No 2022. gada 10. marta līdz 8. aprīlim notika parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidenta apturētā likuma “Grozījumi Likumā par ostām” atcelšanu.
! Svarīgi, ņemt vērā, ka parakstu vākšana notika, lai tautas nobalsošanā varētu lemt par šī likuma atcelšanu. Ja vēlētāji atbalstīja likuma pieņemšanu un spēkā stāšanos, tad parakstu vākšanā nebija jāpiedalās. Savukārt, ja vēlētājs atbalstīja tautas nobalsošanas rīkošanu par šo jautājumu, tad parakstīties bija jādodas.
Par apturētā likuma nodošanu tautas nobalsošanai parakstīties varēja tikai klātienē - parakstu vākšanas vietās Latvijā un ārvalstīs.
! Vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēja ierasties parakstu vākšanas vietā, bet vēlējās piedalīties parakstu vākšanā, tika nodrošināta iespēja pieteikties parakstu vākšanai savā atrašanās vietā. Parakstu vākšana vēlētāju atrašanās vietās notika pēdējā parakstu vākšanas dienā, 8. aprīlī. Piedalīties parakstu vākšanā varēja arī vēlētāji ieslodzījuma vietās.
Kur varēja parakstīties?
Parakstīties varēja 265 parakstu vākšanas vietās Latvijā un 31 parakstu vākšanas vietā ārvalstīs. No 10. marta parakstu vākšanas vietu adreses un darba laikus varēja noskaidrot arī, zvanot uz uzziņu tālruni 67049999. Parakstu vākšanas laikā tālrunis strādāja katru dienu no plkst. 9.00 līdz 19.00.
Parakstīšanās vietas noteica valstspilsētu un novadu domes, un katrā pašvaldībā tās bija iekārtojamas ar tādu aprēķinu, lai uz 10 000 vēlētāju būtu vismaz viena parakstu vākšanas vieta. Iespēja parakstīties tika nodrošināta ne mazāk kā četras stundas dienā, arī sestdienās, svētdienās un svētku dienās. Ārvalstīs parakstu vākšanas vietas bija iekārtotas Latvijas Republikas vēstniecībās, ģenerālkonsulātos un konsulātos. Iespēju piedalīties parakstu vākšanā tika nodrošināta arī karavīriem un zemessargiem starptautisko operāciju rajonos.
Kurš varēja parakstīties?
Tiesības piedalīties parakstu vākšanā bija Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma. Lai piedalītos parakstu vākšanā, bija jāuzrāda derīgs personu apliecinošs dokuments - Latvijas pilsoņa pase vai Latvijas pilsoņa apliecība (eID karte).
Kā varēja piedalīties parakstu vākšanā, ja veselības stāvokļa dēļ nevareja nokļūt parakstu vākšanas vietā?
Vēlētāji, kuri veselības problēmu dēļ nevarēja nokļūt parakstu vākšanas vietā, varēja lūgt organizēt parakstu vākšanu savā atrašanās vietā. Šajā gadījumā bija jārīkojas šādi:
- jāuzraksta iesniegums, kur jānorāda vēlētāja vārds, uzvārds, personas kods, adrese, kur jāierodas parakstu vācējiem. Vēlams bija norādīt arī kontakttālruni un ēkas ārdurvju kodu, ja tāds ir.
- ja vēlētājam vai vēlētāja uzticības personai ir elektroniskais paraksts, tad iesniegumu varēja parakstīt elektroniski un nosūtīt attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai.
- ja vēlētājam vai vēlētāja uzticības personai nav elektroniskā paraksta, tad bija jāpalūdz, lai kāds, kam vēlētājs uzticas, nogādā šo iesniegumu:
- pašvaldības vēlēšanu komisijā (iesniegumu varēja nosūtīt arī pa pastu ar tādu aprēķinu, lai tiek saņemts līdz 7. aprīlim.) vai
- tuvākajā parakstu vākšanas vietā tās darba laikā.
! Termiņš, līdz kuram vēlētāji varēja iesniegt iesniegumu parakstu vākšanas organizēšanai atrašanās vietā bija 7. aprīlis.
! Parakstu vākšana vēlētāju atrašanās vietā notika pēdējā parakstu vākšanas dienā - 8. aprīlī.
Kā bija jārīkojas, lai piedalītos parakstu vākšanā ieslodzījuma vietā?
Lai piedalītos parakstu vākšanā ieslodzījuma vietā, bija jāuzraksta iesniegums, kas jāiesniedz ieslodzījuma vietas administrācijai. Termiņš, līdz kuram vēlētāji varēja iesniegt iesniegumu ieslodzījuma vietas administrācijai, bija 6. aprīlis. Parakstu vākšana ieslodzījuma vietā notika pēdējā parakstu vākšanas dienā – 8. aprīlī.
Ko paredzēja likuma grozījumi?
Grozījumi paredzēja mainīt Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeli. Ar izmaiņām attiecībā pret tobrīd spēkā esošo likuma redakciju iespējams iepazīties tabulā:
Kad tapa zināms parakstu vākšanas rezultāts?
Pēc parakstu vākšanas beigām CVK apkopoja saņemto parakstu skaitu un parakstu vākšanas rezultātu 14. aprīlī paziņoja Valsts prezidentam un publicēja tos izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Parakstu vākšanas rezultāti liecina, ka no 10. marta līdz 8. aprīlim notikušajā parakstu vākšanā saņemti 7215 līdzskaitāmi paraksti, kas veido 0,47% no balsstiesīgo vēlētāju skaita jeb 4,7% no tautas nobalsošanas ierosināšanai nepieciešamā parakstītāju skaita.
Līdz ar to tautas nobalsošanas ierosinājumu parakstīja mazāk nekā viena desmitā daļa vēlētāju, un apturētais likums nebija nododams tautas nobalsošanai. Lai būtu jārīko tautas nobalsošana par apturēto likumu, parakstu vākšanā bija jāpiedalās ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlēšanu balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 868 vēlētājiem.
Kāpēc notika parakstu vākšana?
Satversmē noteikts, ka Valsts prezidentam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu, un šādā kārtībā apturēts likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Kārtība, kādā jānotiek parakstu vākšanai, noteikta likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”. To, vai apturēta likuma nodošanu tautas nobalsošanai atbalsta ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju, noskaidro 30 dienu parakstu vākšanā, kas sarīkojama šo divu mēnešu laikā, kad likuma publicēšana apturēta.
Šā gada 18. februārī, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 72. pantu un 36 Saeimas deputātu prasību, Valsts prezidents Egils Levits apturēja Saeimā 2022. gada 10. februārī pieņemtā likuma “Grozījumi Likumā par ostām” publicēšanu uz diviem mēnešiem. Ar likuma tekstu iespējams iepazīties vestnesis.lv.
Kā notika parakstīšanās parakstu vākšanas vietā?
- Piedalīties parakstu vākšanā drīkstēja balsstiesīgie Latvijas pilsoņi no 18 gadu vecuma.
- Parakstīties varēja jebkurā parakstu vākšanas vietā pēc izvēles parakstu vākšanas vietas darba laikā.
- Lai parakstītos, bija nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase vai Latvijas pilsoņa personas apliecība.
- Parakstu vākšanas vietā pase vai personas apliecība bija jāuzrāda parakstu vācējam.
- Parakstu vākšanas lapā tika ierakstīts vēlētāja vārds, uzvārds, personas kods, un vēlētājs tika lūgts parakstīties.
Vai par parakstīšanos bija jāmaksā?
Nē. 30 dienu parakstu vākšana tika finansēta no valsts budžeta.
Cik reizes drīkstēja parakstīties?
Līdzīgi kā vēlēšanās un tautas nobalsošanā, arī parakstu vākšanā katram vēlētājam ir viena balss. Tas nozīmē, ka parakstīties parakstu vākšanā drīkstēja vienu reizi. Ja kāds parakstīstījās vairākas reizes, tika līdzskaitīts tikai viens šī vēlētāja paraksts.
Vai bija iespējams parakstīties arī internetā?
Nē, šādu iespēju likums “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” neparedz. Iespēja parakstīties internetā ir paredzēta tikai parakstu vākšanā par likumu ierosināšanu, proti, par vēlētāju rosinātiem likumprojektiem vai Satversmes grozījumu projektiem, vai par Saeimas atsaukšanu.