.
  6. No katras vēlēšanu kastes izņemtās derīgās vēlēšanu aploksnes saskaita (skaitīšana veicama vismaz divas reizes). Derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitam jābūt vienādam ar attiecīgo nobalsojušo vēlētāju skaitu vai mazākam par to. Ja nav iespējams noteikt atsevišķai kastei atbilstīgo vēlētāju skaitu balsotāju sarakstos (piemēram, vēlēšanu iecirknī vēlēšanu dienā izmantotas vairākas kastes, un balsotāju saraksti nav tikuši nošķirti), derīgo aplokšņu skaitu tajā apvieno ar pārējām tādām kastēm atbilstīgi balsošanas vietai un laikam un salīdzina ar attiecīgo nobalsojušo vēlētāju skaitu (minētā piemērā — vēlēšanu iecirknī vēlēšanu dienā).
  7. Ja kādā vēlēšanu kastē derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits ir lielāks par attiecīgo nobalsojušo vēlētāju skaitu, iecirkņa komisija izdara ierakstu žurnālā un nekavējoties informē attiecīgo pašvaldības vēlēšanu komisiju. Turpmākā skaitīšana un visas citas darbības attiecībā uz šādas vēlēšanu kastes saturu veicamas atsevišķi, par katru sagatavo atsevišķu protokolu (divos eksemplāros).
  8. Derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitu attiecībā uz katru vēlēšanu kasti atsevišķi (to atvēršanas secībā) ieraksta žurnālā (attiecīgi D2, D3 aile). Iecirkņa komisija, kura organizēja balss nodošanu glabāšanā, D1 ailē ieraksta derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitu, kas nodotas glabāšanā pirms vēlēšanu dienas. Aritmētiski summē derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaitu.
  9. Derīgās vēlēšanu aploksnes no pārējām kastēm pēc to skaita ierakstīšanas žurnālā apvieno. Pirms derīgo aplokšņu atvēršanas tām pievieno arī derīgās vēlēšanu aploksnes no reģistrācijas aploksnēm, ja tādas ir.
  10. Vēlēšanu kastēs atrastās nederīgās vēlēšanu aploksnes saskaita, neatvērtas iesaiņo šīs instrukcijas 7. punktā noteiktajā kārtībā, uz iesaiņojuma norādot, ka sainī atrodas vēlēšanu kastēs atrastās nederīgās vēlēšanu aploksnes, un to kopskaitu. Šis skaits ierakstāms žurnālā.
  1. Iecirkņa komisija atver derīgās aploksnes un vienlaikus konstatē, vai aploksnē:
    1.  ir viena vēlēšanu zīme;
    2.  ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi;
    3.  ir saplēsta vēlēšanu zīme;
    4.  nav vēlēšanu zīmes;
    5.  ir cita apgabala vēlēšanu zīme.
  2. Vēlēšanu aploksnes, kurās bija pa vienai vēlēšanu zīmei, pēc zīmju izņemšanas nav jāsaglabā. Vēlēšanu zīmes no šīm aploksnēm novieto vienkopus skaitīšanai.
  3. Ja kādā vēlēšanu aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi, par to nekavējoties ziņojams klātesošiem, vēlēšanu zīmes ievietojamas atpakaļ vēlēšanu aploksnē un šādas aploksnes nekavējoties nododamas komisijas priekšsēdētājam, kurš tās numurē, izdara uz tām atzīmi “Vairākas zīmes” un novieto tās atsevišķi. Pēc šķirošanas pabeigšanas šīs aploksnes pārskaita un to skaitu ieraksta žurnālā (F aile).
  4. Ja kādā vēlēšanu aploksnē nav vēlēšanu zīmes, par to nekavējoties ziņojams klātesošiem, šādas aploksnes nekavējoties nododamas komisijas priekšsēdētājam, kurš tās numurē, izdara uz tām atzīmi “Tukša” un novieto tās atsevišķi. Pēc šķirošanas pabeigšanas šīs aploksnes pārskaita un to skaitu ieraksta žurnālā (G2 aile).
  5. Ja kādā vēlēšanu aploksnē ir saplēsta vēlēšanu zīme, par to nekavējoties ziņojams klātesošajiem, vēlēšanu zīme ievietojama atpakaļ vēlēšanu aploksnē un šādas aploksnes nekavējoties nododamas komisijas priekšsēdētājam, kurš tās numurē, izdara uz tām atzīmi “Saplēstas zīmes” un novieto tās atsevišķi.
  6. Ja kādā vēlēšanu aploksnē ir cita apgabala vēlēšanu zīme, par to nekavējoties ziņojams klātesošajiem, tā ievietojama atpakaļ vēlēšanu aploksnē un šādas aploksnes nekavējoties nododamas komisijas priekšsēdētājam, kurš tās numurē, izdara uz tām atzīmi “Cita apgabala zīmes” un novieto tās atsevišķi.
  7. Kad atvērtas visas derīgās vēlēšanu aploksnes, iecirkņa komisija lemj par vēlēšanu zīmju derīgumu, kuras atradās vēlēšanu aploksnēs ar vairākām vēlēšanu zīmēm, par saplēsto vēlēšanu zīmju un aploksnēs atrasto citu vēlēšanu apgabalu vēlēšanu zīmju derīgumu. Par katras vēlēšanu aploksnes saturu iecirkņa komisija pieņem lēmumu, žurnālā norādot, kāda iemesla dēļ un cik vēlēšanu zīmju atzītas par nederīgām.
  8. Ja vēlēšanu aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi un turklāt tās nav pilnīgi vienādas pēc satura (arī pēc izdarītajām atzīmēm), tās visas atzīstamas par nederīgām. Šīs vēlēšanu zīmes iezīmējamas un ievietojamas atpakaļ vēlēšanu aploksnē. Šo aplokšņu skaits ierakstāms žurnālā (G1 aile).
  9. Ja vēlēšanu aploksnē ir vairākas pilnīgi vienādas vēlēšanu zīmes (arī pēc izdarītajām atzīmēm), par derīgu atzīstama un skaitīšanai pie derīgajām zīmēm pievienojama viena no tām, bet pārējās atzīstamas par nederīgām. Par nederīgām atzītās vēlēšanu zīmes iezīmējamas, ievietojamas atpakaļ vēlēšanu aploksnē, un šo aplokšņu skaits ierakstāms žurnālā (F1 aile).
  10. Balsotāju saplēstās un tādēļ par nederīgām atzītās vēlēšanu zīmes ievietojamas atpakaļ aploksnēs. Šo aplokšņu skaits ierakstāms žurnālā (G3 aile).
  11. Vēlēšanu zīmes no citiem vēlēšanu apgabaliem pēc to atzīšanas par nederīgām iezīmējamas, ievietojamas atpakaļ aploksnēs un šo aplokšņu skaits ierakstāms žurnālā (G4 aile).
  12. G ailē ieraksta vēlēšanu aplokšņu kopskaitu, kurās nav derīgu vēlēšanu zīmju (G=G1+G2+G3+G4).
  13. Uz katras nederīgās vēlēšanu zīmes (izņemot saplēstās) izdarāma atzīme “Nederīga”, ko paraksta komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs. Nederīgās vēlēšanu zīmes apzīmējamas ar numuru daļskaitļa veidā, kur skaitītājs ir aploksnes kārtas numurs un saucējs — vēlēšanu zīmes kārtas numurs aploksnē (piemēram, ja aploksnē Nr. 4 atrastas trīs dažādas vēlēšanu zīmes, tās numurējamas šādi: 4/1, 4/2, 4/3).
  14. Vēlēšanu aploksnes ar nederīgām vēlēšanu zīmēm, kā arī vēlēšanu kastē atrastās tukšās vēlēšanu aploksnes iesaiņojamas šīs instrukcijas 7. punktā noteiktā kārtībā, uz iesaiņojuma norādot vēlēšanu aplokšņu un nederīgo vēlēšanu zīmju skaitu.
  15. Vēlēšanu iecirkņa komisija saskaita derīgās vēlēšanu zīmes un ieraksta to kopskaitu žurnālā (H aile). Skaitīšana veicama vismaz divas reizes. Pēc tam vēlēšanu iecirkņa komisija pārbauda, vai derīgo vēlēšanu zīmju kopskaits (H aile) ir vienāds ar derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaitu (D aile) vai mazāks par to.
  16. Ja kontrolskaitļi attiecībā uz vēlēšanu aploksnēm un derīgo vēlēšanu zīmju skaitu nesakrīt, skaitīšana jāatkārto. Ja pēc vairākkārtējas skaitīšanas un pārbaudes kontrolskaitļi nesakrīt, par to izdara ierakstu žurnālā un nekavējoties paziņo attiecīgajai pašvaldības vēlēšanu komisijai.
  1. Iecirkņa komisija derīgās vēlēšanu zīmes sašķiro pa kandidātu sarakstiem. Vēlēšanu zīmes pēc šķirošanas atkārtoti pārbauda cits komisijas loceklis.
  2. Pēc tam tiek saskaitītas par katru kandidātu sarakstu nodotās vēlēšanu zīmes, un par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu ieraksta žurnālā (J aile). J ailē ierakstīto vēlēšanu zīmju kopskaitam jāsakrīt ar H rindā ierakstīto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu.
  3. Protokola pirmo daļu izdrukā divos eksemplāros un paraksta visi iecirkņa komisijas locekļi, kuri piedalās balsu skaitīšanā. Pēc tam protokola pirmās daļas datus iecirkņa komisija nekavējoties lietojumprogrammā nosūta pašvaldības vēlēšanu komisijai.
  4. Pēc klātesošo novērotāju vai plašsaziņas līdzekļu pārstāvju lūguma iecirkņa komisija tiem sniedz protokola pirmajā daļā ietverto informāciju.
  1. Katra saraksta vēlēšanu zīmes sašķiro divās grupās – grozītās un negrozītās:
    1. par grozītām uzskatāmas vēlēšanu zīmes, kurās vēlētājs pretī kaut viena kandidāta uzvārdam izdarījis atzīmi “+” vai svītrojis kaut viena kandidāta vārdu vai uzvārdu;
    2. visas pārējās vēlēšanu zīmes uzskatāmas par negrozītām.
  2. Vēlēšanu zīmes pēc šķirošanas atkārtoti pārbauda cits iecirkņa komisijas loceklis.
  3. Atsevišķi par katru kandidātu sarakstu saskaitāmas:
    1.  negrozītās vēlēšanu zīmes, un to skaits ierakstāms žurnālā (J1 aile);
    2.  grozītās vēlēšanu zīmes, un to skaits ierakstāms žurnālā (J2 aile).
  4. Par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitam (J aile) jābūt vienādam ar J1 un J2 ailēs ierakstīto skaitļu summu.
  5. Pēc tam atsevišķi iesaiņojamas par katru kandidātu sarakstu nodotās negrozītās vēlēšanu zīmes, uz iesaiņojuma norādot, par kuru kandidātu sarakstu nodotas negrozītās vēlēšanu zīmes, un to skaitu.
  6. Pēc tam par katru kandidātu sarakstu nodotās grozītās vēlēšanu zīmes šķiro trīs grupās attiecībā uz saraksta pirmo kandidātu:
    1.  pirmajā grupā – pretī kandidāta uzvārdam izdarīta atzīme “+” (L aile);
    2.  otrajā grupā – kandidāta vārds vai uzvārds svītrots (M aile);
    3.  trešajā grupā – attiecībā uz kandidātu vēlēšanu zīmē nav grozījumu (N aile). Šai grupā ieskaitāmas arī vēlēšanu zīmes, kur ir gan pretī kandidāta uzvārdam izdarīta atzīme “+”, gan kandidāta vārds vai uzvārds svītrots.
  7. Ja vēlēšanu zīmē vēlētāja veiktā atzīme vai svītrojums ir neskaidrs, iecirkņa komisija ar balsu vairākumu lemj par atzīmes vai svītrojuma līdzskaitāmību. Žurnālā ieraksta pieņemto lēmumu. Uz attiecīgās vēlēšanu zīmes norāda pieņemtā lēmuma numuru.
  8. Atzīme “+” ir līdzskaitāma, ja tā ir izdarīta tam paredzētajā vietā (rombā) pretī kandidāta uzvārdam. Krustu veidojošās līnijas var būt jebkādā izvērsumā vai pagrieziena leņķī — “+” vai “×”, bet šo līniju krustpunktam jābūt romba iekšpusē. Atzīme “+” var būt rombā pilnīgi vai daļēji, arī pāri romba malām. Tas, ka līnijas atzīmēs nav novilktas pilnīgi taisni, nevar būt par pamatu tās atzīt par nelīdzskaitāmām.
  9. Kandidāta vārda un uzvārda svītrojums ir līdzskaitāms, ja līnija ir vilkta attiecībā uz šo kandidātu un skar vismaz vienu kandidāta vārda vai uzvārda burtu.
  10. Atzīme “+” nav līdzskaitāma, ja krustu veidojošās līnijas nekrustojas vai krustojas ārpus romba.
  11. Jebkādas citas atzīmes vēlēšanu zīmē, piemēram “–”, “*”, “˅”, aizkrāsots rombs, pārsvītrota visa vēlēšanu zīme, uzraksti, zīmējumi to nepadara par nederīgu. Skaitot balsis par kandidātu, šādas atzīmes netiek ņemtas vērā.
  12. Katras attiecīgās grupas vēlēšanu zīmes saskaita, un rezultātus attiecībā uz šo kandidātu ieraksta žurnālā (attiecīgi L, M un N aile).
  13. Pēc tam, kad sašķirotas par attiecīgo kandidātu sarakstu nodotās grozītās vēlēšanu zīmes, tādā pašā veidā no jauna šķiro un skaita secīgi par katru nākamo kandidātu attiecīgajā kandidātu sarakstā.
  14. Katra saraksta vēlēšanu zīmju šķirošana un skaitīšana atkārtojama vismaz divas reizes, turklāt atkārtotu šķirošanu un skaitīšanu izdara cits vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis. Ja skaitīšanas rezultāti nesakrīt, skaitīšana jāatkārto.
  15.  No žurnāla izdrukā aizpildīto protokola otro daļu divos eksemplāros. Katru protokola otrās daļas eksemplāru paraksta vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļi, kuri piedalās balsu skaitīšanā. Pēc tam apvieno protokola pirmo daļu ar protokola otro daļu, tās kopā caurauklojot, auklas galus sasienot, nostiprinot ar uzlīmi, apzīmogojot un parakstot, norādot vietu, datumu un cauršūto lapu skaitu. Pēc tam protokola otrās daļas datus iecirkņa komisija nekavējoties lietojumprogrammā nosūta pašvaldības vēlēšanu komisijai. Pēc balsu skaitīšanas iznākumu apstiprināšanas iecirkņa komisija tos paziņo klātesošiem novērotājiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.
  16.  Pēc balsu skaitīšanas protokola parakstīšanas atsevišķi iesaiņojamas par katru kandidātu sarakstu nodotās grozītās vēlēšanu zīmes, uz iesaiņojuma norādot, par kuru kandidātu sarakstu tās nodotas, un to skaitu.
  1.  Elektroniskā balsu skaitīšana veicama atbilstīgi šai instrukcijai un lietojumprogrammas lietotāja rokasgrāmatai.
  2. Komisija derīgās vēlēšanu zīmes sašķiro pa kandidātu sarakstiem un nosaka to skaitu. Vēlēšanu zīmes pēc šķirošanas atkārtoti pārbauda cits komisijas loceklis.
  3. Iecirkņa komisijas priekšsēdētājs nodrošina novērotājiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem iespēju netraucēti vērot skenēšanu un balsu skaitīšanu.
  4. Vēlēšanu zīmju skenēšana, šķirošana, atzīmju „+ “ un svītrojumu skaitīšana, kā arī protokola noformēšana, drukāšana un nosūtīšana atspoguļojamas pārredzami klātesošajiem, ja nepieciešams, vienlaicīgi uz diviem ekrāniem, no kuriem viens vērsts uz iecirkņa komisijas locekli, kurš strādā ar datoru, otrs — uz pārējiem iecirkņa komisijas locekļiem un novērotājiem. Par otru ekrānu ieteicams izmantot papildus monitoru, televizoru, projektoru, interaktīvu projekcijas tāfeli vai līdzīgas iekārtas.
  5.  Elektronisku balsu skaitīšanu izmanto šīs instrukcijas 35.—51. punkta izpildei.
  6. Visas derīgās vēlēšanu zīmes secīgi noskenē. Skenēšanā konstatētajam zīmju kopskaitam jāsakrīt ar aprēķināto zīmju kopskaitu. Aprēķināto zīmju kopskaitu iegūst, no derīgo aplokšņu skaita atņemot aplokšņu skaitu bez derīgas vēlēšanu zīmes.
  7. Ja noskenētais zīmju skaits nav vienāds ar aprēķināto zīmju skaitu, skenē vēlreiz. Pirms atkārtotas skenēšanas dzēš iepriekš skenēto zīmju skaitu. Ja pēc atkārtotas skenēšanas veikšanas noskenētais zīmju skaits joprojām nesakrīt ar aprēķināto zīmju skaitu, par to informē attiecīgo pašvaldības vēlēšanu komisiju un turpmākās darbības veic pēc tās norādījumiem. Katras vēlēšanu zīmes ieskenētajam attēlam saglabājams atsevišķā datnē unikāls, automatizēti piešķirts nosaukums.
  8. Pēc zīmju skenēšanas pabeigšanas vēlēšanu zīmes lietojumprogrammā automatizēti sašķiro pa kandidātu sarakstiem.
  9. Ja kādas vēlēšanu zīmes netiek automatizēti identificētas (netiek noteikta šo zīmju piederība kādam no kandidātu sarakstiem) un tās netiek automatizēti pieskaitītas attiecīgam kandidātu sarakstam, iecirkņa komisija šīs vēlēšanu zīmes lietojumprogrammā pievieno attiecīgā kandidātu saraksta vēlēšanu zīmēm.
  10. Pēc tam, kad noteikts par katru kandidātu sarakstu nodotais balsu skaits, iecirkņa komisija sagatavo balsu skaitīšanas protokola pirmo daļu 37. punktā noteiktajā kārtībā.
  11. Parakstītās protokola daļas datus iecirkņa komisija lietojumprogrammā paziņo pašvaldības vēlēšanu komisijai.
  12.  Pēc tam uzskaita “+” atzīmes un svītrojumus vēlēšanu zīmēs. Ja vēlēšanu zīmē vēlētāja veiktā atzīme ir neskaidra, iecirkņa komisija ar balsu vairākumu lemj par šīs atzīmes līdzskaitāmību. Žurnālā norāda vēlēšanu zīmes attēla nosaukumu un pieņemto lēmumu.
  13.  Pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas iecirkņa komisija sagatavo balsu skaitīšanas protokolu 53. punktā noteiktajā kārtībā.
  14.  Pēc balsu skaitīšanas rezultātu apstiprināšanas iecirkņa komisija tos paziņo klātesošajiem novērotājiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.
  1. Pēc protokola parakstīšanas iecirkņa komisija izdrukā un noformē žurnālu. Žurnāla lapas caurauklo, auklas galus sasien, nostiprina ar uzlīmi, apzīmogo un paraksta, norādot vietu, datumu un cauršūto lapu skaitu.
  2.  Lietojumprogrammā ierakstītos vēlēšanu iecirkņa datus lietojumprogrammas lietotāja rokasgrāmatas noteiktajā kārtībā augšupielādē. Pēc datu augšuplādes iecirkņa komisijas sekretārs vai priekšsēdētājs sazinās ar pašvaldības vēlēšanu komisiju, lai saņemtu apstiprinājumu, ka dati augšuplādēti sekmīgi. Pēc apstiprinājuma saņemšanas datus reizē ar lietojumprogrammu dzēš, un par to sagatavo aktu divos eksemplāros.
  3.  Balsotāju sarakstus (arī balsotāju sarakstus vēlētāju atrašanās vietā) sakārto numerācijas secībā.
  4. Vienā vai vairākos saiņos iesaiņo vēlēšanu komisijai nogādājamos vēlēšanu materiālus:
    1. par katru kandidātu sarakstu nodotās vēlēšanu zīmes iesaiņo atsevišķi, ja zīmes skaitītas manuāli — atsevišķi iesaiņojamas katra kandidātu saraksta grozītās un atsevišķi negrozītās zīmes;
    2. nederīgās vēlēšanu zīmes kopā ar aploksnēm;
    3. dzēstās vēlēšanu aploksnes;
    4. nederīgās (neatvērtās) reģistrācijas aploksnes;
    5. balsotāju sarakstus un vienu protokola eksemplāru;
    6. žurnālu;
    7. vēlētāju iesniegumus par balsošanas organizēšanu vēlētāja atrašanās vietā un saņemtās sūdzības;
    8.  izmantotās reģistrācijas aploksnes, ja tādas bijušas;
    9. neizmantotās reģistrācijas aploksnes.
  5. Atsevišķi iesaiņo neizmantotās vēlēšanu zīmes.
  6. Saiņi jāaizzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu. Tos paraksta iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs. Klātesošajiem novērotājiem arī ir tiesības aizzīmogot šos saiņus ar saviem zīmogiem vai parakstīties uz tiem. Vēlēšanu komisijai nogādājamos vēlēšanu materiālus (72. punkts) ievieto vēlēšanu kastē un to noplombē.
  7. Ne vēlāk kā nākamā darba dienā pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas iecirkņa komisijas priekšsēdētājs nogādā attiecīgajai pašvaldības vēlēšanu komisijai iesaiņotos vēlēšanu materiālus, kā arī protokola neiesaiņoto eksemplāru. Pavadrakstā (divos eksemplāros) norādāms saiņu skaits, to saturs, plombu numuri, nosūtīšanas datums un laiks, kā arī tās personas vārds un uzvārds, ar kuru vēlēšanu materiāli nosūtīti.
  8. Pieņemot neiesaiņoto protokola eksemplāru un iesaiņotos vēlēšanu materiālus, pašvaldības vēlēšanu komisija uzraksta attiecīgi uz protokola un pavadraksta laiku, kad šie materiāli saņemti, paraksta tos un apzīmogo.
  9. Pašvaldības vēlēšanu komisija vēlēšanu iecirkņu protokolus nogādā Centrālajā vēlēšanu komisijā ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc to saņemšanas.
  10. Desmit dienu pēc jaunievēlētās Saeimas sanākšanas pašvaldības vēlēšanu komisija atver iesaiņotos vēlēšanu materiālus un, sagatavojot aktu divos eksemplāros, iznīcina:
    1. vēlēšanu zīmes;
    2. vēlēšanu aploksnes;
    3.  izmantotās reģistrācijas aploksnes;
    4. vēlētāju iesniegumus par balsošanu to atrašanās vietā;
    5. vēlētāju sūdzības;
    6. žurnālus.
  11.  Ne vēlāk kā divdesmit dienu pēc jaunievēlētās Saeimas sanākšanas pašvaldības vēlēšanu komisija nogādā Centrālajai vēlēšanu komisijai:
    1. balsotāju sarakstus;
    2. balsu skaitīšanas protokolus (otros, iesaiņotos eksemplārus);
    3. 70. un 78. punktā minēto aktu vienu eksemplāru.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja                                   

Kristīne Bērziņa

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāra p.i.                                      

Edgars Baldunčiks