Instrukcija par vēlēšanu iecirkņa komisijas darbību Eiropas Parlamenta vēlēšanās

  1. Vēlēšanu iecirkņa komisija (turpmāk — iecirkņa komisija) savu darbību Eiropas Parlamenta vēlēšanu sarīkošanā uzsāk līdz ar tās izveidošanu un to organizē Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, Vēlētāju reģistra likumā, likumā «Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām» un Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcijās noteiktajā kārtībā.
  2.  
    • (1) Pilsētas, novada un pagasta vēlēšanu komisijas (turpmāk – vēlēšanu komisijas) izveido iecirkņu komisijas un ne vēlāk kā 25 dienas pirms vēlēšanu dienas nosaka to darba laiku 10 dienu periodam pirms vēlēšanu dienas, ievērojot, ka darba laiks (tai skaitā iepriekšējās balsošanas dienās) nosakāms ne mazāks kā 4 stundas dienā.
    • (2) Informāciju par iecirkņu komisiju darba laikiem vēlēšanu komisijas nekavējoties nosūta attiecīgā rajona vēlēšanu komisijai, kura šo informāciju apkopo un nekavējoties nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai. Republikas pilsētu vēlēšanu komisijas informāciju par iecirkņu komisiju darba laiku nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai.
    • (3) Paziņojumus par attiecīgajā administratīvajā teritorijā esošo vēlēšanu iecirkņu adresēm un darba laiku attiecīgā vēlēšanu komisija ne vēlāk kā 15 dienas pirms vēlēšanām izliek:
      1. pie attiecīgās domes (padomes) ēkas (vai informācijas sniegšanas vietā);
      2. pie ēkas, kurā atrodas attiecīgā vēlēšanu komisija, ja tās atrašanās vieta nav attiecīgās domes (padomes) ēkā;
      3. pie ēkām, kurās atrodas attiecīgajā administratīvajā teritorijā esošie vēlēšanu iecirkņi.
  3. Iecirkņa komisija nodrošina, lai vēlēšanu telpas būtu pienācīgi iekārtotas un apgādātas ar visu aizklātai balsošanai nepieciešamo aprīkojumu.
  4. Iecirkņa komisijas priekšsēdētājs ir atbildīgs par iecirkņa komisijas darbu, balsošanas procesa norisi atbilstoši likumam, balsošanas rezultātu pareizu aprēķināšanu un to materiālo vērtību saglabāšanu, kas nodotas attiecīgās iecirkņa komisijas rīcībā.
  5. Iecirkņa komisijas sekretārs ir atbildīgs par iecirkņa komisijas protokoliem un pārējo dokumentāciju.
  6. Iecirkņa komisijas loceklis pilda pienākumus, ko tam uzdevis iecirkņa komisijas priekšsēdētājs.
  7. Ja nepieciešams, iecirkņa komisija saskaņā ar likuma «Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām» 22. pantu balsošanas procesa un balsu skaitīšanas nodrošināšanai pieaicina civildienesta ierēdņus un citus speciālistus no vēlētāju vidus. Ar viņiem attiecīgās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs noslēdz darba līgumu, kurā noteiktas viņu tiesības un pienākumi, kā arī atlīdzība tāmē paredzēto līdzekļu ietvaros.
  8. Balsošanas procesa un balsu skaitīšanas nodrošināšanai pieaicinātajām personām (turpmāk – pieaicinātās personas) jāatbilst likuma «Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām» 6. panta noteikumiem, un tām var uzdot veikt atsevišķus iecirkņa komisijas locekļu pienākumus. Pieaicinātās personas var uzsākt darbu pēc tam, kad ir noslēgts darba līgums.
  9. Katras pieaicinātās personas pienākumus nosaka darba līgums. Iecirkņa komisijas priekšsēdētājs atbild par to, lai pieaicinātās personas ievērotu likumu un precīzi izpildītu uzdotos pienākumus.
  10. Balsošanai jāsagatavo vēlēšanu kastes. Tām jābūt cieši noslēgtām, ar spraugu virspusē un atveramu vāku. Vēlēšanu kastes sagatavojamas balsošanai vēlēšanu dienā iecirknī, balsošanai pirms vispārējās vēlēšanu dienas, kā arī balsošanas organizēšanai vēlētāju atrašanās vietā.
  11. Iecirkņa komisija uzsāk darbu domes (padomes) noteiktajā vietā vismaz 10 dienas pirms vēlēšanu dienas. Uzsākot darbu, iecirkņa komisija:
    1. izliek redzamā vietā paziņojumu par iecirkņa komisijas atrašanās vietu un darba laiku, nepieciešamības gadījumā izvieto norādes, kā šī vieta atrodama;
    2. nodrošina, lai iecirknī vēlētājiem būtu pieejami no Centrālās vēlēšanu komisijas saņemtie vēlēšanu informatīvie materiāli: priekšvēlēšanu programmas, visi vēlēšanām reģistrētie kandidātu saraksti un Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā norādītās ziņas par deputātu kandidātiem;
    3. pieņem to vēlētāju rakstveida pieteikumus, kuri veselības stāvokļa dēļ vai šīs instrukcijas 69. punkta otrajā daļā minētajā gadījumā nevar ierasties vēlēšanu telpās, un reģistrē tos pieteikumu žurnālā balsošanai vēlētāju atrašanās vietā.
  12. Vēlēšanu iecirknī saņemtās vēlēšanu zīmes un aploksnes glabājamas policijas vai Zemessardzes uzraudzībā.
  13. Sākot ar vēlēšanu iecirkņa atvēršanu vismaz 10 dienas pirms vēlēšanu dienas, iecirkņa komisijas sekretārs vai – viņa prombūtnes laikā – cits iecirkņa komisijas priekšsēdētāja pilnvarots komisijas loceklis raksta vēlēšanu gaitas protokolu, izdarot tajā atzīmes par vēlēšanu iecirkņa darbību pirms vēlēšanu dienas.
  14.  
    • (1) Saņēmusi no attiecīgās rajona, pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas vēlēšanu aploksnes, iecirkņa komisija tās pārskaita un izdara par to atzīmi vēlēšanu gaitas protokolā. Aploksnes jāpārskaita vismaz divas reizes.
    • (2) Saņēmusi iecirkņa vēlētāju sarakstu (turpmāk – vēlētāju saraksts), kā arī iecirkņa vēlētāju sarakstu alfabētiskā secībā, iecirkņa komisija tos pārbauda, pārliecinoties, ka saņemti attiecīgā iecirkņa vēlētāju saraksti, un izdara atzīmi vēlēšanu gaitas protokolā.
    • (3) Pēc vēlētāju saraksta parakstu ailēs iedrukātajām atzīmēm „izslēgts” un „mainīts iecirknis” iecirkņa komisija saskaita un vēlēšanu gaitas protokolā ieraksta to personu kopskaitu, kas izslēgtas no vēlētāju saraksta.
  15.  
    • (1) Ja iecirkņa komisija pēc tam, kad tai nodots vēlētāju saraksts, no Centrālās vēlēšanu komisijas saņem informāciju par izmaiņām vēlētāju sarakstā, iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs svītro vēlētāju sarakstā attiecīgo rindu ar vēlētāja vārdu, uzvārdu un vēlētāja kodu un paraksta ailē norāda svītrošanas iemeslu. Par svītroto personu skaitu izdara atzīmi vēlēšanu gaitas protokolā, tam pievienojot apliecinošus dokumentus.
    • (2) Iecirkņa komisija aritmētiski aprēķina vēlētāju sarakstā ierakstīto personu kopskaitu, kas izslēgti (14. punkta trešā daļa un šā punkta pirmā daļa) no vēlētāju saraksta, un ieraksta vēlēšanu gaitas protokolā.
  16. Pēc parakstu ailēs iedrukātajām atzīmēm „pa pastu” iecirkņa komisija saskaita to personu skaitu, kuras pieteikušās balsošanai pa pastu no ārvalstīm, un ieraksta to vēlēšanu gaitas protokolā.
  1. Vēlētāji, kuri vēlēšanu dienā nevarēs nobalsot savā vēlēšanu iecirknī, var nobalsot iepriekš, trīs dienas pirms vispārējās vēlēšanu dienas vēlēšanu komisijas noteiktajā iecirkņa darba laikā ierodoties tajā vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā viņi ir reģistrēti.
  2. Katrā iepriekšējās balsošanas dienā iecirkņa komisija atver vēlēšanu telpas un ielaiž tajās vēlētājus vēlēšanu komisijas noteiktajā darba laikā.
  3. Iepriekšējās balsošanas dienās vēlēšanu iecirknī jāatrodas iecirkņa komisijas priekšsēdētājam vai sekretāram, kā arī vismaz trim iecirkņa komisijas locekļiem.
  4. Katrā iepriekšējās balsošanas dienā pirms vēlēšanu iecirkņa atvēršanas iecirkņa komisija sagatavo iecirkni darbam, tai skaitā:
    1. pārbauda vēlētāju sarakstus;
    2. pārliecinās, vai vēlēšanu telpās atrodas visi nepieciešamie vēlēšanu materiāli;
    3. sagatavo vēlēšanu zīmju komplektus kandidātu sarakstu numerācijas secībā – kā virsējo liekot kandidātu saraksta vēlēšanu zīmi ar pirmo numuru;
    4. sagatavo noteiktu daudzumu ar iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotu aplokšņu, pārskaita tās vismaz divas reizes un to skaitu ieraksta vēlēšanu gaitas protokolā;
    5. pārbauda, vai vēlēšanu telpās un tuvāk par 50 metriem no ieejas ēkā, kurā atrodas vēlēšanu iecirknis, nav izvietoti aģitācijas materiāli;
    6. nodrošina, lai pie izejas no vēlēšanu telpām vēlētājiem būtu brīvi pieejamas visu kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes.
  5.  
    • (1) Netraucējot iecirkņa komisijas darbu, balsošanas norisi iecirknī vienlaikus var novērot ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības, kas attiecīgajām vēlēšanām ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgā rajona (republikas pilsētas) vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas locekļi, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.
    • (2) Pilnvarotajiem novērotājiem ir jāuzrāda personu apliecinošs dokuments un attiecīgs rakstveida pilnvarojums.
    • (3) Plašsaziņas līdzekļu pārstāvji uzrāda attiecīgu dokumentu.
    • (4) Par pilnvarotu novērotāju nevar būt deputāta kandidāts.
  6. Pēc vēlēšanu iecirkņa atvēršanas iecirkņa komisijas sekretārs vai – viņa prombūtnes laikā – cits iecirkņa komisijas priekšsēdētāja pilnvarots komisijas loceklis turpina rakstīt vēlēšanu gaitas protokolu, izdarot tajā šādas atzīmes:
    1. par vēlēšanu kastes aizzīmogošanu;
    2. par to vēlēšanu aplokšņu skaitu, kuras apzīmogotas ar iecirkņa komisijas zīmogu;
    3. par atkārtoti izsniegtajām vēlēšanu aploksnēm un zīmēm;
    4. par vēlētāju sūdzībām par balsošanas norisi un viņiem sniegto atbildi;
    5. par ziņām, ko iecirkņa komisija sniedz attiecīgajai rajona, pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijai vai Centrālajai vēlēšanu komisijai;
    6. par visiem starpgadījumiem un traucējumiem, protestiem un sakarā ar tiem pieņemtajiem lēmumiem;
    7. balsošanai iecirknī attiecīgajā dienā reģistrēto vēlētāju skaitu;
    8. balsošanai pa pastu reģistrēto, bet vēlēšanu iecirknī nobalsojušo vēlētāju skaitu;
    9. par citām darbībām, kas saistītas ar vēlēšanu gaitu.
  7. Balsošanai pirms vispārējās vēlēšanu dienas tiek izmantota atsevišķa vēlēšanu kaste. Pirmajā iepriekšējās balsošanas dienā, pēc vēlēšanu iecirkņa atvēršanas, iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs komisijas klātbūtnē pārliecinās par to, vai vēlēšanu kaste, kurā paredzēts iemest vēlēšanu zīmes, ir tukša. Pēc tam vēlēšanu kasti aizzīmogo un par to izdara atzīmi vēlēšanu gaitas protokolā. Vēlēšanu kasti ir tiesības ar saviem zīmogiem aizzīmogot (vai parakstīties) arī pilnvarotajiem novērotājiem, ja tādi ir ieradušies.
  8. Vēlētājs balso tajā vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts. Vēlētājs var balsot tikai personiski, izņemot 28.punktā paredzētos gadījumus.
  9. Vēlētājs iecirkņa komisijai uzrāda Latvijas Republikā derīgu personu apliecinošu dokumentu:
    • vēlētājs, kurš ir Latvijas pilsonis, – Latvijas pilsoņa pasi;
    • vēlētājs, kurš ir citas ES dalībvalsts pilsonis, – attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa pasi ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Ja vēlētājs reģistrēts Ārlietu ministrijā, uzrāda tikai attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa pasi, kuras numurs ietverts vēlētāja kodā.
  10. Balsošana ir aizklāta.
  11.  
    • (1) Iecirkņa komisija pēc uzrādītās pases pārliecinās, vai atnākušās personas ir vēlētāji, kā arī vai vēlētājs iekļauts attiecīgā vēlēšanu iecirkņa vēlētāju sarakstā.
    • (2) Iecirkņa komisija nodrošina, lai pie ieejas balsošanas telpā vēlētāji var noskaidrot savu kārtas numuru vēlētāju sarakstā, kā arī norāda, kur vēlētāji var saņemt vēlēšanu aploksnes un zīmes.
  12. Kopā ar vēlētāju, kurš fizisku trūkumu dēļ pats nespēj izdarīt atzīmes vēlēšanu zīmē vai parakstīties vēlētāju sarakstā, tiek ielaists viņa ģimenes loceklis vai kāda cita persona, kurai vēlētājs uzticas. Šī persona nedrīkst būt attiecīgās iecirkņa komisijas loceklis vai balsošanas procesa un balsu skaitīšanas nodrošināšanai pieaicināta persona. Pēc vēlētāja norādījumiem uzticības persona izdara atzīmes vēlēšanu zīmē, kā arī parakstās vēlētāju sarakstā. Par to iecirkņa komisija vēlētāju sarakstā izdara atzīmi „UP”, kā arī vēlēšanu gaitas protokolā ieraksta attiecīgās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu vai (ja attiecīgā persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā) personu apliecinošā dokumenta nosaukumu, izdevējiestādi un numuru.
  13.  
    • (1) Iecirkņa komisijas loceklis pirms vēlēšanu materiālu izsniegšanas pārliecinās, ka ziņas par personu ir iekļautas vēlētāju sarakstā un paraksta ailē nav:
      1. atzīmes par šīs personas piedalīšanos attiecīgajās vēlēšanās – attiecīgā vēlētāja paraksts vai attiecīgā vēlētāja uzticības personas paraksts (28.punkts);
      2. atzīmes „izslēgts”;
      3. atzīmes „mainīts iecirknis”;
      4. atzīmes par balsošanas organizēšanas pieteikšanu vēlētāja atrašanās vietā;
      5. atzīmes „pa pastu”.
    • (2) Ja minēto atzīmju vēlētāju sarakstā nav, iecirkņa komisijas loceklis kolonnas ailē, kas paredzēta atzīmei par iepriekšējo balsošanu, izdara atzīmi par vēlētāja piedalīšanos attiecīgajās vēlēšanās, kā arī izdara atzīmi statistikas lapā. Vēlētājs parakstās vēlētāju sarakstā par vēlēšanu aploksnes un visu kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmju saņemšanu.
    • (3) Ja vēlētāju sarakstā ir šā punkta pirmās daļas 1. – 3.apakšpunktā minētās atzīmes (atzīme par šīs personas piedalīšanos attiecīgajās vēlēšanās, „izslēgts” vai „mainīts iecirknis”), attiecīgā persona balsot nevar.
    • (4) Ja vēlētāju sarakstā ir šā punkta pirmās daļas 4.apakšpunktā minētā atzīme par to, ka attiecīgajam vēlētājam ir pieteikta balsošana viņa atrašanās vietā, vēlētājs var balsot, bet iesniegums par balsošanu vēlētāja atrašanās vietā anulējams, par ko izdara atzīmi vēlēšanu gaitas protokolā.
    • (5) Ja vēlētāju sarakstā ir šā punkta pirmās daļas 5.apakšpunktā minētā atzīme „pa pastu”, bet vēlētājs noliedz, ka ir balsojis pa pastu, viņš var nobalsot parastajā kārtībā. Attiecīgā vēlētāja vārds, uzvārds un kārtas numurs vēlētāju sarakstā ierakstāms tam paredzētā atsevišķā sarakstā „Balsošanai pa pastu pieteikto, bet iecirknī nobalsojušo vēlētāju saraksts”.
  14. Katrs vēlētājs no iecirkņa komisijas saņem visu pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes un vēlēšanu aploksni, kura apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu. Šajā aploksnē vēlētājam jāieliek vēlēšanu zīme, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso. Atsevišķu vēlēšanu zīmju izsniegšana ir aizliegta.
  15.  
    • (1) Vēlēšanu telpās ierīkojama atsevišķa istaba vai nodalījums, kur vēlētājs vienatnē ieliek aploksnē vienu vēlēšanu zīmi un aploksni aizlīmē.
    • (2) Vēlēšanu zīmē pretī kandidātu uzvārdiem atzīmei paredzētajā vietā vēlētājs pēc savas izvēles var izdarīt atzīmi “+”, neizdarīt atzīmi vai svītrot kandidāta vārdu vai uzvārdu.
    • (3) Atzīmi “+” pretī kāda kandidāta uzvārdam vēlētājs izdara, ja viņš īpaši atbalsta šā kandidāta ievēlēšanu. Ja vēlētājs neatbalsta kādu no šajā vēlēšanu zīmē esošajiem kandidātiem, viņš svītro šā kandidāta vārdu vai uzvārdu. Vēlētājs var ielikt aploksnē arī negrozītu (bez atzīmēm) vēlēšanu zīmi.
  16. Ja vēlētājs pirms vēlēšanu zīmes ielikšanas aploksnē un aploksnes aizlīmēšanas šo vēlēšanu zīmi vai aploksni ir sabojājis, iecirkņa komisija viņam izsniedz attiecīgi jaunu vēlēšanu aploksni (saņemot atpakaļ sabojāto) vai jaunas visu pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes (iepriekš izsniegtās vēlēšanu zīmes paliek vēlētāja rīcībā). Par atkārtotu vēlēšanu zīmju vai vēlēšanu aploksnes saņemšanu vēlētājs parakstās atsevišķā sarakstā. Par atkārtoti izsniegtajām vēlēšanu aploksnēm un zīmēm izdarāma atzīme vēlēšanu gaitas protokolā.
  17. Pēc tam, kad vēlētājs ir izdarījis savu izvēli, vēlēšanu zīmi ielicis aploksnē un aploksni aizlīmējis, viņš iecirkņa komisijas locekļa klātbūtnē iemet aploksni vēlēšanu kastē.
  18. Katru dienu pēc balsošanas beigām vēlēšanu kastes sprauga aizzīmogojama ar iecirkņa komisijas zīmogu tā, lai līdz balsošanas uzsākšanai nākamajā balsošanas dienā tajā nevarētu iemest vai no tās izņemt vēlēšanu aploksnes. Vēlēšanu kasti ir tiesības ar saviem zīmogiem aizzīmogot (vai parakstīties) arī pilnvarotajiem novērotājiem, ja tādi ir ieradušies. Par vēlēšanu kastes aizzīmogošanu, pāri palikušo apzīmogoto aplokšņu, kā arī sabojāto aplokšņu skaitu izdarāma atzīme vēlēšanu gaitas protokolā.
  19. Pēc iecirkņa komisijas darba laika beigām vēlēšanu kaste atstājama iecirkņa telpās policijas vai Zemessardzes uzraudzībā.
  20. Katrā nākamajā iepriekšējās balsošanas dienā iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs klātesošo komisijas locekļu, kā arī pilnvaroto novērotāju, ja tādi ir ieradušies, klātbūtnē pārliecinās par to, vai komisijas darba starplaikā vēlēšanu kastes spraugas aizzīmogojums nav bojāts, un izdara par to atzīmi vēlēšanu gaitas protokolā.
  21. Pirmajā un otrajā iepriekšējās balsošanas dienā beidzot darbu, iecirkņa komisija pēc aizpildītajām statistikas lapām nosaka attiecīgajā dienā balsojušo vēlētāju skaitu, ieraksta to vēlēšanu gaitas protokolā un ne vēlāk kā pulksten 9 nākamajā dienā paziņo attiecīgajai rajona vai republikas pilsētas vēlēšanu komisijai.
  22. Pēdējā iepriekšējās balsošanas dienā, kad reģistrācija balsošanai beigusies, iecirkņa komisija:
    1. pēc atzīmēm vēlētāju sarakstā saskaita, cik vēlētāju kopā nobalsojuši trīs iepriekšējās balsošanas dienās (skaitīšana veicama vismaz divas reizes, katru reizi skaita cits komisijas loceklis);
    2. skaitīšanas rezultātus ieraksta vēlēšanu gaitas protokolā un paziņo klātesošajiem;
    3. noslēdz vēlētāju saraksta kolonnu, kas paredzēta atzīmēm par iepriekšējo balsošanu.
  23. Iecirkņa komisijas locekļiem aizliegts aģitēt par vai pret kādu deputāta kandidātu vai kandidātu sarakstu.
  24. Balsošanas laikā kārtību vēlēšanu telpās uzrauga iecirkņa komisijas priekšsēdētājs. Viņš raugās, lai vēlēšanu telpās un tuvāk par 50 metriem no ieejas ēkā, kurā atrodas vēlēšanu iecirknis, nenotiktu vēlēšanu brīvības ierobežošana un kārtības traucēšana, kā arī aģitācija.
  25. Sūdzības par vēlēšanu norisi vēlētāji var iesniegt iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, un tās tiek reģistrētas vēlēšanu gaitas protokolā. Jebkura sūdzība par vēlēšanu norisi nekavējoties jāizskata un jādod atbilde sūdzības iesniedzējam, bet sūdzības saturs jāieraksta vēlēšanu gaitas protokolā.
  26. Balsošanai vispārējā vēlēšanu dienā iepriekšējās balsošanas kasti balsošanai neizmanto.
  1. Vēlēšanu dienā pirms vēlēšanu iecirkņa atvēršanas iecirkņa komisija sagatavo iecirkni darbam, tai skaitā:
    1. pārbauda vēlētāju sarakstus;
    2. pārliecinās, vai vēlēšanu telpās atrodas visi nepieciešamie vēlēšanu materiāli;
    3. sagatavo vēlēšanu zīmju komplektus kandidātu sarakstu numerācijas secībā – kā virsējo liekot kandidātu saraksta vēlēšanu zīmi ar pirmo numuru;
    4. sagatavo noteiktu daudzumu apzīmogotu vēlēšanu aplokšņu, pārskaita tās vismaz divas reizes un to skaitu ieraksta vēlēšanu gaitas protokolā;
    5. pārbauda, vai vēlēšanu telpās un tuvāk par 50 metriem no ieejas ēkā, kurā atrodas vēlēšanu iecirknis, nav izvietoti aģitācijas materiāli;
    6. nodrošina, lai pie izejas no vēlēšanu telpām vēlētājiem būtu brīvi pieejamas visu kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes.
  2. Vēlēšanu dienā iecirkņa komisija atver vēlēšanu telpas un ielaiž tajās vēlētājus no pulksten 7.00 līdz 22.00.
  3.  
    • (1) Netraucējot iecirkņa komisijas darbu, balsošanas norisi iecirknī vienlaikus var novērot ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības, kas attiecīgajām vēlēšanām ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgā rajona (republikas pilsētas) vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas locekļi, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.
    • (2) Pilnvarotajiem novērotājiem ir jāuzrāda personu apliecinošs dokuments un attiecīgs rakstveida pilnvarojums.
    • (3) Plašsaziņas līdzekļu pārstāvji uzrāda attiecīgu dokumentu.
    • (4) Par pilnvarotu novērotāju nevar būt deputāta kandidāts.
  4. Pēc vēlēšanu iecirkņa atvēršanas, pulksten 7.00, iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs komisijas klātbūtnē pārliecinās par to, vai vēlēšanu kaste, kurā paredzēts iemest vēlēšanu zīmes, ir tukša. Pēc tam vēlēšanu kasti aizzīmogo un par to izdara atzīmi vēlēšanu gaitas protokolā. Vēlēšanu kastes ar saviem zīmogiem ir tiesīgi aizzīmogot (parakstīties) arī pilnvarotie novērotāji.
  5. Pēc vēlēšanu kastes aizzīmogošanas iecirkņa komisija nekavējoties ziņo attiecīgajai pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijai par iecirkņa darba uzsākšanu, vienlaicīgi pēc ierakstiem vēlēšanu gaitas protokolā paziņojot iepriekšējās balsošanas dienās nobalsojušo personu kopskaitu. Apkopojusi minētās ziņas, pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisija par to ziņo rajona vēlēšanu komisijai, kas nekavējoties par to informē Centrālo vēlēšanu komisiju. Republikas pilsētas vēlēšanu komisija, apkopojusi no iecirkņiem savākto informāciju par iecirkņu darba uzsākšanu un nobalsojušo personu skaitu, nekavējoties par to informē Centrālo vēlēšanu komisiju.
  6. Pēc vēlēšanu iecirkņa atvēršanas iecirkņa komisijas sekretārs vai – viņa prombūtnes laikā – cits iecirkņa komisijas priekšsēdētāja pilnvarots komisijas loceklis turpina rakstīt vēlēšanu gaitas protokolu, izdarot tajā šādas atzīmes:
    1. par vēlēšanu kastes aizzīmogošanu;
    2. par to vēlēšanu aplokšņu skaitu, kuras apzīmogotas ar iecirkņa komisijas zīmogu;
    3. par atkārtoti izsniegtajām vēlēšanu aploksnēm un zīmēm;
    4. par balsošanai vēlētāju atrašanās vietā izsniegtajām vēlēšanu aploksnēm;
    5. par balsošanai vēlētāju atrašanās vietā pāri palikušajām, tai skaitā sabojātajām, vēlēšanu aploksnēm;
    6. par vēlētāju sūdzībām par vēlēšanu norisi un viņiem sniegto atbildi;
    7. par ziņām, ko iecirkņa komisija sniedz attiecīgajai rajona, pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijai vai Centrālajai vēlēšanu komisijai, tai skaitā ziņām par vēlētāju sarakstos reģistrēto vēlētāju skaitu;
    8. par visiem starpgadījumiem un traucējumiem, protestiem un sakarā ar tiem pieņemtajiem lēmumiem;
    9. par balsošanai iecirknī vēlēšanu dienā reģistrēto vēlētāju skaitu;
    10. balsošanai pa pastu reģistrēto, bet vēlēšanu iecirknī nobalsojušo vēlētāju skaitu;
    11. par citām darbībām, kas saistītas ar vēlēšanu gaitu.
  7. Vēlētājs balso tajā vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts. Vēlētājs var balsot tikai personiski, izņemot 53. punktā paredzētos gadījumus.
  8. Vēlētājs iecirkņa komisijai uzrāda Latvijas Republikā derīgu personu apliecinošu dokumentu:
    • vēlētājs, kurš ir Latvijas pilsonis, – Latvijas pilsoņa pasi;
    • vēlētājs, kurš ir citas ES dalībvalsts pilsonis, – attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa pasi ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Ja vēlētājs reģistrēts Ārlietu ministrijā, uzrāda tikai attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa pasi, kuras numurs ietverts vēlētāja kodā.
  9. Balsošana ir aizklāta.
  10.  
    • (1) Iecirkņa komisija pēc uzrādītās pases pārliecinās, vai atnākušās personas ir vēlētāji, kā arī vai vēlētājs iekļauts attiecīgā vēlēšanu iecirkņa vēlētāju sarakstā.
    • (2) Iecirkņa komisija nodrošina, lai pie ieejas balsošanas telpā vēlētāji var noskaidrot savu kārtas numuru vēlētāju sarakstā, kā arī norāda, kur vēlētāji var saņemt vēlēšanu aploksnes un zīmes.
  11. Kopā ar vēlētāju, kurš fizisku trūkumu dēļ pats nespēj izdarīt atzīmes vēlēšanu zīmē vai parakstīties vēlētāju sarakstā, tiek ielaists viņa ģimenes loceklis vai kāda cita persona, kurai vēlētājs uzticas. Šī persona nedrīkst būt attiecīgās iecirkņa komisijas loceklis vai balsošanas procesa un balsu skaitīšanas nodrošināšanai pieaicināta persona. Pēc vēlētāja norādījumiem uzticības persona izdara atzīmes vēlēšanu zīmē, kā arī parakstās vēlētāju sarakstā. Par to iecirkņa komisija vēlētāju sarakstā izdara atzīmi „UP”, kā arī vēlēšanu gaitas protokolā ieraksta attiecīgās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu vai (ja attiecīgā persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā) personu apliecinošā dokumenta nosaukumu, izdevējiestādi un numuru.
  12.  
    • (1) Iecirkņa komisijas loceklis pirms vēlēšanu materiālu izsniegšanas pārliecinās, ka ziņas par personu ir iekļautas vēlētāju sarakstā un paraksta ailē nav:
      1. atzīmes par šīs personas piedalīšanos attiecīgajās vēlēšanās –  attiecīgā vēlētāja paraksts vai attiecīgā vēlētāja uzticības personas paraksts (53.punkts), vēlēšanu komisijas locekļa paraksts par notikušu balsošanu vēlētāja atrašanās vietā (77.punkta otrā daļa);
      2. atzīmes „izslēgts”;
      3. atzīmes „mainīts iecirknis”;
      4. atzīmes par balsošanas organizēšanas pieteikšanu vēlētāja atrašanās vietā;
      5. atzīmes „pa pastu”.
    • (2) Ja minēto atzīmju vēlētāju sarakstā nav, iecirkņa komisijas loceklis kolonnas ailē, kas paredzēta atzīmei par balsošanu iecirknī, izdara atzīmi par vēlētāja piedalīšanos attiecīgajās vēlēšanās, kā arī izdara atzīmi statistikas lapā. Vēlētājs parakstās vēlētāju sarakstā par vēlēšanu aploksnes un visu kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmju saņemšanu.
    • (3) Ja vēlētāju sarakstā ir šā punkta pirmās daļas 1. – 3. apakšpunktā minētās atzīmes (atzīme par šīs personas piedalīšanos attiecīgajās vēlēšanās, „izslēgts” vai „mainīts iecirknis”), attiecīgā persona balsot nevar.
    • (4) Ja vēlētāju sarakstā ir šā punkta pirmās daļas 4.apakšpunktā minētā atzīme par to, ka attiecīgajam vēlētājam ir pieteikta balsošana viņa atrašanās vietā, attiecīgā persona var nobalsot tikai tad, kad ir saņemts apliecinājums, ka attiecīgā persona savā atrašanās vietā nav nobalsojusi. Šajā gadījumā iesniegums par balsošanas organizēšanu vēlētāja atrašanās vietā anulējams, par ko izdara atzīmi vēlēšanu gaitas protokolā.
    • (5) Ja vēlētāju sarakstā ir šā punkta pirmās daļas 5.apakšpunktā minētā atzīme „pa pastu”, bet vēlētājs noliedz, ka ir balsojis pa pastu, viņš var nobalsot parastajā kārtībā. Attiecīgā vēlētāja vārds, uzvārds un kārtas numurs vēlētāju sarakstā ierakstāms tam paredzētā atsevišķā sarakstā „Balsošanai pa pastu pieteikto, bet iecirknī nobalsojušo vēlētāju saraksts”.
  13. Katrs vēlētājs saņem no iecirkņa komisijas visu pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes un vēlēšanu aploksni, kura apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu. Šajā aploksnē vēlētājam jāieliek vēlēšanu zīme, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso. Atsevišķu vēlēšanu zīmju izsniegšana ir aizliegta.
  14.  
    • (1) Vēlēšanu telpās ierīkojama atsevišķa istaba vai nodalījums, kur vēlētājs vienatnē ieliek aploksnē vienu vēlēšanu zīmi un aploksni aizlīmē.
    • (2) Vēlēšanu zīmē pretī kandidātu uzvārdiem atzīmei paredzētajā vietā vēlētājs pēc savas izvēles var izdarīt atzīmi “+”, neizdarīt atzīmi vai svītrot kandidāta vārdu vai uzvārdu.
    • (3) Atzīmi “+” pretī kāda kandidāta uzvārdam vēlētājs izdara, ja viņš īpaši atbalsta šā kandidāta ievēlēšanu. Ja vēlētājs neatbalsta kādu no šajā vēlēšanu zīmē esošajiem kandidātiem, viņš svītro šā kandidāta vārdu vai uzvārdu. Vēlētājs var ielikt aploksnē arī negrozītu (bez atzīmēm) vēlēšanu zīmi.
  15. Ja vēlētājs pirms vēlēšanu zīmes ielikšanas aploksnē un aploksnes aizlīmēšanas šo vēlēšanu zīmi vai aploksni ir sabojājis, iecirkņa komisija viņam izsniedz attiecīgi jaunu vēlēšanu aploksni (saņemot atpakaļ sabojāto) vai jaunas visu pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes (iepriekš izsniegtās vēlēšanu zīmes paliek vēlētāja rīcībā). Par atkārtotu vēlēšanu zīmju vai vēlēšanu aploksnes saņemšanu vēlētājs parakstās atsevišķā sarakstā. Par atkārtoti izsniegtajām vēlēšanu aploksnēm un zīmēm izdarāma atzīme vēlēšanu gaitas protokolā.
  16. Pēc tam, kad vēlētājs ir izdarījis savu izvēli, vēlēšanu zīmi ielicis aploksnē un aploksni aizlīmējis, viņš iecirkņa komisijas locekļa klātbūtnē iemet aploksni vēlēšanu kastē.
  17. Vēlēšanu zīmes un aploksnes vēlēšanu dienā var saņemt un nobalsot tie vēlētāji, kuri ieradušies vēlēšanu telpās līdz pulksten 22.00.
  18. Vēlēšanu dienas beigās, kad reģistrācija balsošanai beigusies, iecirkņa komisija noslēdz vēlētāju saraksta kolonnu, kas paredzēta atzīmēm par balsošanu iecirknī vēlēšanu dienā, un saskaita, cik vēlētāju nobalsojuši. Skaitīšana veicama vismaz divas reizes; katru reizi skaita cits komisijas loceklis. Skaitīšanas rezultātus paziņo klātesošajiem un ieraksta vēlēšanu gaitas protokolā.
  19.  
    • (1) Vēlēšanu dienas beigās, kad reģistrācija balsošanai beigusies, iecirkņa komisija noslēdz balsošanai pa pastu pieteikto, bet iecirknī nobalsojušo vēlētāju sarakstu un nekavējoties sniedz informāciju par šiem vēlētājiem attiecīgajai vēlēšanu komisijai paziņošanai pasta balsošanas iecirknim. Šo vēlētāju kopskaitu ieraksta vēlēšanu gaitas protokolā.
    • (2) Ja šādu vēlētāju iecirknī nav, vēlēšanu komisijai paziņo, ka balsošanai pa pastu pieteikušās personas iecirknī nav balsojušas.
  20. Iecirkņa komisijas locekļiem aizliegts aģitēt par vai pret kādu deputāta kandidātu vai kandidātu sarakstu.
  21. Vēlēšanu laikā kārtību vēlēšanu telpās uzrauga iecirkņa komisijas priekšsēdētājs. Viņš raugās, lai vēlēšanu telpās un tuvāk par 50 metriem no ieejas ēkā, kurā atrodas vēlēšanu iecirknis, nenotiktu vēlēšanu brīvības ierobežošana un kārtības traucēšana, kā arī aģitācija.
  22. Sūdzības par vēlēšanu norisi vēlētāji var iesniegt iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, un tās tiek reģistrētas vēlēšanu gaitas protokolā. Jebkura sūdzība par vēlēšanu norisi nekavējoties jāizskata un jādod atbilde sūdzības iesniedzējam, bet sūdzības saturs jāieraksta vēlēšanu gaitas protokolā.
  23.  
    • (1) Vēlēšanu dienā pulksten 8.00, 12.00, 16.00, 20.00 un 22.00 iecirkņa komisija ziņo attiecīgajai pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijai par vēlētāju aktivitāti, kuri balso iecirknī, pa attiecīgiem laika posmiem (7.00-8.00; 8.00-12.00; 12.00-16.00; 16.00-20.00; 20.00-22.00) nosakot to pēc statistikas lapām. Šai informācijai jāsatur tikai vēlēšanu dienā uz iecirkni nobalsot atnākušo iecirknī reģistrēto vēlētāju skaits attiecīgajā laika intervālā, un tai nedrīkst pieskaitīt ne iepriekšējos laika intervālos nobalsojušo skaitu, ne iepriekšējās nobalsošanas dienās nobalsojušo skaitu,  ne arī vēlētāju atrašanās vietās balsojušo vēlētāju skaitu. Apkopojusi minētās ziņas, pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisija par to ziņo rajona vēlēšanu komisijai, kas nekavējoties par to informē Centrālo vēlēšanu komisiju.
    • (2) Republikas pilsētas vēlēšanu komisija, apkopojusi no iecirkņiem savākto informāciju par balsotāju sarakstos reģistrēto vēlētāju skaitu, nekavējoties par to informē Centrālo vēlēšanu komisiju.
  24. Ziņas, ko iecirkņa komisija sniedz attiecīgajai pilsētas, rajona, novada vai pagasta vēlēšanu komisijai vai Centrālajai vēlēšanu komisijai, tai skaitā ziņas par vēlētāju aktivitāti, ierakstāmas vēlēšanu gaitas protokolā.
  25. Saskaņā ar instrukciju „Par balsošanas organizēšanu vēlētājiem, kuri atrodas stacionārā ārstniecības iestādē, un aizdomās turētajām, apsūdzētajām vai tiesājamām personām, pret kurām kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums”, saņemot no attiecīgās rajona vai republikas pilsētas vēlēšanu komisijas informācijas pieprasījumu par vēlētājiem, kuri ir nobalsojuši citas vēlēšanu komisijas teritorijā esošā stacionārā ārstniecības iestādē, īslaicīgās aizturēšanas iestādē vai ieslodzījuma vietā, attiecīgā iecirkņa komisija salīdzina ziņas ar tās iecirkņa vēlētāju sarakstiem un pārbauda, vai attiecīgais vēlētājs ir vai nav nobalsojis šajā vēlēšanu iecirknī.
    Ja vēlētājs nav nobalsojis šajā vēlēšanu iecirknī, iecirkņa komisija informācijas pieprasījumā izdara atzīmi „nav” un vēlētāju sarakstā attiecīgajā paraksta ailē izdara atzīmi „nobalsojis iestādē”.
    Ja vēlētājs ir nobalsojis šajā vēlēšanu iecirknī, iecirkņa komisija informācijas pieprasījumā izdara atzīmi „ir”.
    Par pārbaudes rezultātiem iecirkņa komisija nekavējoties informē attiecīgo republikas pilsētas vai rajona vēlēšanu komisiju, no kuras tika saņemts informācijas pieprasījums, kā arī vēlēšanu gaitas protokolā ieraksta, cik no informācijas pieprasījumā minētajiem vēlētājiem ir un cik nav nobalsojuši attiecīgajā vēlēšanu iecirknī.
    (Grozīts ar Lēmumu Nr.35 2004. gada 13. maijā)
  26. Tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas iecirkņa komisija:
    1. aizzīmogo vēlēšanu kastu spraugas;
    2. pēc atzīmēm vēlētāju sarakstā saskaita, cik vēlētāju kopā ir nobalsojuši (skaitīšana veicama vismaz divas reizes, katru reizi skaita cits komisijas loceklis), kā arī cik vēlētāju nav nobalsojuši – attiecībā uz kuriem vēlētāju sarakstā paraksta ailē nav paraksta;
    3. skaitīšanas rezultātus ieraksta vēlēšanu gaitas protokolā, paziņo klātesošajiem un attiecīgajai republikas pilsētas vai rajona vēlēšanu komisijai;
    4. noslēdz vēlētāju saraksta kolonnu, kas paredzēta atzīmēm par balsošanu vēlēšanu dienā iecirknī.
  1.  
    • (1) Ja vēlētājs veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās, iecirkņa komisija, pamatojoties uz šā vēlētāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida iesniegumu, organizē balsošanu vēlētāja atrašanās vietā, nodrošinot aizklātību.
    • (2) Balsošana vēlētāja atrašanās vietā tiek organizēta arī šā punkta pirmajā daļā minēto personu aprūpētājiem, ja viņi laikus iesnieguši rakstveida iesniegumu par balsošanu savā atrašanās vietā.
    • (3) Balsošana vēlētāju atrašanās vietā notiek tikai tad, ja vēlētājs atrodas tā vēlēšanu iecirkņa teritorijā, kura vēlētāju sarakstā par viņu ir iekļautas ziņas.
  2.  
    • (1) Vēlētāja (vai viņa pilnvarotas personas) iesniegumu par balsošanu vēlētāja atrašanās vietā iecirkņa komisija reģistrē iesniegumu reģistrācijas žurnālā par balsošanu atrašanās vietā (turpmāk – reģistrācijas žurnāls).
    • (2) Reģistrējot vēlētāju balsošanas organizēšanai tā atrašanās vietā, iecirkņa komisija vispirms pārliecinās:
      1. vai persona ir attiecīgā vēlēšanu iecirkņa vēlētājs, t.i., vai ziņas par viņu ir ierakstītas vēlētāju sarakstā,
      2. vai norādītā adrese, kur jāierodas, atrodas attiecīgā iecirkņa teritorijā.
  3.  
    • (1) Ja persona, par kuru iesniegts iesniegums balsošanas organizēšanai tās atrašanās vietā, nav attiecīgā vēlēšanu iecirkņa vēlētājs, t.i., ziņas par viņu nav ierakstītas vēlētāju sarakstā, vai ja norādītā adrese neatrodas iecirkņa apkalpošanas teritorijā, iesniegumu nepieņem un informē iesniedzēju par iesnieguma noraidīšanas pamatojumu.
    • (2) Ja šā punkta pirmajā daļā minētie apstākļi atklājas vēlāk, iecirkņa komisijai jāinformē vēlētājs par iesnieguma noraidīšanu un tās pamatojumu.
    • (3) Ja attiecīgais vēlētājs jau ir pieteikts balsošanas organizēšanai viņa atrašanās vietā un iesniegumos norādītās adreses sakrīt, atkārtotais iesniegums nav reģistrējams; ja norādītās adreses nesakrīt, ieraksti reģistrācijas žurnālā par agrāk iesniegto iesniegumu anulējami.
  4.  
    • (1) Reģistrācijas žurnālā norāda:
      1. iesnieguma reģistrācijas numuru, datumu un laiku,
      2. vēlētāja vārdu un uzvārdu,
      3. vēlētāja kārtas numuru vēlētāju sarakstā,
      4. personas, kura iesniegusi iesniegumu, vārdu un uzvārdu; vēlams norādīt arī personu apliecinošā dokumenta nosaukumu un numuru;
      5. adresi, kur jāierodas, un, ja ir, tālruņa numuru, durvju kodu vai citu nepieciešamo informāciju.
    • (2) Ierakstot reģistrācijas žurnālā vēlētāja kārtas numuru vēlētāju sarakstā, vienlaicīgi arī vēlētāju sarakstā vēlētāja parakstam paredzētajā ailē izdara atzīmi, norādot iesnieguma kārtas numuru reģistrācijas žurnālā (piemēram: ja iesniegums žurnālā reģistrēts ar divdesmit sesto numuru, tad vēlētāju sarakstā attiecīgā vēlētāja paraksta ailē ierakstāms „26”).
  5. Iecirkņa komisija vēlēšanu dienā turpina pieņemt rakstveida pieteikumus par balsošanu vēlētāja atrašanās vietā. Pēc pulksten 12.00 pieņemtos pieteikumus iecirkņa komisija apmierina, ja vēlētāja atrašanās vietā ir iespējams ierasties līdz plkst. 22.00.
  6.  
    • (1) Iecirkņa komisijas priekšsēdētājs balsošanas organizēšanai vēlētāja atrašanās vietā izraugās divus vai vairāk komisijas locekļus (vai pieaicinātās personas), kam izsniedz vēlēšanu kasti, vēlētāju sarakstu balsošanai vēlētāju atrašanās vietā, kas sagatavots pēc ierakstiem reģistrācijas žurnālā, noteiktu skaitu apzīmogotu vēlēšanu aplokšņu un vēlēšanu zīmju komplektus atbilstoši pieteikumu skaitam, kā arī rezervi gadījumam, ja vēlēšanu aploksne vai zīme tiek sabojāta.
    • (2) Pirms vēlēšanu kastes izsniegšanas iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs komisijas klātbūtnē pārliecinās par to, vai vēlēšanu kaste, kurā paredzēts iemest vēlēšanu zīmes, ir tukša. Pēc tam vēlēšanu kasti aizzīmogo un par to izdara atzīmi vēlēšanu gaitas protokolā. Vēlēšanu kastes ar saviem zīmogiem ir tiesīgi aizzīmogot (parakstīties) arī pilnvarotie novērotāji.
    • (3) Balsošanas organizēšanai vēlētāju atrašanās vietā izsniegto vēlēšanu aplokšņu skaits ierakstāms vēlēšanu gaitas protokolā.
  7. Ziņas par vēlētājiem, kuri šajā nodaļā noteiktajā kārtībā balso savā atrašanās vietā, tiek iekļautas atsevišķā vēlētāju sarakstā, un aizlīmētās vēlēšanu aploksnes tiek iemestas atsevišķā aizzīmogotā vēlēšanu kastē.
  8. Balsošanā vēlētāju atrašanās vietā var būt klāt pilnvarotie novērotāji. Iecirkņa komisija nodrošina ar transportu komisijas pārstāvjus, kas organizē balsošanu vēlētāju atrašanās vietā.
  9.  
    • (1) Atgriezušies no izbraukuma, iecirkņa komisijas pārstāvji nodod iecirkņa komisijas priekšsēdētājam vēlēšanu kasti, kuras spraugu komisijas priekšsēdētājs nekavējoties aizzīmogo, vēlētāju sarakstu balsošanai vēlētāju atrašanās vietā, neizmantotās un sabojātās vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmes.
    • (2) Par notikušo balsošanu vēlētāja atrašanās vietā attiecīgā vēlētāja paraksta ailē vēlētāju sarakstā iecirknī parakstās komisijas pārstāvis, kurš organizēja šā vēlētāja balsošanu. Vienlaicīgi iecirknī vēlētāju sarakstā izdarāma arī atzīme par balsošanu atrašanās vietā tam paredzētās kolonnas ailē.
    • (3) Ziņas par balsošanai vēlētāju atrašanās vietā pāri palikušajām, tai skaitā sabojātajām, vēlēšanu aploksnēm ierakstāmas vēlēšanu gaitas protokolā.
    • (4) Ja vēlētāja iesniegums par balsošanas organizēšanu reģistrēts, bet vēlētājs nav nobalsojis, vēlēšanu gaitas protokolā jānorāda, kādu iemeslu dēļ balsošana nav notikusi (vēlētājs neatradās mājās, nebija pases u.tml.).
  10. Vēlēšanu dienas beigās pēc 77.punkta otrajā daļā minēto atzīmju izdarīšanas iecirkņa komisija noslēdz vēlētāju saraksta kolonnu, kas paredzēta atzīmēm par balsošanu vēlētāju atrašanās vietā, un saskaita, cik vēlētāju nobalsojuši savā atrašanās vietā. Skaitīšanu veic vismaz divas reizes, katru reizi skaita cits komisijas loceklis. Skaitīšanas rezultātus paziņo klātesošajiem un ieraksta vēlēšanu gaitas protokolā.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs     Arnis Cimdars

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāre  Kristīne Kurzemniece