1994.gada 29.maijā notika pirmās daudzpartiju demokrātiskās pašvaldību vēlēšanas atjaunotajā Latvijas valstī.
Vēlēšanu juridiskais pamats – 1994.gada 13.janvārī pieņemtais un Valsts prezidenta 1994.gada 25.janvārī izsludinātais “Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likums”.
Latvijā ievēlēja 4771 deputātu 594 pašvaldībās: 7 lielpilsētu un 69 rajonu pilsētu domēs, 26 rajonu un 492 pagastu padomēs.
Pašvaldību vēlēšanās tika izveidotas 1079 vēlēšanu komisijas. Tām tika iesniegti aptuveni 1860 saraksti ar 11700 kandidātiem.
29.maijā vēlēšanas notika 592 pašvaldībās. Liepājas rajona Bārtas pagastā un Durbes pilsētā likumā noteiktajā termiņā vēlēšanu komisijai iesniegtajos un pieņemtajos sarakstos nebija pieteikts vajadzīgais deputātu kandidātu skaits. Šajās administratīvajās teritorijās vēlēšanas notika 1994.gada 28.augustā.
Jēkabpils rajona Zasas pagastā ar tiesas spriedumu vēlēšanu rezultāti tika anulēti, jo vēlēšanu komisija nepamatoti bija noraidījusi vienu iesniegto kandidātu sarakstu un tas būtiski ietekmēja vēlēšanu rezultātu. Zasas pagastā atkārtotas vēlēšanas notika 1994.gada 4.septembrī.
Vēlētāju aktivitāte salīdzinājumā ar 5.Saeimas vēlēšanām bija daudz mazāka: vēlēšanās piedalījās tikai 58,5% no vēlētāju kopējā skaita. Samērā liels bija nederīgo vēlēšanu zīmju skaits – 9,83%. Tas rāda, ka ne visi vēlētāji bija sapratuši vēlēšanu zīmju aizpildīšanas noteikumus.
Pašvaldību vēlēšanās bija klāt novērotāji no Eiropas Padomes, Eiropas drošības un sadarbības apspriedes, kā arī no Dānijas, Zviedrijas un Igaunijas.
Avots: “Latvijas Republikas pašvaldību vēlēšanas 1994.gada 29.maijā”, Centrālās vēlēšanu komisijas izdevums, 1994.