Ziņojums par ES dalībvalstu ekspertu sanāksmi vēlēšanu jautājumos

2002.gada 21.novembrī Briselē notika Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ekspertu sanāksme vēlēšanu jautājumos, kuras galvenā tēma bija Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas 2004.gada jūnijā. Sanāksmi organizēja Eiropas Komisijas (EK) Iekšlietu/tieslietu ģenerāldirektorāts.

Sanāksmē piedalījās visu ES dalībvalstu pārstāvji, bet novērotāju statusā uz šo sanāksmi uzaicināti tika arī 12 ES kandidātu valstu, ieskaitot  Rumāniju un Bulgāriju, vēlēšanu eksperti.

Latviju sanāksmē pārstāvēja Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars, priekšsēdētāja palīdze Kristīne Bērziņa un Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas speciāliste Liene Drozdova.

Sanāksmes darba kārtībā bija iekļauti trīs galvenie jautājumi:

1. Informācijas apmaiņas sistēma EP vēlēšanās saskaņā ar Eiropas Padomes direktīvu 93/109/EC par EP vēlēšanām.
2. Informācijas kampaņa saskaņā ar Eiropas Padomes direktīvu 93/109/EC par EP vēlēšanām.
3. EK ziņojuma par Eiropas Padomes direktīvas 94/80/EC par tiesībām vēlēt un kandidēt pašvaldību vēlēšanās  izpildi apspriešana.

Sanāksmes dalībnieki tika iepazīstināti arī ar Eiropas Padomes 2002.gada 25.jūnija un 23.septembra labojumiem lēmumā “Par EP pārstāvju vēlēšanām, ievērojot vispārējās vēlēšanu tiesības, kas pievienots EK lēmumam 76/87/ECSC, EEC” un saņēma informatīvo materiālu par EK datu bāzi, kurā apkopota informācija par iekšējā tirgus likumdošanu ES dalībvalstīs, kandidātvalstīs un EBTL valstīs un norādīti kontaktpunkti šo valstu vadību un EK amatpersonām.

Atklājot sanāksmi, tika uzsvērts, ka sanāksmes mērķis ir 19 mēnešus pirms EP vēlēšanām palīdzēt dalībvalstīm izpildīt tās EK direktīvas, kas attiecas uz EP vēlēšanām. Vienlaikus ES paplašināšanās uzliek par pienākumu ar šīm direktīvām iepazīstināt arī ES kandidātvalstis, kurām būs jāpiedalās 2004.gadā gaidāmajās EP vēlēšanās. Tāpat ES paplašināšanās pašreizējām dalībvalstīm jau šobrīd liek plānot sadarbību ar kandidātvalstīm 2004.gada EP vēlēšanās. 

Diskutējot par informācijas apmaiņas sistēmu EP vēlēšanās 2004.gadā un EK direktīvu 93/109/EC par EP vēlēšanām, tika akcentēti divi savstarpēji saistīti un vienlaicīgi īstenojami principi. Tie ir: 1) katram ES pilsonim ir tiesības piedalīties EP vēlēšanās jebkurā no ES dalībvalstīm, neatkarīgi no tā, kura ir šī pilsoņa nācijas valsts; 2) ievērojot šīs tiesības, dalībvalstīm ir jānodrošina princips “viens vēlētājs viena balss”.

Līdz ar to svarīgākais uzdevums, kas valstīm jāīsteno, organizējot EP vēlēšanas, ir vēlētāju reģistra izveide un savstarpēja informācijas apmaiņa ar vēlētāju reģistra datiem.

Kā liecina 1999.gada vēlēšanu pieredze, tad divas galvenās problēmas, kas saistītas ar informācijas apmaiņu bija: 1) informācijas kvalitāte, ko viena dalībvalsts piedāvāja citām dalībvalstīm un 2) ierobežoti laika resursi informācijas apmaiņai. Pēdējo veicināja dalībvalstīs pastāvošie atšķirīgie termiņi, līdz kuriem vēlētāji var reģistrēties vēlētāju reģistrā.

Sanāksmē dalībvalstis apmainījās viedokļiem par vēlētāju reģistra izveidi un informācijas apmaiņu, norādot uz šādām nozīmīgākajām problēmām:

1. problēmas informācijas apmaiņā sagādā vēlētāju dubultpilsonība;
2. dalībvalstis nosūta nepilnīgu informāciju par vēlētāju reģistrā iekļautajām personām;
3. kļūdaina un nepilnīga vēlētāju sniegtā informācija, kas rada problēmas vēlēšanu organizatoriem izlemt, kuram vēlēšanu apgabalam vēlētājs būtu pieskaitāms (piemēram, vēlētāji iesniedz nepatiesas deklarācijas);
4. trūkst vienotu termiņu informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm;
5. atsevišķās valstīs vēlētāju saraksti var tikt papildināti arī īsi pirms vēlēšanām, kas apgrūtina vēlētāju reģistru saskaņošanu.

Diskusijas gaitā vairākas dalībvalstis (Austrija, Īrija, Vācija, Nīderlande, Itālija), apzinoties sarežģīto pieredzi iepriekšējās vēlēšanās, izvirzīja jautājumu par šādas informācijas apmaiņas lietderību vispār, pamatojot to ar vēlētāju neieinteresētību balsot vairākkārt, zemo vēlētāju aktivitāti, sarežģīto informācijas apmaiņas procesu un izmaksām. Tika pieļauts, ka, iespējams, daudz svarīgāks jautājums par informācijas apmaiņu ir jautājums, kā palielināt vēlētāju aktivitāti. Vienlaikus tika iebilsts, ka arī informācijas apmaiņa ne vienmēr palīdz izvairīties no dubultās balsošanas.

Tajā pašā laikā, lai gan šāds viedoklis tika izteikts, sanāksmes dalībnieki tomēr vienojās, ka šāds problēmas risinājums – problēmu ignorēt – nebūtu apspriežams tā iemesla dēļ, ka nevar tikt ierobežotas katra ES vēlētāja tiesības piedalīties EP vēlēšanās, tāpat kā nav iespējams neievērot principu “viens vēlētājs – viena balss”.

Tādēļ sanāksmē tika izskatīts jautājums par to, kā organizēt un uzlabot informācijas apmaiņas sistēmu. Šajā kontekstā tika apspriesti četri galvenie jautājumi:

1. Informācijas koordinēšana un kontaktpersonas. Dalībvalstis vienojās, ka visa informācija par EP vēlēšanām, EK jāsūta ne tikai atbildīgajām amatpersonām ārlietu ministrijās, bet vienlaikus šī informācija jānosūta arī atbildīgajām vēlēšanu amatpersonām. Pozitīvais ieguvums no šādas sistēmas būtu - tas varētu paātrināt informācijas apriti.

2. Termiņi. Par termiņiem konkrēta vienošanās vēl netika panākta, tikai akcentēta problēma, ka katrā dalībvalstī termiņi, kad tiek uzsākta un slēgta vēlēšanu sarakstu izveide atšķiras. Līdz ar to dalībvalstīs pastāv ļoti liela termiņu dažādība.

Vēl viena aktuāla problēma, kas saistīta ar termiņiem, ir jauno kandidātvalstu uzņemšana. Jautājums ir, ja kandidātvalstis tiek uzņemtas ES 2004.gada 1.maijā, vai informācijas apmaiņa ar vēlētāju reģistriem būtu jāuzsāk pirms šī datuma vai pēc. Tāpat šajā kontekstā jāatrisina jautājums, kā jauno dalībvalstu, pašreizējo ES kandidātvalstu, informācija varētu tikt savienota ar esošo dalībvalstu vēlētāju reģistriem. EK apsolīja juridisko konsultāciju šajā jautājumā.

Visbeidzot EK vēlreiz akcentēja jauno dalībvalstu pilsoņu tiesības piedalīties EP vēlēšanās 2004.gadā.  Tam piekrita arī visas dalībvalstis, norādot, ka legālajiem aspektiem šī jautājuma risināšanā nedrīkstētu būt noteicošā nozīme, un svarīgākais šajā gadījumā ir politiskais lēmums – ļaut kandidātvalstīm piedalīties EP vēlēšanās vēl 2004.gadā.

3. Informācijas formāts. Viens no būtiskiem jautājumiem informācijas apmaiņā ar vēlētāju reģistra datiem ir arī informācijas formāts. Šajā jautājumā vairākas dalībvalstis ierosināja izmantot elektronisko pastu. Tomēr šis ierosinājums tika atbalstīts tikai kā papildus variants, atstājot spēkā iepriekšējo kārtību, ka informācijas apmaiņai tiek lietotas disketes. Šī vienošanās tika pamatota ar dažu dalībvalstu, piemēram, Vācijas un Francijas iebildumiem, ka atsevišķās šo valstu pašvaldībās e-pasts nav pieejams. Arī Austrija atbalstīja datu nodošanu disketēs, norādot uz  datu aizsardzības problēmu, ja tie tiek pārraidīti ar e-pasta palīdzību. Tam piekrita arī lielākā daļa citu dalībvalstu.

4. Informācijas saturs. 1999.gada EP vēlēšanās bija piecas vienības informācijas apmaiņai. Sniedzot informāciju dalībvalstīm par tām vēlētāju sarakstos reģistrētajām personām, kuras uzturas ES valstī, kas nav viņu dzimtene, bija jānorāda šādi dati:
1) personas vārds; 2) personas uzvārds; 3) personas otrais vārds; 4) personas dzīvesvietas adrese; 5) vēlētāja reģistrācijas vieta vēlēšanām dalībvalstī, kurā vēlētājs uzturas.

Tomēr jau vēlēšanu sagatavošanas gaitā tika atklāts, ka šī informācija ne vienmēr ir pietiekama, lai atšķirtu vēlētāja personības, tāpēc tika ieviestas šādas papildus informācijas vienības:
1) vieta dalībvalstī - vēlētāja dzimtenē, kur vēlētājs pēdējo reizi ir bijis reģistrēts vēlētāju reģistrā; 2) pēdējā pasta adrese dalībvalstī – vēlētāja dzimtenē; 3) nacionalitāte; 4) dzimšanas dati.

Dalībvalstis vienojās, ka šāds informācijas apjoms (deviņas vienības) informācijas apmaiņā būtu saglabājams arī turpmāk. Tajā pašā laikā EK apkopotajos datos ir iespējams salīdzināt to, kāda informācija ir iekļauta vēlēšanu sarakstos dažādās dalībvalstīs.

EK ieteikums nobeigumā bija – lai EP vēlēšanas 2004.gadā varētu sekmīgi norisināties esošajām un potenciālajām dalībvalstīm jāsaskaņo EK direktīva 93/109/EC par EP vēlēšanām ar savas valsts normatīvajiem dokumentiem.

Viens no nozīmīgiem jautājumiem, kas saistīts ar EP vēlēšanu organizāciju, ir vēlētāju aktivitāte. Pēdējās EP vēlēšanas parādīja, ka, lai gan vēlētāju līdzdalība dažādās dalībvalstīs atšķiras, kopumā vēlētāju līdzdalība EP vēlēšanās ir ļoti zema. 1999.gadā EP vēlēšanās piedalījās tikai 20 – 30 procenti visu balsstiesīgo vēlētāju.

EK informēja, ka, izvērtējot 1999.gada vēlēšanu pieredzi, ir izstrādātas vairākas rekomendācijas vēlētāju aktivitātes paaugstināšanai, un galvenie ieteikumi šīs problēmas risināšanai ir:

1. aicinot vēlētājus piedalīties EP vēlēšanās, lieto tiešā pasta stratēģiju, tas ir, nosūtīt katram vēlētājam personisku uzaicinājumu piedalīties vēlēšanās un reģistrēties vēlētāju sarakstā;
2. izveidot pēc iespējas vieglāku kārtību, kā vēlētājs var reģistrēties vēlēšanām. Konkrēti – būtu nepieciešams dot iespēju vēlētājiem reģistrēties arī pa pastu, nevis personīgi.
3. attīstīt informācijas kampaņas dažādām mērķa grupām.

Sanāksmes laikā lielākā uzmanība tika pievērsta jautājumam par informācijas kampaņām. Par plānotajām informācijas kampaņām 2004.gada EP vēlēšanās informēja visas ES dalībvalstis, kā arī  par šo jautājumu izteikties tika aicinātas arī visas ES kandidātvalstis.

Noklausoties dalībvalstu un kandidātvalstu informāciju, bija jāsecina, ka visas valstis atbalsta informācijas kampaņas īstenošanu pirms EP vēlēšanām un lielākajā daļā dalībvalstu un kandidātvalstu tā jau tiek plānota.

Turklāt jāuzsver, ka vairumā dalībvalstu viens no plānotajiem informācijas kampaņas elementiem ir tieši personiskās vēstules vēlētājiem. Tāpat izplatīti informācijas kampaņas elementi ir reklāmas kampaņas plašsaziņas līdzekļos, informācija internetā un informācijas posteri ES valodās. 

Latvijas pārstāvis šajā sanāksmē, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars, informēja, ka, lai gan Latvijā vēl nav likumdošanas bāzes, kas regulētu EP vēlēšanu norisi, Latvijai ir vērtīga pieredze informācijas kampaņu veidošanā parlamenta vēlēšanās, un šī pieredze tiks izmantota arī sagatavojot EP vēlēšanas. Kampaņas stratēģija Latvijā balstās uz vēlētāju socioloģisko aptauju aptuveni pusgadu pirms vēlēšanām, lai noskaidrotu, kādas ir vēlētāju attieksmes un nepieciešamā informācija. Balstoties uz šiem datiem, tad tiek izstrādāta informācijas kampaņa, kas ietver sadarbību ar presi, radio, televīziju. Jauniešiem papildus paredzēta informācija internetā, kā arī tiek plānoti atsevišķi pasākumi vēlētājiem ar īpašām vajadzībām.

Sanāksmē EK pārstāvji iepazīstināja sanāksmes dalībniekus arī ar ziņojumu par Eiropas Padomes direktīvas 94/80/EC par tiesībām vēlēt un kandidēt pašvaldību vēlēšanās izpildi. 

Atskaitei pievienoti arī Eiropas Padomes pieņemtie grozījumi lēmumā “Par EP pārstāvju vēlēšanām, ievērojot vispārējās vēlēšanu tiesības, kas pievienots Eiropas Padomes lēmumam 76/87/ECSC, EEC”.

Sanāksmes nobeigumā dalībvalstis un kandidātvalstis tika aicinātas strādāt pie sanāksmē apspriesto jautājumu pilnveidošanas un par pieņemtajām izmaiņām informēt EK, lai tai būtu iespējams papildināt jau izveidoto informatīvo datu bāzi par dalībvalstīs un kandidātvalstīs pastāvošo vēlēšanu kārtību.