Saeimas vēlēšanas 14. Saeima
Kā notiek balsu skaitīšana Saeimas vēlēšanās?

Saeimas vēlēšanās nodotās balsis skaita vēlēšanu iecirkņos vakarā un naktī pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas. Pa pastu no vēlētājiem ārvalstis saņemtās balsis tiek skaitītas, kad beigusies balsošana visos ārvalstīs izveidotajos vēlēšanu iecirkņos. Laika starpības ar Latviju dēļ tas notika svētdien, 2. oktobrī.

Centrālās vēlēšanu komisijas 14.Saeimas vēlēšanu lapā sv2022.cvk.lv pieejami provizoriskie vēlēšanu rezultāti no visiem vēlēšanu iecirkņiem Latvijā sadalījumā pa sarakstiem (partijām, partiju apvienībām) un kandidātiem. Galīgos vēlēšanu rezultātus par to, kuri deputāti ir ievēlēti 14.Saeimā, Centrālā vēlēšanu komisija paziņos pēc visu vēlēšanu iecirkņu balsu skaitīšanas protokolu pārbaudes. Parasti galīgie vēlēšanu rezultāti un Saeimā ievēlēto deputātu saraksts tiek apstiprināts divu līdz trīs nedēļu laikā pēc vēlēšanām.

Netraucējot vēlēšanu iecirkņa komisijas darbu, balsu skaitīšanai līdzi var sekot novērotāji un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. No katras partijas vai partiju apvienības, kas attiecīgajā vēlēšanu apgabalā ir iesniegusi savu kandidātu sarakstu, balsu skaitīšanu iecirknī vienlaikus drīkst novērot ne vairāk kā divi pilnvarotie novērotāji.

Balsu skaitīšanu vada vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs.

Pirms sākt balsu skaitīšanu, vēlēšanu komisija aizzīmogo vēlēšanu kastu spraugas, noslēdz balsotāju sarakstus un iznes no balsu skaitīšanas telpas neizmantotās vēlēšanu zīmes, bet balsu skaitīšanā neizmantojamos vēlēšanu materiālus un veidlapas novieto tā, lai tie netraucētu balsu skaitīšanai.

Vēlēšanu kastes atver pa vienai. Atverot vēlēšanu kasti, tās saturu sašķiro derīgajās aploksnēs un pārējās. Ja vēlēšanu kastē atrodas vēlēšanu zīmes bez vēlēšanu aploksnēm, tās nekavējoties dzēš un iesaiņo.

Derīgās vēlēšanu aploksnes saskaita. Derīgas ir tikai tās vēlēšanu aploksnes, uz kurām ir attiecīgā vēlēšanu iecirkņa zīmogs un norāde par 14.Saeimas vēlēšanām. Izņēmums ir pasta balsošanas vēlēšanu aploksnes. Derīgās vēlēšanu aploksnes saskaita vismaz divas reizes. Pārējās aploksnes dzēš un iesaiņo.

Svarīgs nosacījums, nosakot derīgo aplokšņu skaitu, – derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits vēlēšanu kastēs nedrīkst būt lielāks par vēlētāju skaitu, kas ierakstīts vēlēšanu kastēm atbilstošajos balsotāju sarakstos.

Pēc tam derīgās aploksnes no visām kastēm apvieno, saskaita un atver. Ja vēlēšanu aploksnē ir viena vēlēšanu zīme, to novieto vienkopus skaitīšanai. Savukārt, ja, atverot aploksni, tajā ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi, saplēsta vēlēšanu zīme, cita vēlēšanu apgabala vēlēšanu zīme, tās ievieto atpakaļ aploksnē un nodod komisijas priekšsēdētājam. Par šajās vēlēšanu aploksnēs esošajām zīmēm lemj vēlēšanu komisija. Komisijas priekšsēdētājam nodod arī tās aploksnes, kurās nav nevienas vēlēšanu zīmes.

Vēlēšanu zīmes ir nederīgas:

  1. ja tās ir saplēstas tik ļoti, ka nav saprotama vēlētāja griba,
  2. ja tās ir no cita vēlēšanu apgabala,
  3. ja vēlēšanu aploksnē ir vairākas vēlēšanu zīmes ar atšķirīgu saturu
    • (viena kandidātu saraksta vēlēšanu zīmes ar atšķirīgām atzīmēm par kandidātiem arī ir atšķirīga satura vēlēšanu zīmes);
  4. ja vēlēšanu aploksnē ir vairākas vēlēšanu zīmes ar vienādu saturu, tad derīga ir viena vēlēšanu zīme, bet pārējās nederīgas.

Vēlēšanu aploksnes ar nederīgajām vēlēšanu zīmēm un tukšās vēlēšanu aploksnes iecirkņa komisija iesaiņo, lai netraucē skaitīšanai, derīgās vēlēšanu zīmes saskaita.

Derīgo vēlēšanu zīmju šķirošana un skaitīšana pa kandidātu sarakstiem, kā arī kandidātu saņemto atzīmju (plusu, svītrojumu) skaitīšana var notikt divējādi – vēlēšanu zīmes skenējot vai neskenējot.

1. Balsu skaitīšana, vēlēšanu zīmes neskenējot

Derīgās vēlēšanu zīmes sašķiro pa kandidātu sarakstiem. Pēc tam saskaita par katru kandidātu sarakstu nodotās vēlēšanu zīmes. Rezultātu paziņo klātesošajiem un Centrālajai vēlēšanu komisijai.

Nākamais balsu skaitīšanas solis ir saskaitīt par katru sarakstu nodotās grozītās un negrozītās vēlēšanu zīmes. Grozītās vēlēšanu zīmes ir tās, kurās vēlētājs ir izdarījis vismaz vienu atzīmi „+” vai svītrojumu. Negrozītās vēlēšanu zīmes ir tās, kurās nav nevienas atzīmes „+” vai svītrojuma.

Pēc sašķirošanas negrozītās vēlēšanu zīmes iesaiņo. Pēc tam katrā kandidātu sarakstā skaita par katru kandidātu izdarītās atzīmes. Vēlēšanu zīmes sadala trīs grupās:

1. grupa – vēlēšanu zīmes, kurās pretī attiecīgā kandidāta vārdam, uzvārdam ir atzīme „+”;

2. grupa – vēlēšanu zīmes, kurās viņa vārds vai uzvārds ir svītrots;

3. grupa – vēlēšanu zīmes, kurās attiecībā uz kandidātu nav grozījumu.

Ja par kādu kandidātu izdarītas abas atzīmes – ievietots “+” un kandidāts svītrots, tad uzskatāms, ka par šo kandidātu nav izdarītas nekādas atzīmes (3.grupa).

Šādi saskaita atzīmes par visiem kandidātiem visos sarakstos.

2. Balsu skaitīšana, vēlēšanu zīmes skenējot

Iecirkņa komisijas priekšsēdētājs nodrošina pilnvarotajiem novērotājiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem iespēju netraucēti vērot skenēšanu un balsu skaitīšanu.

Pirms sākt skenēšanu, sašķiro un saskaita derīgās vēlēšanu zīmes pa kandidātu sarakstiem. Šo rezultātu piefiksē vēlēšanu gaitas žurnālā, lai var salīdzināt ar skenēšanas rezultātiem.

Pēc tam visas derīgās vēlēšanu zīmes secīgi noskenē. Pēc zīmju skenēšanas pabeigšanas vēlēšanu zīmes sistēma pati automatizēti sašķiro pa kandidātu sarakstiem. Tas iespējams, jo katra saraksta vēlēšanu zīmei ir īpašs svītrkods, ko sistēma atpazīst.

Pēc tam, izmantojot elektronisko balsu skaitīšanas sistēmu, skaita „+„ atzīmes un svītrojumus par kandidātiem katrā vēlēšanu zīmē. Šis process ir daļēji automatizēts. Šo skaitīšanu veic viens komisijas loceklis, visiem redzot datorekrānā, kura attēls tiek projicēts uz sienas vai uz vēl citiem ekrāniem. Ja vēlēšanu zīmē vēlētāja veiktā atzīme ir neskaidra, iecirkņa komisija ar balsu vairākumu lemj par šīs atzīmes līdzskaitāmību.

Pēc balsu skaitīšanas rezultātu apstiprināšanas iecirkņa komisija tos paziņo klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kā arī Centrālajai vēlēšanu komisijai.

Vēlēšanu rezultātu aprēķināšana

Saeimas vēlēšanu rezultātus aprēķina Centrālā vēlēšanu komisija, apkopojot vēlēšanu iecirkņu komisiju balsu skaitīšanas rezultātus.

Kārtība, kādā aprēķina vēlēšanu rezultātus, ir noteikta Saeimas vēlēšanu likumā.

Kandidātu saraksts iegūst deputātu vietas parlamentā, ja kopā Latvijā par kandidātu sarakstu nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaits ir vismaz 5% no derīgo vēlēšanu aplokšņu skaita.  

Saeimā ievēlētos deputātus nosaka no vēlēšanu apgabaliem.

Saeimas vēlēšanās ir pieci vēlēšanu apgabali – Rīga, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Kurzeme, un no katra vēlēšanu apgabala Saeimā ievēlējams noteikts skaits deputātu. Vietu skaitu katrā vēlēšanu apgabalā nosaka proporcionāli vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam četrus mēnešus pirms vēlēšanām.

14.Saeimā no Rīgas vēlēšanu apgabala tika ievēlēti 36 deputāti, no Vidzemes vēlēšanu apgabala – 26 deputāti, no Latgales un Zemgales vēlēšanu apgabaliem – 13 deputāti, no Kurzemes vēlēšanu apgabala – 12 deputāti.

Lai sadalītu Saeimas deputātu vietas starp kandidātu sarakstiem, kas pārvarējuši 5% slieksni, piemēro šādu kārtību:

  1. nosaka vēlēšanu apgabalā par katru kandidātu sarakstu nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu;
  2. par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu dala secīgi ar 1, 3, 5, 7 un tā tālāk, līdz dalījumu skaits ir vienāds ar attiecīgajā kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaitu;
  3. visus iegūtos dalījumus par visiem viena vēlēšanu apgabala kandidātu sarakstiem sanumurē kopējā dilstošā secībā;
  4. deputātu vietas vēlēšanu apgabalā secīgi saņem tie kandidātu saraksti, kuriem atbilst lielākie dalījumi. Ja dalījums, kura kārtas numurs ir vienāds ar vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu, ir vienāds ar vienu vai vairākiem nākamajiem dalījumiem, deputāta vietu saņem kandidātu saraksts, kas ieguvis visā Latvijā vairāk balsu. Ja šie kandidātu saraksti ir reģistrēti tikai vienā vēlēšanu apgabalā, deputāta vietu saņem kandidātu saraksts, kurš reģistrēts pirmais.

Pēc tam katrā kandidātu sarakstā pieteiktos kandidātus sarindo pēc saņemto balsu skaita.

Katra kandidāta saņemto balsu skaitu aprēķina no derīgo zīmju skaita, kas nodots par kandidātu sarakstu, atņemot to vēlēšanu zīmju skaitu, kurā attiecīgais kandidāts svītrots, un pieskaitot to vēlēšanu zīmju skaitu, kurās pretī kandidāta vārdam, uzvārdam izdarīta atzīme “+”. 

Katra vēlēšanu apgabala kandidātu saraksta ietvaros ievēlēti būs tie kandidāti, kuri vēlēšanās saņems vislielāko balsu skaitu. Piemēram, ja kandidātu saraksts vēlēšanu apgabalā iegūst divas deputātu vietas, tad Saeimas deputāta mandātu šajā vēlēšanu apgabalā saņem pirmie divi šī saraksta kandidāti ar vislielāko balsu skaitu.

Vēlēšanu rezultātu aprēķināšana

Kā aprēķina 5% barjeru?

To, kuri kandidātu saraksti ir pārvarējuši iekļūšanai parlamentā nepieciešamo 5% barjeru Centrālā vēlēšanu komisija aprēķina atbilstoši Saeimas vēlēšanu likuma 38.pantā noteiktajai kārtībai. Procentus nosaka kopējo par sarakstu nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu (visos vēlēšanu apgabalos kopā) dalot ar kopējo derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitu visā valstī un reizinot ar 100%.

Vai balsis par 5% barjeru nepārvarējušajiem sarakstiem pieskaita tiem kandidātu sarakstiem, kas iegūst mandātus Saeimā?

Nav pamata arī visai izplatītajam pieņēmumam, ka balsis, kas nodotas par 5% barjeru nepārvarējušajām partijām, tiek sadalītas starp uzvarējušajām – Saeimā iekļuvušajām - partijām. Barjeru nepārvarējušo sarakstu balsis netiek pieskaitītas nevienam citam sarakstam. Saeimas vēlēšanu likuma 38.pants nosaka: deputātu vietu sadalē piedalās tikai tie saraksti, kuri pārvarējuši 5% barjeru, un mandātu skaita noteikšanā izmanto tikai katra saraksta derīgo vēlēšanu zīmju skaitu

Kā aprēķina par kandidātiem nodotās balsis?

Šis nosacījums atrodams Saeimas vēlēšanu likuma 39.pantā, kur teikts, ka par kandidātu nodoto balsu skaits ir vienāds ar balsu skaitu, kas nodots par kandidātu sarakstu, kurā minēts šis kandidāts, mīnus to vēlēšanu zīmju skaits, kurās šā kandidāta vārds vai uzvārds ir svītrots, plus to vēlēšanu zīmju skaits, kurās vēlētāji pretī šā kandidāta uzvārdam ir izdarījuši atzīmi "+".

Kā var apstrīdēt vēlēšanu rezultātus?

Saskaņā ar likumu kandidātu saraksta iesniedzējam un pieteiktajam kandidātam ir tiesības iepazīties ar balsu skaitīšanas protokolu un triju darbdienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par protokola rezultātu apstiprināšanu, apstrīdēt to Centrālajā vēlēšanu komisijā. Centrālā vēlēšanu komisija iesniegumu izskata un lēmumu pieņem triju darbdienu laikā. Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par apstrīdēto iecirkņa komisijas balsu skaitīšanas protokolu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas dienas var pārsūdzēt tiesā.

Balsu skaitīšanas nosacījumi atrodami:

  1. Saeimas vēlēšanu likuma IV nodaļā
  2. Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcijās - Saeimas vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcija

CVK Informācijas nodaļa