Publicēts: 27.03.2023.

Instrukcija par balsošanas pa pastu organizēšanu 2004.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām

  1. Atbilstoši Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumam un Vēlētāju reģistra likumam šī instrukcija nosaka vēlēšanu iecirkņa komisijas balsošanai pa pastu (turpmāk – pasta iecirkņa komisija) darbību un kārtību, kādā tiek organizēta balsošana pa pastu.
  2. Eiropas Parlamenta vēlēšanās (turpmāk – vēlēšanas), balsojot pa pastu, var piedalīties šādi vēlētāji:
    1. Latvijas pilsonis, kurš dzīvo ārvalstī un Iedzīvotāju reģistrā kā viņa dzīvesvieta ir norādīta adrese ārvalstī, ja ziņas par viņu iekļautas vēlētāju reģistrā;
    2. Latvijas pilsonis, kurš dzīvo Latvijas Republikā, bet vēlēšanu laikā uzturēsies ārvalstī, ja ziņas par viņu ir iekļautas vēlētāju reģistrā un viņš ir pieteicies balsošanai pa pastu;
    3. Eiropas Savienības pilsonis, kurš dzīvo Latvijas Republikā un atbilstoši Vēlētāju reģistra likumam Ārlietu ministrijā pieteicies vēlēt Eiropas Parlamentu Latvijas Republikā, bet vēlēšanu laikā uzturēsies ārvalstī, ja ziņas par viņu iekļautas vēlētāju reģistrā un viņš ir pieteicies balsošanai pa pastu;
    4. Eiropas Savienības pilsonis, kurš dzīvo Latvijas Republikā un atbilstoši Vēlētāju reģistra likumam Centrālajā vēlēšanu komisijā pieteicies vēlēt Eiropas Parlamentu Latvijas Republikā, bet vēlēšanu laikā uzturēsies ārvalstī, ja ziņas par viņu iekļautas vēlētāju reģistrā un viņš ir pieteicies balsošanai pa pastu.
  3. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ziņas par tiem Latvijas pilsoņiem, kuru dzīvesvieta ir norādīta ārvalstī, iekļauj vēlētāju reģistrā kā personas, kurām ir tiesības pieteikties balsošanai pa pastu.
  4. Līdz pasta iecirkņa komisijas darbības uzsākšanai saņemtie pieteikumi balsošanai pa pastu uzkrājami tās iestādes lietvedībā, kur izveidota pasta iecirkņa komisija.
  5. Uzsākot darbību, pasta iecirkņa komisija pārņem no iestādes tai pienākušos pieteikumus balsošanai pa pastu un citu korespondenci, ja tāda ir.
  6. Uzsākot pasta iecirkņa komisijas darbību, iecirkņa komisijas sekretārs vai (viņa prombūtnes laikā) cits iecirkņa komisijas priekšsēdētāja pilnvarots komisijas loceklis raksta vēlēšanu gaitas protokolu, izdarot tajā atzīmes par pasta iecirkņa komisijas darbību pirms vēlēšanu dienas.
  7. Pasta iecirkņa komisija no tās darbības uzsākšanas brīža nodrošina vēlētāju pieteikumu balsošanai pa pastu saņemšanu.
  8. Latvijas pilsonis, kurš dzīvo ārvalstī un viņa dzīvesvieta ir norādīta ārvalstī, pieteikumu balsošanai pa pastu iesniedz:
    1. nosūtot pa pastu vai ierodoties personiski Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajās Latvijas Republikas diplomātiskajās vai konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs ne vēlāk kā 2004.gada 1.maijā;
    2. nosūtot pa pastu vai nododot tieši pasta iecirkņa komisijai ne vēlāk kā 2004.gada 13.maijā.
      Pieteikumā balsošanai pa pastu vēlētājs norāda savu vārdu (vārdus), uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi un adresi ārvalstī, uz kuru izsūtāmi dokumenti balsošanai pa pastu.
  9. Eiropas Savienības pilsonis, kurš līdz 2004.gada 13.maijam Ārlietu ministrijā vai Centrālajā vēlēšanu komisijā piesakās vēlēt Eiropas Parlamentu Latvijas Republikā, var vienlaicīgi iesniegt pieteikumu balsošanai pa pastu.
  10. Vēlētājs, kurš reģistrēts vēlēšanu iecirknī Latvijas Republikā, pieteikumu balsošanai pa pastu nosūta pa pastu vai nodod tieši pasta iecirkņa komisijai ne vēlāk kā 2004.gada 13.maijā.
    Pieteikumā balsošanai pa pastu vēlētājs norāda savu vārdu (vārdus), uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi Latvijā un adresi ārvalstī, uz kuru izsūtāmi dokumenti balsošanai pa pastu.
  11. Līdz 2004.gada 1.maijam Latvijas Republikas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības saņemtos vēlētāju pieteikumus balsošanai pa pastu apkopo un nosūta pasta iecirkņa komisijai, ievērojot to, ka pasta iecirkņa komisijai jāsaņem šie pieteikumi ne vēlāk kā 2004.gada 13.maijā.
  12. Centrālās vēlēšanu komisijas atbildīgais darbinieks pieteikumus balsošanai pa pastu, kuri ir saņemti Centrālajā vēlēšanu komisijā līdz 2004.gada 13.maijam, nekavējoties nodod pasta iecirkņa komisijai.
  13. Pasta iecirkņa komisija izskata tikai tos pieteikumus balsošanai pa pastu, kuri saņemti no vēlētājiem ne vēlāk kā 2004.gada 13.maijā.
  14. Pasta iecirkņa komisija īpašā reģistrācijas žurnālā reģistrē tikai tos pieteikumus, kuri saņemti šīs instrukcijas 13. punktā minētajā termiņā.
  15. (Izslēgts ar CVK Lēmumu Nr.36 2004. gada 13. maijā)
  16. Izmantojot vēlētāju reģistra datus tiešsaistes režīmā, pasta iecirkņa komisija ieraksta vēlētāja personas kodu un reģistrē vēlētāju balsošanai pa pastu šādā kārtībā:
    1. pārbauda, vai iesniedzējs ir vēlētājs - ziņas par viņu ir iekļautas vēlētāju reģistrā;
    2. ja ziņas par vēlētāju ir iekļautas vēlētāju reģistrā, tad pasta iecirkņa komisija, izdarot atzīmi vēlētāju reģistrā, reģistrē vēlētāju balsošanai pa pastu un ieraksta vēlētāju reģistrā vēlētāja norādīto adresi ārvalstī, uz kuru izsūtāmi vēlēšanu dokumenti;
    3. ja tiek saņemts atkārtots pieteikums no vēlētāja, kurš ir reģistrēts vēlētāju reģistrā balsošanai pa pastu, tad pasta iecirkņa komisija atkārtoti veic atzīmes vēlētāju reģistrā balsošanai pa pastu un ieraksta šajā pieteikumā norādīto adresi ārvalstī, uz kuru izsūtāmi vēlēšanu dokumenti.
  17. Ja vēlētāju reģistrā nav atrodamas ziņas par pieteikuma iesniedzēju, tad atbilstoši Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumam pieteikuma iesniedzējs nav uzskatāms par vēlētāju un pasta iecirkņa komisija sagatavo motivētu lēmumu par atteikumu nosūtīt vēlēšanu dokumentus pa pastu. Šo atteikumu ierakstītā vēstulē pasta iecirkņa komisija nosūta iesniedzējam uz pieteikumā norādīto adresi un pieteikumu reģistrācijas žurnālā izdara atzīmi par atteikumu.
  18. Ja pasta iecirkņa komisija no viena vēlētāja saņem vairākus pieteikumus balsošanai pa pastu un tajos ir norādītas atšķirīgas adreses ārvalstīs, uz kuru izsūtāmi vēlēšanu dokumenti balsošanai pa pastu, tad pasta iecirkņa komisija izvērtē un pieņem lēmumu par pieteikumu, kurš uzskatāms par vēlētāja galīgās gribas izpausmi. Šajā pieteikumā norādīto adresi ārvalstīs iekļauj vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu kā adresi, uz kuru izsūtāmi vēlēšanu dokumenti balsošanai pa pastu.
  19. Līdz 2004.gada 13.maijam pasta iecirkņa komisija, pamatojoties uz vēlētāju reģistrā iekļautajām ziņām un tās pieņemtajiem lēmumiem, izveido vēlētāju sarakstu balsošanai pa pastu. 
  20. Vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu norāda:
    1. vēlētāja kārtas numuru;
    2. vēlētāja vārdu (vārdus);
    3. vēlētāja uzvārdu;
    4. vēlētāja kodu;
    5. adresi ārvalstī, uz kuru izsūtāmi vēlēšanu dokumenti balsošanai pa pastu.
  21. Pasta iecirkņa komisija 2004.gada 13.maijā noslēdz vēlētāju sarakstu balsošanai pa pastu.   
  22. Pēc vēlētāju saraksta balsošanai pa pastu slēgšanas, pasta iecirkņa komisija nodod pasta iestādei sarakstu, kurā par katru vēlētāju iekļautas šādas ziņas - vēlētāja kārtas numurs vēlētāju sarakstā, vārds (vārdi), uzvārds, adrese ārvalstī, uz kuru izsūtāmi vēlēšanu dokumenti balsošanai pa pastu.
  23. Ne vēlāk kā 2004.gada 19.maijā pasta iecirkņa komisija nosūta ierakstītā vēstulē vēlētājam uz vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu norādīto adresi ārvalstī šādus vēlēšanu dokumentus:
    1. vēlētāja reģistrācijas aploksni, uz kuras pasta iestāde norāda:
      • vēlētāja vārdu (vārdus) un uzvārdu,
      • vēlētāja adresi ārvalstī,
      • vēlētāja kārtas numuru, ar kādu viņš reģistrēts vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu,
      • pasta iecirkņa komisijas adresi;
    2. visu pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes;
    3. ar pasta iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotu vēlēšanu aploksni;
    4. informāciju par kārtību, kādā izdarāma balsošana.
  24. Vēlētājs, kurš saņēmis vēlēšanu dokumentus balsošanai pa pastu, izraugās vēlēšanu zīmi ar kandidātu sarakstu, par kuru viņš balso. Vēlēšanu zīmē pretī kandidātu uzvārdiem atzīmei paredzētajā vietā vēlētājs pēc savas izvēles var izdarīt atzīmi “+”, neizdarīt atzīmi vai svītrot kandidāta vārdu vai uzvārdu.
    Atzīmi “+” pretī kāda kandidāta uzvārdam vēlētājs izdara, ja viņš īpaši atbalsta šā kandidāta ievēlēšanu. Ja vēlētājs neatbalsta kādu no šajā vēlēšanu zīmē esošajiem kandidātiem, viņš svītro šā kandidāta vārdu vai uzvārdu. Vēlētājs var ielikt vēlēšanu aploksnē arī negrozītu (bez atzīmēm) vēlēšanu zīmi.
  25. Pēc tam vēlēšanu zīmi ieliek vēlēšanu aploksnē un šo aploksni aizlīmē. Aizlīmēto vēlēšanu aploksni vēlētājs ievieto reģistrācijas aploksnē, uzlīmē atbilstošas vērtības pastmarku un nosūta, ievērojot to, ka pasta iecirkņa komisija atvērs tikai tās reģistrācijas aploksnes, kuras būs saņemtas līdz balsu skaitīšanas uzsākšanai.
  26. Saņemot reģistrācijas aploksnes ar vēlēšanu dokumentiem, pasta iecirkņa komisija izdara atzīmi vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu par reģistrācijas aploksnes saņemšanu, norādot saņemšanas datumu.
  27. Pasta iecirkņa komisija saņemtās reģistrācijas aploksnes ar vēlēšanu dokumentiem uzglabā neatvērtas līdz brīdim, kad pārējie vēlēšanu iecirkņi tiek slēgti un no viņiem tiek saņemtas nepieciešamās ziņas par vēlētājiem, kuri nobalsojuši iecirkņos, kuros viņi ir reģistrēti.
  28. Pasta iecirkņa komisija apkopo no pilsētu, novadu, pagastu un rajonu vēlēšanu komisijām saņemto informāciju par vēlētājiem, kuri ir nobalsojuši vēlēšanu iecirknī, kurā viņi ir reģistrēti un kuri bija pieteikušies balsošanai pa pastu.
  29. Pamatojoties uz šīs instrukcijas 28.punkā minēto informāciju par vēlētājiem, kuri ir nobalsojuši vēlēšanu iecirknī, kurā viņi ir reģistrēti, pasta iecirkņa komisija sašķiro reģistrācijas aploksnes derīgajās un nederīgajās, tās neatverot.
  30. Par derīgām uzskatāmas tās reģistrācijas aploksnes, kas saņemtas no vēlētājiem, kuri ir iekļauti vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu un kuri nav nobalsojuši personiski savā vēlēšanu iecirknī.
  31. Pasta iecirkņa komisija pārbauda, vai reģistrācijas aploksni atsūtījis vēlētājs, kurš reģistrēts vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu un, vai vēlētājs nav nobalsojis vēlēšanu iecirknī, kurā viņš ir reģistrēts. Pēc tam izdara atzīmi vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu, ka saņemta derīga reģistrācijas aploksne un novieto derīgās reģistrācijas aploksnes vienkopus.
  32. Pasta iecirkņa komisija reģistrācijas aploksnes atzīst par nederīgām un izdara atzīmi vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu, ka saņemta nederīga reģistrācijas aploksne šādos gadījumos:
    1. ja tās saņemtas pasta iecirkņa komisijā pēc balsu skaitīšanas uzsākšanas;
    2. ja tās saņemtas no personām, kas nav reģistrētas vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu;
    3. ja tās saņemtas no vēlētājiem, kuri nobalsojuši vēlēšanu iecirknī, kurā viņi ir reģistrēti;
    4. ja uz tām nav norādīts vēlētāja vārds (vārdi), uzvārds un vēlētāja kārtas numurs sarakstā balsošanai pa pastu;
    5. ja tās saņemtas no vēlētājiem, par kuriem vēlētāju sarakstā ir izdarīta atzīme, ka ir saņemta derīga reģistrācijas aploksne;
    6. ja viens un tas pats vēlētājs atsūtījis vairākas reģistrācijas aploksnes, tad pasta iecirkņa komisija neatver nevienu no tām un tās visas tiek atzītas par nederīgām
  33. Atzīstot reģistrācijas aploksni par nederīgu, pasta iecirkņa komisija to neatver un izdara uz tās atzīmi “Nederīga” un novieto to atsevišķi no pārējām reģistrācijas aploksnēm. Nederīgās reģistrācijas aploksnes pārskaita vismaz divas reizes un par tām izdara atzīmi vēlēšanu gaitas protokolā, norādot to kopskaitu.
  34. Nederīgās reģistrācijas aploksnes tiek iesaiņotas papīrā vai kastē, aptinot ar auklu un tās galus nostiprinot ar uzlīmi, kuru apzīmogo ar pasta iecirkņa komisijas zīmogu un paraksta pasta iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs.
  35. Pasta iecirkņa komisija saskaita derīgās reģistrācijas aploksnes un to kopskaitu ieraksta vēlēšanu gaitas protokolā. Skaitīšana jāveic vismaz divas reizes.
  36. Derīgo reģistrācijas aplokšņu skaitam jābūt vienādam ar vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu izdarīto atzīmju skaitu par derīgo reģistrācijas aplokšņu saņemšanu. Ja derīgo reģistrācijas aplokšņu skaits atšķiras no vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu izdarīto atzīmju skaita, skaitīšana jāatkārto.
    Ja pēc vairākkārtējas skaitīšanas rezultāti nesakrīt, par to izdara atzīmi vēlēšanu gaitas protokolā un nekavējoties paziņo Centrālajai vēlēšanu komisijai.
  37. Pirms reģistrācijas aplokšņu atvēršanas pasta iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs komisijas klātbūtnē pārliecinās par to, vai vēlēšanu kastes, kurās paredzēts iemest vēlēšanu aploksnes, ir tukšas. Pēc tam vēlēšanu kastes aizzīmogo un par to izdara atzīmi vēlēšanu gaitas protokolā.
  38. Iecirkņa komisija balsošanai iestādē atver derīgās reģistrācijas aploksnes, izņem no tām vēlēšanu aploksnes un pārliecinās, ka katrā aploksnē ir ne vairāk kā viena ar iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogota vēlēšanu aploksne un iemet to aizzīmogotā vēlēšanu kastē.
  39. Ja reģistrācijas aploksnē ir vairākas vēlēšanu aploksnes, tad tās ievieto atpakaļ reģistrācijas aploksnē un nodod pasta iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, kurš izdara atzīmi par šīs reģistrācijas aploksnes nederīgumu un veic par to ierakstu vēlēšanu gaitas protokolā.
  40. Ja reģistrācijas aploksnē nav vēlēšanu aploksnes vai arī tajā atrodas aploksne bez iecirkņa komisijas zīmoga, tad šādu reģistrācijas aploksni nodod pasta iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, kurš izdara atzīmi par šīs reģistrācijas aploksnes nederīgumu un veic par to ierakstu vēlēšanu gaitas protokolā.
  41. Ja reģistrācijas aploksnē ir vēlēšanu zīmes, kas neatrodas vēlēšanu aploksnē, tās nekavējoties dzēš, nogriežot augšējo labo stūri, tad tās ievieto atpakaļ reģistrācijas aploksnē un nodod pasta iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, kurš izdara atzīmi par šīs reģistrācijas aploksnes nederīgumu un veic par to ierakstu vēlēšanu gaitas protokolā.
  42. Atvērtās reģistrācijas aploksnes, kuras pasta iecirkņa komisijas priekšsēdētājs ir atzinis par nederīgām, novieto atsevišķi, un tās tiek iesaiņotas šīs instrukcijas 34. punktā noteiktajā kārtībā.
  43. Balsu skaitīšana pasta iecirkņa komisijā tiek sākta pēc tam, kad visas derīgās reģistrācijas aploksnes ir atvērtas un tajās esošās derīgās vēlēšanu aploksnes ir iemestas vēlēšanu kastē. Vēlēšanu aplokšņu atvēršana un balsu skaitīšana tiek veikta Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā un Instrukcijā par balsu skaitīšanu Eiropas Parlamenta vēlēšanās noteiktajā kārtībā.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs     Arnis Cimdars

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāre  Kristīne Kurzemniece