Publicēts: 29.03.2023.

APSTIPRINĀTA
Centrālās vēlēšanu komisijas
2009. gada 30. marta sēdē ar lēmumu nr. 21

Instrukcija

Balsošanas organizēšana vēlētājiem stacionārā ārstniecības iestādē

  1. Atbilstoši Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumam šī instrukcija nosaka kārtību, kādā organizē balsošanu stacionārā ārstniecības iestādē.
  2. Balsošana stacionārā ārstniecības iestādē (turpmāk tekstā – “slimnīcā”) tiek organizēta tiem vēlētājiem, kuri tur atrodas veselības stāvokļa dēļ.
  3. Republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisija, kuras teritorijā atrodas slimnīca, nosaka vēlēšanu iecirkņa komisiju, kura nodrošinās balsošanu slimnīcā. Iecirkņa komisija savu darbību balsošanai slimnīcā Eiropas Parlamenta vēlēšanās organizē atbilstoši Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumam, Vēlētāju reģistra likumam, likumam “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām” un Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcijām.
  4. Vēlētāji balsošanai slimnīcā piesakās ar slimnīcas administrācijas starpniecību.  Vēlētāja pieteikumā norāda vēlētāja vārdu, uzvārdu un personas kodu. Ja vēlētājs ir Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, kurš nav reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā, bet Ārlietu ministrijā, personas koda vietā norādāms pases numurs.
  5. Iecirkņa komisija savlaicīgi vienojas ar slimnīcas administrāciju par kārtību, kādā tā sniegs informāciju iecirkņa komisijai par vēlētājiem, kuri pieteikušies balsošanai Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kā arī par kārtību un laiku, kad tiks organizēta balsošana slimnīcā vēlēšanu dienā.
  6. Republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisija ne vēlāk kā 30 dienas pirms vēlēšanu dienas nosaka, kura vēlēšanu iecirkņa komisija nodrošinās balsošanu slimnīcā.
  7. Ne vēlāk kā 27. dienā pirms vēlēšanu dienas novadu vēlēšanu komisijas informē sava rajona vēlēšanu komisiju par tām vēlēšanu iecirkņu komisijām, kuras nodrošinās balsošanu slimnīcās, norādot iecirkņa kārtas numuru un iestādes nosaukumu un adresi, kurā tā nodrošinās balsošanu. Ne vēlāk kā 25. dienā pirms vēlēšanu dienas rajonu vēlēšanu komisijas nodod šo apkopoto informāciju Centrālajai vēlēšanu komisijai. Republikas pilsētu vēlēšanu komisija informē Centrālo vēlēšanu komisiju par tām vēlēšanu iecirkņa komisijām, kuras nodrošinās balsošanu slimnīcās, ne vēlāk kā 27. dienā pirms vēlēšanām.
  1. Vēlēšanu gaitas protokolā izdara šādas atzīmes:
    1. par izsniegtajām vēlēšanu aploksnēm un vēlēšanu zīmēm balsošanai slimnīcā;
    2. par pēc balsošanas slimnīcā pāri palikušajām, tai skaitā sabojātajām, vēlēšanu aploksnēm;
    3. par vēlētāju sūdzībām par balsošanas norisi un viņiem sniegto atbildi;
    4. par ziņām, ko iecirkņa komisija balsošanai slimnīcā sniedz attiecīgajai novada, rajona vai republikas pilsētas vēlēšanu komisijai vai Centrālajai vēlēšanu komisijai;
    5. par visiem starpgadījumiem un traucējumiem, protestiem un attiecībā uz tiem pieņemtajiem lēmumiem;
    6. par citām darbībām, kas saistītas ar balsošanas gaitu slimnīcā.
  2. Iecirkņa komisijas priekšsēdētājs izraugās komisijas locekļus (vai pieaicinātās personas) izbraukuma balsošanas organizēšanai, kuriem izsniedz:
    1. kasti reģistrācijas aplokšņu uzkrāšanai;
    2. vēlētāju saraksta veidlapas balsošanai slimnīcā, kurās norādīts vēlēšanu iecirkņa numurs, nosaukums un katras lapas numurs;
    3. pieteikto vēlētāju skaitam atbilstošu reģistrācijas aplokšņu, apzīmogotu vēlēšanu aplokšņu un vēlēšanu zīmju komplektu skaitu, kā arī rezervi desmit procentu apmērā no šī skaita gadījumam, ja vēlēšanu aploksne vai zīme tiek sabojāta. Saņemot apzīmogotas vēlēšanu aploksnes, tās pārskaita vismaz divas reizes un vēlēšanu gaitas protokolā izdara atzīmi, norādot vēlēšanu aplokšņu skaitu;
    4. atkārtoti izsniegto vēlēšanu aplokšņu saraksta veidlapu.
  3. Balsošana slimnīcā notiek šādā kārtībā:
    1. atbilstoši vēlētāja pases datiem vēlētāju sarakstā balsošanai slimnīcā par katru vēlētāju ieraksta šādas ziņas:
      1. vēlētāja vārdu (vārdus),
      2. vēlētāja uzvārdu,
      3. vēlētāja personas kodu;
    2. uz reģistrācijas aploksnes uzraksta šādas ziņas:
      1. vēlētāja vārdu (vārdus),
      2. vēlētāja uzvārdu,
      3. vēlētāju saraksta lapas numuru,
      4. vēlētāja kārtas numuru saraksta lapā;
    3. izsniedz vēlētājam reģistrācijas aploksni, Eiropas Parlamenta vēlēšanu aploksni un visu kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, par kuru saņemšanu vēlētājs parakstās vēlētāju sarakstā balsošanai slimnīcā;
    4. nodrošina, lai balsošana noritētu aizklāti.
  4. Vēlētājs, kurš saņēmis vēlēšanu dokumentus, izraugās vēlēšanu zīmi ar kandidātu sarakstu, par kuru viņš balso. Vēlēšanu zīmē pretī kandidātu uzvārdiem atzīmei paredzētajā vietā vēlētājs pēc savas izvēles var izdarīt atzīmi “+”, neizdarīt atzīmi vai svītrot kandidāta vārdu vai uzvārdu.
    Atzīmi “+” pretī kāda kandidāta uzvārdam vēlētājs izdara, ja viņš īpaši atbalsta šā kandidāta ievēlēšanu. Ja vēlētājs neatbalsta kādu no šajā vēlēšanu zīmē esošajiem kandidātiem, viņš svītro šā kandidāta vārdu vai uzvārdu. Vēlētājs var ielikt vēlēšanu aploksnē arī negrozītu (bez atzīmēm) vēlēšanu zīmi.
  5. Ja vēlētājs fizisku trūkumu dēļ pats nespēj izdarīt atzīmes vēlēšanu zīmē vai parakstīties vēlētāju sarakstā balsošanai slimnīcā, to var izdarīt kāda cita persona, kurai vēlētājs uzticas. Šī persona nedrīkst būt attiecīgās iecirkņa komisijas loceklis (vai iecirkņa komisijas darbinieks). Pēc vēlētāja norādījumiem attiecīgā persona izdara atzīmes vēlēšanu zīmē, kā arī parakstās vēlētāju sarakstā balsošanai slimnīcā. Par to vēlētāju saraksta balsošanai slimnīcā sadaļā “Piezīmes” izdara atzīmi, ierakstot attiecīgās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu.
  6. Pēc tam vēlēšanu zīmi ieliek vēlēšanu aploksnē un šo aploksni aizlīmē. Vēlēšanu aploksni ievieto reģistrācijas aploksnē, aizlīmē to un nodod iecirkņa komisijas pārstāvjiem.
  7. Ja vēlētājs pirms vēlēšanu zīmes ielikšanas vēlēšanu aploksnē un šīs aploksnes aizlīmēšanas šo vēlēšanu zīmi vai vēlēšanu aploksni ir sabojājis, tad viņam izsniedz attiecīgi jaunu vēlēšanu aploksni (saņemot atpakaļ sabojāto) vai jaunas visu pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes (iepriekš izsniegtās vēlēšanu zīmes paliek vēlētāja rīcībā). Par atkārtotu vēlēšanu aploksnes saņemšanu vēlētājs parakstās tam paredzētajā sarakstā. Par atkārtoti izsniegtajām vēlēšanu aploksnēm izdarāma atzīme vēlēšanu gaitas protokolā, norādot atkārtoti izsniegto vēlēšanu aplokšņu kopskaitu.
  8. Sūdzības par balsošanas norisi slimnīcā vēlētāji var iesniegt iecirkņa komisijai, un tās reģistrējamas vēlēšanu gaitas protokolā. Jebkuru sūdzību par balsošanas norisi nekavējoties izskata un dod atbildi sūdzības iesniedzējam, bet sūdzības saturu ieraksta vēlēšanu gaitas protokolā.
  9. Reģistrācijas aploksnes ar vēlēšanu dokumentiem tiek nogādātas attiecīgā iecirkņa komisijas telpās. Saņemtās reģistrācijas aploksnes ar vēlēšanu dokumentiem uzglabā neatvērtas līdz balsu skaitīšanas uzsākšanai.
  10. Pēc balsošanas pabeigšanas slimnīcā, vēlētāju saraksts balsošanai slimnīcā tiek noslēgts un par to izdara atzīmi vēlēšanu gaitas protokolā, norādot nobalsojušo kopskaitu.
  11. Vēlēšanu gaitas protokolā norādāmas ziņas par pāri palikušajām, tai skaitā sabojātajām, vēlēšanu aploksnēm.
  1. Pamatojoties uz vēlētāju reģistra datiem, vēlēšanu iecirkņa komisija konstatē, vai vēlētāju sarakstā balsošanai slimnīcā norādītā persona ir vēlētājs, t.i., vai ziņas par viņu ir iekļautas vēlētāju reģistrā Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
    1. Ja iecirkņa komisija konstatē, ka nobalsojusī persona nav iekļauta vēlētāju reģistrā, tā svītro ierakstu vēlētāju sarakstā balsošanai slimnīcā un ailē “atzīme par reģistrācijas aploksnes derīgumu” izdara ierakstu “nav”.
    2. Ja iecirkņa komisija konstatē, ka nobalsojusī persona ir iekļauta vēlētāju reģistrā Eiropas Parlamenta vēlēšanām kādā no iecirkņiem Latvijā, tā papildina vēlētāju sarakstu balsošanai slimnīcā, norādot attiecīgajās ailēs:
      1. vēlēšanu iecirkņa numuru, kurā attiecīgais vēlētājs ir reģistrēts;
      2. vēlētāja kārtas numuru iecirknī, kurā viņš ir reģistrēts.
    3. Ja iecirkņa komisija konstatē, ka nobalsojusī persona ir iekļauta vēlētāju reģistrā Eiropas Parlamenta vēlēšanām balsošanai pa pastu un ir reģistrēta pašvaldību vēlēšanām kādā no Latvijas iecirkņiem, tā papildina vēlētāju sarakstu balsošanai slimnīcā, norādot attiecīgajās ailēs:
      1. vēlēšanu iecirkņa numuru, kurā attiecīgais vēlētājs ir reģistrēts;
      2. vēlētāja kārtas numuru iecirknī, kurā viņš ir reģistrēts.
    4. Ja iecirkņa komisija konstatē, ka nobalsojusī persona ir iekļauta vēlētāju reģistrā Eiropas Parlamenta vēlēšanām balsošanai pa pastu, bet nav reģistrēta pašvaldību vēlēšanām nevienā no Latvijas iecirkņiem, tā attiecībā uz šo vēlētāju papildina vēlētāju sarakstu balsošanai slimnīcā ar norādi “no ārzemēm pa pastu”.
  2. Lai konstatētu, vai nobalsojusī persona nav nobalsojusi iecirknī, kurā reģistrēta kā vēlētājs (3.1.2., 3.1.3. punkts), iecirkņa komisija balsošanai slimnīcā sazinās ar attiecīgā iecirkņa komisiju, kura to nosaka pēc iecirkņa vēlētāju sarakstiem.
  3. Ja vēlētājs nav nobalsojis vēlēšanu iecirknī, kurā reģistrēts, iecirkņa komisija:
    1. kuras vēlētāju sarakstā bija reģistrēts vēlētājs, paraksta ailē par Eiropas Parlamenta vēlēšanām ieraksta “slimnīcā” un iecirkņa numuru, kurš organizēja balsošanu;
    2. kura organizēja balsošanu slimnīcā, vēlētāju sarakstā balsošanai slimnīcā attiecībā uz šo vēlētāju ailē “atzīme par reģistrācijas aploksnes derīgumu” izdara atzīmi “ir”.
  4. Ja vēlētājs ir nobalsojis vēlēšanu iecirknī, kurā reģistrēts, iecirkņa komisija, kura organizēja balsošanu slimnīcā, vēlētāju sarakstā balsošanai slimnīcā attiecībā uz šo vēlētāju ailē “atzīme par reģistrācijas aploksnes derīgumu” izdara atzīmi “nav”.
  5. Ja iecirkņa vēlētāju sarakstā ir atzīme par to, ka vēlētājs ir pieteicies balsošanai pa pastu, un ir saņemta informācija, ka viņš ir nobalsojis slimnīcā, iecirkņa komisija:
    1. paraksta ailē par Eiropas Parlamenta vēlēšanām ieraksta “slimnīcā” un iecirkņa numuru, kurš organizēja balsošanu;
    2. vēlēšanu gaitas protokolā ieraksta vēlētāja vārdu, uzvārdu un kārtas numuru iecirkņa vēlētāju sarakstā.
  6. Par slimnīcā nobalsojušajiem vēlētājiem, par kuriem vēlētāju reģistrā ir informācija, ka tie pieteikušies balsošanai pa pastu (3.1.3., 3.1.4. punkts), nosūta paziņojumu pasta balsošanas iecirknim.
  7. Vēlēšanu gaitas protokolā ierakstāmi iecirkņu komisiju pārstāvju vārdi, uzvārdi, sazināšanās laiks un veids.
  1. Pamatojoties uz saņemtajām ziņām, iecirkņa komisija lemj par reģistrācijas aplokšņu derīgumu vai nederīgumu.
  2. Par nederīgām atzīstamas tādas reģistrācijas aploksnes, kuras saņemtas no personām:
    1. kuras nav iekļautas vēlētāju reģistrā Eiropas Parlamenta vēlēšanām;
    2. kuras nobalsojušas vēlēšanu iecirknī, kurā ir reģistrētas.
  3. Ja iecirkņa komisijas saņemtā informācija liecina, ka kādas personas reģistrācijas aploksne nav derīga, tā pieņem lēmumu par reģistrācijas aploksnes atzīšanu par nederīgu un svītro ziņas par attiecīgo personu no vēlētāju saraksta balsošanai slimnīcā. Par personām, kuras ir svītrotas no vēlētāju saraksta balsošanai slimnīcā, izdara atzīmes vēlēšanu gaitas protokolā.
  4. Atzīstot reģistrācijas aploksni par nederīgu, iecirkņa komisija balsošanai slimnīcā uz tās izdara atzīmi “nederīga”, un tā tiek novietota atsevišķi no pārējām reģistrācijas aploksnēm.
  5. Iecirkņa komisija balsošanai slimnīcā nederīgās reģistrācijas aploksnes neatver. Nederīgo reģistrācijas aplokšņu kopskaitu ieraksta vēlēšanu gaitas protokolā.
  6. Nederīgās reģistrācijas aploksnes tiek iesaiņotas, iesaiņojumu apzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu, un to paraksta iecirkņa komisijas balsošanai slimnīcā priekšsēdētājs vai sekretārs.
  7. Ja slimnīcā nobalsojusī persona ir iekļauta vēlētāju reģistrā un nav nobalsojusi vēlēšanu iecirknī, kurā ir reģistrēta, tās reģistrācijas aploksne atzīstama par derīgu.
  8. Pamatojoties uz vēlētāju sarakstu balsošanai slimnīcā, iecirkņa komisija nosaka to vēlētāju skaitu, kuru reģistrācijas aploksnes ir atzītas par derīgām, un ieraksta vēlēšanu gaitas protokolā. Pēc tam iecirkņa komisija saskaita derīgās reģistrācijas aploksnes un to kopskaitu ieraksta vēlēšanu gaitas protokolā. Skaitīšana jāveic vismaz divas reizes.
  9. Derīgo reģistrācijas aplokšņu skaitam jābūt vienādam ar to vēlētāju skaitu, kuru reģistrācijas aploksnes ir atzītas par derīgām. 
  10. Iecirkņa komisija atver derīgās reģistrācijas aploksnes, izņem no tām vēlēšanu aploksnes un pārliecinās, ka katrā aploksnē ir ne vairāk kā viena ar iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogota vēlēšanu aploksne.
  11. Ja reģistrācijas aploksnē ir vairākas vēlēšanu aploksnes, tās ievieto atpakaļ reģistrācijas aploksnē un nodod iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, kurš izdara atzīmi par šīs reģistrācijas aploksnes nederīgumu un veic par to ierakstu vēlēšanu gaitas protokolā.
  12. Ja reģistrācijas aploksnē nav vēlēšanu aploksnes vai arī tajā atrodas aploksne bez attiecīgās iecirkņa komisijas zīmoga, šādu reģistrācijas aploksni nodod iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, kurš izdara atzīmi par šīs reģistrācijas aploksnes nederīgumu un veic par to ierakstu vēlēšanu gaitas protokolā.
  13. Ja reģistrācijas aploksnē ir vēlēšanu zīmes, kas neatrodas vēlēšanu aploksnē, tās nekavējoties dzēš, nogriežot augšējo labo stūri.
  14. Atvērtās reģistrācijas aploksnes, kuras tiek atzītas par nederīgām, novieto atsevišķi, un pēc reģistrācijas aplokšņu atvēršanas pabeigšanas tās tiek iesaiņotas.
  15. Pēc tam, kad derīgās vēlēšanu aploksnes pievienotas pārējām vēlēšanu aploksnēm, to atvēršana un balsu skaitīšana tiek veikta Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā un instrukcijā par balsu skaitīšanu noteiktajā kārtībā.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs      Arnis Cimdars

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs           Valdis Veinbergs